PĀRBAUDIET GARUS - Vilis Dzelmītis

PĀRBAUDIET GARUS 

Vilis Dzelmītis
No grāmatas “Dzīvā ūdens lāses” (svētrunas) 2. daļa  114.-124.lpp 

“Mīļie, neticiet katram garam, bet pārbaudiet garus, vai viņi ir no Dieva, jo daudz viltus pravieši ir izgājuši pasaulē.” 

1. Jāņa vēstule 4:1

Mēs visi atrodamies uz cīņas lauka. Neviens no mums no cīņas nav izslēgts. Arī es pagājušajā nedēļā atrados cīņas arēnā, un man jāsaka – tā nebija viegla. Es šaubījos par to, vai esmu īstā vietā. Vai Dievs mani ir sūtījis? Vai Viņš stāv aiz manis? Ja Dievs mani sūtījis, tad, vai es vēl atrodos Viņa sūtībā? Vai es neesmu atkāpies un nomaldījies no pareizā ceļa?

Kā savā laikā ķēniņš Sauls, kuru Dievs lika Samuēlam svaidīt, bet pēc neilga laika viņš noklīda no pareizā ceļa un Dievam vajadzēja viņu atmest.

Man bija daudz iekšēju dvēseles cīņu, kamēr nācu pie skaidrības, ka vēl atrodos Dieva rokās, ka Viņš savu sūtību, pasludināt Dieva Vārdu, nav atsaucis. Dieva uzdevumā šodien vēl stāvu jūsu priekšā.

Mans uzdevums nav viegls, jo es stāvu sardzes tornī uz pilsētas mūra. Man ir jāredz tālāk un skaidrāk par pārējiem iedzīvotājiem, kas ir aiz mūra. Man ir jāsludina tas, ko es redzu, ko Dievs man rāda un atklāj, vai tas kādam patīk vai nepatīk. Es nedrīkstu klusēt. Mans pienākums ir ikvienu brīdināt par tuvojošos nelaimi un postu, nemeklējot cilvēkiem izpatikt, ne pret tiem uzstāties. Mūsu cīņas ieroči ir garīgi.

Šodien esmu izvēlējies tekstu un man šķiet, tā nav tikai manis paša izvēle. Esmu sapratis, ka mūsu vidū arvien ir runājis Dievs. Viņš runā un turpinās runāt vēl arī uz priekšu. Es gan Dieva rokās esmu ļoti vājš un trūcīgs rīks. Es vēlētos, kaut šeit manā vietā stāvētu kāds cits.

1. Neticiet katram garam 

Apustuļa Jāņa aicinājums ir nopietns un vērā ņemams brīdinājums. Pasaulē pastāv maldi un mēs, cilvēki, esam maldīgi. Ne par velti radies izteiciens, ka ‘maldīties ir cilvēcīgi’. Maldās ne tikai mazais un neizglītotais cilvēks, kam trūkst zināšanu un dzīves pieredzes, bet maldas arī lielais un izglītotais, maldas profesori un zinātnieki, maldas visa cilvēce.

Savā laikā valdīja uzskats, ka mūsu Zeme ir pasaules centrs, mēness un zvaigznes riņķo ap to. Tos vīrus, kas šo maldīgo uzskatu sāka apšaubīt un apgalvot, ka Saule stāv centrā, sadedzināja uz sārta kā ķecerus. Šodien mēs visi zinām, ka Zeme riņķo ap Sauli.

Cilvēki vispār ir pakļauti maldiem, jo mūsu zināšanas par Dieva radīto brīnišķo pasauli ir ļoti nepilnīgas un trūcīgas. Pilnību mums arī nekad neaizsniegt. Tā tas ir materiālajā pasaulē ar dažādajiem zinātniskajiem pētījumiem un atradumiem. Top uzstādītas hipotēzes un atkal hipotēzes, kuras pēc gadu desmitiem, bet dažreiz daudz īsākā laikā top apmainītas pret citām. Cilvēki savos meklējumos, vērtējumos un spriedumos ir maldījušies, arī turpmāk maldīsies. To jums jāņem vērā.

Mūsu teksts runā un norāda uz maldiem garīgajā pasaulē. Garīgajā, reliģiskajā pasaulē ir daudz vairāk maldu nekā materiālajā. Nekur tik daudz maldu nav kā tieši reliģiskajā laukā. Kristīgās konfesijas nav vienīgās reliģijas pārstāves, un pie tam, ne lielākās. Ir tādas senas reliģijas kā – konfūcisms, budisms, šintoisms un citas. Šo reliģiju piekritēju skaits tālu pārsniedz kristiešu skaitu.

Miljoniem svētceļnieku katru gadu plūst uz Meku un Medinu, simtiem tūkstošu mazgājas Gangas ūdeņos, lai iegūtu pestīšanu, bet pieviļas. Miljoniem cilvēku meklē, maldas un neatrod mieru savām dvēselēm.

Maldās ne tikai šo seno un lielo reliģiju pārstāvji, maldamies arī mēs – kristieši. Pagājušajā svētdienā sacīju, ka kristīgā baznīca sadalījusies vairāk kā divsimt piecdesmit atziņu grupās, no kurām daudzas ir ar pilnīgi maldīgu raksturu.

Šeit jāpiezīmē, ka absolūti nemaldīga nav neviena konfesija vai ticības šķira. Nav tādas draudzes pasaulē, kura uzdrīkstētos apgalvot, ka tā atrodas uz absolūti pareiza ceļa un ir nemaldīga. Tādas konfesijas nav un nebūs. “Nepilnīga ir mūsu atziņas un nepilnīga mūsu mācība,” saka apustulis Pāvils. (1. Kor. 13:9)

Mēs tiecamies pēc pilnības, bet ne vienmēr spējam visu pareizi izprast un novērtēt to, ko garīgās pasaules tirgū mums piedāvā. Kļūdīties ir iespējams visiem, arī mums – baptistiem. Tāpēc nepieciešams uz lietām un parādībām lūkoties ar skaidru skatu, kas apbruņots ar pareizu Bībeles patiesību izpratni.

Mūsu dzimtenes garīgajās aprindās ir ienākušas maldu mācības un Svētiem Rakstiem neatbilstoši novirzieni. Arī mūsu draudzēs vērojami dažādi neveselīgi grupējumi un novirzieni.

Maldu gari cenšas ielauzties kā mazajās, tā arī lielajās konfesijās, samulsināt ticīgos un aizraut sev līdzi pazušanā. Lai runā piemērs no nesenas pagātnes. Vācijā luterāņu vidū darbojās tā saucamā Sadraudze. Tā bija garīgi dzīva kustība, kurā darbojās tādi ievērojami mācītāji, kā Ernsts Modersons, J. Pauls un citi. Viņu grāmatas mēs vēl šodien lasām ar dziļu interesi, un tās savā laikā ir bijušas par svētību daudzām meklējošām dvēselēm.

Kādās svētīšanās sapulcēs jauna meitene, atrazdamās gara vadībā, dievkalpojuma laikā uzrādījusi dažādus grēkus, zagļus, laulības pārkāpējus, kā arī citus noziegumus. Vainīgie atsaucās, atzīdamies savos grēkos, un sapulcētie bija pārsteigti un satriekti. Kas gan var pastāvēt Tā Kunga priekšā!?

Grēku uzrādīšana turpinājās gandrīz katrā dievkalpojumā, un visi to uzskatīja par Svētā Gara sevišķu klātnību, kas lika ikvienam grēciniekam drebēt. Beidzot sirmais un daudz pieredzējušais brālis Zeics (Seitz) izteica saviem darba biedriem šaubas par garu, kas darbojās jaunajā meitenē. Viņš sevī izjuta kaut kādu pretīgumu pret šo garu, kaut gan tas uzrādīja grēku.

No sākuma darba biedri šaubījās par vecā vīra aizdomām, bet kad viņš norādīja, ka gari ir jāpārbauda, to prasa Dieva Vārds, tad viņi nepretojās. Pielūguši Dievu par šo lietu, viņi ieaicināja meiteni atsevišķā istabā, uzstādot garam noteiktus jautājumus. Gars nevēlējās sevi atklāt, apgalvodams, ka esot “svētais gars”. Brālis Zeics tomēr neatlaidās, arvien spēcīgāk sevī izjuzdams pretīgumu pret meitenē iemājojošo garu. Pēdīgi gars atzinās kā spēcīgs maldu gars.

Brāļi lūdza Dievu un pavēlēja garam Jēzus Kristus vārdā no meitenes iziet. Ar baigiem kliedzieniem tas savu mājvietu atstāja. Ar to izbeidzās grēku uzrādīšana, bet draudzi pārņēma svēta bijība. Neticiet katram garam!

Maldu gari darbojas arī šodien. Nezinu, vai šī persona vēl ir dzīva, neesmu painteresējies, bet pāris, trīs gadus atpakaļ viņa vēl dzīvoja. Viņai bija deviņdesmit gadu, darbojās kādā Rīgas draudzē. Viņā arī runāja maldu gars, patiesībā daudzi gari. Dažreiz gars uzdevās par apustuli Pāvilu, vēl citreiz par svēto Ambroziju, un – ticiet vai neticiet – arī par Raini un Aspaziju.

Garu mācības galvenā doma ir tā, ka vēl pēc nāves ir iespējams atgriezties. Arī Rainis un Aspazija, nonākot Mūžībā un redzot elli, esot sapratuši savus maldus virs zemes, un tagad esot atgriezušies.

Šai mācībai ir piekritēji pat mūsu inteliģences aprindās. Runas, kuras runā Rainis, Aspazija, Ambrozijs un Pēteris, top stenografētas, norakstītas un izsūtītas pa visu mūsu dzimteni. Es par šo parādību nekā nezinātu, ja kāds mans draugs man par šo parādību nebūtu jautājis. Viņa rokās nonākusi vesela klade ar šo garu runām. Draugs lūdza, lai dodu savu vērtējumu. Lūdzu, lai man dažas runas atsūta. Viņš atsūtīja. Izlasīju un tūliņ sapratu – spiritismus, maldu garu mācība.

Maldu mācība, ka pēc nāves ir iespējama atgriešanās un pestīšana, ir diezgan plaši izplatījusies mūsu dzimtenē. Ir pat gadījumi, kad mūsu mācītāji saņēmuši pateicības vēstules no mirušajiem par to, ka par viņiem ticies aizlūgts un viņi tapuši pestīti. Bībele mums neko tamlīdzīgu nemāca.

Kristus līdzībā par bagāto vīru un nabago Lācaru nepārprotami ir pateicis, ka pēc nāves atgriešanās nav vairs iespējama. Tur ikviens bauda tos augļus, ko virs zemes šajā dzīvē vācis un krājis. “Cilvēkam vienreiz nolemts mirt, un pēc tam tā tiesa” (Ebr. 9:27)

Pati šī parādība liekas interesanta – runā apustulis Pēteris, Pāvils, runā Rainis un Aspazija! Iedziļinoties nopietnāk runu saturā, nākam pie slēdziena, ka tajās nav nekā tāda, kas piemita apustulim Pēterim vai Pāvilam, Rainim vai Aspazijai. Viss ir viltojums un maldu garu savārstījums.

“Mums visiem būs parādīties Kristus soģa krēsla priekšā, lai katrs dabū, ko miesā būdams darījis, vai labu vai ļaunu.” (2. Kor. 5:10) Tāda ir Dieva Vārda patiesība. Maldu mācībām šodien nav vietas pie patiesajiem Dieva bērniem, pie tiem, kas Viņu no visas sirds mīl un grib Viņam sekot.

2. Pārbaudiet garus 

Dieva Gars ļaujas pārbaudīties. Dievs pats caur apustuli paskubina garus pārbaudīt, vai tie nav maldu gari. Ļaunie maldu gari turas pretī un neļaujas pārbaudīties. Viņi baidās no pārbaudīšanas. Kāpēc? Tāpēc, ka tie ir maldu gari un maskējas, uzdodamies par patiesības gariem, dažkārt pat par Dieva eņģeļiem. Patiesībā tie ir vilki avju drēbēs.

Atļaušos šeit pieminēt kāda vīra un sievas piedzīvojumu. Viņi abi divi bija nopietnie Dieva meklētāji un zināja, ka spiritisms, mirušo garu izsaukšana, ir liels ļaunums. Viņi uz šādiem seansiem negāja. Bet tad viņi dabūja zināt par tā saucamā šķīvīša griešanos. Viņi nedomāja, ka tas ir kaut kas ļauns, bet gan, ka tā ir tīri nevainīga lieta. Tas viņus ieinteresēja, un viņi aizgāja uz kādu vietu, kuru zināmas personas bija sapulcējušās kopā.

Šie cilvēki – vīrs un sieva, noraidījuši visus mirušo garus un pieprasījuši, lai nāk patiesības gars, bet tas kopējā seansā nav nācis. Viņi mēģinājuši vienatnē ar šķīvīša griešanos rast uz saviem jautājumiem atbildi, jo viņi Dievu no sirds meklēja un gribēja ar Viņu sastapties.

Uz vīra un sievas sevišķo uzstāšanos pieteicās gars, kas sevi apzīmējis par Dieva sūtni. Gars bijis spējīgs atklāt par domas. Abi noticējuši, ka tas ir tiešām no Dieva. Sadarbība turpinājusies ilgāku laiku. Gars sludinājis brīnišķīgas lietas un pareģojis drīzu pasaules galu, un ka viņus izsūtīšos kā misionārus pa visu pasauli, lai pasludinātu Kristus atnākšanu.

Brīnišķīgās lietās klausoties, vīrs un sieva tapuši tā no gara ietekmēti, ka aizmirsuši pat ēst un rūpēties par saviem bērniem – zēnu un meiteni.

Beidzot kādā dienā gars aicinājis sievu izrunāt neķītrus vārdus, apgalvodams, ka tādas lietas esot viņas sirdī. Sieva, apzinādamies, ka viņā tādas neķītras lietas nav, sacījusi: “Ja manā sirdī kaut kas tāds atrodams, tad velns to tur ir ielicis, es pati tāda neesmu.”

Pie šādas atbildes gars izrādījis sevišķu satraukumu, šķīvis sācis nervozi griezties. Vīrs un sieva sākuši saprast, ka viņi ir piemānīti. Pēc stingras un noteiktas uzstāšanās, maldu gars beidzot aizgājis.

Atstāstot šo notikumu kādam mācītājam, pieviltie vēl piebilda, ka pēc gara aiziešanas viņu dzīvoklis bijis pilns nelabas smakas, tā ka bijis nepieciešams visas drēbes vēdināt un traukus pārmazgāt.

Viltus un maldu gari uzdodas par Dieva sūtņiem un daudzus pieviļ. Šinī gadījumā gars pats pielaida kļūdu, uztiepdams sievai grēkus, kurus tā nebija darījusi, bet bieži gadās, ka maldu garus ir ļoti grūti atmaskot. Viņi tā pielāgojas, citēdami Svētos Rakstus, ka nerodas ne mazāko aizdomu. Šie gari dod pat brīnišķīgas jūtas – mieru, prieku un labsajūtu, viņi prot tā iemidzināt, ka jums nav ne mazākās jausmas, ka atrodaties maldu garu rokās.

Tā, lūk, izpaužas sevišķais traģisms, ka tie, kas nokļuvuši maldu garu varā, paši to neapzinās, un ir grūti viņus par to pārliecināt.

Pārbaudot garus, jāpatur prātā viena patiesība – maldu gari vienmēr jauc patiesību kopā ar meliem. Svētais Gars runā tikai patiesību un vada uz visu patiesību (Jāņa 16:13), bet viltus gari nevar iztikt bez meliem. Viņu būtiskākā pazīme ir meli.

Kad es savā jaunībā meklēji nopietni Dievu, un garīgās lietās man trūka pieredzes, sastapos ar spēcīgu maldu garu. Arī tas mums pravietoja brīnišķīgas lietas. Mums būšot jābūvē skaists templis. Tika aprakstīts plāns un izskats, kādam tam būšot jābūt.

Mēs priecājāmies par to, bet savās sirdīs domājām, kur ņemsim līdzekļus? Mums tādu nebija. Gars to izmanīja un sacīja, ka viņš līdzekļus došot, apsolīdams zelta latus. Te jau parādījās maldu gara īstā būtība, bet mēs bijām pārāk naivi un to vēl nenojautām. Zelta lati vispār taču neeksistēja. Ja tādi būtu bijuši mūsu īpašumā, mēs kā viltotas naudas īpašnieki būtu tikuši sodīti.

Mēs ticējām un gars turpināja mūs vadīt. Kādu dienu tas mūs izveda laukā, vietā, kur vajadzēja tapt celtam krāšņajam templim, un ar pirkstu norādīja, kur atrodas zelta lati. Mēs sākām rakt. Pēc dažiem lāpstas dūrieniem apakšā kaut kas bija. Sākām jau priecāties. Ja nebūs zelta lati, būs vismaz mēra laikos paslēpts pods ar tā laika zeltu. Tomēr vīlāmies. Apakšā bija liels akmens, ko ar lāpstu nebija iespējams izcelt.

Mājās atgriezāmies pavisam sasisti un izšaubīti. Gars par visu to, šķiet, nebija uztraucies, bet vienkārši paziņoja, ka mūsu neticības dēļ zelts pārvērties par akmeni. Maldu gari nekad nevar iztikt bez meliem.

Kristus mums dod visdrošāko atslēgu maldu garu atmaskošanai. Viņš saka: “Pie viņu augļiem jums tos būs pazīt.” (Mat. 7:16,20) Pirmais no šiem augļiem ir paaugstināšanās. Tu esi svētāks un labāks par citiem. Tev ir Svētais Gars un garīgās dāvanas, citiem tās nav. Ļaunais gars ceļ cilvēku uz paaugstināšanas tribīnes. Tā ir pirmā maldu gara pazīme.

Par nožēlošanu arī mūsu aprindās mūsu dzimtenē ir brāļi, kas nonākuši šādā stāvoklī, bet viņi to neredz. Mana sirds bieži par viņiem raud un lūdz, kaut viņu acis atvērtos, un viņi ieraudzītu patiesību.

Dieva Gars ved cilvēku dziļā pazemībā, parāda viņa grēkus un pārkāpumus. Kad pār Č. Finneju nāca Svētais Gars, viņš iegāja tālākajā istabā un kā bērns Kristum izsūdzēja visus savus grēkus.

Dieva Gars parāda mums mūsu sirds samaitātību un rada slāpes pēc sirds pazemības un skaidrības. Vienīgi pazemība un sirds skaidrība mūs var pasargāt, ka nekrītam maldu garu varā.

“Mīļie, neticiet katram garam, bet pārbaudiet garus, vai viņi ir no Dieva, jo daudz viltus pravieši ir izgājuši pasaulē.” (1. Jāņa v. 4:1)

Ne vienmēr maldu gari parādās tik spilgtā veidā, kā to dažos piemēros redzējām. Dvēseļu pievilšana pa lielākai daļai notiek neuzkrītoši. Ja Dieva bērna dzīve nesaskan ar Dieva Vārdu, ja tā nav šķīsta un skaidra, ja nav nomanāma dzīšanās pēc svētas dzīves, tad tur kaut kas nav kārtībā. Ja ticīgie ļaudis var līdzināties pasaulei, būt ar to kopā pie dzīru galdiem un vīna glāzēm, to dievbērnība ir apšaubāma.

Pārbaudot garus, pārbaudīsim arī tos, kas uz mums runā Dieva Vārdus. Ievadā lasījām apustuļa Pāvila aizrādījumus Korintas draudzei: “Jo tie ir melu apustuļi un viltīgi strādnieki, izlikdamies par Kristus apustuļiem. Nav arī brīnums, jo pats sātans izliekas par gaismas eņģeli. Tad arī nav nekas sevišķs, ka viņa kalpi izliekas par taisnības kalpiem, to gals būs tāds, kā viņu darbi.” (2. Kor. 11:13-15)

Pārbaudiet Dieva lieciniekus. Pārbaudiet arī mani, vai vārds, ko es sludinu ir patiesība, un vai mana izturēšanās un staigāšana atbilst tam. Berojas jūdi, kad Pāvils un Barnaba tur sludināja, ik dienas meklēja Rakstos, vai sludinātais vārds ar tiem saskanēja. (Ap. d. 17:11)

Brāļi un māsas, pazīstiet savu Bībeli! Jūs maldu garus nepamanīsiet un tos nespēsiet atmaskot, ja nepazīsiet Svētos Rakstus. Ja jūs nebūsiet stipri Dieva Vārda patiesībās, tad maldu gari drīz vien jūs sapīs savos tīklos.

Pārbaudiet grāmatas, ko jūs lasāt, uz Dieva Vārda pamata. Mūsu dzimtenē no rokas rokā klīst grāmatas, kuras diktējuši maldu gari.

Beidzot, lūgsim līdz ar Dāvidu: “Pārbaudi mani, ak Dievs, un izzini manu sirdi, izmeklē mani un izdibini skaidri manas domas un lūko, vai es neesmu uz ļauna ceļa, tad vadi mani pa mūžības ceļu.” (Ps. 139:23-24)

Āmen.


Viļa Dzelmīša grāmatas: 
Aiz redzamā robežām
Dzīvā ūdens lāses 1. un 2. daļa (svētrunas)
Dzīvā ūdens lāses (dzeja)
Smel vēlreiz (dzeja) (grāmata rtf teksta formā)
Visuvarenā ēnā