Vai mūsdienu „mēlēs runātāju” kustība ir no Dieva?
Jautājums: Vai mūsdienu mēlēs runātāju kustība ir no Dieva?
Atbilde: Nē, tā nav no Dieva. Tas kļūst skaidrs no sekojošiem faktiem:
Pirmkārt – Mūsdienu „mēlēs runātāju kustība” nostāda runāšanu mēlēs par vienu vienīgo izšķirošo pierādījumu, ka cilvēks ir kristīts ar Svēto Garu. „Mēlēs runātāji” nepārtraukti paziņo, ja kāds nav runājis mēlēs, tad viņš vēl nav saņēmis kristību ar Svēto Garu. Šis nepārtrauktais „mēlēs runātāju” paziņojums runā pretī ļoti precīzi izteiktai un skaidrai Bībeles mācībai. Dieva Vārds skaidri māca vārdos, kurus ikviens, kurš patiesi vēlas iepazīt Dieva gribu kāda tā ir atklāta Vārdā, nevar pārprast, un kurš vienkārši nemēģina nepamatoti aizstāvēt kādu teoriju, ka, lai gan ir tikai viena kristība ar Garu, un ir tikai viens Svētais Gars, tomēr ir daudz dažādi veidi kādos šī kristība izpaužas. Jūs to varat ieraudzīt arī pats, ja jūs rūpīgi lasīsiet 1.vēstuli Korintiešiem 12:4-11. Šīs pašas nodaļas turpinājumā Dieva Gars, runājot caur Apustuli Pāvilu, jautā tiem, par kuriem viņš ir izsacījis apgalvojumu, ka viņi ir „kristīti Garā” (13.p.) – „Vai visi runā mēlēs?” (30.p.). Ir skaidri saprotams netiešs norādījums atbildei uz šo jautājumu, ka visi nerunā mēlēs. Tā šī nodaļa visnepārprotamākos nosacījumos nostāda, ka cilvēks var būt kristīts ar Svēto Garu un tomēr arī nerunāt mēlēs. Tādēļ, tas ir skaidrs kā diena, ka „mēlēs runātāju” nostādne, ka ikviens, kurš nav runājis mēlēs, nav ticis kristīts ar Svēto Garu, runā pretī skaidrai Dieva Vārda mācībai.
Otrkārt – Šīs „mēlēs runātāju” kustības mācības praktiskais mērķis ir padarīt runāšanu mēlēs par visnozīmīgāko no Gara klātnības un spēka visām izpausmēm. Tas atkal ir pretrunā ar Dieva Vārda skaidro mācību. Dieva Vārds visnepārprotamākos izteikumos apgalvo, ka runāšana mēlēs ir viena no vismazāk nozīmīgajām Svētā Gara klātbūtnes un spēka izpausmēm. Pirmās vēstules Korintiešiem divpadsmitajā nodaļā dotajā sarakstā „dažādās mēles”, 10. pants, ir ievietotas ticīgajam doto Gara dāvanu gandrīz pašās beigās. Bet 29. un 30. pantā šajā nodaļā runāšanai mēlēs ir atkal ierādīta šī pati vieta – gandrīz pašās beigās. Efeziešu vēstulē dotajā dāvanu sarakstā, kuras no paaugstinātā Kristus caur Svēto Garu ir dāvinātas Draudzei, nav vispār pieminēts nekas par runāšanu mēlēs (Efez. 4:7-12). Turklāt, 1. Korintiešiem 14:5 mums ir skaidri sacīts, ka tas, kurš pravieto ir lielāks kā tas, kurš runā mēlēs, un 19. pantā apustulis Pāvils pats apgalvo, ka viņš labāk runātu piecus vārdus ar savu saprašanu, lai viņš varētu citus mācīt, nekā 10 000 vārdus mēlēs.
Treškārt – „Mēlēs runātāju” kustība ievirza tās sekotājus tiekties vairāk pēc runāšanas mēlēs, nekā pēc jebkuras citas dāvanas, turpretī Bībele mūs skaidri māca, ka mums drīzāk vajag tiekties pēc kādām citām dāvanām nevis pēc šīs. 1.Korintiešiem 12:31 Bībelē teikts, „tiecieties dedzīgi (vai dedzīgi vēlieties) pēc vislabākajām (vislielākajām) dāvanām.” Ja burtiski pārtulko šeit lietotos vārdus, tad tur ir rakstīts „lielākām dāvanām”, un konteksts (kopējā doma) skaidri parāda, ka tas, kas ir domāts ar „lielākām dāvanām”, ir kādas citas dāvanas nevis runāšana mēlēs. Četrpadsmitās nodaļas pirmajā pantā teikts, „...dedzīgi tiecieties pēc garīgajām dāvanām, bet sevišķi, lai jūs varētu pravietot,” un tad sekojošos pantos Pāvils paskaidro kāpēc mums labāk vajadzētu vēlēties pravietot, nevis runāt mēlēs. Tādā veidā šī meklēšana pēc mēlēm un gaidīšana pēc mēlēm, kura ir šāda izcila un raksturīga pazīme „mēlēs runātāju” kustībā, ir pavisam Rakstos nepamatota, un tā ir tiešā pretrunā skaidrai Dieva Vārda mācībai.
Ceturtkārt – „Mēlēs runātāju” kustības vadītāji apzinīgi nepaklausa skaidrai Dieva Vārda mācībai attiecībā uz mēlēs runāšanu atklātās sanāksmēs. Dieva Vārds skaidri māca 1. Korintiešiem 14. nodaļā, ka runāšanai mēlēs ir jānotiek privāti, nevis atklāti. Pāvils 1. Korintiešiem 14:19 runā, „Bet draudzē (t.i. atklātā sanāksmē) es drīzāk gribu piecus vārdus sacīt ar saprašanu, lai es varētu arī pamācīt, nekā 10 000 vārdus mēlēs.” Turpinājumā viņš runā, ka tad, ja kādi vīri runā mēlēs atklātā sapulcē, tad lai runā ne vairāk kā divi vai, augstākais, trīs vienā sapulcē, un kur divi vai, augstākais, trīs runā, viņiem ir jārunā pēc kārtas un nevis diviem vai vairākiem uzreiz (1.Kor.14:27), un viņš vēl tālāk runā, ka ja tur nav neviens, kas iztulko, kas ir sacīts, tad neviens lai nerunā mēlēs atklātā sanāksmē, un ja nav klātesošs tulkotājs, tad tas, kurš gribētu runāt mēlēs, lai cieš klusu un runā sev un Dievam (27, 28.p.). Šodien „mēlēs runātāju” sanāksmēs bieži daudzi runā mēlēs vienā sapulcē, bieži vairāki runā vienā laikā, un viņi pastāvīgi runā pat ja nav klātesošs neviens tulkotājs. Šajās lietās viņi nepaklausa Dievam visnepārprotamākā veidā, un, neapšaubāmi, kustība, kas tik apzinīgi nepaklausa Dieva skaidrajām pavēlēm Viņa Vārdā, nav no Dieva.
Piektkārt – „Mēlēs runātāju” kustību pavadījušas visbēdīgākās nekārtības, traucējumi un rupjākā netikumība, amoralitāte. Dievs skaidri apgalvo Savā Vārdā 1.Korintiešiem 14:33, ka „Dievs nav nekārtības un jucekļa Dievs” (vārds, kurš šeit tulkots kā „nekārtības” nozīmē – „nekārtības stāvoklis”, „traucējumi un nemiers”, „juceklis un putrojums”). Vienā no īpašajām „mēlēs runātāju” sapulcēm, kas notika šajā pilsētā (Losandželosā), bija visneaprakstāmākās nekārtības, traucējumi, un juceklis. Vīri un sievas lielā skaitā stundām ilgi gulēja uz grīdas vai uz paaugstinājuma viens otram līdzās visnepieklājīgākā un nekautrīgā veidā hipnotiskā bezsamaņas stāvoklī, līdz pat dziļai pusnaktij, pakļauti apkaunojošam pazemojumam sapulcējušos ļaužu acīs. Šo sapulču vadītāja, kāda plaši pazīstama sieviete, ieveda šos nelaimīgos vīrus un sievas tādā stāvoklī ar metodēm, kuras bija nepārprotami hipnotiskas un tieši tādas pašas, kādas lieto iezemieši Āfrikā un hipnotisko piedzīvojumu meklētāji spiritistu (garu izsaucēju) un vēl kādās citās sapulcēs šajā valstī. Cilvēks, kurš vēlās būt dziedināts vai kristīts ar Svēto Garu, tiek nosēdināts krēslā publikas priekšā ar muguru pret publiku, un tad kāds cilvēks satver viņu aiz galvas, ar varu novietojot vienu roku uz paura un otru aiz pakauša, un tad šī sieviete berzē un masē ķermeni, dažreiz veicot cilvēka ķermeņa masāžu visnepieklājīgākā veidā. Vēlāk, kad viņi pieceļas no krēsla, viņu rokas tiek uzslietas no lejas augšā, un viņi tika pamācīti turēt savas rokas paceltas augšā, un viņi tās turēja paceltas, līdz viņi nokrita bezapziņā. Vienā konkrētā gadījumā, par kuru es pats zinu, viens zēns turēja savas rokas paceltas vismaz stundu pirms viņš nokrita zem viņu tā sauktā „spēka”. Diez vai ir nepieciešams sacīt, ka tas nenes ne mazāko līdzību tam, ko mēs varam izlasīt Jaunajā Derībā, bet tas nes visspilgtākās līdzības pazīmes tam, ko dara iezemieši Āfrikā, faķīri Indijā, un hipnotisko piedzīvojumu meklētāji mūsu valstī. Visa šī lieta ir atbaidoša ikvienam, kurš patiešām pazīst Bībeles mācību un to kādas ir īstas Svētā Gara darbības. Mēs tiekam mācīti 2. Timotejam 1:7, ka Svētais Gars nav baiļu, bet spēka, mīlestības un skaidra saprāta (savaldības) Gars. Tas gars, kurš izpaužas mēlēs runātāju sapulcēs ir jebkāds cits gars, tikai ne savaldības un skaidra saprāta gars. Bet nekārtība un juceklis, lai cik arī kaunu nesošs tas ir Dieva Vārdam un lai cik arī skaidri tas ir norāts Dieva Vārdā, tā tomēr nav vissliktākā lietā „mēlēs runātāju” kustībā. Kā jau iepriekš sacīts, ir bijusi rupja netiklība (amoralitāte) saistīta ar šo kustību. Mūsdienu „mēlēs runātāju” kustības aizsācējs kādā brīdī tika apcietināts par visrupjāko netiklību, par tādu netiklības formu, kurai nav nosaukuma mūsu angļu valodā, lai gan tā ir aprakstīta vēstules Romiešiem pirmajā nodaļā. Kāds cits starp ievērojamākajiem, iespējams visievērojamākais kustības vadītājs Ohaio štatā (Ohio), tika pierādīts vainīgs netiklā noziegumā ar jaunu sievieti, lai gan viņš pats bija precējies vīrietis. Daudzos gadījumos kustības vadītāji - gan vīrieši, gan sievietes, tika pierādīti esam vainīgi visneķītrākajās attiecībās viens ar otru. Daudzos gadījumos kustība mutuļoja no visrupjākā rakstura netiklības. Ar to es ne mirkli negribu teikt, ka tur šajā kustībā nebūtu neviens skaidri domājošs un labi gribošs vīrietis un sieviete, bet pati kustība kā kopums, nenoliedzami ir attīstījusi vairāk netiklības, kā jebkura cita mūsdienu kustība, izņemot spiritismu, kuram tā ir tik tuvu radniecīga tik daudzos veidos. Divi šīs kustības vadītāji aizbrauca no valsts (ASV) uz Indiju, un pēc kāda laika ieguva piekritējus starp dažiem no ievērojamākiem kristīgiem darbiniekiem tur, bet daži no tiem, kuri iesaistījās kustībā, bija tik šokēti no tikumiskas piedauzības, kas attīstījās saistībā ar kustību, ka viņi izgāja no tās.
Sestkārt – Daudzos gadījumos, „mēlēs runātāju” kustībai attīstoties, kļuva skaidri redzams, ka tā ir dēmoniska. Šķita, ka ir acīm redzams, ka tie, kas paziņoja, ka ir runājuši mēlēs, patiešām bija runājuši valodās, kuras viņi nesaprata, bet tas, ko viņi bija runājuši, bija nekrietns un slikts, atklāti parādot, ka gars, kas viņus ierosināja, nebija Svētais Gars, bet gan dēmons. Makao, Ķīnā (Macao) bija bijušas gara izpausmes, precīzi tādas pašas kā tās, kuras tikušas „Psihiskās Izpētes Sabiedrības” (the Society for Psychical Research) aprakstītas, kādas notikušas spiritistu sanāksmēs. Daži no tiem, kas bija runājuši mēlēs, vēlāk bija atklājuši, ka viņi bijuši dēmonu apsēsti, tā vietā, lai būtu kristīti ar Svēto Garu. Līdzīga veida vērā ņemamu, biedējošu un atbaidošu notikumu attīstība ir bijusi arī Vācijā. Tā ir patiesība, ka daudzi cilvēki ir tik ļoti nobažījušies un vēlēšanās pilni, lai tiktu kāda pārdabiska gara vadīti, ka viņi nav pietiekoši rūpīgi, lai pārbaudītu un atšķirtu, vai šī pārdabiskā būtne, kas kontrolē viņus, ir Svētais Gars vai dēmons, un „mēlēs runātāju” kustībai ir bijusi raksturīga ļoti biedējoša šāda veida notikumu attīstība.
Septītkārt – „Mēlēs runātāju” kustība visās tās būtiskākajās raksturīgajās pazīmēs nav nekas mūsdienīgs un jauns. Tāda pati lieta attīstījās starp 1830. un 1840. gadu neveiksmīgajā Irvingistu kustībā Anglijā (Irvingism, Edward Irving, Anglijā, 19.gs.). Tur bija brīnumainas „mēlēs runāšanas” izpausmes šajā kustībā, kuras uz kādu laiku nomaldināja dažus skaidri domājošus vīriešus un sievietes, kuriem vēlāk pēc šiem notikumiem bija nekļūdīgi, pašu pieredzēti pierādījumi, ka gars, kurš kontrolēja runātājus nepavisam nebija Svētais Gars, bet kāds ļauns gars. Mēlēs runāšana tiek praktizēta starp mormoņiem jau daudzus gadus. Visas viņu vēstures laikā mormoņu sanāksmēs Jutā (Utah) daudzas reizes vīrieši un sievietes ir apgalvojuši, ka viņi ir runājuši mēlēs.
Kopsavilkumā – „Mēlēs runātāju” kustība ir kustība, pār kuru Dievs ir uzlicis Savu negatīvā sprieduma zīmogu visnekļūdīgākajā veidā Savā Vārdā, un arī tajās parādībās, kurām Dievs ir atļāvis attīstīties saistībā ar šo kustību. Tā ir kustība, kuru ikvienam, kurš tic un paklausa Dieva Vārdam, ir noteikti jāatstāj pašu savā vaļā, izņemot gadījumus, lai atklāti atmaskotu, ja parādās tāda izdevība, rupjos maldus un ļaunumus, kuri ir saistīti ar to. Mēs nenoliedzam iespējamību, ka Dievs arī mūsdienās varētu dod kādam cilvēkam mēlēs runāšanas dāvanu. Ja Dievs uzskatīs par piemērotu to darīt, Viņš spēj to darīt un to darīs, bet „mēlēs runāšanas dāvana”, kā tas ir skaidri zināms, tika ļaunprātīgi lietota pirmkristiešu draudzēs, līdzīgā veidā kā tā tiek ļaunprātīgi lietota mūsdienās „mēlēs runātāju” kustībā, tā, ka tas bija nepieciešams jau Pāvila laikā brīdināt ļaudis par maldiem, saistītiem ar mēlēs runāšanas dāvanu, un Dievs savā gudrībā un mīlestībā uz kādu laiku izņēma šo dāvanu no apgrozības draudzē, un nav nekāds pamatots iemesls uzskatīt, ka Viņš būtu šo dāvanu atjaunojis pašreizējā laikā, un pavisam noteikti tā sauktā „mēlēs runātāju” kustība nav no Dieva.
Dr. Reuben Archer Torrey
The Biola Book Room
S36-558 S. Hope St., Los Angales, California, USA
Torrey, R. A. [Reuben Archer] , 1856-1928
Los Angeles: The Biola Book Room; [n.d.].
Bukleta kopija ir joprojām atrodama Mūdija Bībeles institūta bibliotēkā:
Moody Bible Institute Library
Historical Room
Hist Rm P 287.95 T694i
Call No. - 287.95 T694i
Location: Crowell Library Crowell Archives Pamphlets 287.95 T694i
Barcode: 39941000721191
Ist die gegenwärtige Zungenbewegung von Gott? (vācu valodā)
Antwort von Reuben A. Torrey
Rūbens Arčers Torrejs (Latvijā pazīstams kā Dr. R. A. Torrejs, Reuben Archer Torrey (1865-1928)) bija Dvaita L. Mūdija (Dwight L. Moody) sekotājs Čikāgā, ASV (Chicago). 1912. gadā viņš pārcēlās uz dzīvi Losandželosā (Los Angeles). No 1912. līdz 1924. gadam Torrejs bija Losandželosas Bībeles institūta BIOLA direktors (Bible Institute of Los Angeles). Visticamāk augšminētais buklets ir ticis uzrakstīts laikā pēc 1912. gada, lai gan gada skaitlis uz bukleta nav norādīts.
Tulkoja: Verners Šteinbergs © 2009
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru