otrdiena, 2024. gada 21. maijs

Kādēļ es kā zinātnieks ticu Bībelei

Verners Gits

Kādēļ es kā zinātnieks ticu Bībelei

Mums visiem ir kas kopīgs - ilgas, tiekšanās pēc mīlestības, drošības un sadraudzības - un mēs visi meklējam patiesību. Neviens nevēlas dzīvot maldos un tikai savas dzīves beigās saprast: "Es esmu dzīvojis aplami" vai "Es esmu nodarbojies tikai ar nelietderīgām lietām".

Tā kā es daudzus gadus esmu profesionāli nodarbojies ar matemātiku un informātiku, pierādījumiem vienmēr ir bijusi īpaša loma manā domāšanā. Kad runa ir par Bībeli, man uzreiz rodas jautājums par tās ticamību. Vai Dieva esamība, par kuru tik daudzi jau ir domājuši, vispār ir pierādāma?

Tas, kur mēs atradīsimies mūžībā, ir atkarīgs no atbildes uz šiem jautājumiem. Tādēļ mums ir jāiegūst pēc iespējas lielāka skaidrība šajos jautājumos.

Ja Bībele ir patiesa un uzticama, tad mēs tajā esam atraduši atbildes uz daudziem jautājumiem, kas skar mūs visus.

Un tās ir atbildes uz sekojošiem jautājumiem:

·       No kurienes mēs nākam?

·       Kādēļ mēs šeit uz zemes dzīvojam tikai nedaudz gadu?

·       Uz kurieni mēs galu galā dodamies?

·       Kas ir Dievs, un kas ir Jēzus Kristus?

Turklāt mums ir arī vēl šādi ieguvumi:

·       Tad mēs varam patiešām izprast šo pasauli.

·       Tad mēs spējam atklāt šīs pasaules maldus.

·       Tad mēs esam atraduši mērauklu savai dzīvei.

·       Un tad mēs zinām arī virziena rādītāju uz Debesīm.

Pielietojot trīs dažādus pierādījumu veidus, es vēlos pierādīt, ka Dievs eksistē un Bībele ir patiesa. Pirmais pierādījums ir balstīts uz vēstules Romiešiem 1:20 tekstu Bībelē: “Kopš pasaules radīšanas Viņa neredzamās īpašības, gan Viņa mūžīgais spēks, gan Viņa dievišķība, ir skaidri saredzamas Viņa darbos, tāpēc viņiem nav ar ko aizbildināties.” Pārējos divus pierādījumus esmu izstrādājis pirms kāda laika, un tiem ir matemātisks un dabaszinātnisks pamatojums.

1. DIEVA ESAMĪBAS PIERĀDĪJUMS NO RADĪTĀS DABAS

No lielās Radītāja darbistabas mēs izvēlēsimies tikai vienu detaļu - cilvēka smadzenes.[1] Tās ir mūsu nervu sistēmas centrālais virsvadības orgāns, kas vada, uzrauga un koordinē praktiski visus ķermenī notiekošos procesus.

Mūsu smadzenes apkopo un apstrādā sajūtu iespaidus, uzglabā tos un jēgpilni tos izvērtē.

Gandrīz nekas nav zināms par reālo informācijas apstrādi smadzenēs. Neviens nezina, kā no maņu orgāniem ienākošajiem elektriskajiem signāliem tiek iegūta reālā semantiskā (nozīmes pilnā) informācija. Mēs arī nezinām, kādā veidā mēs atceramies noteiktas atmiņas un kas notiek smadzenēs, kad mēs mācāmies kaut ko jaunu.

Galvas smadzenes sastāv no aptuveni 100 miljardiem nervu šūnu (= 100·109); to skaits ir līdzvērtīgs zvaigžņu skaitam mūsu Piena Ceļa galaktikā. Papildus milzīgajam nervu šūnu skaitam ir arī vēl papildu 100 miljardi vielmaiņas un palīgšūnu.

Nervu šķiedru garums galvas smadzenēs, ja tās savieno vienu aiz otras, veido satriecošu attālumu, kas nav mazāks par 500 000 kilometriem!

Mūsu ķermenis ir apvīts ar blīvu nervu šķiedru informācijas tīklu, kura kopējais garums ārpus galvas smadzenēm no nervu šķiedrām veido 380 000 kilometru garumu.  Tās iet pa visu mūsu ķermeni un, savienotas kopā, veido attālumu no Zemes līdz Mēnesim. Informācija un vadības komandas nepārtraukti ceļo turp un atpakaļ starp galvas smadzenēm un visām ķermeņa daļām, izmantojot nervu līnijas un atzarus, no kuriem daži ir tikai tūkstošdaļas milimetra biezumā.

Neticami blīvajā neironu savienojumu tīklā ir ne tikai iespējama, bet arī nepieciešama ļoti ātra signālu apstrāde. Galvas smadzenes vienā sekundē spēj veikt 1018 (= 1 miljards x 1 miljards) aritmētisko darbību. Jo īpaši reālā laikā attēlu apstrādei ir nepieciešama šāda liela skaitļošanas jauda. Lai gan ir veikti daži rezultatīvi smadzeņu pētījumi, galvas smadzenes joprojām ir viens no lielākajiem nezināmajiem laukiem mūsu zinātnisko zināšanu kartē.  Smadzeņu pētnieki Roberts Ornšteins un Ričards F. Tompsons (Robert Ornstein un Richard F. Thompson) mums apgalvo:

“Pēc tam, kad tūkstošiem zinātnieku gadsimtiem ilgi ir pētījuši galvas smadzenes, joprojām ir tikai viens vienīgs vārds, kas tās raksturo - brīnums.”[2]

Joprojām nav skaidrs, kā notiek informācijas pārnese no nemateriālās dvēseles uz materiālajām galvas smadzenēm? Kā notiek dvēseles funkciju (gribas, emociju, domāšanas) mijiedarbība ar smadzenēm?

Kurš ir īstenojis visus šos brīnumus? Iepriekš minētais teikums Bībelē no vēstules Romiešiem 1 mums rāda, ka var būt tikai viens saprātīgs secinājums: Visvarenais Dievs, kas ir pāri visam, ir visu šo iecerējis un arī radījis!

[1] W. Gitt: Faszination Mensch, vai Gitt, W., The Wonder of Man, lejupielādējama grāmata pdf formā no wernergitt.com

[2] Ornstein, R. and Thompson, R., The Amazing Brain, Houghton Mifflin, Boston, 1984.

 

2. DIEVA ESAMĪBAS PIERĀDĪJUMS NO INFORMĀCIJAS DABASZINĀTNES LIKUMIEM

Lai aprakstītu Informācijas Dabaszinātnes Likumus (IDL) tā, lai tos varētu pielietot, analizējot nepazīstamu sistēmu, ir nepieciešama viennozīmīga un precīza definīcija[3]:

Informācija vienmēr ir klātesoša, ja kādā novērojamā sistēmā ir sastopami sekojošie visi tās pieci hierarhijas līmeņi:  

1. Statistika (burtu, ciparu, vārdu u.c. daudzums)

2. Sintakse (kodējums, gramatika, vārdu krājums)

3. Semantika (nozīme, jēga)

4. Pragmatika (darbība, rīcība)

5. Apobētika (norādījums uz mērķi, rezultāts)

Informācijas piemērs

Attēlā ar ēģiptiešu hieroglifiem ir redzamas akmenī iekaltas figūras, kādas tās var redzēt faraonu kapenēs vai arī uz Senās Ēģiptes obeliskiem. Vai tie satur kādu vēstījumu, vai tomēr tie ir tikai kaut kas līdzīgs tapetes rakstam?

Vairāk nekā 1400 gadu uz šo jautājumu nevarēja atrast atbildi. Situācija pēkšņi izmainījās, kad Napoleona karavīri 1799. gada jūlijā netālu no Nīlas deltas pie Rozetas pilsētas (Rosetta) atrada melna bazalta gabalu parasta galda virsmas lielumā. Rozetas akmenim bija būtiska nozīme hieroglifu atšifrēšanā. Kad visa teksta nozīme bija kļuvusi zināma, radās pārliecība: hieroglifi satur informāciju.

 

Ēģiptiešu hieroglifi

Rozetas akmens
(pašlaik atrodas Britu muzejā, Londonā)

[3] W. Gitt: Information – Der Schlüssel zum Leben un Gitt, W., with Compton, R. and Fernandez, J., Without Excuse (Information: the key to life), lejupielādējama grāmata pdf formā no wernergitt.com Šeit ir detalizēti izklāstīti informācijas likumi un to, kā tie darbojas kā "stingrs pierādījums" papildus matemātiski - pravietiskajam argumentam.

