BERLĪNES DEKLARĀCIJA
Berlīne, 1909. gada 15. septembrī
Apakšā parakstījušies brāļi paceļ savas balsis, brīdinot no tā saucamās vasarsvētku kustības.
1. Pēc kopīgas plašu un īstenībai atbilstošu materiālu rūpīgas izpētes Tā Kunga priekšā, mēs nonācām pie sekojošiem secinājumiem:
a) Šī kustība atrodas nesaraujamā saistībā ar kustību LosAndželosā (ASV), Christianā (Norvēģija), Hamburgā, Kasselē, Grossalmerodē. Mēģinājumi noliegt šo saistību neizdodas sekojošu faktoru dēļ.
b) Tā saucamā vasarsvētku kustība rodas nevis no augšas, bet „no apakšas”; tai ir daudz kopīga izpausmēs ar spiritismu. Tajā darbojas dēmoni, kurus viltīgi vada sātans. Viņi kopā samaisa melus ar patiesību, lai pieviltu Dieva bērnus. Tā saucamie „gara apdāvinātie” vēlāk daudzos gadījumos atklājās kā apsēstie.
c) Konkrētu brāļu un māsu personīgā uzticamība un uzupurēšanās nevar mūs ievest maldināšanā un izšaubīt mūsu pārliecību par to, ka šī kustība rodas „no apakšas”, tāpat kā to nespēj izdarīt dziedināšanas, valodas, pravietojumi u.c. parādības, kuras pavada šo kustību. Bieži tādas zīmes jau bijušas saistībā ar līdzīgām kustībām. Piemēram, ar Irvingismu (Irvingism, Edward Irving, Anglijā, 19.gs.), pat ar „Kristīgo zinātni” (Christian Science) un spiritismu.
d) Šīs kustības gars rada spēcīgas garīgas un fiziskas iedarbības, tomēr tas ir maldu un melu gars. Viņš sevi ir pats atmaskojis. Sapulcēs arī šajā gadījumā notiek šausmīgas izpausmes: krišanas, dīvainas grimases, drebēšana, kliedzieni, pretīgi skaļi smiekli utml. Mēs neņemamies spriest cik liela daļa šo parādību ir dēmoniskas izpausmes, un cik liela daļa tās ir histērijas vai psihiskas (dvēseliskas) izpausmes – bet Dievs šādas izpausmes nerada.
e) Šīs kustības gars ieiet cilvēkos ar Dieva Vārda palīdzību, un pēc tam nospiež to aizmugurē ar tā saucamo pravietojumu palīdzību (2. Laiku 18:18-22). Šajos pravietojumos vispār ir ietverta liela bīstamība. Tajos atklājas ne tikai acīm redzamas pretrunas, bet tad šeit, tad tur, tie noliek brāļus un visu viņu darbību verdziskā atkarībā no šādiem „vēstījumiem”. Šādu pravietojumu pasniegšanas paņēmiens ir radniecīgs spiritistu mēdiju paziņojumiem. Vairākums gadījumos vēstījumu starpnieki ir sievietes. Dažās vietās lieta nonāca pat tik tālu, ka pretēji skaidriem Svēto Rakstu pravietojumiem, sievietes un pat jaunas meitenes ieņēma centrālās vadošās pozīcijas draudzēs.
2. Nerodas iespēja atzīt tamlīdzīgas kustības par Dieva dāvanu. Protams, nav izslēgts, ka Dieva Vārda sludināšana ar spēku, kas šim Vārdam piemīt, sapulču laikā nes savus labos augļus. Tomēr nepieredzējuši brāļi un māsas caur šīm Dieva Vārda svētībām atļauj sevi ievest maldos. Taču šīs svētības nemaina visas kustības maldīgo raksturu (2. Korintiešiem 11:3-4,14)
3. Dieva draudzei Vācijā ir pamats, lai noliektos grēku nožēlas lūgšanā par to, ka šī kustība varēja atrast vietu tās sirdī. Mēs visi atzīstam sevi vainīgus tajā, ka tas noticis mūsu trūkumu dēļ, dēļ mūsu vainām, nepilnībām un nolaidības, īpaši aizlūgšanu kalpošanā. Trūkums bibliskā izpratnē un pamatojumā, trūkums nopietnā attieksmē pret svētumu un modrību, pavirša izpratne par grēku un žēlastību, atgriešanos no grēkiem un jaunpiedzimšanu, un vispirmām kārtām augstprātība – tas viss sagatavoja ceļu šai kustībai.
4. Tā saucamās vasarsvētku kustības attīstību īpaši veicināja nebibliska mācība par „tīru sirdi”, kura kļuva liktenīga daudzām kristiešu kopienām (draudzēm). Šajā mācībā tiek apstiprināti maldi par to, ka cilvēciskai dabai „piemītošais” grēks it kā ar visām saknēm izzūdot, kad grēcinieks iegūst žēlastību un glābšanu. Mēs turpretī stāvam uz tādas patiesības atziņas, ka Tas Kungs vēlas un var pasargāt Savējos ļaudis no klupšanām un krišanām, un ka viņi Svētā Gara spēkā iegūst varu valdīt pār grēku (1. Tesaloniķiešiem 5:23, Jūdas 24-25, Ebrejiem 13:21). Turpretī tik „tīru sirdi”, kura ir pārāka par visu šo, cilvēks uz šīs zemes vispār neiegūs, un viņam pat pie ilgstošas Dieva dāvinātas pasargāšanas nākas pazemībā atkārtot līdz ar Pāvilu: „Es gan nekā neapzinos, bet tādēļ vēl neesmu taisnots...” (1. Korintiešiem 4:4). Pat visdievbijīgākam kristietim ir jānoliecas Dieva priekšā, Kurš vienīgais drīkst spriest par sirds reālo stāvokli. „Ja sakām, ka mums nav grēka, tad maldinām paši sevi, un patiesība nav mūsos.” (1. Jāņa v. 1:8)
Jā, ticīgais Kristū iegūst neaptraipītu, tīru sirdi. Tomēr maldu mācība par to, ka sirds var sasniegt bezgrēcības stāvokli, ir jau sasējusi daudzus Dieva bērnus ar nepatiesuma un liekulības lāstu, ievedusi maldos attiecībā uz grēkiem, kas izdarīti domās, tāpat arī nolaidībām vai novirzīšanos no Dieva likumiem. Nekad nebūs lieka pamācība turēt tīru no grēka savu garīgo skatu, neļaut tam aizmigloties ar svēttapšanu pēc cilvēku iegribas, izdomātām teorijām par grēcīgās dabas likvidēšanu. Nepietiekoša grēku nožēla un atgriešanās aizšķērso ceļu jaunām svētībām un pakļauj ienaidnieka iespaidam. Mūsdienu bēdīgā pieredze liecina: tur, kur apgalvo, ka ir sasnieguši bezgrēcības stāvokli, tur ar ticīgiem var notikt maldu mācības nepieņemšanas un neatzīšanas spēju zaudēšana, nemaz nerunājot par šīs mācības apliecināšanu. Maldīgas mācības par svēttapšanu tālākās bēdīgās sekas ir uz Bībeli un Dieva gribu balstītas ģimenes dzīves kvalitātes līmeņa krišanās, kad dažās vietās attiecības ģimenē starp vīru un sievu tiek uzskatītas kā nesavienojamas ar īstu svēttapšanu (salīdzināt 1.Mozus 1:28, Efeziešiem 5:31).
5. Kā vadītājs tā saucamajai vasarsvētku kustībai Vācijā sabiedrības priekšā nostājies mācītājs J. Paul (Jonathan Paul). Viņš tajā pašā laikā ir arī galvenais iepriekš minēto noraidīto nebiblisko mācību pārstāvis. Mēs mīlam viņu kā brāli un vēlam viņa piekritēju pulkam kalpošanu patiesībā. Mums izraisa sāpes tas fakts, ka mums nākas ieņemt atklāti pretēju pozīciju attiecībā pret viņu. Netrūka sarunu ar viņu un cenšanās pārliecināt gan šaurākā, gan plašākā brāļu lokā. Pēc tam, kad tas viss izrādījies veltīgi, mums, gan viņa paša labklājības dēļ, gan Dieva darba dēļ, tagad jāsaka sekojošo: „Mēs, apakšā parakstījušies brāļi, nevaram turpmāk atzīt viņu kā vadītāju un mācītāju Jēzus Draudzē. Mēs atdodam viņu Tā Kunga žēlastībai, mīlestībā, ticībā un cerībā, ka tā visu pareizi sakārtos.”
6. Mēs uzskatām, ka ir dāvināti tikai vieni Vasarsvētki, kuri aprakstīti Apustuļu darbos 2.nodaļā. Mēs ticam Svētajam Garam, kurš Jēzus draudzē būs ar Savu klātbūtni mūžīgi (sal. Jāņa 14:16). Mums bez tam ir skaidrs, ka Dieva draudze atkal un atkal tika atjaunota caur Svētā Gara žēlastības apciemojumiem un Draudzei ir vajadzība pēc tā. Apustuļa pamācība „topiet Gara pilni” (Efeziešiem 3:18) attiecas uz ikvienu. Ceļš uz šādu stāvokli bija un paliek cieša sadraudzība ar krustā sisto, augšāmcēlušos un paaugstināto Kungu. Viņā mājo visa dzīvības Gara pilnība, no kuras mēs saņemam žēlastību un atkal žēlastību. Mēs negaidām jaunus Vasarsvētkus, mēs gaidām atkal atnākošo Kungu.
Ar šo mēs lūdzam visus mūsu brāļus un māsas Tā Kunga un Viņa darba dēļ, kuru sātans grib izpostīt: uzmanieties un izvairieties no šīs kustības! Bet tie no jums, kas jau esat nokļuvuši zem šī gara varas, lai atsakās no tā un lūdz Dievu pēc piedošanas un atbrīvošanas. Nekrītiet izmisumā un mazdūšībā cīņās un grūtībās, caur kurām acīmredzot daudziem no jums būs jāiziet. Sātans labprāt un viegli neatteiksies no savas valdīšanas. Tomēr ziniet: Tas Kungs jūs iznesīs tam cauri. Viņš jau daudzus ir atbrīvojis un vēlas dot patiesu Gara apbruņojumu.
Šajos grūtajos laikos mūsu stiprā pārliecība ir sekojoša: Dieva tauta izies no šīs cīņas ar svētību! Par to bija nepieciešams pastāstīt arī jums, mīļie brāļi un māsas, kuri esat satricināti par faktiem, kurus mēs šeit minējām. Dievs dos gaismu sirdīs vienkāršajiem un pazemotajiem, viņus stiprinās un pasargās.
Mēs nododam sevi Jēzum, Galvenajam Ganam. Ja ikviens dos pienācīgu vietu Tam Kungam un Viņa Vārdam, Viņa Gara darbs, kuru Viņš ar tik bagātīgu žēlastību iesācis Vācijā, sasniegs krāšņus, Dievam patīkamus mērķus. Mēs nododam sevi Viņam, kurš teicis: „Maniem bērniem un Manam roku darbam ļaujiet palikt Manā ziņā!” (Jesajas 45:11, burtisks tulkojums).
Berlīne, 1909. gada 15. septembrī
Parakstījušies:
Bähren (Hannover); Bartsch (Charlottenburg); Blecher; August Dallmeyer; Broda (Gelsenkirchen); Dolmann; Engel (Neurode); Evers (Rixdorf); Frank (Hamburg); Grote (Oberfischbach); Hermann (Berlin); Heydorn; Huhn (Freienwalde); Ihloff; Jörn (Berlin); Kmitta (Knippel); Köhler (Berlin); Graf Korff; Kühn (Gr. Lichterfelde); Lammert (Berlin); Lohe; K. Mascher; Fr. Mascher (Lehe); Meister (Waidenburg); Merten (Elberfeld); Curt Walter Michaelis; von Patow; Rohrbach; von Rotkirch; Rudersdorf (Düsseldorf); Ruprecht (Herischdorf); Sartorius; Scharwächter; Schiefer (Neukirchen); Otto Schopf (Witten); Elias Schrenk; Schütz (Berlin); Schütz (Rawitsch); Seitz; Simoleit (Berlin); Otto Stockmayer; von Thiele-Winckler; Thiemann; von Treskow; von Thümmler; M. Urban; Urbschat (Hela); Vasel; Friedrich Karl Hermann Georg von Viebahn; Wächter (Frankfurt); Wallraff (Berlin); Johannes Warns (Berlin); Wittekindt; Wüsten (Görlitz); von Zastrow (Gr. Breesen).
Vienprātībā un ar aizlūgšanām parakstīts Wittekindta mājās Vernigerodē (Wernigorode).
No vācu un krievu valodas tulkoja: Verners Šteinbergs © 2008
Berlīnes deklarācijas 1909.g oriģinālteksts vācu valodā:
Die Berliner Erklärung von 1909
www.glaubensstimme.de/doku.php?id=autoren:z:zungenbewegung:zb-berliner_erklaerung lasīšanai
www.efg-hohenstaufenstr.de/downloads/bibel/1909%20Die%20Berliner%20Erklaerung.rtf RTF
das-wort-der-wahrheit.de/download/die-berliner-erklaerung-von-1909 PDF
de.wikipedia.org/wiki/Berliner_Erkl%C3%A4rung_(Religion) Wikipēdijas raksts DE
БЕРЛИНСКАЯ ДЕКЛАРАЦИЯ
О возникшем в начале ХХ века пятидесятническом движении
www.rusbaptist.stunda.org/dop/berlin.htm
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru