Reformācija šodien – 95 tēzes
Reformācija šodien
95 tēzes par stāvokli draudzē un sabiedrībā
Reformācija šodien
Aicinājums uz atgriešanos no grēkiem
1. Ja mūsu Kungs un Meistars – Jēzus Kristus saka:
“Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība tuvu klāt pienākusi” (Mateja
ev. 4:17), Viņš grib, lai ticīgā cilvēka visa dzīve būtu saskaņā ar atgriešanos
no grēkiem.
2. Šī atgriešanās no grēkiem sākas ar jaunu
apzināšanos un bēdām par bijušo netaisnīgo izturēšanos ne tikai katram
personīgi, bet arī kā draudzei kopumā.
3. Ja atgriešanās ir patiesa, tā vada katru cilvēku un
arī draudzi uz grēka ienīdēšanu un pagriešanos projām gan no grēka, gan arī no
netaisnīgas rīcības – nevis caur pašu spēkiem, bet caur žēlastību un spēku, kas
nāk no Jēzus Kristus.
4. Tiem, kas atgriežas no grēkiem, Dievs apsola
piedošanu un jaunu iesākumu: “Redzi, kad Es aizslēgšu debesis, ka lietus
nelīs, vai kad Es pavēlēšu siseņiem, lai viņi noēd zemi, vai ja Es sūtīšu mēri
Savai tautai, un Mana tauta, kas ir pēc Mana Vārda nosaukta, tad pazemosies un
pielūgs, un meklēs Manu vaigu, un atgriezīsies no saviem ļaunajiem ceļiem, tad
Es viņus no debesīm uzklausīšu un piedošu viņu grēkus, un dziedināšu viņu
zemi.” (2.Laiku gr. 7:13-14)
Sabiedrības pašreizējais
stāvoklis
5. Ļaudis šodien ļaujas daudz un dažādiem grēkiem
– tādiem kā bezdievība, lepnums, nemīlestība, okultisms, nepaklausība, aborti,
netikumība, laulības pārkāpšana, viendzimuma seksuālās attiecības
(homoseksuālisms), narkotisko zāļu lietošana, meli, alkatība un zagšana.
(2.Mozus gr. 20:2-17; Romiešiem 1:18-31; 1.Korintiešiem 6:9; Galatiešiem
5:19-21)
6. Protams, ka šādiem grēkiem cilvēki ir nodevušies
vienmēr, bet šodien daudzi no tiem tiek atklāti pieļauti un daži pat tiek celti
goda vietā. “Viņi ne vien paši dara šīs lietas, bet ir arī par atbalstu
tiem, kuri tā dzīvo.” (Romiešiem 1:32)
7. Daudzās valstīs likumi, kuri aizliedza
zaimošanu, pornogrāfiju, abortus, eitanāziju (mācību par sevis nonāvēšanu vai
tās atļaušanu, kad situācija itkā to prasa; viegla, bezsāpīga nāve; cilvēka
bezsāpīga nonāvēšana, ja cilvēks atrodas bezcerīgā situācijā; grieķo valodā: euthanatos
– eu – laba, thanatos – nāve), viendzimuma seksuālās attiecības,
narkotisko zāļu lietošanu un tamlīdzīgas lietas, ir padarīti vaļīgāki vai arī
atcelti.
8.
Sabiedrība, kura pieļauj vai pat atklāti veicina šādas aktivitātes,
kuras pēc Svētos Rakstos sacītā ir “grēks” vai “pretīgums” Dieva acīs, rok sev
pašai kapu. Tā kļūst gatava Dieva sodam. “Taisnīgums tautu ceļ godā, bet
grēks ir nežēlastība pret ikvienu cilvēku.” (Salamana pam. 14:34)
9. Daudzas tautas šodien ir līdzīgā stāvoklī kā
Romas impērija pirms tās bojā ejas: iekšējais iemesls tās bojāejai bija
tikumiskais pagrimums.
10. Tas ir tikai laika jautājums pirms tautas un
sabiedriskās sistēmas, kas noraida Dieva Likumus šodienai, sabruks.
Draudzes neveiksme
11. Šajā situācijā draudzēm – gan vietējām, gan
visā pasaulē, ir nopietni jāuzņemas savs uzdevums būt par “gaismu” un “sāli”,
un jāpretojas iepriekš minētajām attīstības tendencēm. (Mateja ev. 5:13-16;
Romiešiem 12:2; Efeziešiem 5:11)
12. Ja draudzes to nedarīs, tad viņas nostāsies
zem Dieva tiesas sprieduma, kas attiecas uz neuzticīgo sargu: “Kad Es saku
bezdievim: “Tev jāmirst!” – un tu to nepamāci un nebrīdini, lai bezdievis
atgrieztos no sava ļaunā ceļa un viņš paliktu dzīvs, tad bezdievis gan nomirs
savos grēkos, bet viņa asinis Es atprasīšu no tavas rokas.” (Ecēhiēla gr.
3:18)
13. Atsevišķi cilvēki un grupas draudzēs drosmīgi
cīnās pret pašreizējām tendencēm, bet ņemot kopumā, draudzes daudzās tautās
zaudē izpratni par savu mērķi un cieš neveiksmi, lai sludinātu Evaņģēliju un
atbalstītu Dieva likumus.
14. Draudze, kura pakļaujas pašreizējām tendencēm
un ideoloģijām, zaudē savu virziena un mērķa sajūtu.
15. Draudze, kura zaudējusi savu virziena sajūtu,
nespēj nekādu virzienu norādīt arī cilvēkiem personīgi.
Bībeles atmešana
16. Virziena zaudēšana sākas ar Bībeles atmešanu,
kura ir pamatojums visai ticībai un zināšanām.
17. Pat ja arī Bībele draudzē joprojām tiek
pavirši izmantota, tā bieži tiek pakļauta neatkarīgai, sevi pagodinošai
spriešanai, tādā veidā sadalot tās saturu un noliedzot Dieva atklāšanos.
18. Pareizi Nikolauss Ludvigs fon Cincendorfs
(Nikolaus Ludwig von Zinzendorf) lūdza: “Ja Tavs Vārds ir nederīgs, uz kā
tad ticība tiks balstīta? Es neesmu norūpējies par tūkstots pasaulēm, bet par
Tavu Vārdu.”
19. Reformācija nosauc draudzi kā “Radītu no
Dieva Vārda”. Tā pārstāj būt draudze, ja tā atmet Dieva Vārdu.
20. Ja Dieva Vārds tiek atmests, tad nevienam nav
jābūt pārsteigtam par sekām: Dieva Vārda atmešanai turpinājumā seko šī Vārda
satura atmešana un tas nozīmē: Bībeliskas mācības un Bībeliska dzīvesveida
noārdīšana.
Bībeliskās mācības par Dievu
noārdīšana
21. Bībeliskas mācības noārdīšana sākas ar
Bībeliskas Dieva izpratnes noārdīšanu. Pretrunā ar skaidru Bībeles liecību
daudzi “teologi” noliedz vai arī nepareizi izskaidro Trīsvienības izpratni.
Viņi noliedz vai nepareizi izskaidro Dieva visspēcību, svētumu un taisnīgumu.
22. Tie, kuri noliedz, ka Bībelē aprakstītie
brīnumi un pravietojumi notiek vai arī notiks, iedomājas Dievu kā bezspēcīgu
principu – tēlaini izsakoties: “bez rokām un kājām”. Bet šāds “dievs” ir tikai
pašizgatavots elks, racionālistu filozofijas (prātam aptveramas gudrības) dievs
un nevis “Ābrahāma Dievs, Īzāka Dievs, Jēkaba Dievs”, Jēzus Kristus Tēvs
(Blezs Paskāls).
Bībeliskās mācības par Jēzu
Kristu noārdīšana
23. Daudzi “teologi” šodien paziņo, ka Jēzus
Kristus bija tikai cilvēks, sabiedrības revolucionārs, miera sludinātājs,
atbrīvotājs vai kaut kas tam līdzīgs, bet nevis Dievs. Viņi paziņo, ka Viņš nav
dzimis no tīras jaunavas, ne arī fiziski augšāmcēlies no mirušiem, nav uzkāpis
debesīs un fiziski nenāks atkal spēkā un godībā. Viņi saka arī, ka Viņa nāve uz
krusta nespēj atbrīvot mūs no mūsu grēkiem. Ja tas, ko viņi saka, ir patiesība,
tad pazīstamajam ķecerim Ariusam (Ārijs, Arius), kurš tika nosodīts ceturtajā gadsimtā
pēc Kristus, bija vairāk izpratnes un viņš mācīja mazāk nepatiesības kā daudzi
“mūsdienu teologi” šodien, jo viņš vismaz nosauca Jēzu kā “pārdabīgo Logos
(Vārdu)” un nevis tikai kā cilvēcīgu būtni. Bet mēs mācāmies no vēstures, ka
laikam ejot visām kļūdainām mācībām ir tieksme pieaugt.
24. Pretēji tam, ko Arius un daudzi “mūsdienu
teologi” saka, Jēzus Kristus nav parasts cilvēks, Viņš nav arī Dieva radīts.
Viņš ir patiess cilvēks un patiess Dievs vienlaicīgi, mūžīgais Dieva Dēls. Tas
nozīmē, ka Viņš ir Pats Dievs Trīsvienības otrajā personā. “Kam Dēls ir, tam
ir dzīvība, kam Dieva Dēla nav, tam nav dzīvības” (1.Jāņa 5:12). (Izlasiet
arī 1.Jāņa 2:22 un arī 1.Jāņa 4:2-3)
Bībeliskās mācības par grēku
un izpirkšanu noārdīšana
25. Kur Bībeliskā mācība par Kristu iztrūkst, tur
Bībeliskā mācība par grēku un izpirkšanu kļūst bezmērķīga. Jo “bezspēcīgam”
Kristum nav nekāds spēks, lai atbrīvotu mūs no grēka, nāves un velna.
26. Kā rezultāts tam būs vai nu, ka grēks tiks
novērtēts pārāk zemu un tiks noliegta Dieva likumu (baušļu) spēkā esamība – vai
arī, ka izglābšana no grēkiem tiks daļēji vai pilnīgi ielikta pašu cilvēku
rokās (sevis izglābšana vai sinergisms).
27. Grēka pārāk zema novērtēšana vai arī grēka
esamības, Bībeliskā izpratnē, noliegšana iznāk atklātībā šodien ļoti dažādās
formās gan sabiedrībā, gan arī draudzē. Tas ir redzams apgalvojumos, ka
viendzimuma seksuālo attiecību (homoseksualitātes) praktizēšana nav ne grēcīga,
ne arī slimīga, ka pornogrāfija, aborti un eitanāzija nav jānosoda, un ka
narkotiku lietošanas likumīga atļaušana (legalizēšana) būs noderīga, lai
samazinātos noziedzīgās aktivitātes. Bet “bēdas tiem, kas ļaunu sauc par
labu un labu par ļaunu, kas tumsību tur par gaismu un gaismu par tumsu, kas
rūgtu dēvē par saldu un saldu par rūgtu!” (Jesajas gr. 5:20).
28. Sevis izglābšanas propaganda ir acīm redzama
vai arī apslēpta dažādās “mūsdienīgās teoloģijās”. Piemēram feministu “asins
teoloģijā”, kura sagaida glābšanu caur sievišķības spēku un viņu mēnešreižu
asins spēku drīzāk nekā no Jēzus asinīm. Arī “atbrīvošanās un revolūcijas
teoloģijā”, kura liek savu cerību uz sabiedrisko grupu un viņu bruņotās cīņas
spēku. Un arī psiho-“teoloģijā” (dvēseliskā spēka “teoloģijā”), kur
dziedinošais spēks tiek smelts no sevis paša, izmantojot noteiktas tehnikas un
metodes, kuras kalpo sevis izteikšanas mērķiem.
29. Bet “nav pestīšana nevienā citā”, kā
tikai Jēzū Kristū, “jo nav neviens cits vārds zem debess cilvēkiem dots,
kurā mums lemta pestīšana.” (Apustuļu d. 4:12). Tie ir šodien tikpat spēkā
esoši vārdi, kādi tie bija tad, kad tie tika uzrakstīti.
Ļauno garu ielaušanās draudzē
30. Jo vairāk draudze pielāgojas laika garam
(mūsdienīgajām tendencēm), jo lielākas ir briesmas, ka Dieva Gars tiks
izspiests no draudzes vidus un ļaunie gari ienāks caur sētas durvīm.
31. Šie ļaunie gari valda šīs pasaules ideoloģijās
un reliģijās. (Efeziešiem 6:12)
32. Ja tiek paziņots, ka šie ļaunie gari ir tādi
paši kā Dieva Gars, tad tas tikai atklāj mūsu laiku lielo tumsu. (Salīdzini ar
Romiešiem 1:19-23) Jo Bībele saka: “Bet ko tie upurē, tie upurē ļauniem
gariem un ne Dievam.” (1.Korintiešiem 10:20)
33. Ja starpreliģiju vienotajās “lūgšanu sapulcēs”
notiek lūgšanas “Asīzes garam” (atsaucoties uz Asīzē (Itālijā) notikušo
“lūgšanu par mieru starp reliģijām” 1986.gadā), tad tiem šo sapulču vadītājiem
ir jāpievērš uzmanība uz Pirmo Dieva Bausli, kurš ir arī pamats Kristietībai: “Es
Esmu Tas Kungs tavs Dievs. Tev nebūs citus dievus turēt Manā priekšā.”
(2.Mozus gr. 20:2-3)
Draudzes pieskaņošanās
pasaulei (sekularizācija)
34. Daudzi cilvēki, tajā skaitā arī politiķi,
gaida pēc skaidra vārda no Draudzes, kurš būtu balstīts Bībelē.
35. Bet jo “mūsdienīgāka” un “progresīvi
domājošāka” draudze vēlas būt, jo lielākas ir briesmas, ka tā aizmirsīs to
īpašo vēsti, kura tai ir jāpavēsta galvenokārt bezdievīgai un nestabilai
sabiedrībai.
36. Draudze, kura pielāgojas pašreizējām tendencēm
un politiskajiem lozungiem vai nu no labējiem vai arī kreisajiem, nespēj
pozitīvi ietekmēt šo pasauli, bet tā tiks šīs pašas pasaules projām novirzīta.
Draudze sagrūst caur pielāgošanos pasaulei un beidzot kļūst nederīga.
37. Vienīgais ceļš atpakaļ ir atgriezties no
grēkiem, no jauna ieklausīties Dieva Vārdā, kas mums ir dots Bībeles formā, un
teikt to šai pasaulei caur vārdiem un darbiem.
Ticīgo cilvēku rīcība pašreiz
notiekošā soda gaismā
38. Realitāte, ka draudzei šodien nav spēka un
skaidrības Bībeliski noenkurotai mācības un dzīvesveida izpausmei, jau šobrīd
ir Dieva sods (1.Pētera 4:17), un tas ir rezultāts atkrišanai no glābjošas
ticības beigu laikā. (Mateja ev. 24:12; 2.Tesaloniķiešiem 2:3).
39. Draudze, kura pakāpeniski kļūst ielasmeita,
aizvien vairāk un vairāk sāk pieskaņoties šai pasaulei, sajaucot pagānu
dievības kopā ar Bībeles Dievu. Tā meklē materiālas bagātības, spēku un
pasaules atzinību. Tā pievērš mazu uzmanību Dieva likumiem (baušļiem) un
glābšanai caur Jēzu Kristu. Tā atnes patiesi ticīgiem cilvēkiem aizvien
pieaugošas bēdas un ciešanas. (Jāņa atkl.gr. 17n-18n)
40. Taču neskatoties uz to, ticīgie cilvēki tiek
aicināti būt nelokāmi savā ticībā, mīlēt un cerēt. Viņi tiek aicināti arī lūgt
par saviem ienaidniekiem, par tiem, kuri ceļ neslavu un vajā viņus, tā lai arī
viņi varētu nākt pie atgriešanās no grēkiem (Mateja ev. 5:44).
41. Pāri par visu citu ticīgie cilvēki ir aicināti
palikt uzticami savam Kungam un Glābējam Jēzum Kristum un pretoties visām
tendencēm, caur kurām notiek pieskaņošanās pasaulīgumam. Ticīgajiem cilvēkiem
ir jāaicina cik vien iespējams daudz cilvēkus kļūt par Jēzus mācekļiem: “Tāpēc
ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas” (Mateja ev. 28:19). (Lielais
Uzdevums)
Stingri turoties pie šī Lielā
Uzdevuma
42. Kārdināšanas un Lielais Uzdevums notiek
līdzās. Lielais Uzdevums nebeigsies līdz kamēr Jēzus Kristus nāks atkal spēkā
un godā (Mateja ev. 24:14). Misijas darbs (ar to saprotot neticīgo cilvēku
atgriešanu pie Jēzus Kristus) ir ticīgā cilvēka pozitīva atbilde pret daudzām
kārdināšanām.
43. Misiones darbs ir draudzes dzīvība. Bez
misionēšanas draudze izmirs. Ir tikai divas izvēles, “misijas darbs vai
nāve” (Otto Riecker).
44. Ja draudze kā kopums nespēj vai nevēlas
uzņemties šo Lielo Uzdevumu nopietni, tad katrs Bībeliski ticīgais kristietis
ir aicināts darīt šo misiones darbu personīgi. Viņi tiek aicināti izveidot vai
atbalstīt Bībeliski ticīgas misiones organizācijas.
45. Jaunas draudzes var tikt izveidotas caur
Bībelē balstītas misiones starpniecību, lai, ja tas nepieciešams, aizvietotu
tās draudzes, kuras ir atkritušas no kristīgās ticības.
Jautājums par ticīgiem cilvēkiem,
kuri pamet draudzi
46. Katrs ticīgais cilvēks ir aicināts pārbaudīt
saskaņā ar Bībeli priekš sevis līdz kādai pakāpei viņa draudze vai baznīca ir
balstīta uz Dieva Vārda vai arī nav uz tā balstīta.
47. Kur viņš apzinās nomaldīšanos un negodīgumu, viņam
tas jādara atklāti zināms visai draudzei. Ja ir darīšana ar nopietnu negodīgumu
un ja tas turpina pastāvēt pat arī tad, kad atkārtoti ir izteikts stingrs
brīdinājums, tad viņam ir izvēle vai nu to paciest un pieļaut vai arī pamest
savu draudzi. Bet cik vien ilgi tas ir iespējams, viņam vajadzētu neaiziet, bet
izturēt un palikt.
48. Netaisnība var izaugt pat tādos samēros, ka
ticīgajam cilvēkam ir neiespējami izvairīties no aiziešanas no draudzes
sirdsapziņas iemeslu dēļ un arī dēļ paklausības tam Kungam Jēzum Kristum. Tas
notiek, kad draudze kā kopiena pieņem likumus, kas atzinīgi novērtē viltus
mācības un grēku un padara tos piespiedu kārtā obligātus visiem.
49. Ja ticīgais cilvēks pamet draudzi, kura savā
mācībā un dzīvesveida izpausmēs ir tālu no Bībeles mācības, viņš var būt drošs,
ka viņš nepamet Jēzus Kristus Draudzi, bet atstāj tikai iestādi, kura negodīgi
sauc sevi par “draudzi”.
50. Patiesā Draudze, kura, protams, arī nav
pilnīga, bet kura ir izveidota no locekļiem, kuri cenšas dzīvot caur Kristus
doto spēku un saskaņā ar mācībām, kuras atrodamas Bībelē, turpina pastāvēt
ārpus šī iestādījuma un atrod jaunas formas kā izveidot tās sadraudzību. Tikai
priekš šīs Draudzes ir patiesi Svēto Rakstu vārdi: “un elles vārtiem to
nebūs uzvarēt” (Mateja ev. 16:18).
Pamats reformācijai draudzē
51. Lai kādā draudzē arī ticīgais cilvēks sevi
apzinātos – katrai draudzei ir nepieciešama reformācija, ar to saprotot garīgu
atjaunošanos. Tā var sākties tikai ar katru personīgi: caur personīgu vainas un
nespējas apzināšanos un uzticēšanos Jēzus Kristus žēlastībai un visuvaldītāja
spēkam.
52. Tikai Jēzum Kristum ir jābūt Kungam un
Valdītājam, nevienam citam. Nevienam reliģiju vai ideoloģiju dibinātājam.
53. Tikai tas Dieva Vārds ir spēkā esošs, kas ir
uzrakstīts Bībelē. Ne kādi citi vārdi, atklāsmju un ideoloģiju avoti.
54. Tikai no žēlastības un caur ticību mēs esam
glābti. Ne caur sevi atbrīvojošām tehnikām, reinkarnācijas ideoloģijām un
grēcīgiem mēģinājumiem aizsteigties priekšā Dieva Valstībai ar Jauno Pasaules
Kārtību (New World Order), radītu ar cilvēcīgu spēku.
55. “Jēzus Kristus, par kuru ir apliecināts
Svētajos Rakstos, ir vienīgais Dieva Vārds uz kuru mums ir jāklausās, kuram
mums ir jāuzticas gan dzīvē, gan nāvē, un Vienīgais, kuram mums ir jāpaklausa.
Mēs noraidām tās viltus mācības, kuras draudze spēj un varbūt atzīs blakus
vienam patiesam Dieva Vārdam, citus notikumus un spēkus, personas un patiesības
kā Dieva atklāšanos” (1.paragrāfs Barmenas (Barmen) Teoloģiskajā
Paziņojumā, 1934.gadā).
Patiesa un viltus vienotība
56. Patiesa reformācija garīgās atjaunošanās
izpratnē sākas ar atgriešanos no grēkiem un daudzu cilvēku personīgu
izmainīšanos, lai veidotu jaunu sadraudzību Garā, kura no sākuma neredzama, bet
laikam ejot kļūst aizvien vairāk redzama.
57. Ticīgo cilvēku sadalīšanās daudzās grupās un
niecīgo grupu cīnīšanās vienai ar otru ir nepaklausība Dievam. Tā ir arī
apkaunojoša lieta pasaules priekšā un zaudējums Lielajam Uzdevumam. (Jāņa ev.
17:20-21). Tam nevajadzētu būt nepārvaramam šķērslim, ja ticīgie cilvēki
atceras Evaņģēlija centrālo patiesību – grēcinieku taisnošanu tikai caur
žēlastību, un atrod savu vienotību pamatlietās: būtiskajās lietās vienotību,
nebūtiskajās lietās brīvību, pāri visam mīlestību.
58. Kristiešu vienotība, kas rodas caur
atgriešanos no grēkiem, nevar tikt un netiks veidota upurējot Bībeliskās
patiesības, bet vienīgi uz Kristus patiesības pamata. (Jāņa ev. 14:6, 17:11,17;
Efeziešiem 2:14).
59. Patiesa vienotība ietver tikai tos, kuri tic
Jēzum Kristum un ievēro Viņa Vārdu kā “Patiesību”. Tos, kuri atrodas šajā
pasaulē, bet nav no šīs pasaules un kurus šī pasaule ienīst. (Jāņa ev. 17.n.)
Viltus vienotība no otras puses ietver visu cilvēci, sajaucoties ar visām
ideoloģijām un reliģijām un vajājot ar atšķiršanu, iebaidīšanu un visbeidzot ar
vardarbību tos, kuri paliek uzticīgi Jēzum kā savam Kungam, Glābējam un Miera
Princim.
60. Patiesa vienotība ir dāvana no Dieva, kas nāk
caur visu tautu evaņģelizāciju, caur skaidru aicinājumu pie glābjošas ticības
un savas dzīves atdošanu Jēzum Kristum. (Mateja ev. 28:18-20; Jāņa ev.
17:20-21) Viltus vienotība izvairās no šī aicinājuma uz atgriešanos no grēkiem,
liekot priekšplānā politiskās problēmas un cilvēcīgos sevis atbrīvošanas
mēģinājumus. Cilvēce, kura dzīvo bez Dieva, nav pieņēmusi “mīlestību uz
patiesību savai glābšanai”. Tā piedzīvos savu kulmināciju tajā netaisnajā,
kurš “pat ieņem vietu Dieva templī, pats sevi celdams par Dievu.”
(2.Tesaloniķiešiem 2:4,10)
61. Patiesa vienotība nepieļauj viltus mācības.
(Galatiešiem 1:6-10; 2.Jāņa 9-11; Jūdas 3-4) Viltus vienotība pieļauj maldu
mācības un pat veicina tās, lai ideoloģijas sajauktos.
Teoloģijas atjaunošana
62. Priekš reformācijas, kura ir garīga atmošanās,
teoloģijas atjaunošana ir nepieciešama.
63. Teoloģijas atjaunošana var notikt tikai, ja
Bībele kā Dieva Vārds teoloģiskajā izglītībā tiek uztverts nopietni, un
cilvēcīgā domāšana un spriešana pakļaujas Dieva Vārdam ar cieņu un godbijību.
64. Bībelē balstīta izglītība nozīmē tādu iestāžu
izveidošanu un atzīšanu, kuras nodrošina patiesi Bībelisku apmācību (bez
“augstākās kritikas”). Šādas skolas, Bībeles skolas, Bībeles koledžas un
Teoloģiskie semināri ir nepieciešamība.
Draudzes disciplīnas
pielietošana
65. Daudzas problēmas teoloģijā un draudzēs radušās
caur to, ka daudzās vietās draudzes disciplinēšana vairs netiek pielietota.
66. Draudzes disciplinēšana ietver sevī to personu
sodīšanu vai izslēgšanu no draudzes, kuras atklāti ievieš nebībeliskas mācības
vai dzīvesveidus draudzē. (1.Korintiešiem 5.n.; 2.Jāņa 9-11)
67. Lai draudzes disciplinēšana būtu sekmīga, tai
ir jāaizsniedz draudzes struktūras visi līmeņi, ieskaitot draudzes vecajus,
sinodes biedrus un draudzes vadītājus, ja viņi ir bijuši pavedināšanas
ierosinātāji vai atbalstītāji.
68. Jo “maz rauga saraudzē visu mīklu”
(1.Korintiešiem 5:6) – un tas ir pat daudz nopietnāk, ja cilvēki ietekmīgos
amatos ir šajā “mīklā”.
Katra ticīgā cilvēka uzdevums
69. Katrs ticīgais cilvēks personīgi tiek aicināts
būt par “ķēnišķīgu priesteri” (1.Pētera 2:9). Tas nozīmē: ņemt pie sirds
savu uzdevumu būt kristietim un pārbaudīt mācītās atziņas un dzīvi atbilstoši
Bībelei.
70. Vēl papildus tam ir pavēle nepadoties laika
garam un nepieļaut nebībelisku attīstību. Mums ir jācīnās “ne ar vardarbību,
bet ar Vārdu” (Mārtiņš Luters).
71. Katrs ticīgais cilvēks personīgi tiek aicināts
palikt attiecībās ar Dievu katru dienu caur Bībeles lasīšanu un lūgšanu, tādā
veidā saņemot spēku, pamācību un labošanu.
72. Viņš tiek aicināts sludināt vēsti par Jēzu
Kristu atbilstoši Bībelei, bez ierobežojumiem, neko neatņemot nost un neko
nepievienojot klāt.
73. Viņš tiek aicināts izmantot Bībeli kā paraugu
dzīvošanai, arī tos Bībeles fragmentus, kas ir pretrunā ar laikmeta garu.
74. Viņš ir aicināts strādāt pamodinātā, uz
misionēšanu noskaņotā ticīgo cilvēku organismā (draudzē).
75. Viņš tiek aicināts nostāties, lai atbalstītu
draudzes līdzstrādniekus. Piemēram, viņam vajadzētu atbalstīt mācītājus,
kuriem, tāpēc ka viņi ir patiesi uzticīgi Bībelei un sludina svētrunas par
atmodu, ir problēmas ar draudzes (baznīcas) vadītājiem, un viņi tiek izolēti
vai arī viņiem draud ar atlaišanu no darba.
76. Viņš tiek aicināts atturēties no to
organizāciju finansiālas atbalstīšanas, kuras ir pret Evaņģēliju. Piemēram:
feministu organizācijas, viendzimuma seksuālistu grupas, sinkrētistiskas
sanāksmes (tādas, kas cenšas apvienot dažādus pretrunīgu un nesavienojamu
reliģisku uzskatu cilvēkus) un citas.
77. Viņš tiek aicināts drīzāk strādāt priekš vai
arī atbalstīt uz Bībeli balstītas organizācijas, pasākumus, sapulces, skolas,
akadēmijas, masu saziņas līdzekļus u.c.
Draudzes uzdevums
78. Draudze tiek aicināta pārvaldīt sevi vienīgi
atbilstoši Bībelei – Dieva Vārdam, noraidot ikvienu nebībelisku mācību tā, lai
daudzi cilvēki personīgi un draudzes varētu saņemt norādījumus un vadīšanu.
79. Draudze tiek aicināta radīt daudz vairāk iespējas
priekš draudzes augšanas misionēšanas virzienā nekā tas bija sasniegts līdz
šim.
80. Draudze tiek aicināta izaudzināt uzticīgus
līdzstrādniekus, kuri ir Bībeliski ticīgi, un nemocīt un nedraudēt ar
izslēgšanu tiem, kuri paliek uzticīgi Svētajiem Rakstiem.
81. Draudze tiek aicināta nevākt piespiedu naudas
ziedojumus priekš pasākumiem, kurus Bībeliski ticīgi kristieši nevar atbalstīt
ar skaidru sirdsapziņu.
82. Draudze tiek aicināta dot skaidras atbildes uz
ētiski – tikumiskiem jautājumiem, kuras ir saskaņā ar Bībeli un nav pretrunā ar
to. Piemēram par laulībām, par ģimeni, abortiem, eitanāziju un viendzimuma
seksualitāti.
Valsts un sabiedrības uzdevums
83. Valsts nav tas pats kas Draudze. (Jāņa ev.
18:36) Bet valsts var būt derīga un svētīta vienīgi, ja tā seko Bībelē
pamatotos standartos.
84. Šādi Bībelē pamatoti standarti ir īpaši
atklāti 10 Dieva likumu – baušļu formā. (2.Mozus gr. 20:2-17)
85. Kad šādi standarti netiek vairs nopietni
ievēroti, tad haoss un anarhija ir nenovēršami.
86. Dažas sabiedriskās grupas un partijas daudzās
tautās veicina haosu un anarhiju, gan atklāti, gan slēpti cīnoties pret
dievišķajām pamata patiesībām, kuras ir dotas Desmit Baušļos.
87. Svētie Raksti apzīmē šādus cilvēkus ar
sekojošiem vārdiem: “Pēdējās dienās iestāsies grūti laiki. Cilvēki būs sevis
mīļotāji, naudas mīlētāji, lielīgi, augstprātīgi, aizskaroši zaimotāji,
nepaklausīgi vecākiem, nepateicīgi, nesvēti (neganti), bez mīlestības
(cietsirdīgi), nepiedevīgi (nesamierināmi), apmelotāji, bez paškontroles
(nesavaldīgi), rupji, labā nīdēji, nodevīgi, pārsteidzīgi, uzpūtīgi (iedomīgi),
mīlēdami vairāk baudas nekā mīlēdami Dievu, izrādīdami ārēju dievbijības formu,
bet dievbijības spēku noliegdami … kuri ir apkrauti ar grēkiem un kurus dažādas
iegribas vada, kuri vienmēr mācās, bet nekad nav spējīgi atzīt patiesību”.
(2.Timotejam 3:1-7)
88. Daudzās tautās šādi cilvēki ir vadītāji vai
arī dzenas pēc varas. Viņi kalpo “bezlikumības cilvēkam”. (2.Tesaloniķiešiem
2:3) Šie ļaudis iegūst virzītājspēku politikā, masu saziņas līdzekļos, likumu
un tieslietu sfērā, koledžās un draudzēs.
89. Politiķi, likumdevēji, žurnālisti, skolotāji
un cilvēki draudzē tā pat kā jebkuras citas profesijas vai sabiedriskā stāvokļa
ļaudis tiek aicināti caur lūgšanu un godīgu darbu Bībeliskā Kristīgā izpratnē
apstādināt šo “gājienu caur iestādēm” un šo iefiltrēšanos.
Skatoties nākotnē
90. Šodien notiekošā attīstība draudzē un
sabiedrībā jau iepriekš bija pravietota Bībelē.
91. Šī attīstība iezīmē laiku, kad atnāks sātana
antikristus pasaules pārvaldnieks.
92. Jēzus Kristus atgriezīsies uz šo zemi spēkā un
godībā, un gāzīs un iznīcinās šo netaisnības un bezlikumības cilvēku. (2.Tesaloniķiešiem
2:8)
93. Tāpēc, ka neviens precīzi nezin, kad Jēzus
Kristus atkal atnāks, mums ir jāstrādā, kamēr vēl joprojām ir diena.
94. Mēs strādājam priekš Jēzus Kristus un Viņa
draudzes izveidošanas pateicībā par Viņa upuri pie krusta. Arī mīlestībā uz
Viņu, zinot, ka Viņā ir uzvara.
95. “Taču stiprais Dieva pamats pastāv,
apzīmogots ar šādu zīmoga uzrakstu: “Tas Kungs savējos pazīst” un, “Ikviens,
kas Tā Kunga Vārdu piesauc, lai atturas netaisnību darīt.”” (2.Timotejam
2:19) Āmen.
Tēžu autors ir
teoloģijas doktors Lothar Gassmann no Vācijas. Viņš ir sarakstījis grāmatu
“Kirche 2000” (ISBN 3-87857-297-2), kurā ir atrodamas šīs tēzes.
Tēzes pirmo reizi publicēja starptautiska kristīga organizācija “Kristieši
par Patiesību” (“Christians for Truth” (CFT)) 1996.gadā – tieši 450 gadus pēc
Mārtiņa Lutera (1483-1546) nāves. Tēzes uz pašreizējo brīdi ir tulkotas angļu,
vācu, franču, krievu un citu tautu valodās un šo dokumentu var pasūtīt no
organizācijas “Christians for Truth” pēc adreses: www.cft.org.za
Angliskam
izdevumam – ISBN 1-875026-05-3
Jāpiebilst
vēl, ka Mārtiņš Luters savas 95 tēzes pret indulgencēm (grēku atlaišanas zīmēm)
publicēja 1517.gada 31.oktobrī.
“Reformation Today – 95 thesis on
the situation of the church and society.”
by Dr. Lothar Gassmann © www.L-Gassmann.de
Publisher: Christians for Truth International ©
Tulkoja: Verners Šteinbergs © 2001.gads
Atsauksmēm: vernersss{at}inbox.lv
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru