Verners Gits
Kādēļ es kā zinātnieks ticu Bībelei
Mums visiem ir kas kopīgs - ilgas, tiekšanās pēc mīlestības, drošības un sadraudzības - un mēs visi meklējam patiesību. Neviens nevēlas dzīvot maldos un tikai savas dzīves beigās saprast: "Es esmu dzīvojis aplami" vai "Es esmu nodarbojies tikai ar nelietderīgām lietām".
Tā kā es daudzus gadus esmu profesionāli nodarbojies ar matemātiku un informātiku, pierādījumiem vienmēr ir bijusi īpaša loma manā domāšanā. Kad runa ir par Bībeli, man uzreiz rodas jautājums par tās ticamību. Vai Dieva esamība, par kuru tik daudzi jau ir domājuši, vispār ir pierādāma?
Tas, kur mēs atradīsimies mūžībā, ir atkarīgs no
atbildes uz šiem jautājumiem. Tādēļ mums ir jāiegūst pēc iespējas lielāka skaidrība
šajos jautājumos.
Ja Bībele ir patiesa un uzticama, tad mēs tajā esam atraduši atbildes uz daudziem jautājumiem, kas skar mūs visus.
Un
tās ir atbildes uz sekojošiem jautājumiem:
· No kurienes mēs nākam?
· Kādēļ mēs šeit uz zemes dzīvojam
tikai nedaudz gadu?
· Uz kurieni mēs galu galā dodamies?
· Kas ir Dievs, un kas ir Jēzus
Kristus?
Turklāt mums ir arī vēl šādi ieguvumi:
· Tad mēs varam patiešām izprast šo
pasauli.
· Tad mēs spējam atklāt šīs
pasaules maldus.
· Tad mēs esam atraduši mērauklu
savai dzīvei.
· Un tad mēs zinām arī virziena
rādītāju uz Debesīm.
Pielietojot trīs dažādus pierādījumu veidus, es vēlos pierādīt, ka Dievs eksistē un Bībele ir patiesa. Pirmais pierādījums ir balstīts uz vēstules Romiešiem 1:20 tekstu Bībelē: “Kopš pasaules radīšanas Viņa neredzamās īpašības, gan Viņa mūžīgais spēks, gan Viņa dievišķība, ir skaidri saredzamas Viņa darbos, tāpēc viņiem nav ar ko aizbildināties.” Pārējos divus pierādījumus esmu izstrādājis pirms kāda laika, un tiem ir matemātisks un dabaszinātnisks pamatojums.
1. DIEVA ESAMĪBAS PIERĀDĪJUMS NO RADĪTĀS DABAS
No lielās Radītāja darbistabas mēs izvēlēsimies tikai
vienu detaļu - cilvēka smadzenes.[1] Tās ir mūsu nervu
sistēmas centrālais virsvadības orgāns, kas vada, uzrauga un koordinē praktiski
visus ķermenī notiekošos procesus.
Mūsu smadzenes apkopo un apstrādā sajūtu iespaidus,
uzglabā tos un jēgpilni tos izvērtē.
Gandrīz nekas nav zināms par reālo informācijas apstrādi
smadzenēs. Neviens nezina, kā no maņu orgāniem ienākošajiem elektriskajiem
signāliem tiek iegūta reālā semantiskā (nozīmes pilnā) informācija. Mēs arī
nezinām, kādā veidā mēs atceramies noteiktas atmiņas un kas notiek smadzenēs,
kad mēs mācāmies kaut ko jaunu.
Galvas smadzenes sastāv no aptuveni 100 miljardiem nervu
šūnu (= 100·109); to skaits ir līdzvērtīgs zvaigžņu skaitam mūsu
Piena Ceļa galaktikā. Papildus milzīgajam nervu šūnu skaitam ir arī vēl papildu
100 miljardi vielmaiņas un palīgšūnu.
Nervu šķiedru garums galvas smadzenēs, ja tās savieno vienu aiz otras,
veido satriecošu attālumu, kas nav mazāks par 500 000 kilometriem!
Mūsu ķermenis ir apvīts ar blīvu nervu šķiedru
informācijas tīklu, kura kopējais garums ārpus galvas smadzenēm no nervu
šķiedrām veido 380 000 kilometru garumu.
Tās iet pa visu mūsu ķermeni un, savienotas kopā, veido attālumu no
Zemes līdz Mēnesim. Informācija un vadības komandas nepārtraukti ceļo turp un
atpakaļ starp galvas smadzenēm un visām ķermeņa daļām, izmantojot nervu līnijas
un atzarus, no kuriem daži ir tikai tūkstošdaļas milimetra biezumā.
Neticami blīvajā neironu savienojumu tīklā ir ne tikai
iespējama, bet arī nepieciešama ļoti ātra signālu apstrāde. Galvas smadzenes
vienā sekundē spēj veikt 1018 (= 1 miljards x 1 miljards)
aritmētisko darbību. Jo īpaši reālā laikā attēlu apstrādei ir nepieciešama šāda
liela skaitļošanas jauda. Lai gan ir veikti daži rezultatīvi smadzeņu pētījumi,
galvas smadzenes joprojām ir viens no lielākajiem nezināmajiem laukiem mūsu
zinātnisko zināšanu kartē. Smadzeņu
pētnieki Roberts Ornšteins un Ričards F. Tompsons (Robert Ornstein un Richard
F. Thompson) mums apgalvo:
“Pēc tam, kad tūkstošiem zinātnieku gadsimtiem
ilgi ir pētījuši galvas smadzenes, joprojām ir tikai viens vienīgs vārds, kas
tās raksturo - brīnums.”[2]
Joprojām nav skaidrs, kā notiek informācijas pārnese no
nemateriālās dvēseles uz materiālajām galvas smadzenēm? Kā notiek dvēseles
funkciju (gribas, emociju, domāšanas) mijiedarbība ar smadzenēm?
Kurš ir īstenojis visus šos brīnumus? Iepriekš minētais teikums
Bībelē no vēstules Romiešiem 1 mums rāda, ka var būt tikai viens saprātīgs
secinājums: Visvarenais Dievs, kas ir pāri visam, ir visu šo iecerējis un arī
radījis!
[1] W. Gitt: Faszination Mensch, vai Gitt, W., The Wonder of Man, lejupielādējama grāmata pdf formā no wernergitt.com
[2] Ornstein, R. and Thompson, R., The
Amazing Brain, Houghton Mifflin, Boston, 1984.
2. DIEVA ESAMĪBAS PIERĀDĪJUMS NO INFORMĀCIJAS DABASZINĀTNES
LIKUMIEM
Lai aprakstītu Informācijas Dabaszinātnes Likumus
(IDL) tā, lai tos varētu pielietot, analizējot nepazīstamu sistēmu, ir
nepieciešama viennozīmīga un precīza definīcija[3]:
Informācija vienmēr ir klātesoša, ja kādā novērojamā sistēmā ir
sastopami sekojošie visi tās pieci hierarhijas līmeņi:
1. Statistika
(burtu, ciparu, vārdu u.c. daudzums)
2. Sintakse
(kodējums, gramatika, vārdu krājums)
3. Semantika
(nozīme, jēga)
4. Pragmatika
(darbība, rīcība)
5. Apobētika
(norādījums uz mērķi, rezultāts)
Informācijas piemērs
Attēlā ar ēģiptiešu hieroglifiem ir redzamas
akmenī iekaltas figūras, kādas tās var redzēt faraonu kapenēs vai arī uz Senās
Ēģiptes obeliskiem. Vai tie satur kādu vēstījumu, vai tomēr tie ir tikai kaut
kas līdzīgs tapetes rakstam?
Vairāk nekā 1400 gadu uz šo jautājumu nevarēja atrast
atbildi. Situācija pēkšņi izmainījās, kad Napoleona karavīri 1799. gada jūlijā
netālu no Nīlas deltas pie Rozetas pilsētas (Rosetta) atrada melna bazalta gabalu
parasta galda virsmas lielumā. Rozetas akmenim bija būtiska nozīme
hieroglifu atšifrēšanā. Kad visa teksta nozīme bija kļuvusi zināma, radās
pārliecība: hieroglifi satur informāciju.
Ēģiptiešu hieroglifi
Rozetas akmens
(pašlaik atrodas Britu muzejā, Londonā)
[3] W.
Gitt: Information – Der Schlüssel zum Leben un Gitt, W., with Compton,
R. and Fernandez, J., Without Excuse (Information: the
key to life), lejupielādējama grāmata pdf formā no wernergitt.com Šeit ir
detalizēti izklāstīti informācijas likumi un to, kā tie darbojas kā "stingrs
pierādījums" papildus matemātiski - pravietiskajam argumentam.
Četri Informācijas Dabaszinātnes Likumi (IDL):
IDL-1: Materiāls lielums (esamība,
būtība, realitāte) nespēj radīt nemateriālu lielumu.
IDL-2: Informācija ir nemateriāls
lielums.
IDL-3: Statistiskajos (stohastiskajos)
procesos (= procesos bez vadoša inteliģenta saprāta) nevar rasties nekāda
informācija.
IDL-4: Informācija var rasties tikai ar saprātīga, inteliģenta Sūtītāja (Avota, Raidītāja) palīdzību.
Informācija atrodas visās
dzīvajās šūnās
Lielākais zināmais informācijas blīvums ir atrodams dzīvu
organismu DNS molekulās.
Ja
iedomājamies no DNS materiāla izgatavot kniepadatas galviņu (2 mm
diametrā) un vēlamies noskaidrot, cik augsta varētu būt grāmatu kaudze, kas uzglabātu
tādu pašu informācijas daudzumu, kā šī no DNS molekulām izgatavotā niecīgā
kniepadatas galviņa, - tad atbilde uzskatāmi parāda milzīgo datu uzglabāšanas
blīvumu: šī grāmatu kaudze būtu 500 reižu lielāka par attālumu no Zemes līdz
Mēnesim, un tas ir 500 x 384 000 km = 192 miljoni kilometru.
Attiecībā
uz pierādījumiem[4] ir skaidri jānošķir "stingrie"
un "nestingrie" pierādījumi.
· Stingrie pierādījumi ir mums pazīstami no matemātikas
un dabaszinātnēm. Piemēram, dabaszinātņu likums, ka siltums nekad nevar plūst
no vēsāka ķermeņa uz siltāku, ir neatspēkojams. Arī Pitagora teorēma matemātikā
par taisnleņķa trīsstūriem (a2 + b2 = c2) ir
neatspēkojama.
· Nestingrie pierādījumi ir, piemēram, juridiskie vai
vēsturiskie pierādījumi, kurus principā var atspēkot, pateicoties uzticamākiem
avotiem.
Tādēļ, ka Dieva domas tālu pārspēj mūsu pašu domas (Jesaja
55:8-9, Bībele), Dievu visā Viņa pilnībā nav iespējams uzskatāmi parādīt. Tomēr
ar Informācijas Dabaszinātnes Likumu palīdzību mēs varam pierādīt dažas Viņa
īpašības - Viņa esamību, Viņa mūžīgumu, Viņa visspēcību un Viņa viszināšanu -
stingrā, t.i., neatspēkojamā veidā.[5] Šī raksta ietvaros mēs
galvenokārt runājam par Dieva esamības pierādījumiem. Šis pierādījums tiek
iegūts sekojošā veidā:
Tā kā visās dzīvības formās mēs atrodam informācijas kodu
DNS un RNS molekulu veidā un visus citus informācijas līmeņus, kļūst skaidrs,
ka tas viss iekļaujas informācijas definīcijas robežās. Pielietojot likumu
IDL-4, mēs varam secināt, ka ir jābūt inteliģentam, saprātīgam Sūtītājam, kurš
šīs molekulas ir veidojis!
Šis Dieva esamības pierādījums vienlaikus ir arī ateisma (Dieva nolieguma) zinātnisks atspēkojums. Arī makroevolūcijas ideja ir atspēkojama ar Informācijas Dabaszinātņu Likumu palīdzību.[6]
[4] W.
Gitt: Information – Der Schlüssel zum Leben, S. 472–476.
[5] W.
Gitt: Information – Der Schlüssel zum Leben, S. 266–279.
[6] V.
Gits: Dabas zinātņu likumi atspēko evolūcijas teoriju, traktāts, Bruderhand-Medien,
2024. Lejupielāde: wernergitt.com/en/tracts/latvian
3. “PRAVIETISKI – MATEMĀTISKAIS DIEVA PIERĀDĪJUMS”
No
visiem 3268 Bībeles pravietojumiem[7], kas jau ir piepildījušies,
mēs šeit izvēlēsimies tikai divus:
· Izraēla tautas izkliedēšana, par
ko Dievs pasludināja (5. Mozus 28:64-65), un apsolījums, ko Viņš deva
gadsimtiem vēlāk (Jeremijas 16:14-15), ka Viņš atvedīs tautu atpakaļ uz tās
tēvu zemi.
· Mūsu ēras 70. gadā sākās
izkliedēšana, un 1948. gadā, līdz ar Izraēlas valsts dibināšanu, piepildījās
pirms vairākiem tūkstošiem gadu apsolītā atgriešanās.
Bībele šajā ziņa patiešām ir neparasta grāmata, jo tā ir
vienīgā, kas var pierādāmi apliecināt neiedomājami lielu skaitu piepildījušos
pravietojumu. Tie sniedz mums vienreizēju kritēriju, ar kuru varam pārbaudīt Bībeles
patiesumu, pielietojot matemātiskus aprēķinus.
Par piemēru mūsu aprēķiniem mēs izmantosim neparasti
lielu skudru pūzni, kurā starp melnajām skudrām ir tikai viena vienīga sarkanā skudra. Tas ir
viegli saprotams: Jo lielāks ir aplūkojamais skudru pūznis, jo mazāka
varbūtība, ka nejauši izdosies izņemt sarkano skudru. Jautājums tagad ir šāds:
Cik lielam ir jābūt melno skudru daudzumam pūznī, lai
varbūtība nejauši izņemt sarkano skudru būtu tikpat liela kā varbūtība, ka visi
3268 pravietojumi varētu paši nejauši īstenoties?
Ja mēs ar minēšanu mēģinātu to aptuveni novērtēt, mēs,
iespējams, domātu ar skudrām aizvietot visu ūdens tilpumu Boden ezerā Vācijā
vai pat aizpildīt ar skudrām mūsu zemeslodes tilpumu. Aprēķini rāda, ka pat
mūsu milzīgais un neiedomājami lielais Visums, blīvi piepildīts ar skudrām,
joprojām nebūtu pietiekoši liels. Šim uzdevumam vajadzīgo iedomāto Visumu
skaits būtu neiedomājami liels – 10 kāpināts 896 pakāpē (vieninieks ar 896
nullēm). Ko izsaka šāds milzīgs skaitlis - vieninieks, kam seko 896 nulles - ar
skudrām piepildīti Visumi? Filma "Ameise hoch zwei" (“Skudra
kvadrātā”)[8] mēģina to uzskatāmi attēlot.
Tādējādi varbūtība w, ka vairāk nekā 3268 pravietojumi
varētu paši nejauši īstenoties, ir praktiski nulle.
Tālāk mēs redzēsim, ka šis aprēķins īstenībā ir ļoti dāsns,
jo tajā ir pieņemts, ka katram pravietojumam ir 50% varbūtība, ka tas ir īstenojies
nejauši pirms mūsdienām, t.i., katra pravietojuma varbūtība ir 0,5. Tātad
kopējo varbūtību w, ka visi šie pravietojumi ir īstenojušies, var aprēķināt
šādi:
w = 0,5 x 0,5 x 0,5 x … x 0,5 x (t.i., 3268 secīgi
reizinājumi) = 0,53268 = 1,7 x 10-984 = 0,000...17 (t.i.,
983 nulles aiz komata).
Matemātisko aprēķinu skaitliskie rezultāti ir tik
gigantiski un transastronomiski, ka mūsu domāšana un iztēle nespēj atbilstoši
novērtēt šo realitāti. Šo pārsteidzošo rezultātu kopsavilkumā var raksturot
šādi:
Ar šo “pravietiski-matemātisko Dieva pierādījumu” var
pierādīt, ka eksistē visu-zinošs un visu-varens Dievs, kurš ir tieši tāds kā
Bībelē aprakstītais Dievs.[9]
[7] F.
J. Dake: Dake’s Annotated Reference Bible, Lawrenceville, Georgia,
30245, 1961, S. 521
[8] Ameise hoch zwei (video, 5 min.): wernergitt.de/ameise
[9] W. Gitt: Information – Der Schlüssel zum
Leben, S. 301–323. wernergitt.de
TRĪS NOZĪMĪGI SECINĀJUMI
1.
Bībele ir no Dieva, un tā ir patiesa
Neviens cilvēks nav spējīgs formulēt pravietojumus, kuri pēc tam īstenojas bez izņēmumiem. Bībeles īstie autori ir visu-zinošais un visu-varenais Dievs (2.Timotejam 3:16), Jēzus Kristus (Galatiešiem 1:12) un Svētais Gars (2.Pētera 1:21). Tieši tādēļ visa Bībele ir patiesa. Pāvils skaidri un noteikti apliecina, ka viņš tic visam, kas rakstīts Bībelē (Apustuļu d. 24:14). Būtiskākā informācija par Dievu un Viņa Dēlu Jēzu Kristu, izmantojot daudzus grafiskus attēlus, ir izskaidrota video īsfilmā “Jēzus: pāri telpai un laikam”.[10]
[10] W. Gitt: Jesus: beyond space and time (video, 84 min.), wernergitt.com/space-and-time
2. Nav neviena cita Dieva, kā tikai Bībeles Dievs
Neviens no iepriekš sniegtajiem pirmajiem diviem Dieva
pierādījumiem nenorāda uz konkrētu Dievu. Tie abi ir ļoti vispārīgi, tāpēc
ikviena reliģija var pretendēt uz tiem savā labā. Savukārt
"pravietiski-matemātiskais Dieva pierādījums" norāda vienīgi uz
Bībeles Dievu un Viņa Dēlu Jēzu Kristu.
Šādu pierādījumu nespēj piedāvāt neviena cita reliģija
par nevienu no saviem dieviem. Šajā sakarībā Bībelē ir minēts, ka cilvēki savās
reliģijās ir minējuši neskaitāmus dievus:
“Lai gan ir tā saucamie dievi vai debesīs, vai
zemes virsū - jo dievu un kungu ir daudz, bet mums ir tik viens Dievs, Tēvs, no
kura visas lietas un kurš ir mūsu ilgu mērķis; un tik viens Kungs, Jēzus
Kristus, caur kuru visas lietas, arī mēs caur Viņu” (1. Korintiešiem 8:5-6).
Psalmā 96:5 Bībele noraida visus citu reliģiju dievus: “…visi tautu dievi taču ir elki…”
3. Ateisms ir atspēkots
Tātad ateismu
(Dieva noliegumu) mēs varam atspēkot trīs veidos. Bībele Psalmā 14:1 vērtē
ateistisko domāšanu šādi: “Bezprāši saka savā sirdī: Dieva nav!” Līdz
ar to ateisti ne tikai tiecas uz nebūtību, bet, diemžēl, ir ceļā uz mūžīgu
pazušanu: “…kas netic (uz Kungu Jēzu), tiks pazudināts”
(Marka 16:16).
Ar
iepriekš minēto pārdomu palīdzību, izmantojot zinātniskus pierādījumus, mēs
esam spējuši noskaidrot trīs būtiskus jautājumus mūsu liktenim mūžībā:
1.
Dievs eksistē;
2. Visa
Bībele ir patiesa;
3.
Šis pierādītais Dievs ir neviens cits, kā Bībeles Dievs.[11]
Vai tikai ar šo atziņu vien mēs jau esam glābti, t.i.,
vai mums jau tādēļ vien ir droša vieta Debesīs? Atbilde skan: NĒ. Taču labās ziņas ir aprakstītas sekojošā
nodaļā:
[11] W.
Gitt: Warum ich als Wissenschaftler der Bibel glaube (video, 90
min.): wernergitt.de/warum
W. Gitt:
Was uns die Schöpfung lehrt (video, 38. min.): wernergitt.de/schoepfung
GLĀBŠANA IR IESPĒJAMA IKVIENAM, KURŠ TO VĒLAS
Šī raksta mērķis nav nevienu apsūdzēt par viņa līdzšinējo
dzīves ceļu - ne citu reliģiju pārstāvjus, ne arī ateisma izplatītājus. Mūsu
mērķis drīzāk ir brīdināt par ceļu, kas ved uz bojāeju, un aicināt visus
lasītājus: glābšana jau šajā dzīvē ir iespējama ikvienam, ja vien viņš pats to
vēlas.
Jāņa evaņģēlijā 3:17-18 ir kopsavilkumā attēlotas
tālejošās sekas, ko evaņģēlija vēsts atstāj uz mums:
“Dievs Savu Dēlu (Jēzu) nav sūtījis pasaulē, lai
Tas pasauli tiesātu, bet lai pasaule caur Viņu tiktu glābta. Kas tic Viņam,
netiek tiesāts, bet, kas netic, ir jau spriedumu dabūjis, tāpēc ka nav ticējis
Dieva vienpiedzimušā Dēla Vārdam.”
Saskaņā ar Dieva gribu mēs esam iecerēti kā mūžīgas
būtnes, kuru esamība nekad neizbeigsies. Pēc nāves robežas ir tikai divas iespējamas
vietas, uz kurieni var doties - Debesis vai elle. Pirmā ir neizsakāmi
brīnišķīga vieta, bet otra - neiedomājami briesmīga. Dieva skaidri izteiktā
griba ir, lai mēs kādu dienu nonāktu Debesīs. Šī iemesla dēļ mums ir
nepieciešams Glābējs - Jēzus Kristus. Viņš ir durvju atvērējs uz Debesīm, jo
Viņš vēlas atbrīvot mūs no mūsu grēka un vainas. Ja tev ir vēlēšanās tikt
izglābtam un nokļūt Debesīs, tev ir jāatgriežas no sava vecā dzīves ceļa bez
Jēzus un jāuztic sava dzīve Viņam. Šo pagrieziena punktu savā dzīvē tu vari
iesākt ar lūgšanu, kas varētu skanēt apmēram šādi:
“Kungs Jēzu Kristu, līdz šim esmu dzīvojis tā, it
kā Tevis vispār nemaz nebūtu. Tagad es pirmo reizi vēršos pie Tevis ar lūgšanu.
Tagad es zinu, ka pastāv gan Debesis, gan arī elle. Tādēļ es lūdzu, izglāb mani
no elles, kur es varu nonākt savu grēku un savas vainas dēļ, īpaši savas
neticības dēļ. Es vēlos būt reiz kopā ar Tevi Debesīs mūžībā. Es saprotu, ka
nevaru nokļūt Debesīs ar savu nopelnu palīdzību, bet tikai ar uzticēšanos Tev. Tāds,
kā esmu dzīvojis līdz šim, es nespēšu pastāvēt tiesā Tavā priekšā. Tādēļ es
Tevi lūdzu, piedod man visus manus grēkus un vainas. Man no visas sirds ir žēl
mani grēki. Es gribu, lai no šī brīža Tu esi mans Kungs, kuram es labprāt
sekošu. Tādēļ dāvā man paklausīgu sirdi. Es pateicos Tev, ka Tu mani uzklausīji.
Es ticu Tavam apsolījumam, ka tagad caur pievēršanos Tev un uzticēšanos Tev es
reiz varēšu būt pie Tevis Debesīs. Āmen.”
Ja tu šo lūgšanu esi padarījis arī par savu lūgšanu, tad
Jēzus tevi šodien ir pieņēmis. Viņš ir skaidri apsolījis, ka pieņems ikvienu,
kas nāks pie Viņa (Jāņa 6:37). Tagad tu esi kļuvis par Jēzus sekotāju un šai
ceļā Viņam būs noteicošā loma.
Šis lēmums radīs pārmaiņas tavā dzīvē. Šie četri punkti
to īsi paskaidros:
1. Uzsāc regulāri lasīt Dieva Vārdu, Bībeli. Tā ir
vienīgā grāmata, kuru Dievs ir apstiprinājis kā Viņa dotu. Bībele ir
nepieciešamā rokasgrāmata mūsu dzīvei un miršanai.
2. Katru dienu sarunājies ar savu Kungu. Mūsu lūgšanas mēs
vēršam uz Dievu Tēvu un uz Jēzu Kristu, Dieva Dēlu.
3. Īsteno savā dzīvē to, kas ir sacīts Bībelē.
4. Meklē sadraudzību ar citiem ļaudīm, kuri arī ir
apzināti pievērsušies Kristum.
Izmantojiet iespējas lejupielādēt no autora mājas lapas bezmaksas lasāmās grāmatas un citus materiālus. Tur minētie izdevumi palīdzēs jums jūsu jaunajā ceļā ar Kristu.
Vernera
Gita grāmatas:
Šos un daudzus citus rakstus, brošūras un grāmatas dažādās valodās varat lejupielādēt un lasīt autora mājas lapā: wernergitt.com
Verners Gits (Werner Gitt), Ph.D.
Oriģinālā izdevuma nosaukums: Warum ich als
Wissenschaftler der Bibel glaube / Why as a scientist I believe the Bible
No vācu un angļu valodas tulkoja: Verners Šteinbergs (c) 2024
Autora mājaslapa: https://wernergitt.com
Kādēļ es kā zinātnieks ticu Bībelei - Bruderhand misijas traktāts
https://bruderhand.de/traktate/traktate-fremdsprachen/lettisch
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru