Viljams Fetlers - TOPIET PIEPILDĪTI AR SVĒTO GARU!

TOPIET PIEPILDĪTI AR SVĒTO GARU!

Viljams Fetlers

 Svētā Gara kristība tiek dota vienreiz, bet priekš katra atsevišķa gadījuma – darba, cīņas – jātop no jauna svaidītam. Kas noslāpējuši to Garu, tiem jātop no jauna piepildītiem, bet kas nav vēl kristīti ar Svētu Garu, tiem jātop vispirms kristītiem. Tādēļ lūdziet Dievu pēc Svētā Gara, jo ir sacīts: „Cik daudz vairāk debesu Tēvs dos Svēto Garu tiem, kas Viņu lūdz.” Dievs nedos akmeni, ja lūgs maizi, vai čūsku zivs vietā.

Tomēr var arī būt gadījumi, kad Dievs šo lūgšanu nepaklausa. Dievs nevar dot šo „veco laiku spēku” tādam lūdzējam, kura sirds nav pilnīgi šķīstīta un kas vēl mīlē kaut arī mazāko grēku. Svētais Gars top dots tikai tad, ja To grib parādīt (lietot) savam tuvākam par labu, ja grib strādāt dvēseļu glābšanas darbu. „Kad tas Svētais Gars pār jums būs nācis… būsiet Mani liecinieki.”

Lai dabūtu Svēto Garu, vajaga atsacīties no laicīga labuma un neviena cilvēka neienīdēt. Bet ja šos noteikumus neizpilda un tomēr lūdz pēc Svētā Gara, tad dabū gan zivs vietā čūsku, bet ne no Dieva. Tad velns dod savu maldu garu. Dažreiz velns saka: „Kas tu tagad esi? Gluži neievērojams cilvēciņš. Bet kad tu saņemsi Svēto Garu, tu tapsi slavens, liels.” Kas šai velna maldībai tic un lūdz pēc Svētā Gara slavas pēc, tas arī dabūs zivs vietā čūsku.

Brāļi un māsas, izpildiet tos noteikumus, kuri nepieciešami pie Svētā Gara saņemšanas, un tad topiet piepildīti ar Svēto Garu! Bez Viņa jūs būsiet par kaunu Dieva draudzei. Es bez Svētā Gara nevaru strādāt Dieva darbu un tāpat arī jūs ne. Katram vienam, kas grib būt īsts kristietis, kas grib dzīvot svētu dzīvi, tam, lai tas maksā, ko maksādams, jātop piepildītam ar Svēto Garu.

 

Dažas domas no Viljama Fetlera runas Liepājā, 1914. gada 19. maijā

Atzīmējis J.V.

Publicēts „Kristīgs Vēstnesis” 1924. gada 1. jūnijā, Nr. 11