Trešais Ādams...

Trešā Ādama atnākšana... 

Pirmais Ādams bija Dieva radītais cilvēks. 1.Moz. 2:7
Otrais Ādams ir Dieva sūtītais Kristus. 1. Kor. 15:45,47
Kurš ir trešais Ādams...? 

"Šā (netaisnā) atnākšana notiek pēc sātana spēka ar visādu viltības varu un viltības zīmēm un brīnumiem..." 2.Tesaloniķiešiem 2:9 

Trešais Ādams dokumentālās filmas - Third Adam Documentaries  

www.youtube.com/playlist?list=PLYltRndgBlAu-bP_2dLU24Ag-3SkrBHTe

Third Adam - Trešais Ādams 

www.youtube.com/watch?v=lnMpfoxYSFY 

Viena vispasaules reliģija - Babilonas misticisms - Nimroda, Semiramis un Tammuz pielūgsme - mūsdienu kulti 
sātans - austrumu reliģijas - okultisms - izklaides industrija - maldu baznīcas - trešais Adams 
Alexander Hislop un grāmata The Two Babylons (1853) 
The Two Babylons by Alexander Hislop - grāmata lasīšanai internetā    

Third Adam - Trešais Ādams 

 (No Music) - (bez fona mūzikas) 

 

www.youtube.com/watch?v=pc7C0ZxDWUA

Third Adam 2  - Trešais Ādams 2

The Great Seduction - Lielā pavedināšana 

www.youtube.com/watch?v=vKAU3zjpDbI 

"Un viņš sacīja: šī ir tā bezdievība." Caharijas 5:8 LG8 
mystery Babylon - noslēpumainā netikle - Bābele, Jāņa atkl.17:5 
Salamana pam. 6:20-25; 7:4-5; 23:27-28; 9:13-15,18; 
garīgā pavedināšana un tās līdzība ar fizisko pavedināšanu 
garīgā pievilināšana, vilināšana, 

Third Adam 3 - Trešais Ādams 3 

Rise of The Divine Feminine - Pārdabiskās, ezotēriskās sievišķības augšāmcelšanās 

www.youtube.com/watch?v=_f8fotz5GUo

Inwardly: (iekšēji)

Mystical - Sensual - Agreeable

(mistisks - juteklisks - pieņemošs) 

Externally: (ārēji)
Female leadership - Freedom from boundaries - Feminine goddess 

(sievietes vadītājas - brīvība no visiem ierobežojumiem - sievišķa dieviete) 

Third Adam 3X - Trešais Ādams 3X 

www.youtube.com/watch?v=8XoSWb9esXQ 

Mystical - Sensual - Agreeable
Female Leadership - No Boundries - Feminine goddess 

Third Adam 4 - Trešais Ādams 4 

The Road to Shambala - Ceļš uz Šambalu 

Šambala - tibetiešu budismā Šambala nozīmē "laimes avots", laimes Zeme, Paradīze Zemes virsū, mītiska valstība vai apslēpta vieta, kas atrodas kaut kur aiz Himalaju kalniem. “Šambala” ir mītiskas valstības nosaukums Vidusāzijā, kur cilvēki baudījuši harmoniju, labu veselību un labklājību. Šādas apgaismības sabiedrības pamatā ir cilvēku ticība un pārliecība par cilvēkā iemājojošu iedzimtu labestību, gudrību un cieņu — gan sevī, gan vienam pret otru, gan arī sabiedrībā. 

Shambala - Wikipedia 

Shambala - New World Encyclopedia 

6 Symbols: 

- 3 Realms (Material > Sub-Material > | < Methaphisical) 

- Imaginations Rom 1:21

- Frequency 

- Alignment 

- Gnostic (teaching/theology) 

- Gnosis 

As above - so below; as within - so without 

Kā augšā - tā apakšā; kā iekšēji - tā ārēji  

Process of Mystery Religion: 

- begin with Mantra (Om...) 

- achieve hypnotic state 

- often drug use is involved 

- body experiences energy release 

- gnosis experienced 

- higher consciousness obtained 

- results in: kriyas, dancing, euphoric emotion, mudras, tongues and visions 

Mistēriju reliģijas rituāla process: 

- iesākas ar mantru (om...) 

- tiek sasniegts hipnotisks stāvoklis 

- bieži tiek iesaistīta narkotiku lietošana 

- ķermenis piedzīvo enerģijas atbrīvošanos  

- tiek piedzīvots gnosis (apskaidrības, atklāsmes) stāvoklis 

- tiek iegūta augstāks apziņas stāvoklis 

- tas izpaužas kā: krijas, dejas, eiforiskas emocijas, mudras, mēles un vīzijas 

Third Adam 4 - Release Date & Trailer  

Pirmizrāde ieplānota 2023.g 4.augustā, bet visi varēs skatīties 11.augustā youtube kanālā: 

www.youtube.com/@spencersmith312 

Viljams Fetlers - ASINIS, PELNI UN UGUNS

ASINIS, PELNI UN UGUNS

Viljams Fetlers

 „Un Tas Kungs runāja uz Mozu:  „Pavēli Āronam un viņa dēliem un saki: šāda lai ir dedzināmo upuru likumīgā kārtība: dedzināmam upurim ir jādeg uz altāra ugunskura visu nakti līdz pat rītam, un altāra uguns ar to tiek uzturēta.

Un lai priesteris apvelk savus linu svārkus un uz savām miesām lai uzvelk arī linu bikses, un lai viņš sakrāj pelnus, kas radušies uz altāra, ugunij aprijot dedzināmo upuri, un viņš lai tos nober altārim līdzās. Tad lai viņš novelk savas linu drēbes un uzvelk citas drēbes, un lai viņš iznes pelnus ārā no nometnes kādā tīrā vietā.

Bet ugunij uz altāra jāpaliek degot, un tai nav jāļauj izdzist. Priesterim jādedzina ik rītus uz altāra malka un uz tās jāsakārto dedzināmais upuris, un uz tā jāaizdedzina pateicības upura tauki. Ugunij ir jādeg uz altāra pastāvīgi, tā lai nenodziest.

Šī ir ēdamā upura likumīgā kārtība: Ārona dēli lai to pienes Tā Kunga priekšā pie altāra. Un viņi lai paņem pilnu sauju no ēdamā upura kviešu miltiem un no eļļas, un visu vīraku, kas tiek likts uz ēdamā upura, un to lai aizdedzina uz altāra par patīkamu smaržu, par piemiņu Tā Kunga priekšā. Bet pārpalikumu lai apēd Ārons un viņa dēli; kā neraudzētas maizes lai to ēd svētā vietā, viņi to lai ēd Saiešanas telts pagalmā. Lai netiek cepta raudzēta maize, viņu tiesu Es tiem esmu devis no saviem uguns upuriem; tas ir augsti svēts itin kā grēku upuris un kā vainas izpirkšanas upuris.

Ikviens vīrs no Ārona cilts lai ēd; tas lai ir mūžīgs likums viņu cilšu ciltīm par Tā Kunga uguns upuriem; ikviens, kas tiem pieskaras, lai top svēts.”

Un Tas Kungs runāja uz Mozu: „Šis ir Ārona un viņa dēlu upuris, ko tie pienes Tam Kungam viņu svētīšanas dienā: desmitā daļa ēfas smalku kviešu miltu pastāvīgam ēdamam upurim, viena tā daļa rītā, bet otra - vakarā.”

3. Mozus gr. 6:1-13

 „…Ugunij uz altāra vienmēr būs degt un nebūs izdzist.” Pieminētajā Rakstu vietā mēs lasām par: asinīm, pelniem un uguni. Es vēlos un lūdzu Dieva Svēto Garu, lai Viņš ieliktu šos trīs vārdus to mīļo brāļu un māsu sirdīs, kuri šodien baltās drēbēs tērpti atrodas Dieva un ļaužu priekšā, lai apliecinātu Jēzu kā savu Glābēju. Par asinīm ir runāts sakarā ar cilvēku grēku, par pelniem sakarā ar cilvēka pilnīgu nodošanos Dievam, par uguni top runāts, kad Dievs ir cilvēka upuri pieņēmis un par savu kalpu darījis. Tur, kur netrūkst ne vienas no šīm trim lietām, ir dzīvības ķēdes stiprums pilnīgs. Kur viens no šiem trūkst, tur izpaliks Dieva svētības pavadījums.

 I. Asinis

„Un par savu noziegumu tam būs nest tam Kungam pie priestera no sava ganāmā pulka aunu, kas bez vainas pēc tava sprieduma par nozieguma upuri.” 3. Mozus 6:6

Katrs grēks, ko cilvēks padarījis, prasa nāvi. Neviens nevar teikt, ka viņš labs. Pasaulē pats par sevi nav neviens godīgs cilvēks, jo Bībele saka: „Visi ir grēkojuši.” Tam cilvēkam ir cerības, kurš kā muitnieks pie dievnama durvīm nostājies, lūdz žēlastību, bet nevis paštaisnajam farizejam, kurš taisnojas, lielās un pateicas Dievam, uzskaitīdams savus labos paradumus un darbus. Pēdējais noies ellē un pirmais – debesīs. Jo svētāks cilvēks top, jo vairāk uz svētumu dodas kā Augustīns, Luters, ģenerālis Būts un Spredžens, jo vairāk redz savu taisnību kā sārņainas drēbes, un tikai tas Kungs izglābj un šķīstī. Mēs visi esam grēkojuši un visiem trūkst teikšanas Dieva priekšā. Mēs ejam ar grēka nastu uz mūsu pleciem un galvām. Kristības kaps ir gatavs priekš ļaudīm, kuri atzīst, ka viņi ir pelnījuši nāvi.

Pirms dažiem gadiem kareivji mežā pie Jelgavas, naktī izveda Kaupēnu, uztaisīja cilpu un piesēja pie zara tāpēc, ka Latvijas suverēnā vara bija atzinusi, ka Kaupēns nav vairs dzīves cienīgs. Viņš ir pazaudējis dzīvošanas tiesības, viņam ir jāmirst. Mēs izsaucamies: „Kaupēns bija briesmīgs cilvēks!” Bet tāpat visa pārējā cilvēce nav dzīves cienīga. „Nav neviena taisna…” Nelaime ir tā, ka daudzās baznīcās grēciniekiem glauda galvas un saka: „Viss jau ir labi.” Bet Dievs saka: „Nav vis labi.” Nāk atmiņā streļetši Pētera Lielā laikā Krievijā, kuri gāja pie cara ar cilpām ap kaklu un, mezdamies ceļos, lūdza cara tētiņu apžēlot. Viņi atzina, ka viņi dumpja dēļ pelnījuši nāvi. Arī mums jāatzīst, ka caur grēku nāk neizbēgami nāve, no kuras pašu spēkiem neizbēgsim. Tāpēc Dieva Dēls Jēzus Kristus mira mūsu labad. Kristība ir nāves zīme. Es nekristu mazus bērniņus, jo Jēzus sacīja: „Laidiet tiem bērniņiem  pie Manis nākt, jo tādiem pieder debesu valstība.” Mazs bērniņš ir nevainīgs un tādam kā grēciniekam nav jāmirst. Tāpat Kaupēnam mazam nebija jāmirst, bet kad bija dzēris, laupījis un slepkavojis, tad cilpa savilkās. Kristības kapā notiek noziedznieka aprakšana. Un Dievs sacīja: „Tanī dienā, kad tu grēkosi, tu mirdams mirsi.” Ak, es slavēju Dievu, ka Viņš mums ir tāds Dievs, kurš neļauj grēkot, un prasa, lai nāk pie Viņa kā tāds, kurš pelnījis nāvi.

Mozus laikā Dievs sacīja uz izraēlieti: „Ņem nevainīgu jēru…” Tu esi noziedzies, bet lai tev nebūtu fiziski jāmirst, tad lai priesteris tavu upura jēru ņem. Es redzu, ka tā lika grēcinieka galva ir nokārta, kad viņš ved mazu, nevainīgu jēriņu pie priestera. Šis grēcinieks ar zemu noliektu galvu saka priesterim: „Es esmu grēkojis un pēc Dieva bauslības nāvi pelnījis, bet Dievs ir sacījis, lai es manā vietā atvedu par upuri nevainīgu vīriešu kārtas jēriņu…” Baltais, mīlīgais jēriņš skatās nevainīgām acīm un neatdara savu  muti. Priesteris paņem viņu un paceļ upura nazi. Asinis plūst un jērs cieš klusu… „Jēzus cieta klusu.” Asinis ir plūdušas. Kāpēc? Vai šī jēra asinis varēja nabaga grēcinieku šķīstīt? Dieva likums caur šī jēra asinīm norāda uz Golgatas krustu, par kuru dzejnieks dzied: „Redz, Dieva Jērs lej asinis, tur pie krusta, tur pie krusta… Viņš tevis dēļ nomira, tur pie krusta… Ja nebūtu atvedis jēru, tad pašam grēciniekam būtu bijis jāmirst. Arī jūs, mīļie draugi, bijāt nāvi pelnījuši, jo katrs mazākais grēks mūs izslēdz no Dieva Valstības un mūžīgās dzīvības, bet: Jēzus mira jūsu vietā. Viņš mira pie krusta Golgatā Lielā piektdienā par ikvienu, kas pie Viņa nāk.

 

Lielā piektdienā Tu miri par maniem lielajiem grēkiem

Smagu nastu – bet tā bija mana nasta – Tu klusēdams nesi –

Lai es kļūtu stipris, Tu paliki bez spēkiem,

Ar savām asinīm mani Tu ieguvis esi. –

 

Kad pasaules priekšā Tu visu zaudējis biji,

Kad līdzās slepkavam, kā vēl lielāks grēcinieks, Tu miri –

Kā laupījumu tad varenos sadalīji,

Pa labo roku Sev lielu pulku Tu šķīri. (Jesajas 53:13)

 

Lielā piektdienā domas nesas uz krustu.

Visvairāk sirds mīlē tad, kad visvairāk tā cieta –

Ir daudzas pasaulē vietas, kur labi sev izjutu,

Bet vislabāk jūtos tur, ko sauc „Pieres Vieta.”

 

Nāc, draugs, pie krusta! Varbūt šodien tas tev ir beidzamais aicinājums. Tu, sirmgalvi, nāc pie Jēzus Krusta! Un tu, sieva, nāc pie tā Kunga! Jaunekli, jaunava, kā ar jums sastāv? Nākat pie tā Jēra asinīm! Dieva Jēra asinis ir izlietas par mums visiem. Vienīgā cerība ieiet Debesīs, – ja būsim visu savu sirdi, visus savus grēkus un sava „Es” dzīvi mazgājuši un nogremdējuši Jēzus asinīs.

 II. Pelni

„Šis ir dedzinājamā upura likums. Šim dedzinājamam upurim uz altāra būs degt visu nakti līdz rītam… un priesterim būs saņemt tos pelnus, kad uguns uz altāra sadedzinājis dedzināmo upuri, un nebērt tos altārim sānis.” 3. Mozus 6:9-10

Kad esam mazgāti asinīs, tad cilvēks nāk pie tā Kunga un teic: „Kungs, es vairs negribu priekš sevis dzīvot, es gribu sadegt svētās liesmās uz Tava altāra. Lūk, šis ir tas sadedzināmais upuris. Cilvēks var tapt kristīts tikai tad, kad viņš pilnīgi pieņem Dieva prātu. Kad upuris ir sadedzis, tad paņem pelnus un noliek tos altārim sānis. Tas atgādina, ka mūsu pagājušajai dzīvei ir jābūt sadegušai. Vai zināt, kāpēc tik maz ļaudis saņem Svētā Gara kristību? Tāpēc, ka ļoti maz grib ticēt un pieņemt Kristus aicinājumu: „Ja kas Man nāk pakaļ un neaizliedz savu paša dzīvību, tas nevar būt Mans māceklis.” „Tie savu dzīvību nav mīlējuši līdz nāvei.” (Jāņa atkl. 12:11). „Kas krusta nesējs negrib būt, tas nevar priekā kļūt.” Ja man vajadzētu izvēlēties stāvēt jūsu priekšā ne kā vienkāršam Kristus evaņģēlija sludinātājam, bet kā Napoleonam Bonapartam, kas guva uzvaru pie Ēģiptes piramīdām un Austerlicām, kā vīram, kuru Dieva Gars nekad nav aizkustinājis, tad es teiktu: „Napoleon, ej tu savu ceļu, bet es palieku kā apžēlots grēcinieks pie sava krusta!”

Leģenda stāsta, ka ēģiptiešu teiku putns Feniks tik ilgi lidojis augšup pret sauli, kamēr saules staros sadedzis un nokritis uz zemi, pārvērsdamies par pelniem. Bet no pelniem iznira kāds jauns Feniks ar nemirstamu spēku un neiznīkstošiem spārniem. Šis Feniks bij Jēzus Kristus, kas nodeva savu dzīvību, lai pēc trīs dienām un naktīm parādītos kā jaunais augšāmceltais Dieva Dēls, jaunās cilvēces Sācējs, Kurš nemirst nemūžam. Tas ir saprotams tiem ļaudīm, kas ar Kristu ir miruši un augšāmcēlušies.

  III. Uguns

„Un ugunīm uz altāra būs palikt degošām un nebūs izdzist. Tur virspriesterim ik rītu būs iededzināt malku.”

„Uz tava altār’ liekos un gaidu uguni, gaidu uguni…”

40 dienas pēc Jēzus augšāmcelšanās simts divdesmit ticīgiem pulcējās augšistabā lūgšanā un gaidīja. Pagāja nedēļa un varbūt Pēteris teica Jānim: Kas zina, vai ko sagaidīsim! Nekādas pārmaiņas vēl nava! Bet Bērtulis atgādināja tā Kunga vārdus: „…paliekat jūs Jeruzalemē, līdz kamēr tiksiet apģērbti ar spēku no augšienes.” Paiet 39 dienas, - ilgs laiks ko gaidīt, bet viņi nezaudēja pacietību, viņu ausīs skanēja: „līdz kamēr…” Viņi lūdza: „Sūti Svētā Gara dāvanu, sūti, Kungs, pravieša Joēla apsolījumu!” Paiet trīsdesmit deviņas ar pus dienas, un nu jau 23 stundas četrdesmitajā dienā, bet vēl viņi lūdz un skatās domīgi viens uz otru. Te blakus istabā smilšu pulkstenis vēsta 24-to stundu… Un tieši, kad nobeidzas četrdesmit dienas, pravieša apsolījums piepildās. Notiek rūkšana kā no vareni pūzdama vēja, kas piepilda visu namu. Dalītas uguns mēles krīt uz sapulcētiem. Viņu sirdis bija uguns pilnas – Svētā Gara uguns.

Šīs četrdesmit gaidīšanas dienas bija par pelniem pārvērtušas Pētera lepnumu un Toma neticību. Kad viņi bija par brāļiem tapuši, tad nāca uguns.

„Un tai ugunij nekad nebij izdzist…” Allaž jaunu malku klāt! Mīļie brāļi un māsas, lielākais brīnums pasaulē ir tas, ka tavā un manā sirdī, to sirdīs, kuri esam grēkojuši, pēc atgriešanās var nākt Svētā Gara uguns. Lielākā grēcinieka sirds var kļūt par Svētā Gara uguns altāri, tas, lūk, ir pasaules lielākais brīnums. Ja Dievs tev šo uguni ir devis, tad to vajag turēt. Nenodzēs Svētā Gara uguni caur atkrišanu, caur vienaldzību, caur jauniem grēkiem. Vajag iet skaidru, taisnu ceļu. „Esat pilnīgi, itkā jūsu Debesu Tēvs ir pilnīgs.” Topiet piepildīti ar Svētu Garu.

Asinis, pelni un Svētā Gara uguns, lūk, iekš tam pastāv kristīgā ticība. Vai tu savu ticību pazīsti? Vai tevī mājo Svētā Gara spēks? Ja ne, tad tu vēl neesi visu no tevis prasīto darījis. – „Atgriežaties no grēkiem un liekaties ikviens kristīties Jēzus Kristus vārdā uz grēku piedošanu, tad jūs dabūsiet tā Svētā Gara dāvanu.” Apustuļu darbi 2:37-38

 

Publicēts grāmatā „Mūžības noslēpumi” 253.-256.lpp. 

Viljams Fetlers - PAR KRISTUS ATNĀKŠANU

PAR KRISTUS ATNĀKŠANU

Sakopojis māc. Viljams Fetlers

 Svētu Rakstu vietas par Kristus pirmo, otro un trešo atnākšanu, par pēdējo laiku praviešojumiem un notikumiem, antikristus parādīšanos un sodību, Kristus tūkstots gadu miera valstību un mūžīgo Dieva valstību virs zemes.
 „Šie bija jo godīgi un to vārdu uzņēma ar visu labu prātu, meklēdami ikdienas Rakstos, vai tās lietas tā esot.”
Apustuļu darbi 17:11
„Dievam visi Savi darbi ir zināmi no mūžības.”
Apustuļu darbi 15:18
„Viņš ir nolicis papriekš nospriestus laikus un robežas.”
Apustuļu darbi 17:26
„Svētīgs ir kas lasa un tie, kas dzird šās praviešu mācības vārdus, un patur, kas te rakstīts, - jo tas laiks ir tuvu.”
Jāņa atkl.gr. 1:3
„Tiešām, tas Kungs Kungs nekā nedara, kad Viņš Savu noslēpumu neparāda saviem kalpiem, tiem praviešiem.”
Amosa 3:7
 
1. Dievs nospriež nākamos notikumus
 

l. Moz. 20:7 4. Moz. 11:25,29 4. Moz. 12:6-8 4. Moz. 23:23. 4. Moz. 24:17-19 5. Moz. 18:15,18,22 5. Moz. 34:10 l. Sam. 2:27-36 l. Sam. 9:8. 9 l. Sam. 10:1-13 l. Sam. 19:19-24 l. Laik. 17:22 Eceh. 38:17

Hozeja 12:10,13 Amosa 3:7 Jāņa 16:13 Apustuļu d. 3:20-26 Apustuļu d. 15:18 Apustuļu d. 17:11 Apustuļu d. 17:24-26 l. Kor. 12:28 1. Pēt. 1:10-11 2. Pēt. 1:19 Jāņa atkl. 1:3 Jāņa atkl. 10:7

 
2. Pravietojumi par Jēzus pirmo atnākšanu, kuri visi burtiski piepildījušies
 
Šie praviešojumi notikuši caur Dieva kalpu, svētu praviešu muti, laikā no 400 līdz 4000 gadiem pirms Kristus piedzimšanas, ar tik noteiktiem sīkumiem un faktiem, ka nevienam mirstīgam cilvēkam nebūtu bijis iespējams ar savu prātu to papriekšu paredzēt. Visuzinātājs Dievs vienīgi ir varējis darīt šīs lietas zināmas.

Tā kā visi šie praviešojumi par Kristus pirmo atnākšanu, bez viena izņēmuma, burtiski un uz mata piepildījušies, tad nav nemazāka iemesla šaubīties, ka tāpat visi praviešojumi par Kristus otro un trešo atnākšanu, kā arī visi citi Bībeles papriekšsludinājumi burtiski un ar vislielāko precizitāti piepildīsies.
 

Praviešojumi	Piepildījušies
l. Moz. 3:15	l. Jāņa 3:8 Ebr. 2:14 Jāņa 8:44 Jes. 7:14 Mat. l :23 Lūk. l:35 Rom. 16:20
Jes. 7:14 Jes. 9:6 Jes. 61:1,2	Mat. l:18-23 Lūk. 31-33 Mat. 11:4 Lūk. 4:18
Jes. 53:1-13 Dan. 9:24-27	Ap. darb. 8:32-35 Mat. 11:13 Lūk. 2:1-7
Miha 5:1-4 Psalmi 69:2. 3. 21,22 Psalmi 22:2,7,8,13-19 Psalmi 35:19	Mat. 2:1-6 Mat. 27:34. 38 Mat. 27:46 Mark. 15:29 Jāņa 20:25 Lūk. 24:39
Psalmi 34:21	Mat. 27:35 Mark. 15:24 Lūk. 23:34 Jāņ. 19:24; 15:25
Jes. 42:1-4 Jes. 53:1 Cahar. 13:6,7	Mat. 12:17-20 Jāņ. 12:38; 19:36 Jāņ. 20:27 Mat. 26:31
Psalmi 16:8-10	Ap. darb. 2:27,31 Ap. darb. 13:35
Jerem. 31:15 Jes. 53:4,5 Psalmi 78:2 Cah. 9:9	Mat. 2:17,18 Mat. 8:17 Mat. 13:35 Mat. 21:4,5

 
3. Praviešojumi par Kristus otro atnākšanu
 

Kristus otrā nākšana nozīmē to notikumu, kad Viņš atnāks pēc savas izredzētās, caur Svētu Garu atdzimušas draudzes – līgavas, pie kam notiks pirmā augšāmcelšanās, pirms Antikristus valdīšanas iesākuma. Kamēr Antikristus valdīs virs zemes, debesīs notiks „tā Jēra kāzas” (Jāņa atkl. 19:7-9), bet kad Antikristus (grēka cilvēka) laiks būs beigts, un viņš tiks sodīts (2. Tes. 2:8, Jāņa atkl. 19:20), Kristus nāks, pavadīts no visiem saviem svētajiem (Cahar. 14:5, Jūd. l:14) kuri būs ņēmuši dalību lielajā kāzu mielastā, un valdīs ar tiem virs zemes tūkstoš gadus. (Jāņa atkl. 20:6). Šinī pirmā augšāmcelšanās ņems dalību arī tie, kuri Antikristus valdīšanas laikā būs atgriezušies, un atteikušies Antikristu pielūgt un pieņemt viņa zīmi pie savas pieres un savas rokas (Jāņa atkl. 20:4). Bet citi mirušie, tas ir tie, kas nomiruši kā neatgriezti un no jauna caur Svētu Garu neatdzimušie, netaps dzīvi šinī pirmajā augšāmcelšanā, kamēr tūkstoš gadi nebūs pagājuši. (Jāņa atkl. 20:5). Pēc šiem tūkstoš gadiem notiks Kristus trešā atnākšana redzamā veidā visiem, un tad būs lielā beidzamā jeb pastara tiesa. (Jāņa atkl. 20:11-15. Mat. 24:27-31).

  
Rakstu vietas.

Ijaba 19:25-27 Psalmi 102:16-17 Jes. 26:19. Jes. 33:17. Jes. 59:20. Jes. 60:1. Eceh. 37:12-14. Hozejas 13:14. Mat. 5:8. Mat. 16:27. Mat. 19:28. Mat. 22:2-10. Mat. 24:14. Mat. 25:10. 13. Mark. 13:32-37. Lūk, 12:35-40. Lūk. 14:14-24 Lūk. 17:33-36. Lūk. 19:15-27. Lūk. 20:35. 36. Lūk. 21:28. 36. Jāņ. 12:26. Jāņ. 14:3. Jāņ. 17:24. Ap. darb. l:11. Ap. darb. 3:20. 1 Kor. 15:51-55. 2 Kor. 11:2. Galat.4:26. Efez. 4:30, Efez. 5:27. 31. 32. Filip. 3:11. Filip. 3:20. 21. Kol. 3:4. 5.

1. Tes. 1:10 1 Tes. 2:19 1 Tes. 3:13 1 Tes. 4:16-18. 1 Tes. 5:1-5. 1 Tes. 5:23. 2 Tes. 1:7. 10. 2 Tes. 2:1. 1 Tim. 6:14-16. 2 Tim. 4:8. Tit. 2:13. 1 Pēt. 1:13. 1 Pēt. 5:4. 2 Pēt. 2:9. 2 Pēt. 3:14. l Jāņ. 3:2. 3. Ebr. 9:28. Ebr. 10:37. Ap. darb. 15:13-17 Ap. darb. 24:15 Rom. 8:23 l Kor. 1:7 l Kor. 11:26 1 Kor. 15:23 Jāņa atkl. 14:6 Jāņa atkl. 16:15 Ebr. 12. 22. 25 Jēk. 5:7-9 Jūd. 1:14. 24 Jāņa atkl. 2:10,25 Jāņa atkl. 3:10 Jāņa atkl. 6:9-11 Jāņa atkl. 19:7-9 Jāņa atkl. 21:2,10

 
4. Praviešojumi par pirmo augšāmcelšanos un tūkstoš gadu miera valstību
 

1. Moz. 49:10. Psalmi 2:8-11. Psalmi 102:16-17. Jes. 2:1-5. Jes. 2:17. Jes. 4:1-16. Jes. 9:7. Jes. 11:1-12. Jes. 25:5-9. Jes. 32:15. Jes. 33:20. 21. Jes. 35:1.2. Jes. 40:5. Jes. 65:18-25. Jes. 66:8 Jerem. 3:17. Jerem. 23:5. 6. Eceh. 43:2-5. Eceh. 44:4.

Dan. 7:13-14. 18. Dan. 7:22. 27. Dan. 8:14. Dan. 12:12. Joel. 3:16-17. Amos 9:15. Mih. 4.:l-4. Cefan. 3:14-20. Mat. 19:28. Mat. 26:29. Lūk. 22:28. 30. Ap. darb. 15:15-17. 2. Tim. 2:12. Jāņa atkl. 2:27. Jāņa atkl. 5:10. Jāņa atkl. 10:17. Jāņa atkl. 11:15-19. Jāņa atkl. 20:1-19.

 
5. Antikristus uzstāšanās, valdība nu sods
 

Jes. 14:12-16 Jes. 28:14-18. Ecek. 38. nodaļa. Ecek, 39. nod. Dan. 7:7-8. Dan. 7:11. 19, 20. Dan. 7:24. 25. Dan, 8:23-25.

Dan. 11:36-45. 2 Tes. 2:3-12. l Jāņ. 2:18. 22. 1 Jāņ. 4:3. 2 Jāņ. 1:7. Jāņa atkl. 13:l-18. Jāņa atkl. 19:19. 20.

 
6. Kristus trešā atnākšana uz pastara tiesu par visu pasauli
 

5. Moz 33:2 Psalmi 2:1-5 Dan. 7:26 Dan. 12:2 Hagajas 2:6-7 Cahar. 14:1-5 Mat. 13:40,43 Mat. 24:29-30 Mat. 25:31-46 Lūk. 12:46 Lūk. 21:25,36 Jāņa 5:22,28 Ap. darb. 10:42 Ap. darb. 17:31 Ap. darb. 24:15 l. Kor. 4:5 l. Kor. 15:26 l. Tes. 3:13

Psalmi 2:9,12 Jes. 24:20-23 1. Tes. 5:13 2. Tes. 1:7-10 2. Tim. 4:1 2. Pēt. 2:3-9 2. Pēt. 3:7,12 Jūdas 1:6 Jūdas 1:14-15 Jāņa atkl. l:7 Jāņa atkl. 2:25-27 Jāņa atkl. 6:16-17 Jāņa atkl. 11:18-19 Jāņa atkl. 14:9-20 Jāņa atkl. 19:11-21 Jāņa atkl. 20:11-15 Jāņa atkl. 22:12,15 Jāņa atkl. 22:18-20

 
7. Mūžīgā Dieva un Kristus valstība
 

Jes. 9:6-7 Jes. 51:6 Jes. 65:17 Dan. 7:14. 27 Mat. 28:18 Marka 13:31 Lūk. 1:32-33 Ap. darb. 2:34-35 l. Kor. 2:9-10 Efez. 2:7

Efez. 3:21 1. Tim. 1:7 1. Tim. 6:13-15 Ebr. 1:10-12 2. Pēt. 3:10-14 Jāņa atkl. l:6 Jāņa atkl. 11:15 Jāņa atkl. 21:1-27 Jāņa atkl. 22:1-5

 
„Kas to apliecina, Tas saka: „Tiešām, Es nāku drīz! Āmen.” - Tiešām nāc, Kungs Jēzu!”
Jāņa atklāsmes gr. 22:20
 
Publicēts dziesmu grāmatā „Atmodas Dziesmas” IV izdevuma 1939.g.

Viljams Fetlers - TOPIET PIEPILDĪTI AR SVĒTO GARU!

TOPIET PIEPILDĪTI AR SVĒTO GARU!

Viljams Fetlers

 Svētā Gara kristība tiek dota vienreiz, bet priekš katra atsevišķa gadījuma – darba, cīņas – jātop no jauna svaidītam. Kas noslāpējuši to Garu, tiem jātop no jauna piepildītiem, bet kas nav vēl kristīti ar Svētu Garu, tiem jātop vispirms kristītiem. Tādēļ lūdziet Dievu pēc Svētā Gara, jo ir sacīts: „Cik daudz vairāk debesu Tēvs dos Svēto Garu tiem, kas Viņu lūdz.” Dievs nedos akmeni, ja lūgs maizi, vai čūsku zivs vietā.

Tomēr var arī būt gadījumi, kad Dievs šo lūgšanu nepaklausa. Dievs nevar dot šo „veco laiku spēku” tādam lūdzējam, kura sirds nav pilnīgi šķīstīta un kas vēl mīlē kaut arī mazāko grēku. Svētais Gars top dots tikai tad, ja To grib parādīt (lietot) savam tuvākam par labu, ja grib strādāt dvēseļu glābšanas darbu. „Kad tas Svētais Gars pār jums būs nācis… būsiet Mani liecinieki.”

Lai dabūtu Svēto Garu, vajaga atsacīties no laicīga labuma un neviena cilvēka neienīdēt. Bet ja šos noteikumus neizpilda un tomēr lūdz pēc Svētā Gara, tad dabū gan zivs vietā čūsku, bet ne no Dieva. Tad velns dod savu maldu garu. Dažreiz velns saka: „Kas tu tagad esi? Gluži neievērojams cilvēciņš. Bet kad tu saņemsi Svēto Garu, tu tapsi slavens, liels.” Kas šai velna maldībai tic un lūdz pēc Svētā Gara slavas pēc, tas arī dabūs zivs vietā čūsku.

Brāļi un māsas, izpildiet tos noteikumus, kuri nepieciešami pie Svētā Gara saņemšanas, un tad topiet piepildīti ar Svēto Garu! Bez Viņa jūs būsiet par kaunu Dieva draudzei. Es bez Svētā Gara nevaru strādāt Dieva darbu un tāpat arī jūs ne. Katram vienam, kas grib būt īsts kristietis, kas grib dzīvot svētu dzīvi, tam, lai tas maksā, ko maksādams, jātop piepildītam ar Svēto Garu.

 

Dažas domas no Viljama Fetlera runas Liepājā, 1914. gada 19. maijā

Atzīmējis J.V.

Publicēts „Kristīgs Vēstnesis” 1924. gada 1. jūnijā, Nr. 11 

Viljams Fetlers - LATVIJAS GARĪGAI ATMODAI

 LATVIJAS GARĪGAI ATMODAI

Viljams Fetlers

Ievads dziesmu grāmatai „Atmodas dziesmas”, 1924.g.

 Šis dziesmas top nosauktas «Atmodas dziesmas» tāpēc, ka 1) Kristīgā draudze Vasaras svētkos nāca esamībā caur atmodu; 2) Kristīgā draudze visos gadu simteņos uzturēta dzīva caur garīgu atmodu; 3) garīgā atmoda mums ir allaž vajadzīga; 4) mēs ticam garīgai atmodai, un 5) mēs noteikti strādājam par garīgu atmodu. Garīga vai ticības atmoda nav nekas cits, kā patiesa Svētā Gara darbošanās ļaužu starpā.

Kur nav Svētā Gara, tur arī nebūs atmodas; un, otrādi, kur nav atmodas, tur arī nav Svētā Gara.

Ja atmodai pa starpu notiek kādas nepareizības un maldības, tad tas tomēr nenorāda, ka atmoda pati ir maldīga vai nevajadzīga un nederīga; gluži, it kā, ja kviešu vai rudzu laukā ierodas nezāles, būtu ģeķīgi nosodīt visu lauku kā nederīgu un spriest, ka tas ļaunais nācis un iesējis ne tikai nezāles, bet arī labību, un ka tāpēc viss atmetams. Tad gan drīzi visa cilvēce nomirtu bada Nāvē. Bet Jēzus māca, ka ļaunais ir iesējis tikai ļaunās zāles, ka viņš ir nācis naktī, cilvēkam guļot; bet ka labība top sēta no laba cilvēka, un viņa nav atmetama dažu nezāļu dēļ.

Ja mēs pazaudēsim atmodu, tad arī pazaudēsim dzīvo ticību, to kristīgo ticību, ar kuru debesis un elle rēķinājās, bet mēs būsim pārrēķinājušies.

Kur ir garīga atmoda, tur ticīgiem ir lūgšanas gars, grēcnieki atgriežas no grēkiem un caur jaunpiedzimšanu paliek par patiesiem Dieva bērniem. Vienaldzīgā dzīve top atstāta un ticīgajos rodas karsta ilgošanās vest svētu un Dievam patīkamu dzīvi. Tur pasaule top krustā sista, un ticigājie pasaulei. Tur ir īstena kristīgā ticība, patiesa Dieva draudze.

Kas netic garīgai atmodai, tas arī netic Svētam Garam, lai gan ar muti apliecina kā ticot. Bet ticība bez darbiem ir nedzīva; un kas pirmo mīlestību pazaudējis – tādam gan tas vārds vēl ir, ka viņš dzīvo, bet patiesībā viņš ir miris, Jāņa par. 3:1. Un ja tie neatgriežas pie pirmās mīlestības un pie pirmajiem, dzīves atmodas, ticības darbiem, tad negaidot, kā zaglis, nāk pār tiem tā Kunga piemeklēšana (Parād.3:3), un viņu lukturis top nostumts no viņu vietas (Parād. 2:5).

Lai mēs tādēļ lūdzam to Kungu pēc pastāvīgas garīgas atmodas, un lai mēs tā sludinām evaņģēliju un tā dziedam mūsu dziesmas, ka Kristus draudzes top uzturētas modras un grēcnieki atgriežas no grēkiem.

 

***

 

Pa pasauli jauna vēsma iet - vai nemaniet?

Pa kokgaliem lapas čalo un čukst,

Mirusī sirds no jauna pukst ...

Kā pērkona dārdiens, kā rūkdams, vējš,

Te atkal tin atkal grūdiens spējš!

Krikšķ kauli miroņu ielejā,

Jo nāves pamostas dzīvībā;

No rītiem līdz vakariem zibeņo - Vai nemaniet to!

 

Un pasaule skatās un nesaprot,

Ko gan šis troksnis nozīmējot.

Bet šis ir tas, ko pravietis

Pirms gadu simteņiem vēstījis:

«Un notiks pēdējās dienās šis:

No sava Gara Es izliešu

Un dēlus uu meitas un kalponei

Ar spēku no augšienes apģērbšu,

Lai pa pasauli prieka vēsti tie nes!»

 

Ikkatris, kas snaudis,

Augš, tādēļ kristīgie ļaudis!

Tā nevar vairs, vairs ilgāk tā nevar iet!

Vai nedzirdiet?..

Ar Svētu Garu citi kristīti tiek,

Vai mums, vai mums tukšā būs jāpaliek?

 

***

 

Lai dzīvo bez Dieva Gara,

Kam patīk un kas var,

Es nespēju. — Viņa vara

Tik mani dzīvu dar'.

Kad Viņš iekš manis mājo,

Tad strādā Dieva spēks,

Tad stiprināt varu vājo,

Tad uzvarēts top grēks.

Ar jaunu eļļu Dievs svaida

Un spirgtam lietum liek līt!..

Bez Viņa pat Simsons vaida

Un gurdens pie zemes krīt.

 

Kam patīk druvas sausas

Un graudi lai bojā iet,

Lai taisa pār laukiem jumtus

Un aiznaglo durvis ciet!

Bet manām druvām būs zaļot,-

Lai vēji un lietus nāk;

Jo mana Meistara šķūņos

Daudz graudu jāievāc!

 

Kas runā pret Svētu Garu,

Tas drīzi beigs pēc Tā lūgt,

Tām draudzēm un mācītājiem

Drīz Kristus Gara sāks trūkt.

Tie brīnīsies — sausas sirdis

Un tukši apcirkņi ar'... -

Lai dzīvo bez Dieva Gara,

Kam patīk un kas var!

 

Ir briesmīga lieta Kristu,

Kad nāk Viņš, nepazīt:

Tie sauks, lai kalni tos apklāj,

Lai pakalni uz tiem krīt!

Kad Viņa balsi jūs dzirdat,

Tad neapcietiniet

Savas sirdis, jo grūti

Jums nāksies pret dzenuli iet!

 

 

Ar dzīvi jūs sitat krustā

To Dievu, ko pielūdzat!

Kam «Mūsu Tēvs» jūs sakāt?

Jūs taču Tam neticat.

Tur piedot parādniekiem

Ir Meisteris mācījis;

Bet jūs to nīstat un gānāt,

Kas jūs ir mīlējis.

 

Jums nevaj'got Svētā Gara,

Par kuru top sludināts,

Ar »īsteno« garu pildīts

Jums esot sirds un prāts.

Ja tā, tad kādi tie augļi,

Kas jūsu kokus sedz?

Tur dadžus un nātres un ģifti

Uz visiem zariem redz.

 

***

 

Vasarsvētku vēji vērpjat

Spēka ģērbu ticīgajiem,

Ugunīgās drēbēs tērpjat

Garu remdeniem un vājiem!

 

Atkal Svētā Gara prieki

Pār lai plūst pār siržu malām,

Un lai dzīvi liecinieki

Iziet līdz pat zemes galam!

 

Rīgā, Atmodas Namā,

1924.g. Decembrī

Viljams Fetlers

Viljams Fetlers - KRISTĪGA LAULĪBAS DZĪVE

KRISTĪGA LAULĪBAS DZĪVE

un vīra un sievas pienākumi

Mācītāja Viljama Fetlera sprediķis laulībās 1923.g. 30.sept. Rīgā, Golgātas namā.

 „Un nu bīstaities To Kungu un kalpojiet Viņam patiesībā un mīlestībā. Un atmetiet tos dievus, kuriem jūsu tēvi viņpus Eifratas upes un Ēģiptē bija kalpojuši, un kalpojiet Tam Kungam. Bet, ja jums nepatiks Tam Kungam kalpot, tad izvēlieties šodien paši sev, kam jūs kalposit - vai tiem dieviem, kuriem jūsu tēvi ir kalpojuši viņpus Eifratas upes, vai tiem amoriešu dieviem, kuru zemē jūs dzīvojat. Bet es un mans nams - mēs kalposim Tam Kungam.”

Jozuas gr. 24:14-15

Efeziešiem 5:16-33

 “Es un mans nams, mēs kalposim tam Kungam”, tā sacīja Jozuas, nezinādams, vai tauta ies ar Dievu jeb ne. Šis bija tas pats Jozuas, kurš sacīja pirms Kānaanas ieņemšanas: ''Iesim droši turp!…'' tādēļ ka viņam bija dūša nostāties Dieva pusē. Tagad viņš liek Israēlam izvēlēties, kam tas kalpos, ar brīvu gribu. Jēzus arī nelaužas ar varu nekur iekšā. Viņš saka: “Redzi, Es stāvu pie durvīm, klausies, kā es klaudzinu...” Kad Izraēla bērni bija gājušu uz nepareiziem ceļiem, Dievs ļāva viņiem izvēlēties, kā turpināt. Dievs arī šovakar nespiež, lai laulātais pāris izvēlas Dievu pirmā vietā, lai viņi savas jaunās dzīves pamatu ņemtu Dievu.

“Draugs, jel saki, kur tu raki savam namam pamatu?

Vai uz cietas akmensvietas jeb uz smiltīm būvē tu?”

Jozuas jau bija taisījis cietu akmensvietu: Es un mans nams, mēs kalposim tam Kungam, viņš cēla savu dzīvi uz klints.

Kas zin, no jums laulātiem ļaudīm, viens un otrs varbūt, iedodaties laulībā, neprasījāt, kas būs jūsu dzīves pamats. Tāpēc daudzi ir tik nelaimīgi un ar izpostītu laulības dzīvi. Nav cita pamata, kā Jēzus Kristus krustā sists. Cik jauki, kad līgavainis un līgava, pirms iet pie altāra, uz ceļiem prasa tā Kunga priekšā: “Vai tas ir Tavs prāts?” Ja grib, lai Dievs savieno, tad vajag skaidri zināt, vai tas ir Dieva jeb paša prāts. Mēs nelaulājam ticīgu ar neticīgu, tumsību ar gaismu, īstu kristieti ar dzērāju. Nevar būt, ka Dievs tādus gribētu savienot. Ja tādi tomēr savienojas, tad vēlāk sievai jāraud un visa dzīve ir nelaimīga, jo Dievs nevar svētīt to, kas nav Viņa prāts. Katrā solī mums vajag lūgt: Kungs, vai tas ir tavs prāts? Vai tu tā gribi? Daudzi neprasa, nopietnu soli sperot, Dieva padomu, un tāpēc tagad - cieš. Manās studentu dienās Londonā reiz gāju kopā ar Jūrnieku pils pārzini, kurš man atstāstīja savu dzīvi. Tur, uz Londonas tilta, viņš raudāja gaužas asaras. Dieva prātu neprasīdams viņš bija devies laulībā un tagad - viņa dzīve bija samaitāta. Daudzi ieskrien postā, sacīdami, ka paši esot laimes kalēji. Kam Dievs laimi nekaļ, tas nokaļ sev nelaimi. Ja tas tā ir, tad lai atgriežamies pie tā Kunga. Lai grēcinieks atstāj savu ceļu! Tā Jozuas, būdams vēl Mozus sulainis, daudz gadus bija staigājis ar Dievu, redzējis Dieva spēku un ar pilnu pārliecību varēja sacīt: Jūs varat iet pakaļ, kam jūs gribat: elkiem, neticībai, izpriecām, bet mēs kalposim tam Kungam. Latvijai vajadzīgi vīri, kuri topot par tēviem, ģimenes galvām, var sacīt: Mēs gribam Dievu izvēlēties, mēs stāvēsim par patiesību. Šie jaunieši un jaunietes tā Kunga priekšā izsūdzēja savu dzīvi, nožēloja savus grēkus un izvēlējās Jēzu par savas dzīves kuģīša stūrmani, citādi mēs viņus nevarētu laulāt Jēzus vārdā. Bet ticībai jāparādās ar darbiem. Latvijai vajaga svētus ļaudis, ar Jēzu, kā pamatu. Ak, lai šovakar sirdīs ieskan šis vārds, ka jāatgriežas pie Jēzus un jāpieņem Viņu par savas dzīves pamatu, tad spēks un žēlastība nāks pār jums.

Mans pirmais uzaicinājums ir šis: Kā šie savienojas, kaut tu savienotos ar Jēzu, Dvēseles Līgavaini, kurš par tevi cietis un miris. Viņš saka: “Mans dēls, Mana meita, dod man savu sirdi!” Nāc, kāds esi, nepārlabojies. “Kāds esmu, tāds es atnāku, uz saviem spēkiem neceru”. Saderinies ar Pestītāju, tad mūžīga svētlaime būs tev par labu.

Laulība ir jaunas dzīves iesākums. Arī par turpinājumu runā Svētie raksti. Ģenerālis Būts bija laimīgs visā savā dzīvē, tāpēc ka viņš dzīvoja pēc Bībeles, vēl ir daudzi citi piemēri. Bez Jēzus dzīve ir kā klusums kapā. Kas dzird un nedara, tas ir kā nams uz smiltīm būvēts, ar kuru, kad vētras nāk, notiek milzīga katastrofa. Amerikā katru dienu notiek vairākas laulības šķiršanas, tāpēc ka laulības dzīve netiek celta uz Bībeles pamatiem, un cilvēki nedzīvo pēc Bībeles. Jūs, jaunie draugi, ja Jūs nogriezīsities no Jēzus un ja Viņš nebūs Jūsu kapteinis, tad Jūs nevarēsiet ievadīt laivu ostā.

Kādi ir laulāto draugu pienākumi vienam pret otru? Pēc Svētā Gara dotiem priekšrakstiem Jaunā Derībā mēs redzam sekojošo:

1) Sievas pienākumi. “Jūs, sievas, esat paklausīgas saviem vīriem, kā tam Kungam” (Efeziešiem 5:22) Kāpēc? Ikviena sieva, kas pēc šī vārda nedzīvo, pārkāpj Dieva gribu, grēko pret sevi pašu pirmā vietā, ne pret vīru. Kains bija savu apziņu papriekš nokāvis, iekams viņš nokāva Ābelu. Grēks ir kā briesmīgs bumerangs, kurš nāk atpakaļ metēja rokā. Tāpat arī, ja Jūs sludinat evaņģēliju, dziedat, strādājat svētdienas skolā, svētība atgriežas uz jums pašiem. Grēks nāca pasaulē caur nepaklausību. Kristīga sieva nekad nedarīs citādi, jo vīrs ir sievas galva kā Kristus draudzei.

Vācijā reiz dzīvoja dzērājs vīrs, Trūdels vārdā, kuram bija ticīga sieva. Viņu meita atstāsta, ka viņa nekad neesot dzirdējusi, ka viņas māte būtu kādreiz savam vīram pretī runājusi. Vienmēr tā ir bijusi mīlīga, laipna, paklausīga. Kāds labums no tā, ja jūs jautāsiet, vai Trūdela sieva daudz raudāja, lūdza Dievu? Klausieties! Viņai bija dzimušas divas meitas. Pēc tēva nāves viena no tām, Doroteja, pieauga un tapa dzīva, ticīga māsa, ar dziedināšanas dāvanu. Šveicē tapa uzcelts nams, kurā simtiem tapa dziedināti. Kur tas iemesls? Māte viņu bija dzemdinājusi ar pacietību, ar eņģeļa īpašībām, kuras bija uzvarējušas tēva ļaunās īpašības.

 2) Vīra pienākumi: “Jūs vīri, mīliet savas sievas,” ne kā romānos, bet “kā Kristus draudzi mīlējis” ar 1.Korintiešiem 13.nodaļā aprakstītu mīlestību. Mīliet ne tikai labās sievas, bet arī ļaunās, aizlūdzat par tām un ar lūgšanu vedat pie tā Kunga. Cik atvērta ir tava  sirds pret sievu, tik Dievs būs atvērts pret tevi. Grūti tev būs pret dzenuli spārdīt. Dievs redz visu netaisnību, redz arī tavas asaras. Pirms laulības līgavainis mēdz būt pret savu izredzēto tik laipns, dod dāvanas, smaida, bet pēc gadiem sāk izturēties pavisam otrādi. Vīri, neaizmirstiet, ka jūs savu sievu mantojāt caur mīlestību. Tas grūtākais ir, nevis līgavu iemantot, bet sievas sirdi paturēt. Caur cietsirdību ne viens vien vīrs ir pazaudējis savas sievas glezno sirdi.

Man Londonā ir pazīstams kāds vecs angļu mācītājs, kurš savu sievu pēc 50 gadu laulības dzīves sauca šādi – saldā sirds-līgaviņa. Tā ir, ja laulības dzīve ir celta uz Dieva pamata.

“Kas iesākts ir bez mīlestības,

tam nav nekādas pastāvības;

tas pīšļos, drupās pārvēršas,

bet mīlestība nebeidzas.”

“Ak mīlē, kamēr mīlēt var, ak mīlē, kamēr mīlēt spēj, tā stunda nāk, kur raudādams, pie kapa stāvi sērodams.”

Vienīgi Kristus Gars var padarīt mūs par ideāliem vīriem un sievām. Ja tas nebūtu iespējams, tad Bībelei nebūtu nekādas nozīmes. Bet tas ir iespējams.

Amerikā kāds students zvērēja mīlestību savai līgavai. Tapis vīrs, viņš sāka pamazām staigāt pa klubiem, teātriem, un beidzot gandrīz katru nakti nāca mājās piedzēries. Savā reibumā viņš nemaz nemanīja, kas ar sievu notiek. Reiz pārnācis un reibumu izgulējis, viņš piesēdās pie pusdienas galda. Tikko paēdis viņš cēlās augšā un atkal gribēja aiziet, bet neviļus ieskatījās spogulī, kurš atradās pretī galdam, un ieraudzīja tur, ka sieva stāv pie galda un raud. Šis skats satrieca viņa sirdi. Viņš apgriezās un nu tikai ievēroja, ka viņa ir skaista. Jaunā sieva bija vāja un bāla palikusi. Mīlestība bija kājām samīdīta, viņas rozes bija novītušas un ērkšķi vien palikuši. Bet sieva visu laiku ar pacietību, aizlūgdama, panesa savu vīru klusībā. Vīru nevar mantot, ja sieva daudz runā. Tagad, vīram atgriežoties un piedošanu lūdzot, tā viņam piedeva, nelamāja viņu, bet kopā lūdza Dievu, un tas kļuva ticīgs. Tagad tas ir slavens sludinātājs - Samuēls Džons, caur kuru tūkstošiem atgriežas. No dzērāja tas ir tapis par Dieva kalpu caur savas sievas lūgšanām.

Lai no jauna nostiprinām šodien savu dzīvi uz Dieva pamatiem, un lai apņemamies līdz ar Jozuas: “Bet es un mans nams, mēs kalposim tam Kungam!”

 

No žurnāla „Kristīgs Vēstnesis” 1924. gada 15. janvāra Nr 2

Pierakstījusi Melānija Fetlere 

Viljams Fetlers - SIEVA AR SAULI APĢĒRBTA

SIEVA AR SAULI APĢĒRBTA

Viljams Fetlers

 „Pie debesīm parādījās liela zīme: sieva, saulē tērpta, mēness apakš viņas kājām un viņai galvā divpadsmit zvaigžņu vainags. Tā bija grūta un brēca dzemdēšanas sāpēs un mokās. Vēl cita zīme parādījās pie debesīm: redzi, liels pūķis, ugunīgi sarkans; tam bija septiņas galvas un desmit ragi, un uz viņa galvām septiņi ķēniņa kroņi. Viņa aste noslaucīja trešo daļu zvaigžņu no debesīm un nometa tās uz zemi. Pūķis stāvēja sievas priekšā, kurai bija jādzemdē, lai aprītu viņas bērnu, kad viņa būs dzemdējusi. Viņai piedzima bērns, dēls, kam bija ganīt visas tautas ar dzelzs zizli; un viņas bērns tika aizrauts pie Dieva un pie Viņa troņa. Tad sieva bēga tuksnesī, kur tai bija Dieva sataisīta vieta, lai viņa tur tiktu uzturēta tūkstoš divi simti sešdesmit dienas.”

Jāņa atklāsmes gr. 12:1-6

 Jāņa parādīšanās grāmata ir dievišķa bilžu grāmata. Katrai viņas bildei ir liela nozīme. Ar tā Kunga palīdzību gribu jums rādīt, kādus noslēpumu atklājumus Dievs šinī nodaļā ielicis.

 „Un liela zīme parādījās debesīs: sieva ar sauli apģērbta...” Sieva nozīmē patiesu Kristus draudzi, kura apģērbta Kristus taisnības baltās drēbēs. Ar vārdu „laulāta sieva” Jāņa parādīšanās grāmatā tiek apzīmēta tā īstā kristīgā draudze, turpretī „mauka”, „Bābele” nozīmē vārda kristīgajos, kuri piekopj sakarus ar pasauli.

Zvērs nozīmē politisku varu. Agrākās Krievijas valsts simbols bija ērglis, Vācijas – ērglis, Anglijas – lauva, Japānas – pūķis. Valstīs, kurās kristīgā ticība pārvērtusies par valsts ticību, kur tā savienojusies ar politisku varu, tur tā neuzticīga savam Kungam tur tā top apzīmēta par mauku.

Kad agrāk Krievijā runāju ar kādu ministri, viņš teica: „Cik daudz tad nu jūs sektantu esiet! Maza saujiņa! Valsts ticība tā tā galvenā.” Kad Konstantīns Lielais padarīja kristīgo baznīcu par valsts politisku varu, viņš to padarīja par laulības pārkāpēju. Bet Dievs saka: „Izeita no viņu vidus un atšķiraties, tad Es jūs gribu pieņemt!” Tā ir itkā Kristus draudze, kas izgājuši un atšķīrušies no pasaules.

„Sieva ar sauli apģērbta.” Saule ir Jēzus Kristus ; mēs – Kristus draudze – ar Sauli apģērbti. „Apvelciet to Kungu Jēzu Kristu.”

„Un mēness apaļš viņas kājām.” Mēness ņem gaismu no saules. Kristus draudze ņem gaismu no Kristus. Tagad vēl – tumša nakts, tagad vēl jāspīd „mēnesim,” kristīgai draudzei. „Jūs esat pasaules gaišums”, stāv rakstīts. Mēs saņemam dzīvību un gaismu no Kristus, kad stāvam sakarā ar Viņu, kad paliekam Bībeles lasīšanā un Dieva lūgšanā. Mēness aptumšojas, kad starp sauli un mēnesi ienāk zeme. Dārgais ticīgais, brāli un māsa, ja starp tevi un Jēzu ienāk sevišķas lietas, tad tu esi aptumšots, tev vairs nav Jēzus gaismas. „Ja staigājam gaišumā, tad mums ir sadraudzība savā starpā, un Jēzus Kristus Viņa dēla asinis mūs šķīsta no visiem grēkiem” (1. Jāņa 1, 7). Draugs, vai tu esi ar Sauli apģērbts? Vai esi no pasaules atšķīries, no vārda kristīgajiem aizgājis? Katoļu baznīca bija pirmā laulības pārkāpējas. „Izeita no viņu vidus un atšķiraties un neaiztiekat neko, kas nešķīsts” (Kor. 6, 17). Ak, vai ! Pie Dieva galda iet dzērāji, nešķīsti ļaudis. Vai tāda draudze ir „sieva ar Sauli apģērbta?” Nē, nekad, bet gan ar elles tumsību.

Bet daži no jums, kas esat izgājuši no viņu vidus, sākat atkal piekopt ar pasauli draudzību. Tā ir laulības pārkāpšana. Stāv rakstīts: „Pasaules draudzība ir Dieva ienaidība. Pasaule paiet un viņas kārības, bet kas Dieva prātu dara, tas paliek mūžīgi.”

„Izeita no viņu vidus.” Vecos laikos astoņas dvēseles atstāja pasaules ietaises un iegāja Noas šķirstā. Viss gāja bojā, tikai tie, kas šķirstā, palika dzīvi. „Man zināms pestīšanas šķirsts, ko būvējis pats Dievs. Šinī šķirstā vietas gan, vieta tev, vieta man.” Draugs, vai tu piederi pie tiem ļaudīm, kas pasauli atstājuši un iegājuši „šķirstā?” Jeb vai tu vēl esi ar pasauli apģērbts?

„Un viņas galvā kronis no divpadsmit zvaigznēm.” Kristus draudzes kronis – divpadsmit apustuļi. Rakstīts stāv: „Tie mācītāji spīdēs kā debess spožums ... kā zvaigznes mūžīgi mūžam (Dan.12, 3).

„Un grūta būdama tā brēca bērnu sāpēs un dzemdēšanas mokās.” Tas laiks ir atnācis, kad Kristus brūte brēc. Viņai lielas dvēseles sāpes. Atmodas laikā daudzi brēca. Arī es reiz ļoti raudāju. „Es labāk mirtu”, brēcu es uz Dievu, „bet tā vairs, dzīvot nevaru.” Sieva , kura dzemdē, ir it kā viņa mirtu. Ļaudis lūdza stundām ilgi pēc Svētā Gara. Tās bija lielas dvēseles sāpes.

„Un cita zīme parādījās debesīs ... liels pūķis, sarkans kā uguns, ar septiņām galvām un desmit ragiem, un uz viņa galvām septiņi ķēniņa kroņi.” Tas nozīmē politisku varu. Ievērojiet, ap to pašu laiku, kad sieva brēc, parādās pūķis ar 7 galvām, 10 ragiem, 7 ķēniņa kroņiem. Pār 10 valstīm valdīs antikrists; septiņas no tām būs bijušas ķēniņu valstis un 3 republikas. Ja aplūkojam tagadnes Eiropas politisko aploku, mums atklājas sekojoša aina: Īrija sacēlās pret Angliju. Anglijas valdībai bij jāatsakās no Īrijas. Īrijai tagad savs parlaments, sava nauda. Apcerot Bībeles papriekšsludinājumus, mēs nākam pie slēdziena, ka antikrists valdīs pār senās Romas valsti. Tagadējā Lielbritānija bija zem Romas, bet Īrija nē. Vācijai un Austrijai bij jāatsakās no savas teritorijas: kādas daļas no Polijas, Galicijas, Ungārijas un Čehoslovākijas. Kad velkam līniju, atkal redzam senās romiešu valsts robežu. Čehiju vajadzēja dalīt starp Vāciju un Poliju tajā vietā, kur bij agrākā Cēzara valsts robeža.

„Un viņa aste vilka debess zvaigžņu trešo tiesu.” Debess zvaigznes nozīmē ticīgus ļaudis, sevišķi Dieva vārda sludinātājus. Komunisti Krievijā ar visu sparu cenšas iznīcināt ticību uz Dievu un izredzējušies par dievliedzības izplatīšanas objektu – jaunatni. Tur, kā man ziņoja kāds krievu sludinātājs, jau vajāšanas sākušās. Jūs, ticīgie jaunie ļaudis šķīstaties, topiet apģērbti ar Sv. Gara spēku un pasludinājiet Kristus evanģēlijumu, kamēr vēl laiks. Lai esam gatavi mirt tā Kunga vārda labad. Visskaistāki mirt pie Viņa arkla. Strādājiet droši, stāviet ticībā, kamēr mūsu Ķēniņš nāk! Te, mūsu vidū, varbūt atrodas viens un otrs, kam būs jāmirst Kristus liecības dēļ. Draugi, nav ko baidīties!

 

„Viņa aste novilka zvaigžņu trešo tiesu”. Te, varbūt, sēž tādi, kam kauns runāt par Jēzu ar skolotājiem un citiem izglītotiem ļaudīm. Ja mēs no Jēzus neliecināsim, tad būsim tās trešās tiesas skaitā, kuru pūķa aste novilks no debesīm.

 

„Un tas pūķis stājās tās sievas priekšā, kurai bija jādzemdē, ka viņš, kad tā dzemdētu viņas bērnu aprītu. Un viņa dzemdēja bērnu, dēlu, kam visus pagānus būs ganīt ar dzelzs rīksti”.

 

Šis dēls ir – uzvarētāji kristīgajie, par kuriem sacīts: „Es tiem došu varu pār pagāniem”. (Par. 2. 26.) Šinī laikā kristīgā draudzē dzemdē „dēlu”. Še, Latvijā, atmodas kustībā, tāpat Vācijā, Polijā un citās zemēs jau parādās daži uzvarētāji kristīgajie”. „Kas uzvar, tas ar baltām drēbēm taps apģērbts (3, 5) „Dēls” ir tie kristīgajie, kuri uzvar grēku un pašmīlestību un dzīvo gluži Dievam.

 

Ko jūs teiktu par ļaudīm, kas neglābtu slīkoni? Tos dažās valstīs likums soda kā slepkavas. Vai tu vari vienaldzīgi noskatīties, ka ļaudis noslīkst garīgi un miesīgi grēku dzelmē? Vai tev šis Dieva vārds nav svēts: „Mīlē savu tuvāku kā sevi pašu?”

Kāds pasažieru kuģis gāja uz Ņujorku. Izcēlās uguns. Osta vēl bij labi tālu. Uguns izplatījās ātri. Redzams, nodzēst nebūs iespējams. Kapteinis pats stājās pie stūres, lai, varbūt, kuģi vēl ievadītu ostā. Vējš dzina uguni taisni uz stūres pusi. Viņam pie apaviem jau uguns, kājas jau sāk degt; bet kapteinis Jānis Meinhards vēl savām rokām strādā; jo viņam jānoved kuģis ostā, tur viņam jāglābj daudz cilvēku dzīvības. Tur bērni gaida savus vecākus un vecāki savus bērnus. Arī Jānim Meinhardam ir mīļa laulāta draudzene, arī viņu gaida mājās sirsnīgi mīļoti bērni ... Beidzot visi ir izglābti, izņemot Jāni Meinhardu – viņš tur pie stūres, pa pusei sadedzis ... Viņš nodeva savu dzīvību par saviem līdzcilvēkiem. Vai arī mēs tā mīlam savus tuvākus? „Kas savu dzīvību tur mīļu, tam tā zudīs, bet tam , kam manis dēļ dzīvība zūd, tas to atradīs”, saka Jēzus. – Jēzus stāv pie stūres. Pasaules kuģis iet bojā. Kas uzticas Jēzus vadībai, top glābts. Ak, tas cilvēks ir šausmīgi nepateicīgs, kas pats atpestīts, bet neglābj citus!

Kāds ārsts reiz ieraudzīja uz ielas lielu, skaistu klibu suni. Ārsts iežēlojās par suni, paņēma to līdz uz mājām un pēc ilgākas kopšanas suns bija izārstēts. Piepeši tas nozuda. Visa meklēšana bija velta. Ārsts pie sevis nodomāja: kāds nepateicīgs kustonis! Pēc pāris dienām ārsts izdzird suni rejam pie viņa durvīm. Viņš atver durvis un ierauga izārstēto suni, bet līdz ar to vēl otru suni un – atkal ar klibu kāju ... Tam sunim bij vairāk kristīguma nekā dažam cilvēkam. Ja Jēzus mūs ir pestījis, Viņš ir ārstējis no grēku slimības, no klibošanas uz abējām pusēm, tad mūsu svēts pienākums – citus vest pie Pestītāja. Pāvils saka, ka viņš labāki gribot būt nolādēts, nekā lai viņa līdzcilvēki ietu pazušanā. Mozus lūdz Dievu: „Kungs, labāki izdeldi  manu vārdu no dzīvības grāmatas, nekā Tu ļauji pazust Izraēla tautai!” Abraams lūdza par Sodomu. Vai tu esi lūdzis par Rīgu? Kāpēc Sodoma un Gomora gāja bojā? Tāpēc, ka tur nebija neviena ticīgā. Ja visus ticīgos varētu dabūt prom no Latvijas, tad te gan nāktu pūķis. – Minētam sunim bij mīļš otrs suns. Vai tu mīli savus tuvākus? Ja tāda ir kristīgā mīlestība, kur viens par otru neliekas ne zinis, tad es to negribu. Daži tik domā un rūpējas, ka viņi tik varētu izbēgt briesmām, kā glābt savu dzīvību. Jēzus tā nedarīja, bet nodeva savu dzīvību par grēciniekiem. Arī es negribu savu dzīvību glābt, kaut arī man būtu jāmirst mocekļa nāvē. Ak, brāļi un māsas, vēl ir daudz ļaužu Latvijā un visā pasaulē, jāglābj! Es vēlētos visiem pasludināt šo bargo glābšanas vēsti, bet es to varu darīt tikai vienā vietā. Ticīgie ļaudis, nāciet palīgā pie šī lielā glābšanas darba!

„Un viņas bērns tapa aizrauts pie Dieva.” Katra uzvarētāja - ticīgajā dzīvē ir debesis, visviens, kur miesa atrodas. Jo rakstīts stāv: „Jūsu dzīvošana ir debesīs” (Vilip. 3, 20). Mēs bieži pārprotam Jēzus mīlestību, domādami tikai par sevi. Jēzus mīlestība ir plaša. Viņš pavēl: „Eita pa visu pasauli un pasludinājiet evaņģēliju visai radībai” (Mark. 16, 15). Ja es nesludinātu ļaudīm evaņģēliju, es nebūtu vairs šinī pasaulē. Jēzus saka: „Ikvienu zaru pie manis, kas augļus nenes, to Viņš noņem, un ikvienu, kas augļus nes, to Viņš šķīsta, lai tas jo vairāk augļus nes” (Jāņa 15, 2). Praviets Elija reiz bija pazaudējis dūšu. Viņš izsaucās: „Ak, Dievs, ņem nu manu dvēseli!” Tas vīrs, kurš nebij baidījies iziet viens pats visas tautas priekšā uz Karmeļa un tur nostāties pretī visiem Baala un Aztartes praviešiem, tagad bij izbijies no Isebeles. Tad tas Kungs sacīja: „Svaidi savā vietā par pravieti Eliju.” Dievs Eliju vairs nevarēja še lietot. Laicīgu kareivu  barā viens gļēvulis var padarīt visu rotu par gļēvuļiem. Bet viens drošsirdīgais var iedvest visiem sparu. Tāpat tas ir garīgā kara laukā. Ticībā uz Jēzu gūstam uzvaru par gļēvulību.

„Un tā sieva bēdza uz tuksnesi, kur viņai bija no Dieva sataisīta vieta.” Uzklausaties! Sieva, kura bēdza uz tuksnesi, ir kristīgā draudze, nevis uzvarētāji – kristīgaji. Tā „sieva” nepieder vienai tautai, piem. latviešiem, bet visai pasaulei, kur vien dzīvo patiesi kristīgaji. Visiem šiem kristīgajiem būtu jābēg vienā laikā. Bet neesmu dzirdējis, ka ticīgie jau tagad kaut kur gribētu bēgt.

Ir arī ļaudis, kuri Parādīšanas grāmatas skaitli 144,000 grib zīmēt uz sevi. Bet tas zīmējas uz ebreju 12 ciltīm.

Kā tas kungs visu zemju ticīgos pasargās, to nevaru jums noteikti pasacīt ; varbūt tas būs garīgs tuksnesis, kur izvedīs ; bet viena lieta ir droša: tas Kungs to darīs un noteikti izvedīs savu darbu galā.

Reiz Ziemeļamerikā kādam ticīgam sludinātājam pienāca maldu gars un sacīja, ka viņš, minētais sludinātājs, esot Elija un kā viņam jāpērkot zemes gabals un jātaisot Ciānas pilsēta; kur tad notikšot Kristus otrā atnākšana, un no šīs pilsētas Kristus valdīšot. Jaunajam „Elijam” drīz radās piekritēju. Ļaudis, ticīgi ļaudis, brauca kopā no malu malām, lai celtu jauno „Ciānu...” Pagāja gadi, bet viņu papriekšsludinājumi nepiepildījās. Tagad šī pilsēta ir par apsmieklu visai kristīgai draudzei.

Lai lūdzam vientiesīgi: „Kungs, rādi man Savu ceļu!” Pūķis var kārdināt dažādi. Bet jūs palieciet pazemībā un mīlestībā. Netiesājiet neviena! Aizlūgsim cits par citu! Mīlējiet grēciniekus, it kā Jēzus to darījis, apliecinājiet viņiem Kristu un lūdziet par viņiem, lai tie atgrieztos.

 

Dažas domas no V.Fetlera runas par Jāņa parād. gr. 12:1-6

Golgātas Namā, 30.jūlijā 1923.g.

Uzrakstījis A. Liepiņš.

Viljams Fetlers - PIE BĀBELES UPĒM

PIE BĀBELES UPĒM

jeb Izpostītais Dievnams

Viljams Fetlers

 Klausīsimies vēlreiz šīs dziesmas vārdus: „Pie Bābeles upēm tur mēs sēdējām un raudājām, kad pieminējām Ciānu. Savas kokles tur pakārām vītolos, jo mūsu aizvedēji cietumā tur no mums prasīja dziesmas un mūsu spaidītāji līksmību: Dziedat mums dziesmu no Ciānas. Kā mēs varētu dziedāt Tā Kunga dziesmu svešā zemē?!”

Un nu ievērojiet šo patiesību: „Ja es tevi aizmirstu, Jeruzāleme, tad lai mana labā roka top aizmirsta”, un nākošo pantu: „Mana mēle lai pielīp pie mana zoda, ja es tevi nepieminu, ja es nepaceļu Jeruzālemi par savu vislielāko prieku.”

2. Ķēniņu gr. 25:1-2 un Dāvida dz. 137:1-6

 Šī ir viena no Dāvida dziesmām. Varbūt viņas sacerētājs nebija pats Dāvids, jo viņš nepiedzīvoja Jeruzālemes izpostīšanu, bet tie aizvestie ķēniņi un citi jūdi sēdēja pie Bābeles upēm un raudāja... Viņi nebija piemirsuši Jeruzālemi, atrazdamies tālumā, svešā zemē; viņu sirdis nebija izgājušas uz kapitāla iegūšanu, uz iedzīvošanos. Noteikti viņi – jeb Svētais Gars caur viņiem – izsakās (jo viņiem bija pravieša gars, tāpat kā apustuļiem), kas lai notiktu, ja viņi aizmirstu Jeruzalemi: – lai labā roka nokalst un lai mēle pielīp pie zoda. Dieva Gars šodien mums liek saprast, kas būs, ja mēs aizmirstam Dieva darbu – Jeruzālemi.

Jeruzāleme ir Dieva pilsēta – Dieva darbs. Pāvils saka: „Lai meklējam to, kas ir augšā.” Šo pilsētu meklēja pravieši un apustuļi; Ābrams caur ticību aicināts ir paklausījis un izgājis uz to vietu, ko tam bija mantot, ... jo viņš gaidīja uz to pilsētu, kam stipri pamati un kam cēlējs un uztaisītājs pats Dievs."(Ebrejiem 11, 8 - 10). Arī mums, brāļi un māsas, jādzīvo teltīs šai pasaulē. Esmu pateicīgs, ka Dievs mani mācījis teltīs dzīvot, ka esmu svešinieks un ceļinieks šai pasaulē no tā laika jau, kamēr mani Dieva darba dēļ izsūtīja no Krievijas. Mums jāmācās ne vien dziedāt: „Viesis un svešinieks esmu virs zemes”, bet mums tādiem arī jābūt. Mēs daudz dziedam, ko neizpildām un kas neesam. Dziedātāji, lai mēs to liekam vērā un neliekuļojam!

Aizvestiem jūdiem bija kokles, tomēr tie tās nelietoja, bet pakāra vītolos. Tie bija svešinieki. Tos uzaicināja gan dziedāt, bet tie atsacījās: „Kā mēs varam dziedāt svešā zemē?!" Bābelē tie nebija pastāvīgi iedzīvotāji, tie bija nākuši no citas vietas – no Jeruzālemes.

Jeruzāleme nozīmē: jeru – pilsēta jeb pamats, šalem – miers, – Miera pilsēta. Tie bija nākuši no Miera pilsētas, ne labprātīgi, bet aizvesti ar varu. Kāpēc tie tapa aizvesti? Kāpēc Dieva nams tapa izpostīts? Tāpēc, ka Miera pilsētas iedzīvotāji savā savstarpējā dzīvē un attiecībās pret Dievu vairs neharmonēja, nebija saskaņa, neattaisnoja savas pilsētas nosaukumu. Jeruzaleme, Miera pilsēta ir tā, kur ļaudis 1) ir mierā ar Dievu un 2) ir mierā viens ar otru. Visi Dieva baušļi un nokārtojumi ir tāpēc doti, lai visi dzīvotu mierā un saskaņā. Lai cilvēks būtu ar Dievu mierā, tad nedrīkst tam būt citi dievi. „Es esmu Tas Kungs, tavs Dievs, tev nebūs citus dievus turēt priekš Manis”, saka dzīvais, patiesais Dievs. Kas ir Dievs? Tas, kam cilvēki kalpo, paklausa, kā prātu pilda. Daudziem vecākiem viņu bērni ir viņu dievi jeb elki; priekš tiem tie dzīvo un kalpo un tos lutina, kamēr tie top beidzot par slogu saviem vecākiem. Citu elks ir viņu veikals, bagātība. Par elkiem top uzcelti arī īpašums, nams, lauks u.t.t. Vairāk intereses top parādīts priekš visa kā cita, tikai ne priekš Dieva. Ja mēs gribam atrast savu elkdievu, tad lai apskatāmies, par ko mēs visvairāk interesējamies. Ja kaut kas interesē tevi vairāk nekā Bībele, cērt to nost – tas ir tavs elks! Ķēniņiem, kuri atgriezās pie Dieva, pašiem vajadzēja savus elkus nolauzt, nevis gaidīt, lai nāk kāds eņģelis to izdarīt. Ja tu atgriezies no grēka, tev pašam tad jānostājas pret to un jāiznīcina. Lai mēs tagad uzstājamies pret katru grēku, nomirdinām katru savu elkdievu. Ja tevi interesē pasaulīgas lietas, stāsti, romāni, tad tas ir tavs elks. Dažs var lasīt romānus cauru nakti, kamēr, Bībeli palasot pusstundu, jau nāk miegs. Citu dievs ir tabaka. Braucot un ejot, guļoties un ceļoties – smēķē, bet Bībeles lasīšanai tam nekad nav laika. Ej un liec savā pasē izlabot, ka tev ir „tabakas” un ne „kristīgā” ticība. Ļaudīm ir daudz elku: degvīns, teātris, u.c. Dažam – grib vai negrib – jāiet teātrī, tādu varu tas pār cilvēku ieguvis, jeb atkal jāpiedzeras. Latvijā skaita 5 – 6 ticības šķiras: luterāņu, katoļu, pareizticīgo, baptistu, u.c. Es domāju, šeit ir daudz vairāk ticības šķiru: tabakas, romānu, teātru, degvīna, veikalu, naudas ticības un citas. Ko tu pielūdz, tā vārdu tu nes.

Jauneklis misionārs pie sarkanādainiem indiāņiem raksta kādreiz savā dienasgrāmatā tā: „Šorīt līdz ar saules uzlēkšanu sāku lūgt Dievu un, kad beidzu savu lūgšanu, tad saule sāka jau rietēt.” Kur neviens cilvēks neredzēja, jaunais Dāvids Brainerds cīnījās lūgšanās dēļ savu sarkano brāļu dvēselēm. Viņa Dievs bija Dievs! – Kur vien mēs esam, mums ir jāpielūdz Dievs un ir jādara Viņa darbi. It īpaši Latvijā mums jāstrādā. „Redzi, Latvija mostas! Vairs nedrīkstam snaust!...”

Dievam ir jābūt tavai pirmajai un galvenajai interesei.„Tev nebūs citus dievus turēt priekš Manis.” Meklējiet papriekš Dieva valstību un Viņa taisnību, tad jums visas lietas taps piemestas.” Vai tu par to šaubies? Kā jauneklis es jau nācu pie šīs pārliecības – meklēt pirmā vietā Dieva valstību, un Dievs turēja vārdu un piemeta visas lietas. Ja mēs rūpējamies par Dieva interesēm, tad Dievs rūpēsies par mūsu interesēm. Anglijas ķēniņiene sūtīja kādu no saviem ļaudīm uz ārzemēm izdarīt priekš viņas kādu svarīgu darbu un apsolījās pa viņa prombūtnes laiku rūpēties par viņa veikalu. Vai jūs domājiet, ka viņš atrada savu veikalu nolaistu un nekārtībā, kamēr ķēniņiene par to rūpējās? Nē, viņa īpašniekam atgriežoties no ķēniņienes uzdevuma izpildīšanas, tas bija uzplaucis vairāk kā jebkad. – Interesējieties par Jeruzālemi! Meklējiet Dieva darba uzplaukšanu. Jēzus aicināja mācekļus, un tie atstāja muitas ar neizmainītu un izmainītu naudu, tīklus, laivu un tūdaļ gāja Viņam pakaļ. Vai tu varētu tūlīt iet pakaļ Jēzum? Vai tu domā, ka mācekļiem nebija veikali, ģimenes, bērni, dažādas sarežģītas lietas? Viņi tos atstāja, un vai viņiem kas pietrūka? „Bērniņi, vai jums kaut kas ir pietrūcis?” – „Nekas mums nav pietrūcis,” un, kad viņi jautā kādreiz: „Redzi, mēs visu esam atstājuši, kas mums būs par to?” Kā skan atbilde? Simtkārtīgi tie atdabūs visu (Mateja 19:27–30). Kas viņi bija tādi? Bez augstskolas izglītības, neprata pat gramatiski runāt, rokas tulznainas. Bet Jēzus sacīja uz viņiem: Jūs sēdēsiet un tiesāsiet tās 12 ciltis. Pēteris dod viņu raksturojumu: Jūs esiet izredzēta tauta, ķēniņu priesterība, svēta cilts, Dieva īpašie ļaudis (1. Pētera 2:9). Šie vienkāršie vīri, caur savu paklausību Kristum, tapa par 12 dārgakmeņiem jaunās Jeruzālemes pamatā (Atklāsmes 21:14,19,20). Jēzus pārvērš cilvēku, viņa vārdu, raksturu, mērķus. Līdzšinējais slepkava uz savu lūgšanu dzird Jēzus atbildi: „Šodien tu būsi ar Mani paradīzē.” Jēzus slepkavu ved paradīzē. Caur satiksmi ar Jēzu notiek pilnīga pārvēršanās cilvēkā. Pasaule guļ letarģijā, tā ir it kā dzīva, bet patiesību nesaprot. Tā domā par Kristus kalpiem: tie ir zemnieciņi, niecīgi ļaudis, nekas, - bet tā nezin, ka tie ir Ķēniņa priesteri, īpaši ļaudis.

Jeruzālemes ļaudīm bija miers tik ilgi savā starpā, kamēr tiem bija saskaņa ar Dievu. Kas atkāpies no Dieva, tas drīz ķildosies arī ar cilvēkiem. Ja Dievs neieņem pirmo vietu mūsu dzīvē, tad arī pie cilvēkiem nebūs labs prāts. Jūs domājat, ka Dievu var piekrāpt? Grēks pret cilvēkiem ir arī grēks pret Dievu. Dažs iet pie Svētā Vakarēdiena, sūdz savus grēkus, un, tad sāk atkal no jauna grēkot. Ko jūs sacītu par bērnu, kuram māte patlaban piedod viņa nerātnības un, kurš saka: „Piedod, šodien iesitu brālītim 5 reizes, rīt sitīšu tikai 3 reizes?” Tā daudzi nāk pie Dieva un it kā saka: rīt grēkošu mazāk, piedod šoreiz. Tie lūdz un grēko. Vai ar Dievu var tā kaulēties? Kas zina labu darīt un nedara, tam tas ir grēks. Kas sēj uz miesu, pļaus samaitāšanu, - nepievilieties, Dievs neļaujas apsmieties! Latviešiem ir dažādi dievi: Pērkons, Potrimps u.c., bet mūsu lielākais elks ir mūsu „Es”. Tam visvairāk kalpo, to visvairāk pielūdz. Patiesa ticība ir: Es dzīvoju, bet ne vairs es, es ar Kristu esmu krustā sists. Draudzība ar pasauli arī ir ienaids pret Dievu. Grēka sekas – sods: Jeruzalemes izpostīšana. Kur nav miera bērnu, tur Miera pilsēta ir izpostīta. Vai Dievs ir mierā ar tevi? Ar tavu dzīvi? Tad viss, kas Dievu interesē, lai interesē arī tevi. Viņa lielākā interese ir – glābt to, kas pazudis. Ja mēs patiesi gribam darīt Dieva prātu, tad mums ļaužu atpestīšana stāv augstāk par visu. Man arī ir liela ģimene: jāapgādā sieva, 7 bērni u.t.t. Jaunībā esmu trūkumu cietis, bet, kad sāku meklēt pirmā vietā Dieva valstības labumu, tad viss pārvērtās. Jēzus pieskaras pelēkam akmenim, un tas top par zeltu, par dārgakmeni. Ne tikai sevišķi apdāvinātie top no Dieva lietoti, bet visi, kas nākuši saskarē ar Kristus spēku, var iziet Viņa darbā.

Amerikā, pēc verdzības atcelšanas, kādā vietā vergiem par to bija noklusējuši. 10 g. vēlāk viņi tikai dabūja par to zināt un ar asarām izsaucās: Kāpēc neviens mums par to nav stāstījis agrāk? Apmēram 1900 g. Atpakaļ, tur pie krusta Golgātā Dievs izlaida manifestu: Ejiet pasludiniet pilnīgu atraisīšanu! Bet klausieties: 2/3 no visiem cilvēkiem pasaulē, apm. 1200 miljonu nav dzirdējuši vēsti par Jēzus atsvabināšanu. Miljoniem vēl kvēpina elkiem; mātes met savus bērniņus krokodiliem Gangas upē. Tur nav kori, Bībeles klases, Jēzus vārds tur ir svešs. Kā mēs varam apgalvot, ka mēs stādam Dieva darbu pirmā vietā, ja mēs esam saņēmuši Viņa pestīšanu un citiem nekā nesakām? Simtiem gadu pagājuši, kamēr Jēzus piepildīja pestīšanas darbu. Šeit pat Latvijā ir pagasti un ciemi, kuri dzīvo vēsti par to vēl nav dzirdējuši. Mūsu latviešu nēģeri vergo tūkstošiem vēl, bet mēs nosēžam savu laiku sapulcē, ejam mierīgi paēst pusdienas, un nākam svētkus turēt. Kad tikai nenāk pār mums Bābeles liktenis! Ja Golgātas draudze nav misiones draudze, tad ardievu! Stāvošs dīķis smird, straume ir dzīva. Es nevaru viens pats iet un apmierināt visus tos tūkstošus un miljonus, to jādara visiem ticīgajiem. Ziemeļamerikā no visiem krievu ticīgajiem apm. 1/3 iestājās mūsu Bībeles skolā, apm. 100 cilvēku. Tie atstāja visu... Daži pelnīja līdz 100 dol. nedēļā, bet Dieva darbu tie lika pirmā vietā, un tagad tie strādā kā misionāri Bulgārijā, Krievijā, Polijā u.c. Kas vēl ies, ko mēs sūtīsim? Ak, saki tu Dievam: Še es esmu, sūti mani! Dari mūs par vējiem, kuri skrien priekš Tevis, runā par Tevi, liecina par Tavu pestīšanu!

Lai Dievs palīdz mums visiem atdoties pilnīgi Viņa darbiem, kamēr vēl laiks, jo Kristus atnākšana ir tuvu klāt!

Lai lūdzam Dievu!

 

Viljama Feltera sprediķis Rīgā, Golgātas namā 1923.gada 30.septembrī

Publicēts „Kristīgs Vēstnesis” 1923.gada decembrī Nr 2