RUNĀŠANA MĒLĒS
Kurt E. Koch
Šajā rakstā es neesmu norūpējies par šīs parādības īstām pieredzēm, bet par tās okultajiem un dēmoniskajiem izkropļojumiem. Es esmu saticis dažus kristiešus, kuri dažreiz klusi lūdz mēlēs savās personīgajās lūgšanās. Neviens cits, izņemot viņu mācītāju, nezin par to. Tas nav zināms pat draudzē. Man nav nekāds nodoms samazināt vērtību šo uzticīgo kristiešu pieredzei, kuru personīgā ticības dzīve un gatavība upurēties noliek viņu kritizētājus pašus ēnā. Bet tādēļ vien nevienam nav tiesības sevi attaisnot, lietojot zināmo attieksmi, „Pat ja visu citu pieredze ir neīsta, mana pieredze gan ir īsta.” Man ir bijis jāsaka izlēmīgu "nē" mēlēs runātāju kustībai kā tādai. Ar katru gadu pieaug to negatīvo pieredžu skaits, par kurām man iznāk dzirdēt.
Varētu tikt minētas vairāk par simts grāmatām, kuras nodarbojas ar šo jautājumu. Es nevaru tās visas šeit uzskaitīt. Akadēmiski izglītojošākā ir grāmata „The Psychology of Speaking in Tongues” (Mēlēs runāšanas psiholoģija), kuru sarakstījis John P. Kildahl. Mēlēs runātāju kustība ir atnesusi tādu sajukumu un šķelšanos ASV draudzēs, ka Amerikas Luteriskā baznīca (American Lutheran Church) bija spiesta izveidot komisiju, lai izpētītu šo parādību. Šī komisija sastāvēja no psihiatra Dr. Qualben, teologa Dr. Satre un jau minētā psihologa Dr. Kildahl. Viņu ziņojumā ir vairāki lieliski paskaidrojumi par mēlēs runāšanas jautājumu, bet es ievēroju, ka šajā grāmatā pietrūkst kaut kas no garīgās puses.
Vācijā izdevniecība Hänssler (IC-Medienhaus) izdeva Francis Schaeffer grāmatu „Die neue Welle” (Jaunais vilnis). Hubmera grāmatu „Zungenreden, Weissagung” (Mēlēs runāšana, pravietojumi) esmu jau minējis iepriekš. Ar šo jautājumu nodarbojos arī divās savās grāmatās – „The Strive of Tongues” (Strīds par mēlēm) un „Charismatic Gifts” (Harismātiskās dāvanas).
Gandrīz izskatās tā, ka mēlēs runātāju kustība un tā sauktā harizmātiskā kustība ir visbīstamākie ieroči, kurus sātans lieto pret kristiešu nometni. Tomēr pietiekoši skaidri ir jāuzsver, ka abās šajās kustībās atrodas daudzi patiesi kristieši, kuri joprojām tur atrodas tādēļ, ka viņiem trūkst garu atšķiršanas dāvana.
Šajā rakstā es skaidroju tikai šīs parādības dēmonisko pusi. Sāksim ar citātu no Hubmera grāmatas. (Zungenreden, Weissagung, 41.lpp.) „Gadījumos, kuros cilvēki, kā, piemēram, Johannes Seitz, lūdza Dievu kopā ar cilvēkiem, kuri apgalvoja, ka ir tikuši kristīti Garā, bieži kļuva skaidrs caur briesmīgiem un nepatīkamiem notikumiem, kuri rezultātā norādīja, ka šai gara kristībai ir dēmoniska izcelsme.” Seko daži piemēri.
(Piemērs 201) 1975. gada martā es lasīju vairākas lekcijas Dr. Keneta Mūna (Dr. Keneth Moon) draudzē St. Peterburgā Floridas štatā ASV. Kāds misionārs pienāca pie manis, lai satiktos. Viņš pastāstīja man par kādu sarežģītu mācītāja kalpošanas situāciju. Viņš kalpoja Orlando pilsētā Floridas štatā sievietei, kura runāja mēlēs. Viņš norādīja viņai, ka tie bieži ir spiritistiski gari, kas slēpjas aiz šāda veida mēļu dāvanas. Kad viņa sāka lūgt mēlēs, misionārs jautāja viņai, „Tu, mēlēs runājošais gars, vai tu apliecini, ka Kristus ir nācis miesā?” No sākuma nebija nekādas atbildes. Tad viņš Jēzus vārdā pavēlēja garam atklāt sevi. Beidzot, pa to laiku, kamēr sieviete nebija pie pilnas apziņas, gars teica, „Es piederu pie draudzes.”
Misionārs neapstājās pie šīs atbildes un jautāja, „Pie kuras draudzes?” „Pie sātana draudzes,” atskanēja šokējoša atbilde. Tad mācītājs pavēlēja šiem spēkiem Jēzus Kristus vārdā iziet. Šī sieviete Dieva spēkā kļuva brīva. Lai Dievam par to gods!
(Piemērs 202) Par līdzīgu notikumu es uzzināju no kanādiešu atmodas sludinātāja Bila Makleoda (Bill McLeod) stāstījuma. Amerikāņu evaņģēlists Rosteks (Rosteck) veic līdzīgu pastorālo (mācītāja) kalpošanu manējai. Tokoas pilsētā (Tocoa) Džordžijas štatā bija sieviete, kura lūgšanu sapulcēs nepārtraukti runāja mēlēs. Tur nebija arī neviens tulks vai izskaidrotājs. Saskaņā ar norādījumiem, kas doti 1. Korintiešiem 14:28, viņai vajadzēja klusēt (nelūgt mēlēs). Brāļi aicināja viņu, „Lūdzu, lūdz Dievu angļu valodā, tā lai mēs varam saprast tevi un lūgt kopā ar tevi.” „Es nespēju lūgt angļu valodā,” atbildēja sieviete, „Jo man jāturpina lūgt mēlēs.” Brāļi nolēma veikt pārbaudi, kas pieminēta 1.Jāņa v. 4:1-3. Brāļi jautāja: „Vai tu apliecini, ka Kristus ir nācis miesā?” Viņi nesaņēma nekādu atbildi. Tādēļ viņi pavēlēja garam, kurš runāja mēlēs, „Jēzus Kristus vārdā mēs pavēlam tev atbildēt mums. Vai tu apliecini Kristu?” Tad nāca pārsteidzoša reakcija. „Nē, es viņu ienīstu,” iekliedzās sieviete. Viņas mēlēs runāšanas izcelsme un daba nu bija atklāta.
Līdzīgas lietas bija piedzīvojis Kanādiešu misionārs, kurš 10 gadus bija strādājis Borneo. Tas ir mācītājs Džordžs A. Bērčs (Rev. George A. Birch), kuru es pirmo reizi satiku misionāru konferencē Java salā. Mēs drīz vien kļuvām draugi, atklājot, ka mēs atrodamies uz tā paša garīgā „viļņu garuma”. Mēs atkal satikāmies, kad man bija jārunā Vankūverā, British Columbia štatā Kanādā. Esmu saņēmis arī vairākas vēstules no brāļa Bērča, kurās viņš iedrošina mani turpināt manu darbu. Tie, kuri ir aicināti cīnīties pret okultismu un stāties pretī fanātiskiem ekstrēmiem paradumiem un pieredzēm, atklāj, ka viņi paši saņem daudzus uzbrukumus. Man patīk pie brāļa Bērča tas, ka viņš pieņem īstas Svētā Gara dāvanas, bet tajā pašā laikā pretojas cilvēcīgiem un dēmoniskiem to atdarinājumiem (imitācijām).
Brālis Bērčs pārbaudīja divdesmit mēlēs runāšanas gadījumus Kanādā, no kuriem deviņpadsmit pēc dabas bija dēmoniski. Vienā gadījumā persona, kura runāja mēlēs, teica, „Jums nevajag pārbaudīt manu garu, es izraisu mēlēs runāšanu pats no sevis.” Vienu no šiem deviņpadsmit gadījumiem pārskatīsim vēlreiz.
(Piemērs 203) Šērlija (Shirley) piedzima kristiešu ģimenē. Kā jauna meitene viņa nāca pie ticības uz Kristu, un dažus gadus vēlāk pievienojās jauniešu grupai ar nosaukumu „Jaunatne ar Misiju”. Visi šīs grupas locekļi, kuri piederēja Vasarsvētku draudzei, runāja mēlēs – visi, tas ir izņemot Šērliju. Viņas draugi sacīja viņai, „Tikmēr, kamēr tu nebūsi saņēmusi Gara kristību, tev nebūs spēks liecināt.”
Šērlija ļoti daudz lūdza pēc mēļu dāvanas. Tad vienu dienu Vasarsvētku draudzes dievkalpojumā viņa izgāja priekšā pie paaugstinājuma turot savas rokas paceltas gaisā. Viņa saņēma mēlēs runāšanas dāvanu. „Slavējiet to Kungu!” ikviens sauca priekā, „Šērlija saņēmusi Svētā Gara kristību!”
Kādu laiku vēlāk viņa izdzirdēja par mēļu dāvanas dēmoniskiem atdarinājumiem. Tajā pašā laikā viņa pamanīja, ka vairākums no „Jaunatne ar Misiju” grupas biedriem iet atkritēju ceļu. Daži kļuva atkarīgi no narkotikām, viens tika ielikts cietumā. Neviens no viņiem neturpināja sekot Jēzum. Tas vēl pavairoja viņas šaubas. Viņa piekrita atļaut brālim Bērčam pārbaudīt garu, kurš runāja mēlēs saskaņā ar Bībeles Rakstu vietu 1.Jāņa v. 4:2. Pa to laiku, kamēr Šērlija lūdza mēlēs, brālis Bērčs jautāja, „Tu, mēlēs runājošais gars, vai tu apliecini, ka Jēzus Kristus ir miesā nācis?” Pēc tam, kad viņš vēlreiz atkārtoja šo jautājumu, dēmons iekliedzās, „Nē! Nē!” Sakarā ar šādu atbildi brālis Bērčs tūlīt pavēlēja tam Jēzus Kristus vārdā atklāt savu vārdu.
„Lucifers ar trīs saviem biedriem,” skanēja atbilde, „Saulu, Demētriju un Jūdasu.” Tad balsis sāka kliegt no meitenes, „Es tevi ienīstu, Es tevi ienīstu.” Meitene uzreiz pielēca kājās un mēģināja nožņaugt brāli Bērču. Šis Dieva vīrs nolika sevi zem Jēzus Kristus aizsardzības (Lūkas ev. 10:19) un saistīja dēmonus Tā Kunga vārdā. Tad viņš pavēlēja tiem:
„Jēzus Kristus vārdā pastāstiet mums kad jūs iegājāt šajā meitenē.” „Vasarsvētku draudzes dievkalpojumā,” tie atbildēja, „17. augustā.”
„Ko jūs domājat darīt ar viņu?”
„Mēs gribam viņu atturēt no patiesības iepazīšanas. Tādēļ mēs pārņēmām kontroli pār viņas mēli.” Tad brālis Bērčs pamācīja Šērliju atsacīties no šiem dēmoniem un atzīt sevi esam brīvu no tiem Jēzus Kristus vārdā. Viņa tā arī izdarīja. Tad brālis Bērčs pavēlēja šiem dēmoniem atstāt meiteni, tādēļ, ka viņa tagad piederēja Jēzum Kristum. Meitene tika atbrīvota, un viņa pateicās Dievam un slavēja Viņu par savu glābšanu un atbrīvošanu.
Vairāki fakti kļūst skaidri no šī notikuma. Dēmoni runā pirmajā peronā. Kad viņi runā par personu, kurā viņi ir iegājuši un pārņēmuši, viņi runā trešajā personā.
Tie, kuri mēģina iegūt garīgas dāvanas ar varu, piemēram, mēlēs runāšanas dāvanu, nonāk svešu garu varā. 1. vēstule Korintiešiem 12:11 stāsta mums, ka Dieva Gars dod dāvanas tiem, kuriem Viņš grib.
Pāvils arī parāda mums 1. vēstulē Korintiešiem 12:29-30, ka ikviens nesaņem visas gara dāvanas. Dāvanas atšķiras.
Ir vēl daži punkti brāļa Bērča pārskatā, kurus es uzskatu par ļoti svarīgiem.
Dažreiz gadās, ka dēmoni uzdodas par Svēto Garu vai Jēzu. Tādā veidā viņi laiku pa laikam izrunā Jēzus vārdu. Ja tad kāds viņiem pavēl Jēzus Kristus vārdā atklāt sevi (savu vārdu), tad viņi ir spiesti atzīties, „Es esmu nesvētais (nešķīstais) Jēzus.” Vēl kādu citu atzīšanos mēs esam pieminējuši citā vietā, „Es esmu Jēzus no sātana.” Vārds Jēzus nav ierobežots tikai ar vārdu Jēzus Kristus. Tas ir arī parasts personas vārds, kā mēs varam redzēt to no rakstu vietas Bībelē, Kološiešiem 4:11.
Iezīme, kas rada nopietnas rūpes un bažas gan brālim Bērčam, gan man ir tā, ka dēmoni šad un tad pārbaudes jautājumu 1. Jāņa v. 4:2 atbild apstiprinoši. Šādā veidā viņi dažreiz nomaldina uz nepareiza ceļa pat veselas kristiešu grupas. Šī ir visvelnišķīgākā Dieva vārda ļaunprātīga lietošana, kādu sātans sev atļaujas. Esmu apspriedis šo jautājumu ar vairākiem pieredzējušiem Dieva vīriem. Mēs nezinām šeit nekādu atbildi, bet mēs redzam no šo notikumu sekām, ka ir bijušas sātaniskas maldināšanas, kuras pieņem pat šādas formas.
Nobeigumā es pieminēšu vēl kādu no maniem draugiem, V. Raymond Edman, bijušo Vītona koledžas prezidentu (Wheaton College). Viņš uzrakstīja priekšvārdu manai grāmatai „Christian Counseling and Occultism” (Kristīgā dvēseļu aprūpe un okultisms), un vairākos gadījumos ielūdza mani runāt Vītona koledžā. Viņš mēlēs runāšanu iedalīja trīs veidos: 1. dāvana no Dieva, 2. runāšana mēlēs, kā suģestijas (ārējas iedvesmošanas) vai auto-suģestijas (pašiedvesmas) rezultāts, 3. dēmoniska runāšana mēlēs. Tas ir tāds pats iedalījums, kādu es lietoju savā bukletā „The Strife of Tongues” (Strīds par mēlēm). Tas skaidri pasaka no vienas puses, ka mēs nevēlamies, kā daži galēji ekstrēmi teologi, ierobežot Svētā Gara dāvanas tikai pirmajā gadsimtā. Svētais Gars neizbeidza savu darbību pirmajā gadsimtā. Bet no otras puses, ir daudz vairāk cilvēcīgu vai dēmonisku atdarinājumu (imitācijas) Svētā Gara darbībai. Tā ir sātana darbošanās.
Neapslāpē, neapklusini Svēto Garu,
Neapbēdini, neskumdini Svēto Garu,
Neatdarini, netēlo, neimitē Svēto Garu,
Neesi vardarbīgs, nespied Svēto Garu, bet
Kļūsti piepildīts ar Svēto Garu, kā tas ir pavēlēts vēstulē Efeziešiem 5:18.
Avots:
Kurt E. Koch – “Occult ABC”, 58. Speaking in Tongues (206.–210.lpp.), Kurt E. Koch – “Okkultes ABC”, Zungenreden (720.–725.lpp.)
Par šo pašu tēmu ir rakstīts Kurt E. Koch grāmatās – “Charismatic Gifts” (115–123 lpp.), „Die Geistesgaben”, (130–137 lpp.) un “The Strife of Tongues”, „Das Zungenreden”, „Le conflit des langues”, kā arī jau iepriekš rakstā minētajās citu autoru grāmatās.
Tulkots no angļu valodas.
Tulkoja: Verners Šteinbergs © 2006
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru