Viljams Fetlers - SIEVA AR SAULI APĢĒRBTA

SIEVA AR SAULI APĢĒRBTA

Viljams Fetlers

 „Pie debesīm parādījās liela zīme: sieva, saulē tērpta, mēness apakš viņas kājām un viņai galvā divpadsmit zvaigžņu vainags. Tā bija grūta un brēca dzemdēšanas sāpēs un mokās. Vēl cita zīme parādījās pie debesīm: redzi, liels pūķis, ugunīgi sarkans; tam bija septiņas galvas un desmit ragi, un uz viņa galvām septiņi ķēniņa kroņi. Viņa aste noslaucīja trešo daļu zvaigžņu no debesīm un nometa tās uz zemi. Pūķis stāvēja sievas priekšā, kurai bija jādzemdē, lai aprītu viņas bērnu, kad viņa būs dzemdējusi. Viņai piedzima bērns, dēls, kam bija ganīt visas tautas ar dzelzs zizli; un viņas bērns tika aizrauts pie Dieva un pie Viņa troņa. Tad sieva bēga tuksnesī, kur tai bija Dieva sataisīta vieta, lai viņa tur tiktu uzturēta tūkstoš divi simti sešdesmit dienas.”

Jāņa atklāsmes gr. 12:1-6

 Jāņa parādīšanās grāmata ir dievišķa bilžu grāmata. Katrai viņas bildei ir liela nozīme. Ar tā Kunga palīdzību gribu jums rādīt, kādus noslēpumu atklājumus Dievs šinī nodaļā ielicis.

 „Un liela zīme parādījās debesīs: sieva ar sauli apģērbta...” Sieva nozīmē patiesu Kristus draudzi, kura apģērbta Kristus taisnības baltās drēbēs. Ar vārdu „laulāta sieva” Jāņa parādīšanās grāmatā tiek apzīmēta tā īstā kristīgā draudze, turpretī „mauka”, „Bābele” nozīmē vārda kristīgajos, kuri piekopj sakarus ar pasauli.

Zvērs nozīmē politisku varu. Agrākās Krievijas valsts simbols bija ērglis, Vācijas – ērglis, Anglijas – lauva, Japānas – pūķis. Valstīs, kurās kristīgā ticība pārvērtusies par valsts ticību, kur tā savienojusies ar politisku varu, tur tā neuzticīga savam Kungam tur tā top apzīmēta par mauku.

Kad agrāk Krievijā runāju ar kādu ministri, viņš teica: „Cik daudz tad nu jūs sektantu esiet! Maza saujiņa! Valsts ticība tā tā galvenā.” Kad Konstantīns Lielais padarīja kristīgo baznīcu par valsts politisku varu, viņš to padarīja par laulības pārkāpēju. Bet Dievs saka: „Izeita no viņu vidus un atšķiraties, tad Es jūs gribu pieņemt!” Tā ir itkā Kristus draudze, kas izgājuši un atšķīrušies no pasaules.

„Sieva ar sauli apģērbta.” Saule ir Jēzus Kristus ; mēs – Kristus draudze – ar Sauli apģērbti. „Apvelciet to Kungu Jēzu Kristu.”

„Un mēness apaļš viņas kājām.” Mēness ņem gaismu no saules. Kristus draudze ņem gaismu no Kristus. Tagad vēl – tumša nakts, tagad vēl jāspīd „mēnesim,” kristīgai draudzei. „Jūs esat pasaules gaišums”, stāv rakstīts. Mēs saņemam dzīvību un gaismu no Kristus, kad stāvam sakarā ar Viņu, kad paliekam Bībeles lasīšanā un Dieva lūgšanā. Mēness aptumšojas, kad starp sauli un mēnesi ienāk zeme. Dārgais ticīgais, brāli un māsa, ja starp tevi un Jēzu ienāk sevišķas lietas, tad tu esi aptumšots, tev vairs nav Jēzus gaismas. „Ja staigājam gaišumā, tad mums ir sadraudzība savā starpā, un Jēzus Kristus Viņa dēla asinis mūs šķīsta no visiem grēkiem” (1. Jāņa 1, 7). Draugs, vai tu esi ar Sauli apģērbts? Vai esi no pasaules atšķīries, no vārda kristīgajiem aizgājis? Katoļu baznīca bija pirmā laulības pārkāpējas. „Izeita no viņu vidus un atšķiraties un neaiztiekat neko, kas nešķīsts” (Kor. 6, 17). Ak, vai ! Pie Dieva galda iet dzērāji, nešķīsti ļaudis. Vai tāda draudze ir „sieva ar Sauli apģērbta?” Nē, nekad, bet gan ar elles tumsību.

Bet daži no jums, kas esat izgājuši no viņu vidus, sākat atkal piekopt ar pasauli draudzību. Tā ir laulības pārkāpšana. Stāv rakstīts: „Pasaules draudzība ir Dieva ienaidība. Pasaule paiet un viņas kārības, bet kas Dieva prātu dara, tas paliek mūžīgi.”

„Izeita no viņu vidus.” Vecos laikos astoņas dvēseles atstāja pasaules ietaises un iegāja Noas šķirstā. Viss gāja bojā, tikai tie, kas šķirstā, palika dzīvi. „Man zināms pestīšanas šķirsts, ko būvējis pats Dievs. Šinī šķirstā vietas gan, vieta tev, vieta man.” Draugs, vai tu piederi pie tiem ļaudīm, kas pasauli atstājuši un iegājuši „šķirstā?” Jeb vai tu vēl esi ar pasauli apģērbts?

„Un viņas galvā kronis no divpadsmit zvaigznēm.” Kristus draudzes kronis – divpadsmit apustuļi. Rakstīts stāv: „Tie mācītāji spīdēs kā debess spožums ... kā zvaigznes mūžīgi mūžam (Dan.12, 3).

„Un grūta būdama tā brēca bērnu sāpēs un dzemdēšanas mokās.” Tas laiks ir atnācis, kad Kristus brūte brēc. Viņai lielas dvēseles sāpes. Atmodas laikā daudzi brēca. Arī es reiz ļoti raudāju. „Es labāk mirtu”, brēcu es uz Dievu, „bet tā vairs, dzīvot nevaru.” Sieva , kura dzemdē, ir it kā viņa mirtu. Ļaudis lūdza stundām ilgi pēc Svētā Gara. Tās bija lielas dvēseles sāpes.

„Un cita zīme parādījās debesīs ... liels pūķis, sarkans kā uguns, ar septiņām galvām un desmit ragiem, un uz viņa galvām septiņi ķēniņa kroņi.” Tas nozīmē politisku varu. Ievērojiet, ap to pašu laiku, kad sieva brēc, parādās pūķis ar 7 galvām, 10 ragiem, 7 ķēniņa kroņiem. Pār 10 valstīm valdīs antikrists; septiņas no tām būs bijušas ķēniņu valstis un 3 republikas. Ja aplūkojam tagadnes Eiropas politisko aploku, mums atklājas sekojoša aina: Īrija sacēlās pret Angliju. Anglijas valdībai bij jāatsakās no Īrijas. Īrijai tagad savs parlaments, sava nauda. Apcerot Bībeles papriekšsludinājumus, mēs nākam pie slēdziena, ka antikrists valdīs pār senās Romas valsti. Tagadējā Lielbritānija bija zem Romas, bet Īrija nē. Vācijai un Austrijai bij jāatsakās no savas teritorijas: kādas daļas no Polijas, Galicijas, Ungārijas un Čehoslovākijas. Kad velkam līniju, atkal redzam senās romiešu valsts robežu. Čehiju vajadzēja dalīt starp Vāciju un Poliju tajā vietā, kur bij agrākā Cēzara valsts robeža.

„Un viņa aste vilka debess zvaigžņu trešo tiesu.” Debess zvaigznes nozīmē ticīgus ļaudis, sevišķi Dieva vārda sludinātājus. Komunisti Krievijā ar visu sparu cenšas iznīcināt ticību uz Dievu un izredzējušies par dievliedzības izplatīšanas objektu – jaunatni. Tur, kā man ziņoja kāds krievu sludinātājs, jau vajāšanas sākušās. Jūs, ticīgie jaunie ļaudis šķīstaties, topiet apģērbti ar Sv. Gara spēku un pasludinājiet Kristus evanģēlijumu, kamēr vēl laiks. Lai esam gatavi mirt tā Kunga vārda labad. Visskaistāki mirt pie Viņa arkla. Strādājiet droši, stāviet ticībā, kamēr mūsu Ķēniņš nāk! Te, mūsu vidū, varbūt atrodas viens un otrs, kam būs jāmirst Kristus liecības dēļ. Draugi, nav ko baidīties!

 

„Viņa aste novilka zvaigžņu trešo tiesu”. Te, varbūt, sēž tādi, kam kauns runāt par Jēzu ar skolotājiem un citiem izglītotiem ļaudīm. Ja mēs no Jēzus neliecināsim, tad būsim tās trešās tiesas skaitā, kuru pūķa aste novilks no debesīm.

 

„Un tas pūķis stājās tās sievas priekšā, kurai bija jādzemdē, ka viņš, kad tā dzemdētu viņas bērnu aprītu. Un viņa dzemdēja bērnu, dēlu, kam visus pagānus būs ganīt ar dzelzs rīksti”.

 

Šis dēls ir – uzvarētāji kristīgajie, par kuriem sacīts: „Es tiem došu varu pār pagāniem”. (Par. 2. 26.) Šinī laikā kristīgā draudzē dzemdē „dēlu”. Še, Latvijā, atmodas kustībā, tāpat Vācijā, Polijā un citās zemēs jau parādās daži uzvarētāji kristīgajie”. „Kas uzvar, tas ar baltām drēbēm taps apģērbts (3, 5) „Dēls” ir tie kristīgajie, kuri uzvar grēku un pašmīlestību un dzīvo gluži Dievam.

 

Ko jūs teiktu par ļaudīm, kas neglābtu slīkoni? Tos dažās valstīs likums soda kā slepkavas. Vai tu vari vienaldzīgi noskatīties, ka ļaudis noslīkst garīgi un miesīgi grēku dzelmē? Vai tev šis Dieva vārds nav svēts: „Mīlē savu tuvāku kā sevi pašu?”

Kāds pasažieru kuģis gāja uz Ņujorku. Izcēlās uguns. Osta vēl bij labi tālu. Uguns izplatījās ātri. Redzams, nodzēst nebūs iespējams. Kapteinis pats stājās pie stūres, lai, varbūt, kuģi vēl ievadītu ostā. Vējš dzina uguni taisni uz stūres pusi. Viņam pie apaviem jau uguns, kājas jau sāk degt; bet kapteinis Jānis Meinhards vēl savām rokām strādā; jo viņam jānoved kuģis ostā, tur viņam jāglābj daudz cilvēku dzīvības. Tur bērni gaida savus vecākus un vecāki savus bērnus. Arī Jānim Meinhardam ir mīļa laulāta draudzene, arī viņu gaida mājās sirsnīgi mīļoti bērni ... Beidzot visi ir izglābti, izņemot Jāni Meinhardu – viņš tur pie stūres, pa pusei sadedzis ... Viņš nodeva savu dzīvību par saviem līdzcilvēkiem. Vai arī mēs tā mīlam savus tuvākus? „Kas savu dzīvību tur mīļu, tam tā zudīs, bet tam , kam manis dēļ dzīvība zūd, tas to atradīs”, saka Jēzus. – Jēzus stāv pie stūres. Pasaules kuģis iet bojā. Kas uzticas Jēzus vadībai, top glābts. Ak, tas cilvēks ir šausmīgi nepateicīgs, kas pats atpestīts, bet neglābj citus!

Kāds ārsts reiz ieraudzīja uz ielas lielu, skaistu klibu suni. Ārsts iežēlojās par suni, paņēma to līdz uz mājām un pēc ilgākas kopšanas suns bija izārstēts. Piepeši tas nozuda. Visa meklēšana bija velta. Ārsts pie sevis nodomāja: kāds nepateicīgs kustonis! Pēc pāris dienām ārsts izdzird suni rejam pie viņa durvīm. Viņš atver durvis un ierauga izārstēto suni, bet līdz ar to vēl otru suni un – atkal ar klibu kāju ... Tam sunim bij vairāk kristīguma nekā dažam cilvēkam. Ja Jēzus mūs ir pestījis, Viņš ir ārstējis no grēku slimības, no klibošanas uz abējām pusēm, tad mūsu svēts pienākums – citus vest pie Pestītāja. Pāvils saka, ka viņš labāki gribot būt nolādēts, nekā lai viņa līdzcilvēki ietu pazušanā. Mozus lūdz Dievu: „Kungs, labāki izdeldi  manu vārdu no dzīvības grāmatas, nekā Tu ļauji pazust Izraēla tautai!” Abraams lūdza par Sodomu. Vai tu esi lūdzis par Rīgu? Kāpēc Sodoma un Gomora gāja bojā? Tāpēc, ka tur nebija neviena ticīgā. Ja visus ticīgos varētu dabūt prom no Latvijas, tad te gan nāktu pūķis. – Minētam sunim bij mīļš otrs suns. Vai tu mīli savus tuvākus? Ja tāda ir kristīgā mīlestība, kur viens par otru neliekas ne zinis, tad es to negribu. Daži tik domā un rūpējas, ka viņi tik varētu izbēgt briesmām, kā glābt savu dzīvību. Jēzus tā nedarīja, bet nodeva savu dzīvību par grēciniekiem. Arī es negribu savu dzīvību glābt, kaut arī man būtu jāmirst mocekļa nāvē. Ak, brāļi un māsas, vēl ir daudz ļaužu Latvijā un visā pasaulē, jāglābj! Es vēlētos visiem pasludināt šo bargo glābšanas vēsti, bet es to varu darīt tikai vienā vietā. Ticīgie ļaudis, nāciet palīgā pie šī lielā glābšanas darba!

„Un viņas bērns tapa aizrauts pie Dieva.” Katra uzvarētāja - ticīgajā dzīvē ir debesis, visviens, kur miesa atrodas. Jo rakstīts stāv: „Jūsu dzīvošana ir debesīs” (Vilip. 3, 20). Mēs bieži pārprotam Jēzus mīlestību, domādami tikai par sevi. Jēzus mīlestība ir plaša. Viņš pavēl: „Eita pa visu pasauli un pasludinājiet evaņģēliju visai radībai” (Mark. 16, 15). Ja es nesludinātu ļaudīm evaņģēliju, es nebūtu vairs šinī pasaulē. Jēzus saka: „Ikvienu zaru pie manis, kas augļus nenes, to Viņš noņem, un ikvienu, kas augļus nes, to Viņš šķīsta, lai tas jo vairāk augļus nes” (Jāņa 15, 2). Praviets Elija reiz bija pazaudējis dūšu. Viņš izsaucās: „Ak, Dievs, ņem nu manu dvēseli!” Tas vīrs, kurš nebij baidījies iziet viens pats visas tautas priekšā uz Karmeļa un tur nostāties pretī visiem Baala un Aztartes praviešiem, tagad bij izbijies no Isebeles. Tad tas Kungs sacīja: „Svaidi savā vietā par pravieti Eliju.” Dievs Eliju vairs nevarēja še lietot. Laicīgu kareivu  barā viens gļēvulis var padarīt visu rotu par gļēvuļiem. Bet viens drošsirdīgais var iedvest visiem sparu. Tāpat tas ir garīgā kara laukā. Ticībā uz Jēzu gūstam uzvaru par gļēvulību.

„Un tā sieva bēdza uz tuksnesi, kur viņai bija no Dieva sataisīta vieta.” Uzklausaties! Sieva, kura bēdza uz tuksnesi, ir kristīgā draudze, nevis uzvarētāji – kristīgaji. Tā „sieva” nepieder vienai tautai, piem. latviešiem, bet visai pasaulei, kur vien dzīvo patiesi kristīgaji. Visiem šiem kristīgajiem būtu jābēg vienā laikā. Bet neesmu dzirdējis, ka ticīgie jau tagad kaut kur gribētu bēgt.

Ir arī ļaudis, kuri Parādīšanas grāmatas skaitli 144,000 grib zīmēt uz sevi. Bet tas zīmējas uz ebreju 12 ciltīm.

Kā tas kungs visu zemju ticīgos pasargās, to nevaru jums noteikti pasacīt ; varbūt tas būs garīgs tuksnesis, kur izvedīs ; bet viena lieta ir droša: tas Kungs to darīs un noteikti izvedīs savu darbu galā.

Reiz Ziemeļamerikā kādam ticīgam sludinātājam pienāca maldu gars un sacīja, ka viņš, minētais sludinātājs, esot Elija un kā viņam jāpērkot zemes gabals un jātaisot Ciānas pilsēta; kur tad notikšot Kristus otrā atnākšana, un no šīs pilsētas Kristus valdīšot. Jaunajam „Elijam” drīz radās piekritēju. Ļaudis, ticīgi ļaudis, brauca kopā no malu malām, lai celtu jauno „Ciānu...” Pagāja gadi, bet viņu papriekšsludinājumi nepiepildījās. Tagad šī pilsēta ir par apsmieklu visai kristīgai draudzei.

Lai lūdzam vientiesīgi: „Kungs, rādi man Savu ceļu!” Pūķis var kārdināt dažādi. Bet jūs palieciet pazemībā un mīlestībā. Netiesājiet neviena! Aizlūgsim cits par citu! Mīlējiet grēciniekus, it kā Jēzus to darījis, apliecinājiet viņiem Kristu un lūdziet par viņiem, lai tie atgrieztos.

 

Dažas domas no V.Fetlera runas par Jāņa parād. gr. 12:1-6

Golgātas Namā, 30.jūlijā 1923.g.

Uzrakstījis A. Liepiņš.