Četri Informācijas Dabaszinātnes Likumi (IDL):

IDL-1: Materiāls lielums (esamība, būtība, realitāte) nespēj radīt nemateriālu lielumu.

IDL-2: Informācija ir nemateriāls lielums.

IDL-3: Statistiskajos (stohastiskajos) procesos (= procesos bez vadoša inteliģenta saprāta) nevar rasties nekāda informācija.

IDL-4: Informācija var rasties tikai ar saprātīga, inteliģenta Sūtītāja (Avota, Raidītāja) palīdzību.

Informācija atrodas visās dzīvajās šūnās

Lielākais zināmais informācijas blīvums ir atrodams dzīvu organismu DNS molekulās.

Ja iedomājamies no DNS materiāla izgatavot kniepadatas galviņu (2 mm diametrā) un vēlamies noskaidrot, cik augsta varētu būt grāmatu kaudze, kas uzglabātu tādu pašu informācijas daudzumu, kā šī no DNS molekulām izgatavotā niecīgā kniepadatas galviņa, - tad atbilde uzskatāmi parāda milzīgo datu uzglabāšanas blīvumu: šī grāmatu kaudze būtu 500 reižu lielāka par attālumu no Zemes līdz Mēnesim, un tas ir 500 x 384 000 km = 192 miljoni kilometru.

Attiecībā uz pierādījumiem[4] ir skaidri jānošķir "stingrie" un "nestingrie" pierādījumi.

·       Stingrie pierādījumi ir mums pazīstami no matemātikas un dabaszinātnēm. Piemēram, dabaszinātņu likums, ka siltums nekad nevar plūst no vēsāka ķermeņa uz siltāku, ir neatspēkojams. Arī Pitagora teorēma matemātikā par taisnleņķa trīsstūriem (a2 + b2 = c2) ir neatspēkojama.

·       Nestingrie pierādījumi ir, piemēram, juridiskie vai vēsturiskie pierādījumi, kurus principā var atspēkot, pateicoties uzticamākiem avotiem.

Tādēļ, ka Dieva domas tālu pārspēj mūsu pašu domas (Jesaja 55:8-9, Bībele), Dievu visā Viņa pilnībā nav iespējams uzskatāmi parādīt. Tomēr ar Informācijas Dabaszinātnes Likumu palīdzību mēs varam pierādīt dažas Viņa īpašības - Viņa esamību, Viņa mūžīgumu, Viņa visspēcību un Viņa viszināšanu - stingrā, t.i., neatspēkojamā veidā.[5] Šī raksta ietvaros mēs galvenokārt runājam par Dieva esamības pierādījumiem. Šis pierādījums tiek iegūts sekojošā veidā:

Tā kā visās dzīvības formās mēs atrodam informācijas kodu DNS un RNS molekulu veidā un visus citus informācijas līmeņus, kļūst skaidrs, ka tas viss iekļaujas informācijas definīcijas robežās. Pielietojot likumu IDL-4, mēs varam secināt, ka ir jābūt inteliģentam, saprātīgam Sūtītājam, kurš šīs molekulas ir veidojis!

Šis Dieva esamības pierādījums vienlaikus ir arī ateisma (Dieva nolieguma) zinātnisks atspēkojums. Arī makroevolūcijas ideja ir atspēkojama ar Informācijas Dabaszinātņu Likumu palīdzību.[6]

[4] W. Gitt: Information – Der Schlüssel zum Leben, S. 472–476.

[5] W. Gitt: Information – Der Schlüssel zum Leben, S. 266–279.

[6] V. Gits: Dabas zinātņu likumi atspēko evolūcijas teoriju, traktāts, Bruderhand-Medien, 2024. Lejupielāde: wernergitt.com/en/tracts/latvian

 

3. “PRAVIETISKI – MATEMĀTISKAIS DIEVA PIERĀDĪJUMS”

No visiem 3268 Bībeles pravietojumiem[7], kas jau ir piepildījušies, mēs šeit izvēlēsimies tikai divus:

·       Izraēla tautas izkliedēšana, par ko Dievs pasludināja (5. Mozus 28:64-65), un apsolījums, ko Viņš deva gadsimtiem vēlāk (Jeremijas 16:14-15), ka Viņš atvedīs tautu atpakaļ uz tās tēvu zemi.

·       Mūsu ēras 70. gadā sākās izkliedēšana, un 1948. gadā, līdz ar Izraēlas valsts dibināšanu, piepildījās pirms vairākiem tūkstošiem gadu apsolītā atgriešanās.

Bībele šajā ziņa patiešām ir neparasta grāmata, jo tā ir vienīgā, kas var pierādāmi apliecināt neiedomājami lielu skaitu piepildījušos pravietojumu. Tie sniedz mums vienreizēju kritēriju, ar kuru varam pārbaudīt Bībeles patiesumu, pielietojot matemātiskus aprēķinus.

Par piemēru mūsu aprēķiniem mēs izmantosim neparasti lielu skudru pūzni, kurā starp melnajām skudrām ir tikai viena vienīga sarkanā skudra. Tas ir viegli saprotams: Jo lielāks ir aplūkojamais skudru pūznis, jo mazāka varbūtība, ka nejauši izdosies izņemt sarkano skudru. Jautājums tagad ir šāds:

Cik lielam ir jābūt melno skudru daudzumam pūznī, lai varbūtība nejauši izņemt sarkano skudru būtu tikpat liela kā varbūtība, ka visi 3268 pravietojumi varētu paši nejauši īstenoties?

Ja mēs ar minēšanu mēģinātu to aptuveni novērtēt, mēs, iespējams, domātu ar skudrām aizvietot visu ūdens tilpumu Boden ezerā Vācijā vai pat aizpildīt ar skudrām mūsu zemeslodes tilpumu. Aprēķini rāda, ka pat mūsu milzīgais un neiedomājami lielais Visums, blīvi piepildīts ar skudrām, joprojām nebūtu pietiekoši liels. Šim uzdevumam vajadzīgo iedomāto Visumu skaits būtu neiedomājami liels – 10 kāpināts 896 pakāpē (vieninieks ar 896 nullēm). Ko izsaka šāds milzīgs skaitlis - vieninieks, kam seko 896 nulles - ar skudrām piepildīti Visumi? Filma "Ameise hoch zwei" (“Skudra kvadrātā”)[8] mēģina to uzskatāmi attēlot.

Tādējādi varbūtība w, ka vairāk nekā 3268 pravietojumi varētu paši nejauši īstenoties, ir praktiski nulle.

Tālāk mēs redzēsim, ka šis aprēķins īstenībā ir ļoti dāsns, jo tajā ir pieņemts, ka katram pravietojumam ir 50% varbūtība, ka tas ir īstenojies nejauši pirms mūsdienām, t.i., katra pravietojuma varbūtība ir 0,5. Tātad kopējo varbūtību w, ka visi šie pravietojumi ir īstenojušies, var aprēķināt šādi:

w = 0,5 x 0,5 x 0,5 x … x 0,5 x (t.i., 3268 secīgi reizinājumi) = 0,53268 = 1,7 x 10-984 = 0,000...17 (t.i., 983 nulles aiz komata).

Matemātisko aprēķinu skaitliskie rezultāti ir tik gigantiski un transastronomiski, ka mūsu domāšana un iztēle nespēj atbilstoši novērtēt šo realitāti. Šo pārsteidzošo rezultātu kopsavilkumā var raksturot šādi: 

Ar šo “pravietiski-matemātisko Dieva pierādījumu” var pierādīt, ka eksistē visu-zinošs un visu-varens Dievs, kurš ir tieši tāds kā Bībelē aprakstītais Dievs.[9]


[7] F. J. Dake: Dake’s Annotated Reference Bible, Lawrenceville, Georgia, 30245, 1961, S. 521

[8] Ameise hoch zwei (video, 5 min.): wernergitt.de/ameise

[9] W. Gitt: Information – Der Schlüssel zum Leben, S. 301–323.  wernergitt.de

 

TRĪS NOZĪMĪGI SECINĀJUMI

1. Bībele ir no Dieva, un tā ir patiesa

Neviens cilvēks nav spējīgs formulēt pravietojumus, kuri pēc tam īstenojas bez izņēmumiem. Bībeles īstie autori ir visu-zinošais un visu-varenais Dievs (2.Timotejam 3:16), Jēzus Kristus (Galatiešiem 1:12) un Svētais Gars (2.Pētera 1:21). Tieši tādēļ visa Bībele ir patiesa. Pāvils skaidri un noteikti apliecina, ka viņš tic visam, kas rakstīts Bībelē (Apustuļu d. 24:14). Būtiskākā informācija par Dievu un Viņa Dēlu Jēzu Kristu, izmantojot daudzus grafiskus attēlus, ir izskaidrota video īsfilmā “Jēzus: pāri telpai un laikam”.[10]

[10] W. Gitt: Jesus: beyond space and time (video, 84 min.), wernergitt.com/space-and-time

2. Nav neviena cita Dieva, kā tikai Bībeles Dievs

Neviens no iepriekš sniegtajiem pirmajiem diviem Dieva pierādījumiem nenorāda uz konkrētu Dievu. Tie abi ir ļoti vispārīgi, tāpēc ikviena reliģija var pretendēt uz tiem savā labā. Savukārt "pravietiski-matemātiskais Dieva pierādījums" norāda vienīgi uz Bībeles Dievu un Viņa Dēlu Jēzu Kristu.

Šādu pierādījumu nespēj piedāvāt neviena cita reliģija par nevienu no saviem dieviem. Šajā sakarībā Bībelē ir minēts, ka cilvēki savās reliģijās ir minējuši neskaitāmus dievus:

“Lai gan ir tā saucamie dievi vai debesīs, vai zemes virsū - jo dievu un kungu ir daudz, bet mums ir tik viens Dievs, Tēvs, no kura visas lietas un kurš ir mūsu ilgu mērķis; un tik viens Kungs, Jēzus Kristus, caur kuru visas lietas, arī mēs caur Viņu” (1. Korintiešiem 8:5-6).

Psalmā 96:5 Bībele noraida visus citu reliģiju dievus: “…visi tautu dievi taču ir elki…”

3. Ateisms ir atspēkots

Tātad ateismu (Dieva noliegumu) mēs varam atspēkot trīs veidos. Bībele Psalmā 14:1 vērtē ateistisko domāšanu šādi: “Bezprāši saka savā sirdī: Dieva nav!” Līdz ar to ateisti ne tikai tiecas uz nebūtību, bet, diemžēl, ir ceļā uz mūžīgu pazušanu: “…kas netic (uz Kungu Jēzu), tiks pazudināts” (Marka 16:16).

Ar iepriekš minēto pārdomu palīdzību, izmantojot zinātniskus pierādījumus, mēs esam spējuši noskaidrot trīs būtiskus jautājumus mūsu liktenim mūžībā:

1. Dievs eksistē;

2. Visa Bībele ir patiesa;

3. Šis pierādītais Dievs ir neviens cits, kā Bībeles Dievs.[11]

Vai tikai ar šo atziņu vien mēs jau esam glābti, t.i., vai mums jau tādēļ vien ir droša vieta Debesīs? Atbilde skan: NĒ. Taču labās ziņas ir aprakstītas sekojošā nodaļā: 


[11] W. Gitt: Warum ich als Wissenschaftler der Bibel glaube (video, 90 min.): wernergitt.de/warum

W. Gitt: Was uns die Schöpfung lehrt (video, 38. min.): wernergitt.de/schoepfung

 

GLĀBŠANA IR IESPĒJAMA IKVIENAM, KURŠ TO VĒLAS

Šī raksta mērķis nav nevienu apsūdzēt par viņa līdzšinējo dzīves ceļu - ne citu reliģiju pārstāvjus, ne arī ateisma izplatītājus. Mūsu mērķis drīzāk ir brīdināt par ceļu, kas ved uz bojāeju, un aicināt visus lasītājus: glābšana jau šajā dzīvē ir iespējama ikvienam, ja vien viņš pats to vēlas.

Jāņa evaņģēlijā 3:17-18 ir kopsavilkumā attēlotas tālejošās sekas, ko evaņģēlija vēsts atstāj uz mums:

“Dievs Savu Dēlu (Jēzu) nav sūtījis pasaulē, lai Tas pasauli tiesātu, bet lai pasaule caur Viņu tiktu glābta. Kas tic Viņam, netiek tiesāts, bet, kas netic, ir jau spriedumu dabūjis, tāpēc ka nav ticējis Dieva vienpiedzimušā Dēla Vārdam.”

Saskaņā ar Dieva gribu mēs esam iecerēti kā mūžīgas būtnes, kuru esamība nekad neizbeigsies. Pēc nāves robežas ir tikai divas iespējamas vietas, uz kurieni var doties - Debesis vai elle. Pirmā ir neizsakāmi brīnišķīga vieta, bet otra - neiedomājami briesmīga. Dieva skaidri izteiktā griba ir, lai mēs kādu dienu nonāktu Debesīs. Šī iemesla dēļ mums ir nepieciešams Glābējs - Jēzus Kristus. Viņš ir durvju atvērējs uz Debesīm, jo Viņš vēlas atbrīvot mūs no mūsu grēka un vainas. Ja tev ir vēlēšanās tikt izglābtam un nokļūt Debesīs, tev ir jāatgriežas no sava vecā dzīves ceļa bez Jēzus un jāuztic sava dzīve Viņam. Šo pagrieziena punktu savā dzīvē tu vari iesākt ar lūgšanu, kas varētu skanēt apmēram šādi:

“Kungs Jēzu Kristu, līdz šim esmu dzīvojis tā, it kā Tevis vispār nemaz nebūtu. Tagad es pirmo reizi vēršos pie Tevis ar lūgšanu. Tagad es zinu, ka pastāv gan Debesis, gan arī elle. Tādēļ es lūdzu, izglāb mani no elles, kur es varu nonākt savu grēku un savas vainas dēļ, īpaši savas neticības dēļ. Es vēlos būt reiz kopā ar Tevi Debesīs mūžībā. Es saprotu, ka nevaru nokļūt Debesīs ar savu nopelnu palīdzību, bet tikai ar uzticēšanos Tev. Tāds, kā esmu dzīvojis līdz šim, es nespēšu pastāvēt tiesā Tavā priekšā. Tādēļ es Tevi lūdzu, piedod man visus manus grēkus un vainas. Man no visas sirds ir žēl mani grēki. Es gribu, lai no šī brīža Tu esi mans Kungs, kuram es labprāt sekošu. Tādēļ dāvā man paklausīgu sirdi. Es pateicos Tev, ka Tu mani uzklausīji. Es ticu Tavam apsolījumam, ka tagad caur pievēršanos Tev un uzticēšanos Tev es reiz varēšu būt pie Tevis Debesīs. Āmen.” 

Ja tu šo lūgšanu esi padarījis arī par savu lūgšanu, tad Jēzus tevi šodien ir pieņēmis. Viņš ir skaidri apsolījis, ka pieņems ikvienu, kas nāks pie Viņa (Jāņa 6:37). Tagad tu esi kļuvis par Jēzus sekotāju un šai ceļā Viņam būs noteicošā loma.

Šis lēmums radīs pārmaiņas tavā dzīvē. Šie četri punkti to īsi paskaidros:

1. Uzsāc regulāri lasīt Dieva Vārdu, Bībeli. Tā ir vienīgā grāmata, kuru Dievs ir apstiprinājis kā Viņa dotu. Bībele ir nepieciešamā rokasgrāmata mūsu dzīvei un miršanai.

2. Katru dienu sarunājies ar savu Kungu. Mūsu lūgšanas mēs vēršam uz Dievu Tēvu un uz Jēzu Kristu, Dieva Dēlu.

3. Īsteno savā dzīvē to, kas ir sacīts Bībelē.

4. Meklē sadraudzību ar citiem ļaudīm, kuri arī ir apzināti pievērsušies Kristum.

Izmantojiet iespējas lejupielādēt no autora mājas lapas bezmaksas lasāmās grāmatas un citus materiālus. Tur minētie izdevumi palīdzēs jums jūsu jaunajā ceļā ar Kristu.

Direktors un profesors emeritus
Dr. inž. Verners Gits

Vernera Gita grāmatas:

·       Heaven - Your Eternal Home?
·       The Wonder of Man
·       Questions I have always wanted to ask
·       Did God use evolution?
·       Signposts in Space
·       What about the other religions?
·       What was the Star of Bethlehem?
·       If Animals Could Talk
·       Without Excuse
·       Time and Eternity
·       u.c.

Šos un daudzus citus rakstus, brošūras un grāmatas dažādās valodās varat lejupielādēt un lasīt autora mājas lapā: wernergitt.com

Verners Gits (Werner Gitt), Ph.D.

No 1971. līdz 2002. gadam viņš vadīja Informācijas tehnoloģiju nodaļu Fizikas un Tehnoloģiju federālajā institūtā (Physikalisch-Technischen Bundesanstalt - PTB) Braunšveigā, Vācijā. 1978. gadā viņš tika iecelts par PTB direktoru un profesoru. Savās lekciju kalpošanas tūrēs visā pasaulē un savās publikācijās viņš visiem ļaudīm saprotamā veidā runā par zinātniskiem jautājumiem saistībā ar Bībeles pamatatziņām. 

Oriģinālā izdevuma nosaukums: Warum ich als Wissenschaftler der Bibel glaube / Why as a scientist I believe the Bible

No vācu un angļu valodas tulkoja: Verners Šteinbergs (c) 2024 

Traktātu drukātā veidā varat pasūtīt no misijas Bruderhand: 
Autora mājaslapa: https://wernergitt.com 
Kādēļ es kā zinātnieks ticu Bībelei - Bruderhand misijas traktāts  
Autors: plkst. Nav komentāru:

sestdiena, 2024. gada 11. maijs

Vai Viljama P. Janga grāmata "Būda" ir saskaņā ar Bībeli?

Vai Viljama P. Janga grāmata "Būda" ir saskaņā ar Bībeli?


Pirms lasīt šo dziļi nekristīgo, Dieva pašatklāsmei un Bībeles mācībai neatbilstošo grāmatu "Būda", iesaku izlasīt dažas grāmatas recenzijas. Vissapratīgākais lēmums būtu vispirms kārtīgi izlasīt Bībeli no vāka līdz vākam, un tikai tad salīdzināt Bībelē sacīto ar grāmatu "Būda", lai jūs saprastu atšķirības. Ja darīsiet otrādi, tad jūs varēsiet arī nepamanīt savas dvēseles deformāciju un atšķirības šajās nopietnajās lietās. 
Viljama P. Janga idejas un grāmata "Būda" ir New Age - Jaunā Laikmeta reliģijas izpratnes ienākšana kristietībā, kura pārdefinē un piešķir pilnīgi citu nozīmi gandrīz vai visam, par ko runā Bībele, un ko līdz šim ir sapratuši kristieši. Viljams P. Jangs ir New Age reliģijas sludinātājs. Kristietības pirmajos gadsimtos šādu uzskatu cilvēkus sauca par gnostiķiem. 
Viljams P. Jangs šai grāmatā raksta savas personīgas domas un fantāzijas, runādams tās Dieva vietā un Dieva vārdā, un sniedz mums neatbilstošu izpratni par Dievu un Viņa raksturu. 
"Bērniņi, sargieties no elkiem." 1.Jāņa vēstule 5:21 


Kāds ir portāla GotQuestions.org pārskats par Viljama P. Janga grāmatu "Būda"?
What is GotQuestions.org’s review of The Shack by William P. Young?

Viljama P. Janga grāmata “Būda” - Tima Čallija grāmatas apskats
“The Shack” by William P. Young - Tim Challies book review 

Kāpēc es neskatīšos (vai neveidošu apskatu) par filmu "Būda" - Tima Čallija apskats
Why I Won’t Be Seeing (or Reviewing) The Shack Movie - Tim Challies review

Grāmata "Būda" un tās Jaunā Laikmeta reliģijas ieraugs - Vorens B. Smits - Lighthouse Trails 
The Shack & Its New Age Leaven by Warren B. Smith - Lighthouse Trails author

Grāmata "Būda" un tās Jaunā Laikmeta reliģijas ieraugs (Jaunā Laikmeta reliģijas pavedināšana grāmatā "Būda") - Vorens B. Smits
The Shack and Its New Age Leaven (The New Age Seduction of The Shack) - Warren B. Smith

ATBŪDOTS (atbrīvots no važām): Atbrīvošanās no pavedinošā garīguma - Lerija Debreina grāmatas apskats
UNSHACKLED: Breaking Away From Seductive Spirituality - Larry DeBruyn’s book review 

Džons Makarturs par grāmatu "Būda" 
John MacArthur on The Shack 

Kvantu meli (2. daļa) - Jaunā Laikmeta reliģijas ietekmes (grāmata Būda, Vēsts un Mērķtiecīgums ) - Vorens B. Smits
The Quantum Lie (Part 2) - New Age Implications (Shack, Message, Purpose Driven) - Warren B. Smith

Vorens B. Smits - grāmata Būda, Vēsts un Mērķtiecīgums 
Warren Smith - Shack, Message & Purpose Driven


Kristietības pavedināšana: garīgā izšķirtspēja beigu laikos - Deivs Hants un Thomas A. McMahon 
Seduction of Christianity: spiritual discernment in the last days - Dave Hunt, Thomas A. McMahon, The Berean Call 
Lasīšana internetā pdf: 

KRISTIETĪBAS PAVEDINĀŠANA - Dave Hunt un Thomas A. McMahon - Audio grāmata (angļu valodā) 
The Seduction of Christianity - Dave Hunt & Thomas A. McMahon - Audio Book 
1. The Spreading Delusion - Chapter One
2. Paganism in Modern Dress - Chapter Two
3. Signs of the Times? - Chapter Three
4. The Coming World Government - Chapter Four
5. The Coming Apostasy - Chapter Five
6. Roots of Seduction - Chapter Six
7. Sorcery, Scientism, and Christianity - Chapter Seven
8. The Temptation to Power - Chapter Eight
9. Shamanism Revived - Chapter Nine
10. Mental Alchemy - Chapter Ten
11. Christianized Idolatry - Chapter Eleven
12. Psychological Salvation - Chapter Twelve
13. Self-idolatry - Chapter Thirteen
14. Tomorrow the World - Chapter Fourteen




Daži video, kuros Viljams P. Jangs pats pauž savus nekristīgos Jaunā Laikmeta reliģijas uzskatus (ja nebūsiet lasījuši Bībeli vispirms, tad var arī nesaredzēt un nesaprast atšķirības): 

Lies we believe about God: A conversation with WM. Paul Young

Is Hell Separation From God? - Wm. Paul Young 

Why I don't believe in the adamic sin nature? W/ William P Young

Autors: plkst. Nav komentāru:
Etiķetes: ,
Atrašanās vieta: Latvija

pirmdiena, 2024. gada 8. aprīlis

Dabaszinātņu likumi atspēko evolūcijas teoriju

Dabaszinātņu likumi atspēko evolūcijas teoriju

Visspēcīgākie argumenti zinātnē vienmēr parādās tad, kad var pielietot dabaszinātņu likumus, lai pamatotu vai atspēkotu kādu procesu vai ideju. Visos dzīvajos organismos mēs atrodam neaptverami daudz informācijas, kas ir absolūti nepieciešama organismu izveidošanās plāniem un visu sarežģīto procesu vadīšanai šūnās. Ar informācijas dabaszinātņu likumu palīdzību mēs pierādīsim, ka jebkurai informācijai, tai skaitā bioloģiskajai informācijai, ir nepieciešams inteliģents, saprātīgs izcelsmes autors.

Kas ir dabaszinātnes likums?

Ja apgalvojumu par mūsu redzamajā pasaulē novērojamu parādību var pastāvīgi un atkārtojamā veidā apstiprināt par vispārēji patiesu un nevar atspēkot, tad varam runāt par dabaszinātnes likumu. Dabaszinātņu likumiem zinātnē piemīt visspēcīgākā noteiktība, jo:

  • tie nepazīst nekādus izņēmumus,
  • tie sniedz atbildi uz jautājumu, vai domātais process ir iespējams vai nav iespējams,
  • tie ir pastāvējuši vienmēr, neatkarīgi no tā, vai cilvēki tos ir atklājuši un noformulējuši,
  • tos vienmēr var sekmīgi piemērot nezināmiem gadījumiem.

Ar dabaszinātnes likumiem mēs parasti saprotam fizikas un ķīmijas likumus. Ikviens, kurš domā, ka mūsu pasauli var aprakstīt tikai un vienīgi ar materiāliem lielumiem, ierobežo savu uztveri un nepilnīgi attēlo realitāti. Arī nemateriālie lielumi, piemēram, informācija, griba, saprāts un apziņa, ir daļa no mūsu realitātes. Dabaszinātņu likumi, kas attiecas uz nemateriāliem lielumiem, atbilst tiem pašiem stingrajiem kritērijiem kā likumi, kas attiecas uz materiāliem lielumiem, un tāpēc šo likumu secinājumi ir tikpat jēgpilni un spēkā esoši.

Informācijas definīcija un tās dabaszinātnes likumi

Lai aprakstītu informācijas dabaszinātnes likumus un varētu analizēt nezināmu sistēmu, ir nepieciešama tās viennozīmīga un precīza definīcija:

Informācija ir vienmēr klātesoša, ja kādā novērojamā sistēmā ir sastopami tās visi pieci sekojošie hierarhijas līmeņi: Statistika (burtu, ciparu, vārdu u.c. daudzums), sintakse (kodējums, gramatika, vārdu krājums), semantika (nozīme, jēga), pragmatika (darbība, rīcība) un apobētika (norādījums uz mērķi, rezultāts).

Četri Informācijas Dabaszinātnes Likumi (IDL) ir šādi:

IDL-1: Materiāls lielums (esamība, būtība, realitāte) nespēj radīt nemateriālu lielumu.

IDL-2: Informācija ir nemateriāls lielums.

IDL-3: Statistiskajos (stohastiskajos) procesos (= procesos bez vadoša inteliģenta saprāta) nevar rasties nekāda informācija.

IDL-4: Informācija var tikt radīta tikai ar saprātīga, inteliģenta sūtītāja (avota, raidītāja) palīdzību. Inteliģentam sūtītājam piemīt apziņa, viņam ir sava patstāvīga griba, viņš ir radošs, viņš ir patstāvīgi domājošs un darbojas mērķtiecīgi.

Turpinājumā, pamatojoties uz Informācijas Dabaszi­nātnes Likumiem, ir izdarīti seši nozīmīgi secinājumi.

Seši tālejoši secinājumi

Tagad, kad mēs pārzinām informācijas dabaszinātnes likumus, mēs varam tos mērķtiecīgi un efektīvi pielietot, lai izdarītu tālejošus secinājumus. Par cik mūsu jautājumi pārsniegs iespējamās zinātniskās atbildes, mums būs nepieciešams vēl kāds pārāks informācijas avots, un man kā kristietim tāds avots ir Bībele. Turpinājumā mēs vispirms formulēsim zinātniskos secinājumus, kas pamatojas uz informācijas dabaszinātnes likumiem, un pēc tam sniegsim Bībeles atsauci, kas apstiprina šo zinātnisko secinājumu vai pat to pārsniedz.

Secinājums S1:

Par cik visās dzīvības formās mēs atrodam informācijas kodu DNS un RNS molekulu veidā un visus citus informācijas līmeņus, kļūst skaidrs, ka tas viss iekļaujas informācijas definīcijas robežās. Izejot no tā, varam secināt, ka ir jābūt inteliģentam, saprātīgam sūtītājam, kurš šīs molekulas ir veidojis! (Pielietojot IDL-4)

Par cik nepastāv ar novērojumiem vai eksperimentiem pierādāms process, caur kuru informācija matērijā būtu radusies pati no sevis, tas attiecas arī uz jebkuru informāciju dzīvajās būtnēs. Tādējādi IDL-4 šeit pieprasa saprātīgu autoru, kurš šīs DNS un RNS programmas ir rakstījis. Līdz ar to secinājums S1 ir Dieva esamības pierādījums vai arī ateisma (Dieva nolieguma) zinātnisks atspēkojums.

Secinājums S2:

DNS molekulā iekodētā informācija ievērojami pārspēj visas mūsu pašreizējās tehnoloģijas. Par cik nevienu cilvēku nevar uzskatīt par šīs informācijas sūtītāju, tas ir jāmeklē ārpus mūsu redzamās pasaules. Mēs varam secināt: Sūtītājam jābūt ne tikai ārkārtīgi saprātīgam, bet viņam jāpiemīt arī bezgalīgam informācijas un saprāta apjomam, t.i., viņam jābūt visu-zinošam. (Pielietojot IDL-1, IDL-4)

Ja mēs pieņemam, ka šis Sūtītājs (Autors, Radītājs, Dievs) bija ierobežots savās saprāta spējās, tad viņam būtu nepieciešams kāds cits superdievs, kuram būtu vēl vairāk informācijas, lai viņu apmācītu. Tā kā arī šim pēdējam bija vajadzīgs skolotājs, mēs nonākam pie bezgalīga skaita dievu, no kuriem “pēdējais”, tos kopā saskaitot, iegūtu neierobežotas zināšanas, t.i., būtu visu-zinošs. Loģiski līdzvērtīga un vienkārša alternatīva ir atzīt tikai vienu Dievu. Taču tad viņam būtu jābūt bezgalīgi saprātīgam un viņa rīcībā būtu jābūt bezgalīgam informācijas apjomam. Tātad viņam ir jābūt visu-zinošam.

Par šo otro iespēju runā Bībele. Ir tikai viens Dievs: “Es esmu pirmais un pēdējais, un bez Manis nav cita Dieva!” (Jesajas 44:6) Ja šis Dievs ir visu-zinošs (S2), tad Viņam ir zināšanas par visām tagadnes, pagātnes un arī nākotnes lietām. Bet, ja Viņš zina arī visu, kas ir ārpus visām laika robežām, tad Viņam pašam ir jābūt mūžīgam! Tas ir rakstīts arī Bībelē - Psalmi 90:2; Jesajas 40:28 un Daniēla 6:26.

Secinājums S3:

Par cik šis Sūtītājs:

  • ir prasmīgi iekodējis informāciju, ko mēs atrodam DNS molekulās,
  • ir spējis izveidot sarežģītas biomašīnas, kas atšifrē informāciju un īsteno visus biosintēzes procesus,
  • un visās dzīvajās būtnēs ir izstrādājis katru detaļu un ieprogrammējis visas spējas,

mēs varam no tā secināt, ka Sūtītājs to visu tieši tā ir gribējis un viņam ir jābūt ļoti spēcīgam.

Iepriekšējā secinājumā S2, pamatojoties uz dabas zinātnes likumiem, mēs varējām skaidri noteikt, ka Sūtītājam (Radītājam, Dievam) jābūt visu-zinošam un mūžīgam. Tagad mēs uzdodam jautājumu par viņa varas apmēriem. Piemērojot to pašu loģiku kā S2 gadījumā, mēs nonākam pie secinājuma, ka viņam arī jābūt visspēcīgam. Arī Bībele to apliecina: “Es esmu Alfa un Omega!” saka Kungs Dievs, kas ir, kas bija, kas nāk, Visuvaldītājs (Visuspēcīgais)!” (Jāņa atkl. 1:8)

Secinājums S4:

Lai arī mēs, cilvēki, spējam radīt jaunu informāciju, tomēr tā nespēj rasties tikai un vienīgi no mūsu materiālās daļas (no ķermeņa). Tādējādi mēs varam secināt, ka cilvēka būtnei piemīt nemateriāla sastāvdaļa (dvēsele, gars). Līdz ar to, tas atspēko arī materiālisma ideju. (Pielietojot IDL-1, IDL-2)

Evolūcijas un molekulārajā bioloģijā tiek domāts tikai un vienīgi materiālistiskā domāšanas veidā. Ar informācijas likumu palīdzību šo materiālismu var atspēkot sekojoši: Mums - visiem cilvēkiem ir spējas radīt jaunu informāciju (piemēram, vēstules, grāmatas) - tas ir, nemateriālu lielumu. Taču, tā kā matērija to nespēj (IDL-1), papildus mūsu materiālajam ķermenim ir nepieciešama arī nemateriāla sastāvdaļa, un tā ir dvēsele. 1. Tesaloniķiešiem 5:23 Bībele apstiprina šo secinājumu: “Bet pats miera Dievs lai jūs svētī caurcaurim, un jūsu gars, dvēsele un miesa visā pilnībā lai paliek bezvainīgi līdz mūsu Kunga Jēzus Kristus atnākšanai.” Ķermenis ir cilvēka materiālā daļa, bet dvēsele un gars ir nemateriālā daļa.

Smadzenes: Tā kā dabaszinātnēs valda materiālistisks domāšanas veids, pētnieki darbojas, pamatojoties uz šādu pieņēmumu: “Mūsu smadzenes ir informācijas avots.” Šis priekšstats ir kļūdains un maldīgs, jo mūsu smadzenes ir matērija, un tā nespēj radīt nekādu informāciju saskaņā ar IDL-1. Tādēļ smadzenes nespēj būt informācijas avots; tās ir tikai informācijas apstrādāšanas mašīna, lai gan ārkārtīgi sarežģīta.

Secinājums S5:

Par cik informācija ir visas dzīvības pamata sastāvdaļa, kas nevar rasties tikai no matērijas un enerģijas, ir nepieciešams saprātīgs Sūtītājs. Bet, tā kā visas ķīmiskās un bioloģiskās evolūcijas teorijas pieprasa, lai informācija rastos tikai un vienīgi no matērijas un enerģijas (bez sūtītāja), mēs varam secināt, ka visām šīm ķīmiskās un bioloģiskās evolūcijas (makroevolūcijas) teorijām un konceptiem ir JĀBŪT kļūdainiem un maldīgiem. (Pielietojot IDL-1, IDL-2)

Evolūcijas teorija cenšas izskaidrot dzīvību tikai un vienīgi fizikāli ķīmiskā līmenī. Informācijas dabaszinātnes likumi izslēdz ideju par jebkādu makroevolūciju – ķīmisko evolūciju no ķīmiskām vielām līdz pirmatnējai šūnai, kā arī bioloģisko evolūciju – ceļu no pirmatnējās šūnas līdz cilvēkam. No informācijas likumu viedokļa, evolūcijas sistēma ir kā “informācijas mūžīgais dzinējs” (perpetuum mobile), tātad, kaut kas neiespējams.

Mikroevolūcija, tas ir, pielāgojumi (adaptācija) vienas sugas ietvaros (piemēram, Darvina žubītes ar dažādu knābja formu), ir reāla un novērojama. Šo putnu knābju adaptācijai nepieciešamā informācija nav nejauši radusies matērijā, bet gan ierakstīta sākotnējās programmas atzarojumos, kurus Radītājs savā viszināšanā jau iepriekš ir paredzējis.

Radīšanas aprakstā Bībelē desmit reizes ir norādīts, ka visas dzīvības neiedomājamā daudzveidība tika radīta ļoti konkrēti – katra atbilstoši tās kārtai (1. Mozus 1. nod.). Arī šeit nav novērojamas nekādas evolūcijas pēdas.

Secinājums S6:

Par cik arī dzīvība ir nemateriāls lielums, matērija nespēja to radīt. No tā mēs secinām: Matērijā nepastāv tāds process, kas ved no nedzīviem ķīmiskiem elementiem uz dzīvību. Tīri materiāli procesi vien nevar radīt dzīvību ne uz Zemes, ne arī jebkur citur Visumā. (Pielietojot IDL-1)

Tas, kas padara dzīvās būtnes par dzīvām (“dzīvības” fenomens), ir tikpat nemateriāls lielums kā informācija. Secinājums S6 atspēko spontānu (nejaušu) dzīvības rašanās iespēju matērijā. Tāpēc evolucionējošas dzīvības meklējumi uz citām planētām ir bezjēdzīgi centieni.

Kopsavilkumā

Ar Informācijas Dabaszinātnes Likumu palīdzību mēs atspēkojam vairākas plaši izplatītās evolūcijas teorijas idejas:

  • tīri materiālistisku domāšanu bioloģijas zinātnēs,
  • visas populārās evolūcijas idejas (kosmiskā, ķīmiskā un bioloģiskā evolūcija),
  • materiālismu/naturālismu (piemēram, cilvēka materiālistisko attēlu, vai ka realitāte ir ierobežota tikai masā un enerģijā),
  • ateismu (Dieva noliegšanu).

Turklāt, mēs pierādām:

  • ka Informācijas Dabaszinātnes Likumi pieprasa dzīvības izcelsmes Autora pastāvēšanu (Dieva, Radītāja),
  • ka šim izcelsmes Autoram ir jābūt visu-zinošam,
  • ka Viņam jābūt visu-spēcīgam,
  • ka cilvēkam ir jāpiemīt nemateriālai komponentei, sastāvdaļai (dvēselei, garam),
  • ka mūsu smadzenes nevar būt mūsu radītas informācijas izcelsmes avots.

Kas ir šis Sūtītājs, kas ir šis Radītājs?

Tagad mēs nonākam pie būtiska jautājuma: kas ir šis bioloģiskās informācijas Sūtītājs, un kas ir šis visas dzīvības izcelsmes Autors? Dievs Tēvs uzticēja savam Dēlam Jēzum radīšanas uzdevumu, tādēļ Jēzus ir pieminēts Jaunajā Derībā (Kolosiešiem 1:15-17): “Jo Viņš ir neredzamā Dieva attēls… Viņā radītas visas lietas debesīs un virs zemes, redzamās un neredzamās… Viss ir radīts caur Viņu un uz Viņu, bet Viņš pats ir pirms visa, un viss pastāv Viņā.” Tātad mūsu pasaulē nav nekā tāda, ko nebūtu radījis Kungs Jēzus: Milzīgais kosmoss pieder pie tā visa tāpat kā katrs mikrobs, katra skudra, katra žirafe un ikviens cilvēks.

Kāda aizraujoša doma

Jēzus ir vienīgais, kas ir bijis no mūžības un kas ir Debesu valstības Ķēniņš. Viņam ir dota visa vara Debesīs un virs zemes (Mateja 28:18). Vai mēs spējam saprast šādu elpu aizraujošu domu? Cilvēks uz Golgātas krusta un šīs pasaules un visas dzīvības Radītājs ir viena un tā pati Persona! Savā neaptveramajā mīlestībā uz mums Viņš ļāva sevi pienaglot pie krusta mūsu grēku dēļ un neatsacījās, lai varētu atvērt mums durvis uz Debesīm. Ikviens, kurš to noraida, zaudē visu: “…kā mēs izbēgsim, tik dārgu pestīšanu nicinādami?” (Ebrejiem 2:3) Kurš Viņu uzņem, tas iegūst visu, jo Jēzus ir sacījis: “…kas Manus vārdus dzird un tic Tam, kas Mani sūtījis, tam ir mūžīgā dzīvība, un tas nenāk tiesā, bet no nāves ir iegājis dzīvībā.” (Jāņa 5:24) Lūdziet Kungam Jēzum piedošanu par visiem saviem grēkiem, lai jūs nenonāktu zem Dieva tiesas sprieduma; uzņemiet Viņu kā savu personīgo Radītāju un Glābēju un sekojiet Viņam!

Direktors un profesors emeritus
Dr. inž. Verners Gits

--------------------

Detalizētu zinātnisku pamatojumu par šiem jautājumiem varat atrast grāmatās:

“Information, der Schlüssel zum Leben.” Werner Gitt. Bielefeld, Christliche Literatur-Verbreitung, Auflage 4, 2016, – 512 с., ISBN 978-3-86699-347-1, www.clv.de

“Without excuse – The Sequel to: In the Beginning was Information” by Werner Gitt, Bob Compton, Jorge Fernandez. Creation Book Publishers, Atlanta, Georgia, USA, 2011, 352 pp., ISBN: 978-1-921643-41-5


Tulkoja: Verners Šteinbergs (c) 2024 

Traktātu drukātā veidā varat pasūtīt no misijas Bruderhand: 
Autora mājas lapa: https://wernergitt.com
Dabaszinātņu likumi atspēko evolūcijas teoriju - Bruderhand misijas traktāts 
https://bruderhand.de/traktate/traktate-fremdsprachen/lettisch/4650/lettisch-widerlegung-der-evolution-durch-naturgesetze-detail
Autors: plkst. Nav komentāru:
Etiķetes: , , , , ,
Atrašanās vieta: Latvija

Ko Darvins vēl nevarēja zināt

Ko Darvins vēl nevarēja zināt

Sagaidot 2009. gada sākumu - Darvina gadu, 2008. gada 31. decembrī vācu laikrakstā “Die Zeit” parādījās raksts ar virsrakstu pāri divām lappusēm “Paldies tev, Darvin!”, turklāt vēl četras pilnas lappuses bija veltītas evolūcijas tēmai. Pateicība tika veltīta cilvēkam, kurš dzimis pirms 200 gadiem un kura revolucionārā grāmata “Sugu izcelšanās” tika publicēta pirms 150 gadiem.

Jau filozofs Immanuēls Kants (1724-1804) lielīgi apgalvoja: “Iedodiet man matēriju, un es no tās izveidošu pasauli!” Arī franču matemātiķis un astronoms Laplass (Pierre-Simon Laplace, 1749-1827) daudz rakstīja par Visumu un tā izcelšanos. Kad Napoleons viņam jautāja, kādēļ viņš  nekur nepiemin Visuma Radītāju, viņš atbildēja ar pazīstamo izteicienu: “Manām teorijām nav nepieciešama Dieva hipotēze.” Šie un citi zinātniskā ateisma pamatlicēji meklēja tādu dzīvības rašanās izskaidrojumu, kurā Dievs vairs nebūtu nepieciešams. Šķietami atrisinošu atbildi tam sniedza Darvins, kurš ļāva iztēloties, ka dzīvības rašanos ir iespējams izskaidrot “dabiskā ceļā”. Lai gan pats Darvins ar zināmām bažām pārdomāja sava vēstījuma sekas, mūsdienu pasaule, kas kļuvusi vēl bezdievīgāka, laikrakstu virsrakstos ļoti cildina savu svēto aizbildni.

Līdz Darvina ceļojumam uz Galapagu salām (1835. gadā) cilvēki uzticējās grieķu filozofa Aristoteļa mācībai, ka sugas ir nemainīgas. No tur dzīvojošo žubīšu dažādajām knābju formām Darvins pareizi secināja, ka sugas spēj pielāgoties un mainīties. Tomēr viņa nākošais secinājums, ka tādēļ visas  sugas ir saistītas ar vienu kopīgu priekšteci, nav zinātniski pamatojams. Pat pats Darvins apzinājās, ka viņa teorijā slēpjas liels trūkums, jo dabā netika atrastas nekādas fosilijas, kuras varētu tikt uzskatītas par pārejas formām, lai gan tām vajadzētu būt milzīgos daudzumos. Neskatoties uz to, saskaņā ar Darvina mācību cilvēks zaudēja savu īpašo stāvokli, ko viņam bija piešķīris Radītājs, un tā vietā viņš kļuva tikai par dzīvnieku valsts jaunveidojumu.

Evolūcijas virzītājspēki

Mūsdienās par evolūcijas virzītājspēkiem tiek uzskatīti mutācija, selekcija, izolācija, ilgs laiks, nejaušība, nepieciešamība un, protams, nāve. Visi šie faktori tiešām pastāv, taču neviens no tiem nav jaunas radošas informācijas sniedzējs.

  • Mutācija spēj mainīt tikai jau esošu ģenētisko informāciju. Taču bez jau iepriekš esošas DNS informācijas evolūcija vispār nemaz nevar sākties. Mutācija pēc definīcijas ir bezmērķīgs gadījuma process, tāpēc principā tā nevar radīt nekādas jaunas sistēmas (piemēram, izgudrot jaunus orgānus).
  • Selekcija (atlase) dod priekšroku tiem dzīvajiem organismiem, kas spēj labāk izdzīvot, un nodrošina, ka to ģenētiskais materiāls ar lielāku varbūtību tiks nodots tālāk. Taču ar selekcijas palīdzību tiek atlasīts vai iznīdēts tikai tas, kas jau pastāv; atlase nespēj neko pievienot vai radīt ko jaunu.
  • Arī pārējie iepriekš minētie evolūcijas virzītājspēki nav derīgi kā radoši faktori.

Aplūkosim dažus piemērus no dzīvās radības sfēras, lai redzētu, vai tādi bezmērķīgi darbojošies evolūcijas virzītājspēki varēja radīt šādas ieceres.

Dzimumvairošanās

Saskaņā ar evolūcijas teoriju dzimumvairošanās “izgudrošana” bija izšķirošs nosacījums dzīvo būtņu augstākai attīstībai. Ar aizvien jaunām gēnu kombinācijām parādās daudzi varianti, no kuriem atlases procesā visdrīzāk izdzīvos un pavairosies tie, kas vislabāk pielāgojas videi. Bet šis process kā izskaidrojums vēlamajai evolūcijas sarežģītības pieauguma tendencei ir noraidāms divu iemeslu dēļ:

1. Pati dzimumvairošanās vispār nevar aizsākties evolūcijas procesā. Tā būtu iespējama vienīgi tad, ja abiem dzimumiem vienlaicīgi jau būtu pilnībā funkcionējoši dzimumorgāni. Taču evolūcija pēc definīcijas neatļauj vadošu, uz mērķi orientētu plānošanas stratēģiju. Kā gan šie nepieciešamie orgāni varētu pakāpeniski attīstīties tūkstošiem paaudžu laikā, ja dzīvās būtnes vēl nevar vairoties bez šiem orgāniem? Bet, ja mēs noraidām lēnu, pakāpenisku atlases procesu un aizstājam to ar strauju varbūtēju procesu, tad kā tik atšķirīgi un turklāt tik sarežģīti orgāni, kuriem ir jābūt pielāgotiem vienam pie otra līdz pat pēdējai detaļai, varētu rasties vienā un tajā pašā laikā un vienā un tajā pašā vietā atšķirīgos organismos?

2. Tā kā ir ļoti daudz dažādas dzīvās būtnes, kas vairojas dzimumdzīves ceļā (piemēram, tūkstošiem kukaiņu un zīdītāju sugu), ir nepieciešama arī atbilstoša atšķirīgi strukturētu dzimumorgānu daudzveidība, kuriem ir nepieciešama ļoti īpaša ģenētiskā informācija. Pat ja pieņemam, ka dzimumvairošanās notikusi tikai vienreiz nejaušības dēļ, ģenētiskā materiāla sajaukšanās neradītu nekādu principiāli jaunu informāciju, ko varētu izmantot citu sugu radīšanai. Turklāt sugu robežas nav iespējams pārkāpt. Augu un dzīvnieku selekcionāri to ir pierādījuši ar saviem neskaitāmajiem eksperimentiem, jo pat augstā pakāpē selekcionētas govis vienmēr ir palikušas govis, un selekcionēti kvieši nekad nav kļuvuši par saulespuķēm. Līdz ar to dzimumvairošanās būtu bijusi atkal un atkal “jāizgudro” ar nejaušības palīdzību. Bet tas ir neiespējami! Tā sauktā mikro-evolūcija (izmaiņas vai mutācijas vienas sugas ietvaros) ir skaidri saskatāma, bet makro-evolūcijai (izmaiņām pāri sugu robežām) trūkst jebkādu pierādījumu.

Sarkano asins šūnu tehnoloģiskā ģenialitāte

Katrs mūsu asins kubik milimetrs (1 mm3 = 1 μl = 1 mikro litrs) satur 5 miljonu sarkano asins šūnu, līdz ar to katra asins lāse satur 150 miljonus. Tās ir kā augsti specializētas zemūdenes, uz kuru klāja nav dzīvībai bīstamu torpēdu, bet tās veic kādu dzīvībai ārkārtīgi nozīmīgu uzdevumu.

  • Savā 120 dienu dzīves laikā tās 175 000 reižu tiek uzpildītas ar skābekli, un tajā pašā laikā plaušās tās izvada oksidēšanās procesā radušos atkritumproduktu - oglekļa dioksīdu (CO2).
  • Šie mazie transportlīdzekļi ir tik mazi, ka tie var izspraukties cauri visšaurākajiem kapilāriem, lai aizsniegtu ikvienu ķermeņa daļu.
  • Katru sekundi tiek saražoti divi miljoni jaunu sarkano asinsķermenīšu, kas satur sarkano asins pigmentu – hemoglobīnu, ārkārtīgi sarežģītu ķīmisku savienojumu.

Hemoglobīns ir nepieciešams skābekļa transportēšanai jau embrionālās attīstības laikā. Līdz trešajam grūtniecības mēnesim pieprasījums pēc skābekļa nepārprotami atšķiras no augļa stadijas (no 3. mēneša), un tāpēc katrai grūtniecības stadijai ir nepieciešams cita veida hemoglobīns ar atšķirīgu ķīmisko sastāvu. Neilgi pirms dzemdībām visas ražotnes darbojas ar pilnu jaudu, lai veiktu vēl vienu pāreju uz trešā veida hemoglobīna ražošanu pieaugušajam. Šos trīs hemoglobīna veidus nevar iegūt evolūcijas ceļā, lietojot mēģinājumu un kļūdu metodi, jo vairums citu variantu nenodrošinātu pietiekamu skābekļa daudzumu, un tas būtu auglim nāvējoši. Pat ja pareizās hemoglobīna molekulas tiktu radītas pirmajos divos posmos, tā būtu droša nāve, ja trešajā posmā tās nebūtu pareizas. Trīs reizes hemoglobīna ražošanai ir nepieciešama fundamentāli atšķirīga biomehānika, kurai ir pareizā laikā un precīzi jāpārslēdz ražošana.

No kurienes rodas šādas sarežģītas iekārtas? Ikviens priekšstats par evolūciju šeit pilnībā izgāžas, jo jebkurš daļēji pabeigts pārejas posms, kā to pieprasa evolūcija, neļautu organismam izdzīvot.

Šis nesamazināmās sarežģītības priekšstats attiecas arī uz cilvēka organisma imūnsistēmu vai arī uz bārkstiņu, ko baktērijas izmanto, lai pārvietotos. Arī šajā gadījumā dzīvās būtnes nebūtu izdzīvojušas “attīstības ceļā” uz savu pašreizējo stāvokli. Likumsakarīgāks ir izskaidrojums, ka viss bija gatavs jau no paša sākuma, un tas ir iespējams tikai tad, ja viens gudrs Radītājs ir visu iecerējis un radījis tā, lai viss būtu pilnībā darboties spējīgs jau no paša sākuma.

Dzeltenā tārtiņa lidojums

Dzeltenais tārtiņš ir brīnumains putns. Katrs no šiem radījumiem izšķiļas no olas Aļaskā. Tomēr ziemā tur paliek ļoti auksti, tāpēc putni pārlido uz Havaju salām. 4500 km attālais galamērķis atrodas ļoti tālu, un būs nepieciešams lidojums bez starpnosēšanās, jo līdz galamērķim nav salas, uz kuras atpūsties, un putns arī nespēj peldēt. Lai veiktu lidojumu, dzeltenajam tārtiņam ir nepieciešama pilna degvielas tvertne 70 gramu uzkrāto tauku veidā. No tiem – 6,8 grami rezerves ir iekļauti pretvēja gadījumam. Tā kā putnam ir jālido nepārtraukti trīs ar pusi diennaktis ilgi un jāuztur kurss ar loka minūtes precizitāti, tam ir nepieciešams precīzi strādājošs autopilots. Ja viņš netrāpīs precīzi uz salām, tā būs droša nāve, jo nekur citur nav iespējams nolaisties. Ja viņam nebūtu šī precīzi aprēķinātā tauku daudzuma, viņš neizdzīvotu.

Mutācija un selekcija arī šajā gadījumā ir neatbilstoši projektētāji. Daudz sapratīgāk un ticamāk ir pieņemt, ka dzeltenais tārtiņš jau no paša sākuma ir radīts tāds, kāds tas ir - aprīkots ar visu nepieciešamo.

Vai evolūcija ir lietderīgs domāšanas veids?

Papildus jau iepriekš minētajiem īsajiem ieskatiem dzīvo būtņu pasaulē var minēt arī daudzus citus augsta līmeņa mērķtiecīgu sistēmu piemērus:

  • Zilais valis, lai gan viņš ir zīdītājs, ir aprīkots tā, lai spētu uznirt no 3000 metru dziļuma, tomēr viņš nenomirst no briesmīgās nirēju slimības, no kuras ietu bojā jebkurš cits zīdītājs, kurš mēģinātu izdarīt to pašu.
  • Ļoti daudzām mikroskopiskām baktērijām, kas dzīvo zarnu traktā, ir iebūvēti elektromotori, kas var darboties uz priekšu un atpakaļ.
  • Vairumā gadījumu dzīvība ir atkarīga no pilnvērtīgas orgānu darbības (piemēram, sirds, aknu, nieru).

Negatavi, vēl attīstības stadijā esoši vai pusgatavi orgāni ir nekur nederīgi. Tiem, kuri šajā sfērā domā tāpat kā darvinisms, ir jāzina, ka evolūcijai nepiemīt tāda virzība uz mērķi, lai vēlāk sasniegtu pilnībā darbojošos orgānu. Vācu biologs - evolucionists Günther Osche (1926-2009) ir pareizi secinājis: “Dzīvās būtnes, kuras iziet noteiktas evolūcijas attīstības posmus, nevar uz laiku pārtraukt savu darbību, lai pārbūvētos.” Katram starpposmam jābūt spējīgam izdzīvot pašam par sevi.

Sapratīgums un gudrība, kas izpaužas dzīvajā radībā, ir vienkārši apbrīnojama. Tādēļ secinājums, ka radībai ir sākotnējs Radītājs, ir vairāk kā vienkārši acīmredzams. Un tas arī labi saskan ar mūsu novērojumiem, kurus Bībele izsaka jau savā pirmajā teikumā: “Iesākumā Dievs radīja!”

Darvinisma ietekmē izveidojās un uzplauka liberālā, brīvdomīgā, Bībeli kritizējošā teoloģija, kura noraidīja radīšanas stāstu kā precīzu atklāsmi no Dieva. Bet mēs darīsim labi, ja “ticēsim visam,…. kas rakstīts...” Bībelē (Apustuļu darbi 24:14), jo “Dievs nav cilvēks, kas melotu” (4. Mozus gr. 23:19).

No kurienes rodas informācija?

Visspēcīgākā argumentācija zinātnē parādās tad, kad, pielietojot dabaszinātnes likumus, tie nepieļauj kāda procesa vai notikuma iespējamību. Dabaszinātnes likumi nepazīst nekādus izņēmumus. Šī iemesla dēļ, piemēram, mūžīgais dzinējs (perpetuum mobile), t. i., mašīna, kas darbojas nepārtraukti bez enerģijas pievades, ir neiespējama.

Šodien mēs zinām to, ko Darvins vēl nevarēja zināt ­­— ka visu dzīvo būtņu šūnās atrodas neiedomājami liels informācijas daudzums, turklāt ar vislielāko mums zināmo informācijas blīvumu. Visu orgānu veidošanos vada informācija, visi procesi dzīvās būtnēs notiek informācijas vadībā, tai skaitā visu vielu, no kā sastāv mūsu ķermenis (piemēram, 50 000 dažādu proteīnu cilvēka organismā), veidošanos kontrolē informācija. Uz evolūciju balstīts priekšstats vispār varētu darboties tikai tādā gadījumā, ja materiālajā pasaulē pastāvētu iespēja informācijai rasties nejaušu procesu ceļā. Tas ir absolūti būtiski, jo visi ķermeņa veidošanās plāni un visi sarežģītie procesi šūnās ir balstīti uz informāciju.

Informācija ir nemateriāla realitāte, tātad tā nav matērijas īpašība. Dabaszinātņu likumi, kas attiecas uz informāciju, nosaka, ka matērija nekad nevar ģenerēt nemateriālu vienību. Bez tam ir spēkā arī sekojošs likums - informāciju var radīt tikai ar saprātu un gribu apveltīts autors. No tā kļūst skaidrs - ikviens, kurš uzskata, ka evolūcija ir iespējama, tic “informācijas mūžīgajam dzinējam”, t.i., tic kaut kam, ko stingri nepieļauj vispārējie spēkā esošie dabaszinātņu likumi. Šis arguments ir evolūcijas teorijas Ahileja papēdis (vājā vieta), un pati zinātne nosaka šīs teorijas neiespējamību. Manā grāmatā “Informācija - dzīvības atslēga” šo jautājumu esmu vēl detalizētāk izskaidrojis (“Information – Der Schlüssel zum Leben” CLV, ISBN: 978-3-86699-347-1 vai “In the Beginning was Information”).

No kurienes rodas dzīvība?

Neskatoties uz visu mūsdienās radīto evolūcijas teorijas skaļo kņadu, cilvēki joprojām sev uzdod jautājumu: “No kurienes tad īsti rodas dzīvība?” Evolūcijas teorijai nav ne mazākā izskaidrojuma par to, kā nedzīva matērija var radīt dzīvību.

Stenlijs Millers (Stanley Miller, 1930-2007), kura “pirmatnējās zupas eksperiments” (1953) ir minēts katrā bioloģijas mācību grāmatā, 40 gadus vēlāk atzina, ka neviena no pašreizējām hipotēzēm par dzīvības izcelšanos nav pārliecinoša. Viņš visas šīs teorijas nosauca par “muļķībām” un “ķīmiju uz papīra”. Mikrobiologs Luijs Pastērs (Louis Pasteur, 1822-1895) saprata kaut ko ļoti fundamentālu: “Dzīvība var rasties tikai no dzīvības.”

Ir tikai Viens, kurš varēja teikt: “Es esmu Dzīvība” (Jāņa ev. 14:6), un tas bija Jēzus Kristus. Par Viņu vēstulē Kolosiešiem (1:16) ir teikts: “Viņā radītas visas lietas Debesīs un virs zemes, redzamās un neredzamās…” un tālāk Jāņa evaņģēlijā (1:3): “Caur Viņu viss ir radies, un bez Viņa nekas nav radies, kas ir.” Jebkura pasaules vai dzīvības izcelšanās teorija, kurā nav minēts Jēzus Kristus kā dzīvības avots un pamats, ir dzīvot nespējīgs priekšstats, kuram nenovēršami ir jāsagrūst pret klinti, kura ir Jēzus Kristus.

Līdz ar to, evolūcijas teorija ir viena no lielākajām kļūdām pasaules vēsturē, un tā ir ievilkusi miljoniem cilvēku neticības bezdibenī. Un tas, ko diemžēl daudzi mūsu laikabiedri neņem vērā - neticības bezdibenim aiz nāves robežas seko mūžīgās pazušanas bezdibenis (elle). Mūsdienu pasaules traģēdija ir tā, ka žurnālisti savu laikrakstu virsrakstos neizrāda pienācīgu cieņu visa īstajam Radītājam, apliecinot: “Paldies Tev, Jēzu Kristu!”, tā vietā rakstot: “Paldies tev, Darvin!”

Daudz cilvēku par to nezina, ka Jēzus Kristus mums ir izteicis lielisku piedāvājumu. Viņš ir sacījis: “Es esmu Durvis” (Jāņa ev. 10:9), un ar to Viņš ir domājis ieeju Debesīs. Tam, kurš pie Viņa patiesi nāk, Viņš dāvā mūžīgu dzīvību.

Direktors un profesors emeritus
Dr. inž. Verners Gits

Tulkoja: Verners Šteinbergs (c) 2023 

Traktātu drukātā veidā varat pasūtīt no misijas Bruderhand:  
Ko Darvins vēl nevarēja zināt - Bruderhand misijas traktāts 
Autora mājas lapa: https://wernergitt.com
https://bruderhand.de/traktate/traktate-fremdsprachen/lettisch/4636/lettisch-was-darwin-noch-nicht-wissen-konnte-detail
Autors: plkst. Nav komentāru:
Etiķetes: , , , , ,
Atrašanās vieta: Latvija
Abonēt: Komentāri (Atom)