Pielikumi
267
Pirmo
kristiešu baznīctēvu attieksme pret ļauniem gariem
(skat. 2.nod. “Ticīgiem ir iespēja saņemt bruņojumu, lai
tiktu galā ar sātaniskiem spēkiem”)
Tertuliāns (Tertullian) savā Apoloģijā (aizstāvēšanās runā) Romas
impērijas varas vīriem saka:
“Atvediet kādu personu sava
tribunāla priekšā, kas skaidri no velniem ir apsēsta. Ļaunais gars tūdaļ atzīs,
ja Kristus sekotājs tam pavēlēs runāt,
ka viņš ir velns, ja arī viņš līdz tam laikam maldinoši apgalvoja, ka viņš ir
viens dievs. Vai, ja jūs gribat, tad vedat vienu tā saukto dieva pārņemto,
kristiešu priekšā. Ja gari
savās bailēs, lai tādu neapmelotu neatzīst, ka viņi ir
velni, tad jūs varat uz vietas šī kristieša asinis izliet, kas sevi uzdrošinās
par tādu uzdot.”
“Visa
mūsu vara un autoritāte pār gariem pastāv Kristus Vārda minēšanā, pie tam mēs
viņiem atgādinām tiesas spriedumu no Kristus rokas, ar ko Dievs visiem piedraud
un kas viņus kādā dienā sagaidīs, ko viņi paši labi zina. Viņi bīstas Kristu
Dievā un Dievu Kristū, un tāpēc pakļaujas Dieva un Kristus kalpiem. Tāpēc uz
mūsu pavēli viņi atstāj cilvēku miesas, kurās tie bija iegājuši, ja mēs tās
aizskaram vai uzrunājam, izmisuši un negribīgi, mūsu acu priekšā atklāti kaunā
likti…”
Justīns Moceklis (Justin Martyr) saka romiešu senātam savā otrā
Apoloģijā: “Neskaitāmi velna apsēsti no visām pasaules pusēm un jūsu
galvaspilsētas, tika un tiek caur kristiešiem dziedināti Jēzus Kristus vārdā,
kas zem Poncija Pilāta tika krustā sists.
268
Šie padarīja dēmonus nespēcīgus
un izdzina no cilvēkiem, kaut gan citi buršanas un pūšļošanas līdzekļi nevarēja
līdzēt, ne caur formulām, nedz ar zālēm.”
Kipriāns (Cyprian) izsakās tik pat noteikti. Pēc tam, kad viņš bija
noskaidrojis, ka tie ir ļauni gari, kas pagānu viltus praviešus inspirē
(iedvasmo) un caur pastāvīgu melu un
patiesības sajaukumu ieguva ticamību, viņš saka: “Un tomēr šiem ļauniem
gariem, kad mēs tos apdraudam dzīvā Dieva vārdā, vajag mums acumirklī
pakļauties un paklausīt, mūsu varu atzīt un no to miesām iziet, kurās
tie mājoja…”
Dēmoniskās
apsēstības pazīmes.
(skat. 2.nod., 5.nod.)
Izvilkumi no Dr. J. L. Neviusa grāmatas “Dēmoniskā
apsēstība” (Ķīnā)
(Dr. J. L. Nevius “Demons Posession”)
1. Tas, kurš atrodas zem velna
varas ir bezgribas sātana upuris. (Dvēseles ar gribas spēju ir pazīstamas kā mediji.) (Piezīme: Kur
lieta saistās ar ticīgiem cilvēkiem, tur piekrišana tika iegūta maldinot un ar
viltus palīdzību.)
2. Raksturīga apsēstības pazīme
ir “dubulta personība”. (Tas vēl
ir kaut kas cits, kā stāvēšana vai atrašanās zem velnišķiem iespaidiem, jo
tādos gadījumos cilvēki paklausa savai pašu gribai un saglabā savu paša
personību.)
3. Dēmoni pieprasa kādu ķermeni,
lai tajā uzturētos (Mat. 12:43 un 8:31), šķiet, ka tas viņiem sagādā zināmu
atvieglinājumu. Gari ieiet dzīvnieku miesās tāpat kā cilvēku miesās. Viņiem ir
skaidras individuālas īpašības.
4. Viņi izpaužas caur runas
orgānu un izsaka personīgas velēšanās, bailes u.t.t.
5. Viņi izrāda spēku un
zināšanas, kādas no viņiem neapsēstiem cilvēkiem nav. Mācītājs Blumhards piemin
dēmonus, kuri runāja
269
visās eiropiešu un vēl dažās neatpazīstamās valodās. Francijā
ir bijuši daži gadījumi, kad “mēlēs runāšanas dāvana” runāta vācu, latīņu un
arābu valodās.
6. Dēmoniska apsēstība pilnīgi
pārvērš sava upura morālisko raksturu; viņi tiek piespiesti darīt tādus darbus,
(tādām darbībām),
kas ir pilnīgi pretējas viņu rakstura īpašībām. Kusi, atturīgi cilvēki var
raudāt, dziedāt, smieties, pļāpāt, mierīgie var sākt trakot, vīrieši un
sievietes ar šķīstu valodu var par tādām lietām runāt, kuras nedrīkst izrunāt
un tā uzvesties, ka tas visiem viņu ieradumiem ir kā pliķis vaigā - un par visu
to viņi nav pie atbildības
saucami (??)
tik ilgi, kamēr tie atrodas zem šīs svešās personības varas.
7. Ir arī nervozitātes simptomi,
muskuļu raustīšana, kas norāda uz miesas apsēstību.
8. Vārdi tiek izgrūsti aprautos
teikumos, kas pilnīgi atšķiras no apustuļu mierīgām, secībā loģiskām un
konsekventām runām.
9. Nonāk arī pie “ķermeņa
lidināšanās” (levitācijas) stāvokļa, kuru spiritisti ļoti labi pazīst. Upuris
apgalvo, ka viņš savu ķermeni nesajūt, pie tam arvien var novērot prāta spēju
pasivitāti. Bieži kļūst dzirdama skaidra sveša balss, kas izrunā domas un
vārdus, par kurām upuris pats neko nezina.
Dēmoniskas
darbības “Beigu laikā”
(skat. Xx.nod.)
no Sera Roberta Andersona
grāmatas “Gara izpausmes” (“Spirit Manifestations” by Sir Robert Anderson)
Evaņģēliji mums stāsta par
ārkārtīgām dēmonu darbībām Kunga Jēzus laikā un brīdina no tādu parādību
atjaunošanos mūsu laikmeta beigās, pirms Viņa atkal atnākšanas. Visi Raksti ir
Dieva iedvesmoti, bet dažu reizi šķiet, ka uz īpašām atklāsmēm tiek sevišķs
uzsvars likts, piemēram, tādu mēs atrodam vārdos: “Bet Gars saka skaidri...”.
Un tad tam neseko jaunas attīstības pasludināšana pasaules morāliskā ļaunuma
plaknē, bet “atkrišana tieši Kristus draudzes vidū, kas tiek izraisīta no “maldu
gariem” un
270
“dēmonu mācībām”, īpašas
garīdzniecības izskatā, kas vēl augstāku morāli grib uzstādīt par to, kas ir
Svētajos Rakstos (1.Tim. 4.nod.).
Evaņģēliju stāstījumi mums rāda,
ka daži dēmoni ir nekaunīgi un netīri, tie savus upurus noved un iepin rupjās
miesīgās maldībās. Bet mūsu Kunga vārdi pierāda, ka vēl ir citas “sugas” dēmoni
(Mark. 9:29). Zināmā izpratnē viņi visi ir “netīri”, bet Bībelē minētais vārds “akatartos” nozīmē - garīgu aptraipīšanu.
Jau tā patiesība, ka jūdi Kungam Jēzum pārmeta, ka Viņā esot velns, pierāda, ka
apsēstība nav vienādi līdzīga ar morālisku netīrību, jo paši Kunga rūgtākie
ienaidnieki neko tam līdzīgu Viņam nevarēja līdzi runāt. Nešķīstus garus varēja
tikai caur lūgšanu izdzīt, turpretī “svētie” dēmoni Kristu atzina un izgāja
tiklīdz Viņa mācekļi tiem pavēlēja Kristus vārdā iziet.
Gara
psiholoģija
(skat. xx.nod. )
Izvilkumi no Džeimsa Galla
grāmatas “Pirmatnējā cilvēka atsegšana” (James Gall “Primeval Man unveiled”).
“Dabīgam ķermenim ir savi jutekļi
(sajūtas, uztvere),
tāpat garam ir savi jutekļi (uztveres
spējas)...”
“Ir iekšēji jutekļi, kas izmana
un spriež, piekrīt un noliedz, priecājās un skumst, cerē un bīstas viņiem īpašā
veidā, kurus nekādi miesīgi jutekļi atdarināt nevar.”
“Mūsos ir gars, kuru mēs saucam
par savu “Es”, un kurš ir pavisam atšķirīgs no mūsu ķermeņa, kurā mēs dzīvojam.”
“Kad mūsu gars, kurš ir radīts ar
mums vai iekš mūsu ķermeņa, nonāk esamībā, no visām substancēm (matērijas,
vielas) atbrīvots, pāriet pastāvīgā un neatkarīgā dzīvē kā individuāls gars,
tad jāpieņem, ka šis gars no garīgām substancēm pastāvētu ar dažādām spējām...”
“Mūsu valoda jau norāda, ka
cilvēka gars ir pastāvošs organisms no dažādām daļām, kuras ir savstarpēji
radniecīgas, kaut gan uzrāda individuālas dažādības, tomēr visiem cilvēkiem tās
ir kopējas.”
“Skaidri pamatota Rakstu mācība
ir, ka ķermenis tiek apgarots no nemirstīga un saprātīga gara, kas ar savu
materiālo organismu jūt un rīkojas, kaut gan tas pats nav matērija.”
271
Dēmoniska
apsēstība starp kristiešiem
Gadījums ar kādu kristīgu sievieti.
(skat. xx.nod. )
Izvilkumi no kāda cienījama vācu evaņģēlista privātām vēstulēm.
“Šā gada (1912.g.) pavasarī
atnāca šī apsēstā Dieva valstības darbiniece pie mums, viņā runāja gari viņai
pilnīgi svešā balsī. Gari izrunāja caur viņas muti visšausmīgākos zaimus pret
Dievu un mūsu Kungu Jēzu Kristu un pravietoja attiecībā uz draudzi...
Mēs tikām daudz par un ar viņu
Dievu lūguši. Kad lēkmes uznāk, tad tā tiek briesmīgi kratīta, joņo pa istabu
apkārt, kauc kā suns, savelk dūres, sarauc un izķēmo seju u.t.t. Bet visiem par
brīnumu viņa ir pilnīgi vesela, kaut arī lēkmes uznāk katru dienu un pat divas
un vairāk reizes dienā. Viņa guļ labi un starplaikos tā ir neiedomājami jauka kristīga sieviete...”
Vēlāk: “...Šī māsa nav, kā varētu domāt, bez ticības. Viņa ir cieši
iesakņota tajā pat pamatā kā mēs un viņai ir tik pat daudz gaismas kā mums. Bet
mums šeit ir darīšana ar velnu, kādu es agrāk nekad nebiju sastapis, vai arī
par tādu būtu ko lasījis.
Tāpat būtu bijis maldīgi, ja
domātu, ka lūgšanām un pavēlēm nav bijuši savi panākumi, jo šajās pēdējās trīs
nedēļās Dievs ir lielas un brīnišķas lietas darījis, un mēs plūstam pāri
pielūgšanā. Vēl gan velns ir, bet viņš ir ļoti satriekts, tā ka viņš to māsu
vairs nevar mocīt. Viņš viņā ir pilnīgi nevarīgs, viņa izskatās starojoša,
pilna debešķīga prieka, svaiga un spēcīga. Velnam arī katra vara pār viņas
lūpām atņemta. Zaimošanas un trakošanas vietā ir iestājusies žēla kaukšana...
un tā pieturas tik ilgi, cik ilgi mēs lūdzam Dievu.”
Vēlāk: “...Tagad jau apmēram divas nedēļas velns ir bijis kluss.
Jau astoņas dienas viņš vairs nerunāja neviena vārda, tikai izsaucās divas
reizes:
272
“Šī autoritāte dzen mani ārā!”
Viņš vēl vienīgi kauc un griež zobus. Pirms dažām dienām mēs lūdzām Dievu
apmēram pusotras stundas. Tā tas tagad iet jau 10 vai 14 dienas, dzirdama vēl
tikai šausmīga kliegšana, kā lielās bailēs. Nav vairs zaimu, nav lāstu, nav
apgalvojumu, ka viņš neatkāpsies. Visi šie briesmīgie draudi, lāsti,
apgalvojumi, ka viņš neizies, ka tas viņam nav izdevīgi un neklājās, ir
izbeigušies. Briesmīgās trakošanas un ārprātīgo dusmu izvirdumu vietā dzird
tikai vaimanas un baiļu saucienus, tā māsa ir gandrīz pilnīgi brīva.
Velnam jābūt no Dieva saņēmušam
iznīcinošu sitienu, kas viņa zaimošanas apklusināja. Tā tas izlikās vakar
vakarā. Kad mēs iesākām lūgt, tūlīt izcēlās briesmīgā kliegšana un es jutu no
jauna dziņu velnam Kunga Jēzus vārdā pavēlēt iziet. Tad viņš spēcīgi satrūkās,
drebēja, kauca, izstiepa abas rokas it kā gribētu mūs lūgt tikai to nedarīt,
bet viņš nedrīkstēja nevienu vienīgu vārdu izrunāt. Uz to sekoja spēcīga
reakcija ar vemšanu, un tas arvien tā atkārtojās, kad tam pavēl Kunga Jēzus
vārdā iziet.
Protams, mums vajadzīgs pastāvēt
nopietnā lūgšanā, bet ja Dievs jau tik lielas lietas darījis, Viņš arī dos
pēdējo sitienu, ja mēs turpināsim lūgt. Velnam būs jāatkāpjas un jāiziet.
- Dāma ir pilnīgi atbrīvota un
varēja atkal savu misijas darbu no jauna uzņemt. Viņas gara spēki arī nebija
cietuši. No šī gadījuma tālākiem nostāstiem izriet, ka velns to spēku atzina,
kas tika dāvāts tiem, kuri tam pavēlēja. Starp citu, gars teica: “Ak šī
autoritāte, šī autoritāte, kuru tie tagad ir atklājuši, viņa ir iznīcinoša
priekš elles.”
Kādu citu reizi, kad viņš lūdza
apžēlošanu, tas izsaucās: “Ak, izbeidziet jel ar šo pavēlēšanu. Jau trīs
nedēļas man ir jācieš neciešamas mokas. Nesakiet nevienam, ka mums nu šīs
Autoritātes priekšā ir jāatkāpjas... ak, šo ticīgo lūgšanas... arvien tie lūdz,
viņi vairs nebīstas...
273
Ļauno garu
darbība kristiešu sapulcēs
No kāda cienījama vācu
evaņģēlista Herr Seltz atstāstiem.
1. Šķietama “grēku atziņa”, ko izraisa ļaunie gari.
“...Es savienojos ar vairākiem
brāļiem un māsām, lai
katru mēnesi vienu nedēļu
pavadītu lūgšanās un izlūgtos no Dieva Svētā Gara izliešanos lielākā mērā, un
lai saņemtu vairāk Viņa dāvanas un spēku. Pēc tam, kad mēs dedzības pilni to
kādu laiku bijām darījuši, notika tādas brīnišķas un varenas šķietami “dievišķas”
atklāsmes, ka neviens mūsu starpā nešaubījās, ka Dievs mūsu lūgšanas
paklausījis un Viņa Gars uz mūsu sapulci nonācis. Starp citu, šis gars, kuru
mēs uzskatījām par Svēto Garu, lietoja kādu 15-gadīgu meiteni kā savu darba
rīku, caur kuru visiem klāt esošajiem visas sapulces priekšā tika atklāti visi
grēki un sirdsapziņas nomāktības. Neviens mūsu starpā nepalika, kuram šis gars
viņa grēkus nebūtu atklājis. Piemēram, kāds cienījams kaimiņu kungs atnāca mūsu
sapulcē, kura visi grēki tika no šīs 15-gadīgās meitenes atklāti. Pilnīgi
satriekts, šis kungs aicināja mani blakus istabā un asarām acīs atzinās, ka
viņš visus šos grēkus bija darījis, kurus meitene bija minējusi. Viņš visā
atzinās un vēl vairāk atzina, ko zināja un atcerējās. Tad viņš no jauna iegāja
sapulces telpās, bet tikko viņš bija parādījies, tūdaļ izsaucās tā pati balss: “Ha!
Tu visu neesi izteicis. Tu esi 10 guldeņus nozadzis, bet to tu neatzini.” Uz to
šis kungs mani no jauna aicināja blakus istabā un atzinās: “Tā ir taisnība, arī
to es esmu darījis.” Šis kungs šo 15-gadīgo meiteni nekad nebija redzējis, un
viņa to kungu arī nē.
Vai tur kāds brīnums, ka pēc
tādiem piedzīvojumiem uz mums nonāca svētas bijības gars, un mēs atradāmies zem
iespaida, ko vislabāk varētu raksturot ar vārdiem: “Kas ir mūsu vidū un varētu
274
dzīvot pie rijošas uguns? Trīsas
ir liekuļu piemeklējums. Kas ir mūsu vidū un varētu atrasties pie mūžīgas
svelmes?” Patiesas lūgšanas gars bija nonācis un kas varētu vēl šaubīties, kur
pat stiprie salūza un neviens kavēklis neizturēja, lai pie mums paliktu.
Un tomēr, mums vajadzēja šo garu,
kas visu minēto bija atklājis, par briesmīgu tumsības varu atmaskot.
Man bija tik ļoti satraucoša
neuzticības izjūta, kuru es nevarēju pārvarēt. Kad es to pirmo reizi kādam
vecākam brālim un draugam izteicu, viņš atbildēja: “Brāli Seitz, ja tu
neticībai padosies, tu vari sagrēkot pret Svēto Garu, un tāds grēks netiek
piedots.” Tās bija briesmīgas stundas un dienas, jo es nezināju vai mans ir
darīšana ar Dieva Garu jeb gaismas tērpā tērptu velna garu; tikai viena lieta
bija skaidra, un proti, ka mēs neļausimies vadīties no kāda gara, pirms nebūs
noteikta skaidrība vai viņš nāk no augšas vai no apakšas. Uz to es aicināju
līdzi mājas augšistabā vadošos brāļus un māsas, izklāstīju viņiem savu viedokli
un teicu, ka mums tagad visiem jālūdz, lai Dievs mūs darītu spējīgus pārbaudīt
vai lieta grozās ap gaismas jeb tumsības varas spēkiem.
Kad mēs nonākuši atpakaļ ienācām,
šīs varas balss sauca, lietodama šo pašu 15-gadīgo meiteni: “Ko nozīmē šī sacelšanās
jūsu vidū? Jūs tiksiet smagi sodīti par savu neticību!” Es balsij atbildēju, ka
nezinu ar ko mums ir darīšana. Ja lieta saistās ar kādu Dieva eņģeli vai Dieva
Garu, tad mēs pret to negribam grēkot, bet no dēmona mēs negribam ļaut sevi
vadīties. “Ja tu esi Dieva spēks, tad tu piekritīsi, ka mēs ņemam vērā Dieva
Vārdu, kas saka: “pārbaudiet garus.”“ Tad mēs visi locījām ceļus un sirsnīgi
lūdzām, lai Dievs atklāj ar ko mums ir darīšana. Tad tam spēkam vajadzēja pašam
sevi atklāt, caur to personu, kuru tas lietoja par savu darba rīku (jau minēto
meiteni), viņa izdarīja tik briesmīgas un atbaidošas, izķēmotas sejas vaibstus
(grimases) un kliedza caururbjošā balsī: “Tagad esmu atpazīts, tagad esmu
atpazīts!”
275
2. Šķietama vienotība, kā atmodas priekšnoteikums.
(skat. xx xx xx xx xx xx)
Jau ilgāku laiku es jutos
skubināts uzrakstīt kādus no saviem sāpīgiem piedzīvojumiem par sātana darbībām
tērptām “gaismas eņģeļa” izskatā, bet tas viss man šķita ļoti komplicēti un
nesakarīgi...
Sākumā ienaidnieks centās uzbrukt
visgarīgākām dvēselēm, tām, kuras bija vispilnīgāk nodevušās Dievam un centās
sasniegt garīgu vienotību, kuras trūkums - kā viņi domāja - sabojāja visu Dieva
nodomu (1.Kor.1:10). Melu gari neatlaidīgi pieprasīja vienādu prātu, vienādu
spriedumu, vienādu izteiksmes veidu. Tādā veidā “vienotas” dvēseles veidoja tā
saucamo “svēto pulku” (sapulci), atsaucoties uz Psalmu 89:8. Viss tika nests
izlemšanai šīs “sapulces” priekšā, apgalvojot, ka neviena atsevišķa dvēsele
nevarot Dieva prātu pazīt, pamatojoties uz Sal. pam. 11:14, 15:22, un 20:18.
Visniecīgāko lietu izklāstīšanā Dieva priekšā no ikdienas dzīves tika pavadītas
daudzas stundas. Vadītājs līdzdalīja ikvienu lietu, aicinot lai visi varētu
nonākt pie vienprātības. Tad katrs atbildēja ar kādu vārdu no Rakstiem. Lai
saņemtu tā saucamo “vārdu no Dieva”, visiem vajadzēja katru domu un katru spriedumu
apspiest un ļaut prātam kļūt pilnīgi tukšam. Ja kāds uzdrošinājās izteikt
savas domas vai jebkādu spriedumu, tad tas tika
izstumts no sadraudzības, jo domāšana tika uzskatīta par “miesīgas
dzīves” pierādījumu.
Tādiem uzlika patiešām
cietsirdīgus sodus. Viņi nedrīkstēja ne ar vienu sarunāties vai arī jebkādu
darbu darīt. Dažreiz tas ilga nedēļām un pat mēnešiem. Tas briesmīgi iedarbojās
uz dabīgo prāta stāvokli. Vienīgā atpakaļceļa iespēja pastāvēja sniedzot
paziņojumu “sapulcē”, kas apmierināja viņus un norādīja uz vainīgā patieso
nožēlu.
Lai attaisnotu aizliegumu
strādāt, tika pievestas sekojošas Rakstu vietas: Sal. pam. 21:4, Jes. 59:3 un
Rom. 8:8. Bībeles lasīšana un lūgšana tikai pavairoja vainu – un tam kā
iznākums – dvēseles tika ieslodzītas mokās un izmisumā, tiekot izslēgtas no
visām sapulcēm.
276
Tad nāca gara atklāsmes,
pravietojumi, lūgšanas un “dzemdību sāpes par dvēselēm”. Viena persona dažu
reizi lūdza 1 - 2 stundas ilgi bez pārtraukuma. Vēstījumi arī bieži ilga 2
stundas un visas sapulces ilgums bija 8 - 9 stundas. Kas padevās miegam vai
nogurumam, tūdaļ tika uzskatīts par kavēkli un “miesīgu”.
“Dzemdību sāpes” izpaudās asarās,
vaidos un miesīgos izķēmojumos,
pie dažiem tie atgādināja patiešām histēriskus krampjus, kas dažkārt turpinājās
stundām ilgi. Tas tika ļoti bieži praktizēts un uzskatīts par līdzekli Dieva
rokā dvēseļu atbrīvošanai, kas nebija spējīgs uz tādiem krampjiem, tika
uzskatīts par tādu, kas savu “dzīvību” grib paturēt un nebija labprātīgs sevi
atlaist no pašmīlestības. Visi domāja, ka ja viss pulks būs nonācis zem šīs “gara
izpausmes”, tad Dievs izpaustos Vasarssvētku spēkā. Šeit varētu vēl minēt, ka
tas viss sākās no ikvakaru noturētas lūgšanas sapulces pēc atmodas ar
neierobežotu ilgumu. Šīs dvēseles bija pārņēmušas paralizējošas bailes no pretī
turēšanās Dievam aiz nodošanās trūkuma un aiz ciešanu bailēm apejot krustu, tā
ka viņas neuzdrošinājās iedomāties, ka kas “Kristus prātam” sapulcē būtu bijis
pretējs.
3. Šķietamas Svētā Gara izpausmes.
Izvilkumi no kādas nesen iznākušas grāmatas, kas it kā saturētu Kunga
Jēzus vārdus, kurus tas caur dažiem
saviem bērniem esot izteicis, un kas uzrakstīti kā runāti pirmā personā. Sekojošie
īsie izvilkumi ir paņemti, lai parādītu kādas pakāpes mediālo kontroli melu gari
var sasniegt, kuru daži uzskata par Svētā Gara darbību. (Piezīme. Šī grāmata ir
atradusi ieeju pie ticīgajiem, kas dziļi svētījušies un nodevušies Dievam un no
dažiem tiek uzskatīta vienlīdzīgā vērtībā ar Bībeli.)
Kungs Jēzus starp citu esot teicis:
“Gara izpausmes dažās lietās ir
ļoti savādas. Dažreiz Viņš izgriež ķermeni gan uz vienu pusi, gan uz otru, un
šīs darbības nozīme tev ir tumša un neskaidra.
277
Es gribu, lai jūs zinātu dažas lietas par šo Svētā Gara
darbības daļu. Es vēlos, lai jūs saskatītu, ka šīs lietas nav bezjēdzīgas.
Ja jūs būtu runājuši savā pašu
mēlē, kad Gars nonāca, tad es jūs žēlastībā būtu svētījis, bet, kā daudzi, jūs
domājāt, ka jūs tie esat paši. Tāpēc nāk gars pie jums un runā nepazīstamā
mēlē, lai jūs varētu zināt, ka jūs paši tie nebijāt, kas runāja.
Bieži Viņš jūsu rokas pacēla un
pirkstus dažādi kustināja. Zem gara
iespaida jūsu acis aizvērās un atkal atvērās, tā kā agrāk tās nedarīja. Jā, pat
jūsu galva tika no gara kratīta un jūs nezinājāt kāpēc? Dažreiz jūs domājāt, ka
tas notiek, lai jums pierādītu, ka gars ir klātesošs, bet tas nozīmē vairāk, un
viņš to jums rādīs cik labi viņš to varēs.
Dažas no izpausmēm jums šķiet
ļoti īpatnējas. Jūs tās sev nevarējāt izskaidrot. Nedomājiet, ka tas ir savādi,
ka Gars jūsos darbojas daudzos veidos. Viņa darbs ir vairāk kā divējāds. Tas ir
daudzējāds. Tas samulsina daudzus prātus. Viņi redz, ka Gars kratās. Viņi dzird
Viņu dziedam. Viņi sajūt, ka Viņš smejas, un dažreiz viņi tiek pārbaudīti ar
Viņa dažādajiem izgriezieniem un raustīšanu, tā ka Viņš varētu viņus saraustīt
gabalos.
Dažreiz šķiet, ka Viņš atdarina
dzīvniekus dažādās skaņās un darbībās. Tas viss ir bijis kā noslēpums
svētajiem. Viņa darbība, kā jau teicu, ir dažāda un daudzveidīga. Viņš mēģina
dažos no jums parādīt, ka tie visi viens ar otru ir viens, visā radībā... Ja viņš jums caur kāda dzīvnieka skaņu rāda,
ka jūs viņiem esat līdzīgi, tad jums nevajag nicināt Viņa darbības veidu, jo
Svētais Gars zina, kādēļ Viņš to dara. Ja viņš šo balsi dzīvniekos izraisa, vai
tad Viņš nevarētu to darīt jūsos?”
278
Gaisma par “nenormālām”
garīgām pieredzēm
Izvilkumi no mācītāja Ernsta Lohmanna grāmatas “Vasarssvētku kustība un
spiritisms.”, kas publicēta Vācijā (Ernst Lohmann “Pfingstbewegung und
Spiritismus”, Verlag Orient, 1912). Tulkojums no vācu valodas. No žurnāla “Overcomer” 1910.gada
izdevuma.
Tāpat kā karikatūrā mēs varam
atrast īstā attēla līdzību, tā dievišķās manifestācijas, kas no Svētā Gara tiek
izraisītas cilvēka garā, līdzinās parādībām, ko varam sastapt pagānisma
sistēmās, tā sauktajā teozofijā, jeb jaunajā budismā, spiritismā u.t.t. Šeit
mēs tāpat atrodas atklāsmes, gaišredzību, pareģošanu, mēlēs runāšanu un
dziedāšanu, dziedināšanas un citus brīnuma darbus. Šo novadu aplūkot ir no
liela svara, lai atbildētu uz jautājumu: Kā var notikt šīs manifestācijas? Ka
mums šeit šajās manifestācijās nav darīšana ar Svēto Garu, tas pats par sevi ir
saprotams. Caur to, ka jaunākos laikos šajā laukā ir izdarīti daudzi pamatīgi
izmeklējumi un pētījumi, mēs varam arvien vairāk ieskatīties šajā tumšajā
novadā. Cilvēkos ir atklāti spēki un spējas, par kurām agrāk nebija nekādas
nojausmas. Tos apzīmēja par “sublimāriem spēkiem” (zemāku dziņu pacelšanu
augstākā, garīgā stāvoklī, runa iet par “zemapziņu”) 1)
1) J. Grasset “Le
psychisme inferieur” 1906.g. raksta: “Psihiskā norise sadalās grupās: 1.
augstākās kārtas psihiskā norisē: apzināti, nodomāti, brīvi; 2. zemākās kārtas
psihiska norise: neapzināti, bez nodoma, automātiski. Pirmie pieder pie augstākas
psihes, pēdējie pie zemākās.” Pie tā piezīmē Dr. Naum Kotik “The Emanation of
Psycho-physical Energie” (Psiho-fiziskās enerģijas izstarošana): “Pie parastas
mūsu smadzeņu darbības zemapziņa gandrīz ar neko neizpaužas, tāpēc mums par
viņu arī nav nekādas jausmas. Bet pie tāda mūsu psihes stāvokļa, kā, piemēram, somnambulisma
(mēnessērdzība, miegā staigāšana), zemapziņa nostājās priekšplānā un bez
izņēmuma sāk pārvaldīt cilvēka stāvokli, atspiežot augšapziņu atpakaļ tur, kur
atradās pati zemapziņa. Darbības caur kurām zemapziņa parasti dokumentējās sauc
par automātiskām.”
279
Kādas ķermenī ir norises, kas šīs
parādības pavada? Zemākie nervu centri (ganglija sistēmā vai “veģetatīvie”
nervi), kuru centrālais sēdeklis atrodas sirds dobuma apvidū, tiek uzbudināti
kāpinātai darbībai. Ar to ir saistīta augstākās (cerebrālās) sistēmas nervu
paralīze, kuri normālā stāvoklī izraisa apzinātas un izprotamas darbības. Šeit
notiek dabīgās kārtības apgriezta darbība. Zemākie nervi pārņem augstāko nervu
darbību (tāds ir kompensācijas veids). Šī norise caur to izveidojās negatīvi,
ka augstākas kārtas orgāns, slimības ietekmēts, vai mākslīgi ietekmēts caur
hipnozi, pašsuģestiju u.t.l. piespiesti, savu virsvadību zaudē, un pozitīvi
caur to, ka zemākās kārtas nervi kaut kādā nebūt veidā tiek uzbudināti rosīgai
darbībai un pārņem virsvadību. Šie nervi tad šajā stāvoklī parāda tādas spējas,
kādas parasti mūsu jutekļu orgāniem nav, viņi tad izmana un uzņem iespaidus no
tāda novada, kas mums citādi ir slēgts - viņi nojauš, pareģo, ir gaišredzīgi,
runā mēlēs u.t.t.
Musulmaņu pareģotājs
Dschalal-Ed-Dinrumi sekojoši apraksta transa stāvokli: “Manas acis ir slēgtas
un mana sirds ir atvērtos vārtos.” Anna Katharina Emmerich (1774-1824): ''Es
neredzu gaismu ar acīm, bet man šķiet, es to redzu ar sirdi (ar nerviem, kuriem
centrs sirds dobumā)... ar acīm es esošo redzu miglaini, kā miegā līdzīgi
sapnim, otrā redze ir gaišāka par dabīgo un grib mani ar varu aizraut, bet tā
nav acu gaisma.” Ja somnambulisma stāvoklī saasinātais iekšējais prāts
-juteklis, tik pat skaidri un vēl skaidrāki var uztvert, ja viņš pie krampjaini
slēgtām un redzei pilnīgi nelietojamām acīm ārējos priekšmetus tikpat skaidri
kā ar redzi var izšķirt, tad tas notiek caur sirds dobumu, kā to visi
somnambulisti vienprātīgi apliecina, vēdera apvidū t.i. ar nerviem, kuriem savs
centrs ir šajā vietā... No šejienes nerviem tiek likts uzsākt funkcionēt, kuri
runas orgāniem liek iedarboties, mēlēs runāt u.t.t.
280
Nepareizas mistikas neskaitāmās
parādības uzrāda baznīcas vēsturē cauri visiem gadu simtiem tās pašas pazīmes;
pie viņiem bija “zemapziņa” starpniecības orgāns šo funkciju uztveršanai. Tās
ir slimīgas maldīšanās (pareizāk - dēmoniskas apsēstības pazīmes, tulkotāja
piezīme), kuras aizņēmās šķietamu dievišķu manifestāciju izskatu, lai dvēseles
novestu maldos. Ļoti raksturīgi tam ir, ka pēc to izteicieniem, kuri ir tā
sauktās “Vasaras svētku kustības” vadītāji, mums ir arī darīšana ar “zemapziņu”.
Mēs lasām kādā ziņojumā par vienu “Starptautisku Vasaras svētku konferenci”:
Otrajā Mühlheimas “Vasaras svētku
konferences” paskaidrojumā 1909.g. 15.sept. teikts: “1. Kor. 14:14 pēc Lutera
tulkojuma Pāvils izšķir cilvēka prātu un garu. Zem prāta viņš saprot cilvēka
apzināto un zem vārda gars - neapzināto gara dzīvi. Šajā neapzinātā gara dzīvē,
moderni izsakoties “zemapziņā” Dievs ieliek mēlēs runāšanas un pareģošanas
dāvanas”.
Tātad, spriežot pēc minētā,
iznāk, ka gara dzīve ticīgajā ir vienādā nozīmē ar “zemapziņu” pie
somnambuliem. Un jo vairāk kādā personā attīstīta “zemapziņa”, jo augstāki
attīstīta tā gara dzīve. Kāda Bībeles karikatūra! Ievietojiet visur tur, kur
Raksti runā par cilvēka “garu”, vārdu “zemapziņa”, piemēram: Ps. 51:19, 77:7,
Jes. 66:2, Ap.d. 7:58. 18:5. 20:22, Rom. 1:9, 2:29, 8:16, 1.Kor. 2:11, 4:21,
5:5, Gal. 6:1, 6:18, Efez. 4:23, un l.Tes. 5:23. Es jūs aicinu (lūdzu), šīs
Rakstu vietas, kur iet runa par cilvēka garu, kas ir orgāns caur kuru Dieva
Gars darbojās, pamatīgi izskatīt, lai sevī apzinātos un saprastu visas šīs
izkropļojuma nejēdzības.
... Mācītājs Pauls (Jonathan Paul
no Vācijas) ievadīja diskusiju. Tēma saistījās galvenokārt ap “zemapziņas”
izpausmēm pie vēstījumiem un pravietojumiem. Par to teica mācītājs Pauls: “Ļoti
daudz neskaidrības valda starp mūsu apzināto pats un “zemapziņu”. Rakstu
izskaidrojums ir tas labākais 1. Kor. 14:14-15 apzīmē to par prātu un garu.
Ja Kristus mūsos dzīvo, tad Viņš
dzīvo mūsu sirdīs, mūsu sirdij ir divi kambari, vienā kambarī ir mana apziņa un
caur šo apziņu es varu zināt, ka Kristus dzīvo manī. Manas sirds otrā kambarī
ir zemapziņa un tur dzīvo Kristus. Mēs 1. Kor. 14:14 salīdzināsim tā: Ja es
mēlēs lūdzu, tad lūdz mans gars, bet mana apziņa - prāts nevienam augļus nenes.
Pievērsīsim vērību izteicienam “mans
gars” līdzīgs ''zemapziņa” un izteicienam “mana apziņa” - “prāts”. Ja mans gars
lūdz mēlēs, tad lūdz mana “zemapziņa.”
281
Visi tie, pie kuriem augšminētā
veidā iedarbojās “zemapziņa”, izjūt it kā elektrisku strāvojumu izejam caur
ķermeni, kamēr norisinās nervu satraukums, kuru centrālais miteklis, ja tā var
izteikties, atrodas sirds dobumā, no kurienes arī tiek iedarbināti žokļi mēlēs
runāšanai.
Kāds Vasaras svētku kustības
vadītājs ar īpatnēju stāstu aprakstīja tā saucamo “gara kristību” savā ķermenī.
Viņš teica, ka viņam šķita, it kā tam ķermenī atrodas apgāzta pudele. Šī
līdzība man bija nesaprotama, bet pārsteidzošu apgaismojumu es atradu gandrīz
līdzīgas ainas attēlojumā, kuru lietoja kāds musulmaņu pareģis. Tewkkul Beg's,
kurš bija Mullas Schah’a skolnieks, saņēma pamācību no sava skolotāja, kā viņš
varētu nonākt ekstāzes stāvoklī. Viņš teica: “Pēc tam, kad viņš bija man acis
aizsējis... es ieraudzīju savā iekšējā būtnē kaut ko, kas man atgādināja
apkritušu biķeri... Kad šis priekšmets tika novietots taisni vertikāli, manu
būtni piepildīja neierobežota svētlaimes sajūta.”
Šī svētlaimības sajūta ir
raksturīga pie visām šīm parādībām. Caur zemāko nervu sistēmas uzbudinājumu
arvien tiek izsaukta stipra laimības (aizrautības) sajūta... Pirmā brīdī pa
lielākai daļai ar tām ir saistītas neapzinātas muskuļu raustīšanās un locekļu
kustības, kā sekas nedabīgai nervu sistēmas pretējam (invertajam) stāvoklim.
Mācītājs Pauls stāsta tālāk:
“Kā tagad esmu to sapratis, ja
kādam tādā veidā ir jāpravieto, tad Dievam pravietotāja mute ir tā jākustina,
kā kādreiz Bileāma ēzeļa muti. Ēzeļa māte nesaprata no tiem vārdiem neko, kurus
tā izrunāja, viņa izteica tikai to, kas tai bija jāizsaka.
Ja ir vajadzīgs izrunāt vārdus,
kurus saprot, pastāv briesmas, ka tiem var it viegli piejaukt klātu pašu domas.
Tas var kādam vadīties. Tāpēc Dievs sagatavo praviešus sev tā, ka viņi tieši tā
izrunā, kā gars to tiem dod. Runāšana svešās mēlēs priekš tā ir laba
priekšskola. Tur mācās izrunāt, kā tas katram caur mutes kustībām tiek dots
izrunāt. Runāts tiek, nezinot ko runā, vienkārši sekojot mutes
282
stāvoklim. Tāpat tas ir pie
pareģošanas, arī tur runā, kā to mutes stāvoklis liek. Mēlēs runāšana un
pareģošana balstās uz tiem pašiem principiem.”
Ir skaidrs, ka šajā parādībā mums ir tiešs
pretstats tam, ko Svētie Raksti saprot ar sadarbību ar Garu.
Ja Dieva Gars satver cilvēka
garu, tad cilvēks tiek novests atpakaļ savā normālā stāvoklī - gars iegūst caur
Radītāju viņam doto pilnīgo autoritāti pār dvēseles spēkiem un caur dvēseli pār
ķermeni. Apzināta personības dzīve tiek atkal nodota pavisam un pilnīgi zem
gara autoritātes. Atkarībā no Dieva, kuru cilvēks savā lieluma mānijā mēģināja
salauzt, ar to, ka viņš savu gribu, prātu, jūtas un ķermeni nosēdināja uz goda
krēsla, atkal tiek atjaunota. Dieva Gars var atkal sākt darboties ar Savu
noteicošo un dzīvinošo spēku. Caur garu miesas darbi tiek nonāvēti, gara spēks
un dāvanas atkal attīstītas, cilvēks kļūst par garīgu būtni, kļūst Svēta Gara
pilns.
Mrs. Penn-Luis piezīme
Gaismu, kādu mums šeit Lomaņa
kungs devis, atdarīs daudziem ticīgiem acis un daudz, kas tiem bija neskaidrs
un nesaprotams, novedot pie sāpīgām šķelšanām Dieva bērnu vidū, kļūs saprotams
un noskaidrosies. Šī gaisma apstiprina arī mūsu apgalvojumus, attiecībā uz
ļauno garu darbību ticīgo ķermenī, pie tam apzīmētiem nav jāapzinās par kādu
aptumsuma stāvokli starp sevi un Dievu. Jo sātans un viņa eņģeļi pazīst visus
cilvēka būtnes likumus un tos izmanto savā labā, caur to, ka viņi garīguma
aizsegā iedarbojas uz dabīgo dzīvi.
Nepareiza uztvere par “nodošanos”,
it kā tā būtu ķermeņa atdošana pārdabiskiem spēkiem, savu personīgo prātu
izslēdzot, ir augstākā sātana mākslas pakāpe, un tiek kā tāda šajā rakstā
atmaskota, caur ko viņš - kā mācītājs Lomans par to izsakās - noved pie
283
cerebrālo nervu paralīzes un dod
zemākas kārtas nerviem pilnīgi netraucētas attīstības iespēju. Caur to, ka
pēdējie tiek no ļauniem gariem uzbudināti, jo Svētais Gars pārvalda garu un
darbojās garā, bet ne caur vienu no abiem nervu centriem, kuriem vajadzētu būt un
atrasties gara pārvaldīšanā.
Mēs arī uz to norādījām, ka
nododoties Kristus asins sargājošam spēkam, tās mūs no ienaidnieka nepasargās,
ja mēs tam (velnam) dodam kaut kādu iespējamību nostiprināties un darboties. Un
ja mēs savus cerebrālos nervus izslēdzam, pie tam paši vairs nedomājam, tad
zemākās kārtas nervi atmostas, lai to vietā sāktu darboties, caur to miesa
nonāk pie “satraukumiem” un “caurstrāvojumiem” un nekāda Asins spēka
izmantošana šos dabas likumus nenovērsīs. Caur to izskaidrojas savādā patiesība
par nenormāliem piedzīvojumiem, kas stāvēja acīmredzamā pretrunā Svētā Gara
darbībai tur, kur cilvēki dedzīgi paļāvās un nodevās Asins sargāšanai.
Bez tam, šo zemo nervu uztraukumi
noved pie nedabīgas darbības, kur miesā izlejas šķietamas “dzīvības straumes”
un ienaidnieks čukst: “tas ir dievišķi”, tas noved (1) pie prāta apmiglojuma,
tā ka tas vairs normāli nedarbojas, (2) pie vēlēšanās pēc nepārtrauktas,
kāpinātas šīs “dievišķās dzīvības” atkal un atkal jaunas saņemšanas, (3) pie
briesmām šādu priekšstatu un ieradumu pārnešanu uz citiem cilvēkiem. Jo šis
ceļš visiem, kas to sākuši staigāt, nozīmē kā augstākas dzīvības ceļš Dievā.
Ja kāds lasītājs redzētu šajā
stāstā savas dzīves attēlojumu, tad lai viņš pateicās Dievam par šo patiesības
atklājumu un vienkārši visu, kas nenāk no Dieva ar savu gribu noraida. Lai viņš
grib vienīgi Dievam uzticēties arī bez kādiem “piedzīvojumiem” un nostājās uz
Rom. 6:11 un Jēk. 4:7, Jāņa 16:13, “caur mūžīgo Garu”.
284
Kā dēmoni
uzbrūk nobriedušiem ticīgajiem
Izvilkumi no kāda amerikāņu
laikraksta. Autors mums ir nezināms.
1. Dēmonisko varu manifestācijas.
Dēmoniskas mahinācijas it sevišķi
parādās dienas gaismā, ja Dievs sevišķi spēcīgi pie dvēselēm darbojas. Kad
Dieva Dēls miesā atklājās, tas izsauca sevišķi izteikti asu dēmonisku spēku
uzbrukumu darbību.
2. Dažādas dēmonu šķiras.
Dēmonu ir sevišķi liela dažādība.
Tur ir vairāk tipu un paveidu, kā pie cilvēkiem. Šie gari meklē arvien saņemt
kādu cilvēku savā īpašumā, kas viņiem kaut kādā veidā būtu līdzīgs. Bībele mums
vēsta par nešķīstiem gariem, par tādiem ar buršanas spējām, brīnumu darītājiem
vai gaišreģiem, par slimību gariem, trakojošiem un mēmiem, par valdīt kāriem
gariem - velniem, reliģiskiem velniem, spiedzošiem un kliedzošiem velniem u.t.t.
Ir arī velni, kas galvenokārt ietekmē ķermeni, kādu fizisku orgānu, vai
miesīgas iekāres, žūpības velni, slinkuma velni u.t.t. Citi atkal vairāk
iespaido prāta spējas, jūtas un dvēseles dziņas. Tad ir vēl sugas, kas
noskaņotas augstākām lietām, kas tieši iedarbojas uz cilvēka garu, uz
sirdsapziņu un garīgo spriest spēju. Tie ir tie dēmoni, kas kā gaismas eņģeļi
uzstājas un pieviļ daudzus patiesus kristiešus, novedot tos uz maldu ceļiem.
3. Kā dēmoni cilvēka būtnē nostiprinās.
Viņi izmeklē tos, kas pēc iespējas
labāk pieskaņojās viņu temperamentiem un īpatnībām un ar tiem harmonizē un
tiecas, lai varētu kādā ķermeņa daļā nostiprināties, smadzenēs, kaut kādās
iekārēs, dvēseles spējās, prātā, fantāzijas spējā, uztverē.
285
Un ja viņi ir ieguvuši pieeju,
tad tie ierokas cilvēka būtnes dziļākās vietās un identificējās ar sava upura
personību. Bet ļoti daudzos gadījumos viņi neiegūst pilnīgu varu pār viņa
individualitāti, bet tikai kādu pieturas punktu kaut kādā dvēseles daļā un var
tad minēto personu ar periodiskām lēkmēm mocīt, bieži ar retām un nenormālām
parādībām, kas tā cilvēka parastām rakstura īpašībām ir svešas.
4. Kāpēc dēmoni tiecas pēc cilvēka ķermeņa?
Dēmoni pārtiek no personām, kuras
tie saņem savā īpašumā. Rakstos ir norādījumi, un garīgo piedzīvojumu
patiesības pietiekoši pierāda, ka ir dēmoni paveidi, kas pārtiek no cilvēku
asins sulas.
5. Kādas klases dēmoni uzbrūk nobriedušiem ticīgiem?
Mēs sastopam reliģiskus dēmonus,
viņi nav svēti, bet tomēr reliģiozi, piepildīti ar sātanisku reliģijas formu,
kas ir dziļas svētotības patiess atdarinājums (viltojums), šie
pseido-reliģiskie dēmoni ļoti reti uzbrūk jauniem kristiešiem, bet viņi uzglūn
Dieva bērniem, kas izlaužas cauri pie nobriedušākiem piedzīvojumiem un vēro
katru gadījumu, kur varētu sev no to apziņas vai garīgas spriest spējas gūt
labumu no dziļi apžēlotiem ticīgajiem, it sevišķi ja tie ir dzīvi un
temperamenta pilni. Šie dēmoni sagādā postu pie tādiem kristiešiem, kas
nopietni dzenas pēc svētotas dzīves. Kāda no viņu iemīļotām metodēm, lai
cilvēkus iegūtu savā varā ir sekojoša: Dvēsele piedzīvo briesmīgu sātanisku
uzbrukumu un drīzi pēc tam “brīnišķu svētību”. Gaismas un spēka straumes
izlejas visā viņas būtnē. Tad dēmoni ir klāt un uzdodoties par Svēto Garu
iečukst tai visādus priekšlikumus. Viņi dzen uz kaut ko sevišķu, pārspīlētu vai
kaut ko, kas runā pretī veselam saprātam vai piedienīgumam. Viņi uzbudina jūtas
un izsauc savādu maldinošu apgarotību, kam jākalpo kā ēsmai, lai caur to tie
kaut kādā būtnes daļā varētu nostiprināties.
286
6. Daži piemēri, kā dēmoni uzbrūk Gara piepildītiem kristiešiem.
Kāda dziļi svētota un daudz no
Dieva lietota dāma stāsta, ka drīzi pēc Gara kristības saņemšanas, kādā vakarā
baznīcā pār viņu nāca īpatnēja mežonīga dziņa mest uz sludinātāju savu dziesmu
grāmatu un kliedzot skriet cauri baznīcai. Viņai vajadzēja visu savu gribas
spēku sakopot, lai savaldītos un roku saturētu, lai nemestu. Viņai bija
pietiekoša atziņa, lai saprastu, ka tāds priekšlikums nenāk no Svētā Gara. Ja
viņa tai dziņai būtu padevusies, tad noteikti šis fanātiskais velns būtu
ieguvis varu pār viņas viegli satraukt iespējamo dabu. Viņa ir Dieva valstības
darbiniece, kas piedzīvojusi varenu Svētā Gara uzvaras spēku un pazīst Dievu
pietiekoši labi, lai zinātu, ka Viņš nekad nav par cēloni mežonīgam un
nepiedienīgam darbam.
Kāds cits ticīgais juta dziņu,
krist zemē un valstīties pa grīdu, stumjot šurp un turp krēslus, bet viņš tūdaļ
manīja, ka šai vēlmei sevī ir kaut kas mežonīgs un ka tāda uzkrītoša sevis
parādīšana runāja pretī Kunga Jēzus lēnprātībai. Un tūdaļ, tikko kā viņš
pazina, ka priekšlikums nāk no viltus gara, viņš bija brīvs. Kādam citam vīram
gāja tāpat, bet viņš nometās zemē stenot un kliedzot, ar rokām un kājām ap sevi
sitot un spārdoties, un dēmons viņā iegāja gaismas eņģeļa izskatā to
iespaidojot, ka uz tādu izdarību to dzen Svētais Gars. Tas viņam kļuva par
ieradumu visās sapulcēs, kurās viņš piedalījās, tā ka visur, kur viņš nonāca,
tas bija par kavēkli un traucētāju.
7. Visbīstamākie dēmoni.
Tas prasa dziļu, pazemīgu
atkarību no Dieva, lai šos garus varētu pārbaudīt un neīstos pazīt. Citi,
pseido-svētie (svētulīgie) dēmoni riņķo ap gara dzīves augstākajām galotnēm kā
ērgļi apkārt klintij un mēģina savus nagus ietriekt izcilus augšup tiecošos laupījumos.
Šie ir garīgās augstprātības dēmoni, reliģiskās godkāres, neīsto pravietojumu
nesēji, no tālienes atnestās apgaismotības, fantastisko pārspīlējumu uztvērēji.
Šie ir tie dēmoni, kas lido pa saules apgaismotās Kānaānas novadiem
287
un reti uzbrūk citiem, kā tikai
ļoti augstu stāvošiem un nobriedušiem ticīgajiem.
Parādību sekas, nonākot dēmonu
varā, ir ļoti dažādas un daudzpusīgas, un pieredzējušai acij viegli pazīstamas.
Viņi spiež uzņemties lietas, kas ir uzkrītošas un muļķīgas, neprātīgas un
nepiedienīgas. Viņi bieži pieņem īpatnēju skaņu balsī, vai nedabīgi skaļu
runāšanu vai nosliecas uz drebēšanu un kratīšanu. Bieži pie tiem atklājas
dēmoniskais iespaids dvēselē caur īpatnējiem priekšnesumiem, kuru veidi nav
skaitāmi. Tas izsauc mežonīgu skatu un cietu, skarbu balsi runā. Tādi ļaudis
arvien pārkāpj mīlestības bausli un nosoda uz visstingrāko tos cilvēkus, kas
nepiekrīt viņu uzskatiem. Parasti tādas personas arī noliesē, jo apsēstība ir
ļoti nospiedoša un nogurdinoša miesai, un nozīmē briesmīgu piepūli sirdij un
nervu sistēmai.
288
Svēto Rakstu
pamatojums “cīņai” pret tumsības varām.
Evans Roberts
No žurnāla “The Overcomer”
(Uzvarētājs)
“Lai Dieva cilvēks būtu
pilnvērtīgi sagatavots katram labam darbam.” 2. Timotejam 3:17 (pēc Wymouth
Bībeles tulkojuma)
Man ir jautājuši – kur Jaunajā
Derībā ir teikts, ka mēs drīkstam un varam lūgt pret
a) ļauniem iespaidiem un
situāciju,
b) ļauniem gariem,
c) sātanu,
d) ļauno ienaidnieku, pretinieku,
e) garīgu ļaunumu,
f) tumsas spēkiem?
Vai šī nostāja ir atbilstoša
Svēto Rakstu mācībai un garīgi pareiza attiecībā pret patiesību un realitāti?
Lūgšana “pret” tumsības spēkiem
ir saskaņā ar Svēto Rakstu mācību un patiesību, kā arī atbilst pārbaudītai
kristiešu pieredzei.
Svētajos Rakstos un Kristīgās
draudzes vēsturē ir skaidri redzams, ka
1. Lūgšanai ir jānostājas “pret”
visu ļauno un “par” visu labo.
2. Dievam ir nepieciešama
sadarbība ar Savu draudzi, lai realizētu grēka un sātana varas / darbu
iznīcināšanu.
“Garīgas lietas” ir “garīgi
apspriežamas” (1.Korintiešiem 2:13), un tikai tie, kuri ir “garīgi” spēj izprast
tās. Vārdiem “stāvēt”, “pastāvēt”, “pretī stāties” (cīnīties) (Efeziešiem
6:11-14), “stājieties pretī” (pretoties) (Jēkaba 4:7) “piepūlēties” lūgšanā
u.c. ir nepieciešama garīga izpratne un pieredze, lai pariezi izskaidrotu tos,
jo tie apraksta realitāti garīgajā pasaulē, kuru dabīgais miesas cilvēks nespēj
saprast. Šaubīgais lai sev jautā: “Vai es esmu “garīgs”“? (Galatiešiem 6:1). Ja
viņš nav “garīgs”, tad viņš nespēj ne izprast, ne garīgā nozīmē izskaidrot
valodu, kuru apustulis lieto saistībā ar cīņu pret tumsības spēkiem.
Ikviens šaubīgais lai nes Dieva
priekšā visu šo lietu un lūdz, lai Dievs vadītu viņu visā patiesībā attiecībā
uz to. Tad viņam tiks atklāti parādīta visu šo vārdu īstā nozīme, nevis no
intelektuāla prātojuma, bet no Dievišķa apskaidrojuma un dzīves pieredzēm.
===== Nerediģēts, tālāk nav salīdzināts ar oriģinālu
Ir tāda “dabīga” uztvere par
ticības cīņu, no kuras Pāvils tik bieži runā, kas izriet no miesīgā prāta un ir
viena daļa no krustā nepiesistā “vecā cilvēka”. Tas tad stāv garīgās atzīšanas
iegūšanas ceļā, kuru vienīgi dod Svētais Gars, jo “garīgais” cilvēks, kas no
Dieva mācīts “izdibina visas lietas” (1.Korintiešiem 2:15).
Aplūkosim vārdu “cīnīties”. Ko
dabīgā pasaulē ar to saprot? Cīņas nozīme ir savu pretinieku uzvarēt, notriekt
zemē, padarīt nekaitīgu. Šeit cīnās miesa ar miesu. Garīgās cīņas nozīme ir ar
visiem līdzekļiem, kas stāv cīnītāja rīcībā uzvarēt tumsības spēkus. Bet vai
tad lūgšana nav visiespaidīgākais līdzeklis, lai velnu uzvarētu?
Pievērsīsimies vārdam “pretī
stāties” (pretoties). Šeit neiet runa par fizisku pretošanos, kā ķermenis pret
ķermeni. Šis vārds nozīmē intelektuālu (augstāko prāta spēju) cīņu, kā Kunga
Jēzus kārdināšanas gadījumā tuksnesī, kur Viņš velnam uz viņa priekšlikumiem
atbildēja vārds uz vārda, katru maldinošu Rakstu sagrozījumu noraidīja, dodot
uz to pareizu Rakstu Vārdu pielietojuma paskaidrojumu. Miesas parādībām var arī
ar gribu un prātu pretoties, tā kā to Kungs darīja, kad kārdinātājs Viņam
teica: “Saki, lai šie akmeņi kļūst par maizi”, un Kungs Jēzus viņam atbildēja: “Stāv
rakstīts...”.
Tāpat pastāv arī pretošanās garā,
ne pret fizisku varu, vai izteiktiem apsvērumiem un domām, bet vienīgi pret
ļauniem garīgiem spēkiem.
Fiziskai cīņai nav garīgā novadā
vietas, jo šeit nevalda ķermenis, bet tas tiek pārvaldīts. (*Lūgšana ir svarīgs
faktors, lai ķermeni noturētu pareizā stāvoklī, t.i. no gara pārvaldītu.) Bet
šajā novadā ir intelektuāla, kā arī garīga cīņa un proti, priekš ķermeņa vai
priekš dvēseles, vai arī priekš gara un priekš katra un visa, pēc kā vēl velns
savu roku spētu izstiept, vai tas būtu mūsos vai atrastos ap mums.
Cilvēka garam, kā viņa gribai un
prātam kopā ir jāvēršas pret velnu pasargājot ķermeni, lai ķermenis nekļūtu par
iemeslu grēkam.
Un tāpat viņiem jāturas kopā, lai
dvēseli no ienaidnieka pasargātu, kā Kungs Jēzus, kad tika kārdināts mesties
lejā no dievnama jumta malas, lietoja gara zobenu. Šai kārdināšanai nebija
nekas kopējs ar ķermeņa vajadzību apmierināšanu, bet tā bija nodomāta lai
ietekmētu dvēseli.
Cilvēka gara dēļ ir tādā pat
veidā jāpretojas. Viss atkarīgs no tā, kam tieši velns uzbrūk. Visai būtnei
jādarbojas vienoti – garam, dvēselei un miesai – cilvēka aizsardzībai,
paļaujoties uz Svēto Garu.
LŪGŠANA IR VISNEPIECIEŠAMĀKAIS
IEROCIS KATRĀ PRETOŠANĀS UN CĪŅAS ASPEKTĀ PRET IENAIDNIEKU. Tu nespēsi
pretoties, cīnīties vai pastāvēt, vai izturēt bez lūgšanas. Lūgšana ir spēcīgs
aizsardzības un uzbrukuma ierocis pret garīgu ienaidnieku. Draudze kā kopība
nepiedzīvo uzvaru pār velnu caur lūgšanu tādēļ, ka tā nelūdz pret šo garīgo
ienaidnieku. Tikai tad, kad tu pats būsi stājies cīņā pret garīgu ienaidnieku,
tu pilnīgi apzināsies par tāda eksistenci un atzīsi par nepieciešamību lietot
pienācīgus ieročus.
Kas attiecas uz lūgšanām pret
ļauniem gariem, vai tad tas Kungs neteica: “Šī suga citādi neiziet, kā vien
caur lūgšanām un gavēšanu?”
1.Jāņa v. 3:8 ir rakstīts: “Tamdēļ
Dieva Dēls atnācis, lai Viņš iznīcinātu velna darbus.” Bet kā Viņš tos
iznīcinās, kā Viņš tos iznīcina tagad, un kā Viņš tos iznīcināja pagātnē? Vai
šie darbi jau visi ir iznīcināti? Vai kādi vispār ir iznīcināti? Vai ir vēl
kādi darbi, kuri ir jāiznīcina?
Dievam ir nepieciešama savas
draudzes līdzdarbība, lai realizētu grēka un velna darbu iznīcināšana, tāpat kā
Dievam bija vajadzīga Israēla līdzdarbība, lai iztīrītu apsolīto zemi no
kānaāniešiem.
Kristus teica: “Vispirms saisti
stipro.” Tas norāda un sevī ietver lūgšanu pret stiprinieku. Kā gan citādi šī
saistīšana notiek, un kas gan cits saista, ja ne LŪGŠANA?
Apgalvojot, ka ienaidnieks “nav
saistīts”, kad tu apliecini uzvaru Jēzus Kristus Vārdā, tu piekrīti sātana
meliem, jo Dievs tev to neteiks. Nesajauc ticību ar realitāti. Kad tu apliecini
uzvaru, velns tiek caur ticībā “saistīts”, bet tev ir jādod Dievam Viņa laiks,
lai Viņš to padarītu par realitāti. Ja tu vadīsies no ārējām izpausmēm, tu
atzīsi pretinieka darbību kā realitāti, tā vietā lai atzītu Dieva apgalvojumus
Viņa Vārdā.
Grāmatas “Karš ar svētajiem” izdevumi:
www.archive.org/details/WarOnTheSaints-ATextBookForBelieversOnTheWorkOfDeceivingSpirits_697
War on the
Saints
Jessie Penn-Lewis and Evan
Roberts
ISBN 0-9139-2604-3 Unabridged
Edition – Full text.
Thomas E. Lowe Ltd, 1973. Price:
26.00 USD (Amazon.com)
(Amazon.co.uk)
www.victory4you.net/war-on-the-saints
War On The
Saints
by Jessie Penn-Lewis with Evan
Roberts
World Wide Web Edition (Based on
Unabridged 1912 Edition)
The Unabridged Version for
downloading
Der bedrohte
Christ:
Eine Offenlegung der Strategien
dämonischer Mächte
Jessie Penn-Lewis (Amazon.de)
Verlag: Exodus; Auflage: 3.
Vollständ. überarb. (1. Januar 2002)
ISBN-10: 3980737047
ISBN-13: 978-3980737043
Война со
святыми
Джесси Пенн-Льюис с Эваном
Робертсом
www.kingdomjc.com/Books/Jessi_Pen_Luis/00.htm
Karš ar svētajiem (Karš pret svētajiem)
Džesija Penn-Lūis un Evans Roberts
www.ej.uz/kars-pret-svetajiem-lv
Svēto cīņa (saīsināts izdevums)
Karš … svētajiem
© Verners Šteinbergs
