Viljams Fetlers - NOMIRŠANA SEVĪM

NOMIRŠANA SEVĪM

jeb cilvēka plāns un Dieva plāns

Viljams Fetlers

 (sastādītāja paskaidrojums: ar nomiršanu sevīm ir domāts sava egoisma, savtīguma un patmīlības nonāvēšana savā raksturā un personībā)

 „Ja kviešu grauds neiekrīt zemē un neapmirst, tad tas paliek viens pats; bet ja viņš apmirst, tad tas nes daudz augļu.”

Jāņa ev. 12:24

 Visupirms šai pantiņā Jēzus norāda uz lieliem panākumiem, kuri būtu Viņam pašam un pasaulei: bet nākošos divos pantiņos Viņš šo patiesību attiecina uz katru Viņa žēlotāju:

„Kas savu dzīvību tur mīļu, tas to pazaudēs; un kas savu dzīvību šinī pasaulē ienīst, tas to paturēs uz mūžīgu dzīvošanu. Ja kas Manim grib kalpot, tas lai staigā Man pakaļ; un kur Es būšu, tur arī Mans kalps būs, un ja kas Man kalpo, to Mans Tēvs cienīs.”

 

Šais rakstu vietās Jēzus norāda uz

nomiršanu paša dzīvei.

Ļoti daudzi no tiem, kuri atzīst sevi par kristīgajiem, saprot šīs nāves lielo svarīgumu. Dzīvot sev pašam nozīmē, ka mēs vedam un pārbaudām mūsu tagadējās dzīves dažādos sīkumus, saskaņā ar mūsu pašu gudrību un spēku, jeb arī ar kādu citu cilvēcisku saprašanu un spējām. Kad cilvēks krita grēkā, viņš kļuva apsēsts ar domu, ka viņa ceļi bijuši labāki ne kā Dieva ceļi un ka viņa paša spēks varējis sasniegt visu, kas nepieciešams pilnīgai laimībai un aizsardzībai visās lietās attiecībā uz šo dzīvi. Katrs Ādama pēcnācējs ir piedzimis ar šo pašu no ļaunā gara iedvesto pārliecību.

 

Šī paša dzīve ir bijusi

iemesls visām bēdām, slimībām un grūtībām,

kādas ir bijušas un jebkad vēl būs visā pasaulē. Tas ir bijis arī iemesls visām sātana darbošanām, un tas ir devis viņam visu varu, kāda viņam jebkad bijusi gāzt postā un kaitēt cilvēcei. Viss Dieva mērķis attiecībā uz cilvēkiem ir, panākt pilnīgu nomiršanu paša dzīvei un dievišķās dzīves uzcelšanu uz troni. Bauslība tika dota, lai parādītu paša dzīves nespēku. Kristus krusts tapa dots, lai paša dzīvi pilnīgi nonāvētu un lai visu dzīvību noliktu zem Dieva mīlestības, gudrības un spēka gara pārbaudes, caur Jēzu Kristu.

 

Ir trīs soļi

līdz pilnīgai nomiršanai paša dzīvei; divi īsi soļi un viens garš.

 

Pirmais solis

Ir atrodams Esajas grām. 55:7

„Lai bezdievīgais atstāj savu ceļu un ļaundarītājs savas domas un atgriežas pie tā Kunga, tad viņš par to apžēlosies un pie mūsu Dieva, jo pie Viņa ir daudz piedošanas.”

Arī 1. Jāņa grām. 1:9. „Ja mēs savus grēkus izsūdzam, tad Viņš ir uzticīgs un taisns, kā Viņš mums grēkus piedod un mūs šķīsta no visas netaisnības.”

Mūsu ceļu un plānu atzīšana un atstāšana un atgriešanās pie Dieva, pieņemot Viņa ceļus un plānus, ir pirmais solis nomiršanai paša dzīvei.

 

Otrais solis

Ir atrodams Romiešu grām. 12:1

„Tāpēc, brāļi, es jūs lūdzu caur Dieva apzēlošanām, kā jūs savas miesas nodotu par dzīvu, svētu un Dievam patīkamu upuri; lai tā ir jūsu prātīgā Dieva kalpošana.”

Pāvils saka, ka mums vajag sevi pašus nodot Dieva rokās, lai Viņš ar Savu spēku mūs pārvaldītu un lai Viņa prāts notiktu katrā mūsu dzīves sīkumā.

Mateus evanģ. 11:28-30 mēs redzam to pašu noteiktību, kad Jēzus sacīja: „Nāciet šurp pie Manis, visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt. Ņemiet uz sevi manu jūgu un mācaties no Manis, jo Es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsiet atvieglošanu savām dvēselēm.”

Dāv.dz. 37:5-6 tas pats ir dots mums viegli saprotamā valodā: „Pavēli tam Kungam savu ceļu un cerē uz Viņu, tad Viņš gan darīs. Viņš liks aust tavai taisnībai kā gaismai un tava: tiesai kā dienas spožumam.”

Pēc tam, kad mēs mūsu grēkus esam izsūdzējuši un atstājuši, mums ir

jātic vienīgi uz Dieva skaidrā Vārda pamata

kā tie mums ir piedoti un šķīstīti. Tāpat arī, kad esam nodevuši mūsu gribas un dzīves Dievam, mums ir jātic, uz Dieva Vārda pamata, ka esam darīti svēti un Viņam pieņemami. Tad mums ir jāieņem stāvoklis, uz ko norāda Pāvils Romiešu grām. 6:11

„Tāpat turaties arī jūs, ka grēkam esat nomiruši, bet dzīvojiet Dievam iekš Kristus Jēzus mūsu Kunga.”

 

Ieņemt un paturēt šo stāvokli ir

vissvarīgākā lieta

pie nomiršanas paša dzīvei. Šo neizdarot nekad paša „es” netaps nogāzts no troņa. Cilvēka paša prātam patikt redzēt un just. Ja mēs šinī lietā padodamies Dieva prātam un esam gatavi staigāt skaidrā ticībā uz Viņa rakstīto Vārdu, ar to ir sperts liels solis uz priekšu nomiršanai sevim.

 

Trešais solis

pie nomiršanas sevim ir iepazīties tagad ar dažādiem dzīves sīkumiem un apstākļiem, kā Dieva Vārds to norāda.

Jaunā derībā mēs atrodam norādījumus praktiski katram dzīves sīkumam. Katrs norādījums, ja tam sekojam tā, kā tas ir dots, tas pats par sevi, izstūmi no dzīves sevi un liek mums pilnīgi paļauties uz Dieva gudrību un spēku. Katra pavēle ir tieši pretēja miesas prāta nodomiem un gudrībai.

Palūkosimies, par piemēru, kāds ir Dieva plāns, ja mums

jāsastopas ar netaisnību.

Cilvēka plāns ir: pašam izlabot savas nepareizības jeb uzticēt to izdarīt kādam citam: viņš aizvainojas, ņem ļaunā un patur sliktas jūtas. Bet Dieva prātu šādā gadījumā mēs atrodam Romiešu grām. 12:19-21.

„Neatriebjaties paši, mīļie, bet dodiet vietu Dieva dusmībai. Jo ir rakstīts: Man pieder atriebšana! Es atmaksāšu, saka tas Kungs. Tad nu, ja tavs ienaidnieks ir izsalcis, tad ēdini to: ja tas izslāpis, tad dzirdini to, jo to darīdams tu kvēlainas ogles sakrāji uz viņa galvu.”

Ļaunums lai tevi neuzvar,

bet uzvari tu ļaunumu ar labumu.”

Pēc šī Dieva plāna mums nevajaga pielietot pat mazākās pūles meklēt sev taisnību, nedz arī mums top dotas priekšrocības grozīt mūsu attiecības pret tiem, kuri mums nodara kādu netaisnību. Mums no visas sirds nākas piedot ikvienam cilvēkam viņa noziegumus.

„Un tad jūs stāvat, Dievu lūgdami, tad piedodat, ja jums kas ir pret kādu, lai arī jūsu Tēvs, kas debesīs, jums piedod jūsu noziegumus.”

Markus 12:15

Bet mums jāiet vēl solis tālāk un

jāatmaksā ļaunu ar labu.

„Mīļojiet savus ienaidniekus, svētījiet tos, kas jūs nolād, darāt labu tiem, kas jūs ienīst, un lūdziet par tiem, kas jūs kaitina un vajā.”

Mateus 5:44

Tas ir tieši pretējs tam, ko miesīgs cilvēks un viņa gudrība vēlētos arī darīt. Ja kāds mums noņem mūsu mantas, mums nevajaga prasīt tās atpakaļ. Un ja mums ņem mūsu mēteli, mums nevajaga liegt arī mūsu uzvalku. Mat. 5:40; Lūkas 6:29

 

Miesīgam cilvēkam nekas nav nepatīkamāks

par šādu plānu, jo tas viņam liekas muļķīgs un smieklīgs; bet mums tas ir ļoti vērtīgs plāns, jo tas droši iedzen labi lielu naglu mūsu paša dzīves sārtā un nes arī lielu materiālu atmaksu, jo Jēzus saka:

„Patiesi, es jums saku: neviens nav, kas atstājis namu, vai brāļus, vai māsas, vai tēvu, vai māti, vai sievu, vai bērnus, vai tīrumus manis un evanģēlijuma dēļ, kas nedabūs simtkārtīgi jau šinī laikā namus un brāļus, un māsas, un mātes, bērnus un tīrumus pēc tām vajāšanām, un nākošā laikā mūžīgu dzīvošanu.” Markus 10:29-30

Kad ļaudis vēlas no mums ko aizņemties, tad miesīgais cilvēks aizdos vienīgi uz labu galvojumu un noteiktu drošību, ka viņš savu aizdevumu saņems atpakaļ ar labām procentēm. Dieva plānā ir aizdot un necerēt to dabūt atpakaļ.

„Dodi tam, kas tevi lūdz, un neatraujies no tā, kas ko no tevis grib aizņemt.” Mat. 5:42

„Aizdodiet, nekā atkal par to negaidīdami, un tad:

jūsu alga būs liela:

un jūs būsiet tā Visaugstākā bērni; jo Viņš ir laipnīgs pret nepateicīgiem un ļauniem.” Lūk. 6:35

Dabīgam cilvēkam ir pilnīgi neiespējami to izdarīt, bet ikviens, kas ir saņēmis Svēto Garu, un kas staigā gaismā, tā darot, atradīs to par prieku, lai paklausītu Dieva Vārdam un gūtu atsvabināšanu no visbriesmīgākā ienaidnieka – sava paša „es.” Vēl tālāki, viņi būs arī spējīgi prasīt pēc lielas materiālas svētības par to, ko viņi būs pazaudējuši caur paklausīšanu Dievam, jo Viņš saka, jūsu alga būs liela un jūs būsiet tā Visaugstākā bērni; -

neizsakāmi vērtīga atmaksa

par mazas negodīgas peļņas zaudēšanu.

Dieva plāns priekš dvēseļu ganiem ir atrodams Pētera 1. grāmatā; arī tas ir tieši pretējs cilvēka plāniem; un miesīgais cilvēks to ļoti nosoda. Bībeles plāns ir uzticēties vienīgi dzīvam Dievam. Bībele neatļauj mums meklēt pat vismazāko līdzekli, uz kuru likt pat vismazāko paļaušanos pēc palīdzības. Cilvēks ir darījis visu iespējamo, lai rastu dziedināšanas līdzekli, kas būtu spēcīgs aizsargāt un atsvabināt no slimībām. Nemaz nav vajadzīgs minēt, cik ārkārtīgi viņš šai plānā cietis neveiksmi, jo ikviens, pat ar mazāko saprātu, var pats redzēt, ka pasaulē tagad ir daudz vairāk slimības un sērgas; kā jebkad tās bijušas visā viņas vēsturē. Bībele mums atklāj, cik spēcīgs ir Dieva plāns, jo mēs atrodam, ka caur Viņu visas slimības ir tapušas dziedinātas un pilnīga aizsardzība ir dāvāta visiem, kuri uzticas vienīgi dzīvajam Dievam. (Dāv. dz. 91).

 

Dažādi Dieva plāni.

Dieva plāns kalpiem ir atrodams 1. Pētera grām. 2:18–25.

Dieva plāns sievām, kuru vīri vēl nav pestīti, atrodams 1. Pētera grām. 3:1-2

Dieva plānu vīriem atrodam Evezešiem 5:25

Dieva plāns apģērbam atrodams 1. Tim. grām. 2:9, 10 un 1.Pētera grām. 3:3, 4.

Dieva plāns naudas krāšanai un glabāšanai ļaunām dienām atrodams Mateus evang. 6:19 līdz 34; Markus 10:17-31; Malak. 3:10.

Dieva plāns lienēšanai un parādu ietaisīšanai – kas ieslēdz sevī arī pirkšanu uz nomaksu, maksāšanu pa daļām – atrodams Romiešiem 13:8. Kad mēs pieņemam Dieva finansiālo plānu, tad mums ir priekšrocības, smelt no debesu neizsmeļamās bagātības visus līdzekļus, cik mums vajadzīgs priekš mums pašiem un cik to vēlamies dot citiem. (2. Korint, 8:9).

„Un Dievs ir spēcīgs, jums dot papilnam visādu žēlastību, ka no visām lietām jums būtu arvien itin diezgan un papilnam priekš visādiem labiem darbiem.” (2. Korint. 8:9).

Dieva plāns bēdās, zūdīšanās un rūpēs atrodams Vīlip. 4:6, 7 un 1.Pētera grām.5:7.

Dieva plāns dažādām kārdināšanām ir uzrakstīts 1.Pētera grām. 1:6, 7; Jēkaba grām. 1:12; 1. Kor.10:13.

Dieva plāns draudzes ganiem atrodams 1. Pētera grām. 5:1-4, un Dieva plāns avīm – draudzes ganānam pulkam – 1. Pētera grām. 5:5, 7; Ebreju grām.13:7.

Tikai tie, kuri ir

piepildīti ar Svēto Garu

un atrodas zem Viņa uzraudzības, mācības un vadības, varēs sekot visiem šiem norādījumiem un panākt pilnīgu nomiršanu paša dzīvei, lai Jēzus dzīve pilnīgi valdītu uz troņa, un kļūtu Viņā par pieaugušu vīru un arī ieietu pilnīgā svētībā visās lietās. Dievs deva mums savu vislielāko dāvanu, kad mēs vēl bijām mazi un bezdievīgi (Rom.5:6) un Viņš saka, ka Viņš „arī savu paša dēlu nav taupījis, bet to par mums visiem nodevis, kā Viņš mums ar to nedāvinās visas lietas?” (Rom. 8:32).

Tikai paša dzīve ir, kas aizkavē svētību pilnībai nākt mūsu garīgā dzīvē, mūsu miesās, mūsu māju dzīvē, mūsu saimniecīgās darīšanās un mūsu kristīgā darbā: bet tikko mēs esam

nomiruši sevim

Dievs sāk izliet Savas bagātās svētības pār mums visās lietās.

Abrāms to pierādīja, kad viņš pacēla nazi pār savu vienīgo dēlu Izaku. Tā bija

pēdējā pārbaudīšana

viņa svēttapšanā. Arī Mardakajus to apstiprināja, kad viņš atteicās locīties Amana priekšā; Dāvids atteicās atļaut Abisajam nonāvēt Saulu; trīs ebreju jaunekļi labāki gāja degošā ceplī, nekā pielūgt zelta tēlu, un nelieca savas muguras pretēji Dieva gribai.

Mūsu vienīgā cerība nākt debesīs

ir – jau šeit mācīties nomirt sevim.

Šausmīgā maldīšanās, ar kuru sātans ir pievīlis daudzas mūslaiku baznīcas, padara gandrīz neiespējamu nomirt sevīm, jo Dievs ir izslēgts ārā no šīs dzīves, līdz ar mācību par miesas dziedināšanu, saimniecisku lietu vadīšanu un pārvaldīšanu, un visa kristīgā darba panākumu. Svētā Gara vietā ir iededzināta pašu spēku sveša uguns. Top pielietoti miesīgi plāni, miesīgi līdzekļi, kam, protams , seko miesīgi iznākumi, kā šeit laicīgi, tā mūžībā.