Laulība, šķiršanās un atkal precēšanās
Mācītāja Kārļa Biķa referāts
Latvijas baptistu draudžu pārstāvju kongresā, Rīgā, 1966. gada 24.-26. jūnijā
(Latviešu baptistu kristiešu izpratne jautājumos par laulības svētumu, laulības šķiršanu un atkārtotām laulībām nesenā pagātnē, 20.gadsimta vidū.)
Neesmu šo tēmu izvēlējies pats, to jūs man vienā darbinieku sanāksmē uzdevāt. Man patiktu runāt par kādu citu jautājumu. Bet nekā darīt! Jāsludina arī nepatīkama patiesība.
“Postītājs ceļas pret tevi, sargi pili, lūko uz ceļu, stiprini gurnus. Cilvēka bērns, es tevi esmu licis par sargu Izraēļa namam. Kad tu uztversi vārdu no manas mutes, tad tev tie jāpamāca un jābrīdina manā vārdā.” (Ecēhiēla gr. 3:17)
Postītājs ceļas pret ģimenes laimi! Sargi pili! Sargi ģimenes laimi! Sargi tikumību! Būsim sargi! Postītājs ceļas! Šis pats postītājs sen senos laikos apdraudēja Romu. Romas pastāvēšanas pirmajos 230 gados, pēc Plūtarha apgalvojuma, neesot nācis priekšā neviens laulības šķiršanas gadījums. Vēsturnieks Dions Kasijs pat ziņo, ka laulības šķiršanas gadījums nav nācis priekšā 520 gadus. Vēlāk lieta grozījās. Seneka saka: “Ir sievas, kas savu vecumu nerēķina pēc konsulu valdīšanas laika, bet pēc savu vīru skaita, un bieži notiek, ka kāzu vainagi vēl nav novītuši, kad jau šķiras. Laulībā dodas tikai tādēļ, ka laulības pārkāpšana sola jaunu kairinošu baudījumu.”
“Jo kā bija Noasa dienās, tā būs arī Cilvēka Dēla atnākšanā. Jo tā kā tanīs dienās pirms ūdens plūdiem tie rija un precējās un laulībā devās līdz tai dienai, kad Noas iegāja šķirstā.” (Mat. 24:37-38) Tie precējās, lai šķirtos, un šķīrās, lai dotos laulībā. Apmēram 40 gadus atpakaļ mēs, mūsu draudzēs, cīnījāmies pret jauktām laulībām (ticīgais ar neticīgo). Šķiršanās gadījumi nenāca priekšā. Tagad stāvoklis ir mainījies. Tagad, ja vienreiz šķīries, tas nekas. Vēl šinī nedēļā man stāstīja par vienu vīru, kura bērēs starp pavadītājiem esot bijušas viņa trīs sievas: viņa pirmā šķirtā sieva, otrā šķirtā sieva un trešā – tagadējā sieva. Kādus gadus atpakaļ par kādu vīru runāja, ka - viņam jau ir devītā sieva. Šodien tam vīram jau ir 12. sieva.
Postītājs ceļas pret tevi! Sargi pili! Ir mācītāji, kas tādus laulā! Ir jāceļ trauksme!!! Mums kaut kas jādara!
Tos šķirteņus, kurus Talsos izslēdz, uzņem citās draudzēs. Viņi taisa lielas grūtības. Viņi raksta vēstules ar apmelojumiem un sūdzībām iestādēm un mūsu (draudžu) Pārvaldei. Ir daži mācītāji, kuri viņus atbalsta un laulā. Tā ir spārdīšanās pret dzenuli.
Ko darīt? Jēzus ir mūsu paraugs un Viņš bija atklāti pret šo šķiršanos un atkalprecēšanās ļaunumu. Jānis Kristītājs bija Dieva vīrs un rīkojās uzmanīgi un uzticīgi ar cilvēku dvēselēm. Viņš nepagāja garām ķēniņa Hēroda gadījumam. Viņš to brīdināja, ka tas nav likumīgi, ka viņam ir viņa brāļa Filipa sieva. Kāpēc tas nebija likumīgi? Jozefs (Josefs Flāvijs) teica, ka Hērodus bija šķīries no savas sievas un apprecējies ar Filipa sievu, kura šķīrās no Filipa. Pāvils ļoti daudz raksta par laulību un viņa beidzamie vārdi ir: “Laulība lai visiem ir godā un laulības gulta neaptraipīta. Jo netikļus un laulības pārkāpējus Dievs sodīs.” (Ebr. 13:4)
Visas Rakstu vietas Bībelē, kas runā par laulību, izņemot divas - Mat. 5:32 un Mat. 19:9, skaidri un noteikti rāda, ka ikviens šķirtenis, kurš atkal dodas laulībā, kamēr atšķirtais vīrs vai sieva dzīvo, pārkāpj laulību. Tāpēc mēs aplūkosim šīs divas Rakstu vietas.
Jēzus, runājot par šķiršanos un atkal precēšanos, kā tas ir rādīts šinīs Rakstu vietās, piemin “nešķīstības gadījumu”... “izņemot nešķīstības gadījumu” Mat. 5:32 un Mat. 19:9. Ja te var saskatīt izņēmumu, tad aplūkosim to Dieva Vārda gaismā.
Vispirms, Mateja evaņģēlijs tika rakstīts jūdiem, turpretim, Markus un Lūkasa evaņģēliji vairāk pārējai cilvēcei. Farizeji bija visstingrākā jūdu sekta. Viņi ļoti stingri aizstāvēja katru burtu Svētajos Rakstos. (Mat. 23:23-25) Viņi kāsa odus, skaldīja matus. Viņi vienmēr taisīja lamatas Jēzum. Tā arī bija šoreiz, jautājot par laulību. Tāpēc Jēzum bija jābūt ļoti precīzam savās atbildēs. Šinīs atbildēs sevišķi minēta nešķīstība. Kāpēc Jēzus dara šo izņēmumu un izskaidrojumu šinīs divās Mateja evaņģēlija Rakstu vietās farizejiem? Tāpēc, ka viņi ievēroja katru sīkumu Svētos Rakstos, un lai viss būtu precīzs, Jēzus aplūkoja arī Rakstu vietu 5. Mozus gr. 24:1 un 22:19, kur vīram atļauj atšķirt sievu, kura netiek atrasta jaunavīga, bet nešķīsta, dodoties laulībā. “Ja kāds vīrs ņem sievu un ar to iedodas laulībā, bet tad notiktu, ka tā vairs neatrod žēlastību viņa acīs, tādēļ, ka tas atradis viņā kādu kauna lietu, tad lai viņš tai raksta šķiršanās grāmatu un iedod to viņai rokā un izraida viņu no sava nama.” (5.Mozus 24:1 un 22:19), kur atļauj vīram atšķirt sievu, kura netiek atrasta jaunavīga, bet bijusi nešķīsta dodoties laulībā. Var notikt arī otrādi, ka vīrs ņem sievu un dzīvo ar to, bet vēlāk neieredz un tad tai ceļ neslavu un par to izpauž ļaunas valodas, sacīdams: “Es gan šo sievu esmu ņēmis un tai esmu arī tuvojies, bet es to neatradu jaunavīgu.” Tad šīs sievas tēvam un mātei būs viņu ņemt līdzi ar pierādījumiem, ka viņa bijusi nevainīga un šie pierādījumi jārāda pilsētas vecajiem pie vārtiem, un tad lai jaunās sievas tēvs saka vecajiem: “Es savu meitu iedevu šim vīram par sievu, bet viņam tā apnikusi, un redzi, viņš tai cēlis neslavu, teikdams: “Es pie tavas meitas neatradu jaunavības pazīmes!” Bet še nu ir pierādījumi, ka mana meita ir bijusi jaunavīga”. Tad lai viņš izklāj tās drēbes pilsētas vecajo priekšā. Tad pilsētas vecajiem šo vīru būs ņemt un viņu pārmācīt. Un tie lai viņam piespriež naudas sodu - simts sudraba seķeļus, un viņš lai dod šo naudu jaunās sievas tēvam, tāpēc, ka tas par šķīstu Izraēļa meitu bija cēlis kauna pilnas valodas, un viņa, lai paliek tam par sievu, tas viņu nedrīkst atlaist visu sava mūža dienu” (5.Mozus 22:13-19).
Tas pats likums pastāv šodien un var tikt izmantots gadījumā, ja nevainīgā puse negrib piedot vainīgai. Vīrs, kas nevainīgs, tiek atbrīvots, un nebūdams vairs saistīts pie netikles ar laulības derību, var precēt citu, un kā Jēzus pats secina šinīs divās Rakstu vietās, šķirdamies un atkal precēdamies nepārkāpj laulību. Šāds izskaidrojums dod atrisinājumu laulības lietā un atklāj to saskaņu, kāda pastāv Dieva Vārdos.
Saskaņosim šīs divas Mateja evaņģēlija Rakstu vietas ar citām Svēto Rakstu vietām par laulību. Farizeji jautāja Jēzum: “Vai ir atļauts šķirties no savas sievas katra iemesla dēļ?” (Mat. 19:3). Savā atbildē Viņš pārskata laulību no pasaules radīšanas līdz mūsu laikam, izskaidrodams Dieva laulības likumu attiecībā pret nešķīstību, laulības pārkāpšanu, šķiršanos un atkalprecēšanos. Jau savā kalna runā, (Mat. 5:27-32) Jēzus pieliek cirvi galvenai šķiršanas saknei - iekārei, šīs īstās mīlestības slepkavam. Viņš paziņo, ka laulība ir dievišķs iestādījums, no Dieva iekārtota cilvēcei par labu. Tā ir viena no vissvarīgākām parādībām cilvēku dzīvēs. Tā ir vissvētākā saite starp vīru un sievu, tik stipra, ka cilvēks atstās pat tēvu un māti un pieķersies pie savas sievas. Un tā kā neviens nav spējīgs mūs šķirt no Dieva mīlestības, tā neviens nevar šķirt vīru no sievas, tik vienīgi nāve. Mūsu Kunga laikos, kā arī tagad ieradums ir šķirties no sievām pat maznozīmīgu iemeslu dēļ. Par piemēru: tur ir kāds vīrs, kas šķiras no savas sievas tikai tāpēc, ka viņa naktīs krācot. Cilvēki apmierinādami savas nevaldāmās dzimumtieksmes nodevās izlaidībai un seksuāliem izkropļojumiem. No cilvēkiem, kas cenšas attaisnot dzimumu izlaidību, nereti var dzirdēt bēdīgi slaveno formulu – daba prasa. Bet tas taču ir dabas apmelojums. Jēzus notiesāja šo šķiršanās ieradumu iespējami stiprā valodā, ka Dievs ienīst šķiršanos. Pilnīgi tīrai jābūt tikumīgai dzīvei. Jāievēro atturība. (Maleahijas gr. 2:14-16).
Jēzus teica tiem, ka Mozus atļāva šķirties no savām sievām viņu sirds cietības dēļ, bet no iesākuma tas tā nebija. (Dievs šo to cilvēkiem atļāva, ko Viņš iesākumā nebija domājis.) Bet tālāk Jēzus teic: “Bet Es jums saku, kas no savas sievas šķiras, ja ne nešķīstības dēļ, un precē citu, tas pārkāpj laulību.” (Mat. 19:9) Te redzam nešķīstību kā vienīgo Bībeles izņēmumu un cēloni šķiršanai no laulības partnera un atkal precēšanai ar citu, kamēr pirmais vīrs vai sieva dzīvo. Šis pats izņēmums ir Mat. 5:32. “Bet Es jums saku: ikviens, kas no savas sievas šķiras, izņemot nešķīstības gadījumu, tas viņu spiež laulību pārkāpt un kas atšķirtu precē, tas pārkāpj laulību.” (Nešķīstība un laulības pārkāpšana). Tie ir divi vārdi ar dažādu pielietojumu. Abās divās Rakstu vietās šie divi vārdi ir nolikti blakus. Meklējot vārdu – “fornication” (angļu val.) - nešķīstības izskaidrošanu vārdnīcās atrod: nelaulāta persona izdara nešķīstību, bet vienīgi laulāta persona pārkāpj laulību. Šajos gadījumos ļaunais akts izdarīts ārpus (pirms) laulības, un tāpēc saucās nešķīstība. Ja izdarīts pēc laulības, kad dzīvo ar pirmo vīru, Jēzus to sauktu par laulības pārkāpšanu. Tāpat Viņš to sauktu, ja atkal precētos un dzīvotu ar otru vīru. Vēl vairāk, Jēzus nelietotu šos divus dažādos vārdus – nešķīstība un laulības pārkāpšana vienā pantiņā, ja tie apzīmētu vienu un to pašu lietu.
Ļoti svarīgi ir izprast šo vārdu nozīmi. Bībele taisa starpību starp nešķīstību un laulības pārkāpšanu.
“No sirds iziet ļaunas domas, slepkavība, laulības pārkāpšana, nešķīstība, zādzība, nepatiesa liecība, zaimi” (Mateja ev. 15:19).
“Jo no iekšienes, no cilvēka sirds iziet ļaunas domas, nešķīstība, zādzība, slepkavība, laulības pārkāpšana” (Marka 7:21).
“Bet netiklības novēršanas labā, lai katram ir sava sieva un ik katrai savs vīrs” (1.Kor. 7:2).
“Jeb vai nezināt, ka netaisnie neiemantos Dieva valstību? Nepieviļaties! Ne netikļi, ne elku kalpi, ne laulības pārkāpēji, ne kārumnieki, ne vīriešu apgānītāji, ne zagļi, ne mantrauši, ne dzērāji, ne zaimotāji, ne laupītāji neiemantos Dieva valstību” (1.Kor. 6:9-10).
“Laulība lai ir godā visiem un laulības gulta neaptraipīta, jo netiklos un laulības pārkāpējus Dievs sodīs” (Ebr. 13:4).
Šo starpību var redzēt arī Bībeles vārdnīcās. Kādā Bībeles ir šāda piezīme pie Mateja ev. 19:9: “Nešķīstība ir seksuāls sakars ārpus laulības un, ja tā top atklāta pēc laulības, tā anulē laulības derību. Laulības pārkāpšanas vai neatļautu sakaru dēļ pie laulības vīrs var atšķirties no sievas un otrādi, bet nevar atkal precēties ar citu, kamēr vainīgā puse dzīvo, izņemot nešķīstības grēku (Mateja ev. 5:32). Tas ir vienīgais Svēto Rakstu gadījums, saraut laulības attiecības, tas viņu spiež laulību pārkāpt, nostāda viņu briesmās atkal precēties: “Kas šķirtu precē”. Precēt to, kas ir šķirts, ir pārkāpt laulību.”
Farizeji teica Jēzum (Jāņa ev. 8:41): “Mēs neesam netiklībā (ārlaulībā) dzimuši, likdami manīt, ka Jēzus ir dzimis ārlaulībā. Jāzeps taisījās no Marijas šķirties (Mateja ev. 1:19). Negribēdams darīt viņai kaunu, taisījās viņu slepeni atstāt – domādams, ka viņa ir netikle. Tā mēs redzam - vīrs var šķirties no sievas, kad viņš atrod, ka viņa ir bijusi netikle un ne jaunava ar jaunavības pazīmēm, kad viņš to precēja. Viņš atrod viņā nešķīstību (5.Mozus 24:1). Ja viņš atrod to jaunavīgu, viņš nevar no tās šķirties, tas nedrīkst viņu atlaist visu viņa mūžu dienu. (5.Mozus 22:19). Mozus bauslība deva šķiršanas atļauju nešķīstības gadījumā. Un kad vīrs pārkāpj laulību ar sava tuvākā sievu, tad tie ir jānodod nāvei un viņiem ir jāmirst, kā pavedējam tā pavestai. Laulības pavedējus nomētāja ar akmeņiem. Tad nevainīgā puse varēja atkal precēties, jo viņas līdzgaitnieks bija miris.
Jēzus nenāca grozīt vai iznīcināt laulības likumu, bet nolikt viņu atpakaļ tanī standarta šķīstības vietā, kurā Dievs to bija nolicis iesākumā. Laulība ir ļoti nopietna lieta un Dievs grib, lai mēs to kā tādu turam svētā vietā līdz nāvei. Ne līdz apnikšanai, neuzticībai, pamešanai, laulības pārkāpšanai, greizsirdībai vai vēl līdz citiem mazvērtīgiem iemesliem. Tikai līdz nāve šķir!
Daži domā, ja vīrs vai sieva izdara laulības pārkāpšanu, tie ir miruši nevainīgai pusei, kurai tad ir brīvi precēties atkal. Ne tā! Nāve tur nav domāta alegoriski, simboliska, arī garīga nāve, bet īsta - fiziska nāve.
Šinī baznīcā (t.i. Rīgas Matejā) kādreiz sludināja mācītājs Kurcītis. Viņš stāstīja piedzīvojumu Sibīrijā. Viņš braucis pa Jeņisejas upi. Kad kuģis gājis cauri bīstamām krācēm, visi kuģa pasažieri nākuši un piesaukuši savu Dievu. Tikai viens ķīnietis nelūdzis. Kad kuģis iegājis atkal mierīgākos ūdeņos, Kurcītis prasījis ķīnietim: “Kāpēc jūs nelūdzāt?” “Manam dievam uz ūdeņiem nav nekāda teikšana,” atbildējis ķīnietis. Mūsu dienās tā daudzi rīkojās, it kā mūsu dzīvajam Dievam “uz ūdeņiem” nebūtu nekāda noteikšana. Kad okeāns starpā, tad Dieva laulības likums nav vairs spēkā, tad no laulātā drauga šķirās un dodas jaunā laulībā.
Daudz tiek runāts par nevainīgo pusi kurai esot tiesības atkal precēties. Bet mums vajag skatīties uz Pestītāja lūpām un klausīties, kad viņš teic: “Bet Es jums saku...” Viņš skaidri paziņo visas atkal precēšanās, kamēr atšķirtā puse vēl dzīvo, par laulības pārkāpšanām. Vienīgi nevainīgā puse (Mat. 19:9), kas precēja netikli krāpnieciskā laulībā, kas jūtās kā apmānīts, kam nav atklāta pirmā mīlestība, - var šķirties un precēt citu un nevar tikt saukta par laulības pārkāpēju. Kur tad vēl Viņš saka, ka nevainīgā puse kādā citā gadījumā, arī laulības pārkāpšanā, var šķirties un atkal precēties, kamēr vainīgā puse vēl dzīvo? Kur, kur, kur? Mūsu cilvēciskie prātojumi un līdzjūtība tādām personām liek mums būt žēlīgākiem un taisnākiem par pašu Dievu, attiecībā pret nevainīgo pusi laulības pārkāpšanas gadījumā. Bet mums nav jānostāda zem jautājuma Dieva taisnība, žēlastība un mīlestība. Žēlīgi pret vīru, nežēlīgi pret vīra sievu, kura izraud acis. Grēkam ir savi soda sitieni un tie krīt tieši smagi arī uz nevainīgām pusēm. Piemēram, kāds vīrs izdara noziegumu un tiek ielikts uz mūžu cietumā. Viņa sieva un bērni ir nevainīgi un tiem sāp vīra un tēva trūkums, bet nevar viņu atgūt. Pēc Rakstiem nevar dabūt citu vīru un tēvu. Tā arī ir laulības pārkāpšana. Zaudē kāju un cilvēks paliek uz mūžu kroplis, invalīds, kad cietēja puse iziet pie cita. Laulības pārkāpēja nevainīgai sievai un bērniem jācieš, ka tie nevar dabūt citu vīru un tēvu, kamēr vīrs, laulības pārkāpējs, dzīvo. Cilvēks caur grēku šķir sevi no Dieva. Vīrs caur laulības pārkāpšanu šķir sevi no sievas. Viņš to dara. Nevainīgā sieva var dzīvot prom no vīra. “Un, ja tā ir atšķīrusies, tad tai jāpaliek neprecētai, vai izlīgt ar savu vīru un vīram neatstumt sievu.” (1.Kor. 7:11) Viņai jādara viss iespējamais, lai vīrs atzītu, atgrieztos, atzītu savu grēku un nāktu atpakaļ. Ja sieva ir likumīgi šķīrusies, viņa atver ceļu uz atkal precēšanos un dzīvi laulības pārkāpšanā. Šķiršanās uz laiku uz savstarpēja vienošanās pamata un veselības dēļ ir pēc Svētiem Rakstiem. (1.Kor. 7:5-11) Bet nedod tiesības precēties no jauna.
Šī šķiršanās laulības pārkāpšanas dēļ var būt gultas un galda ziņā, bet ne laulības derības ziņā. Cik tomēr maz procenti šķiras laulības pārkāpšanas dēļ, un no šī skaita daži, kuri šķiras no sievām un vīriem, ir paši nevainīgi laulības pārkāpšanā. Un, ja tas būtu īsti pierādīts, ka laulības pārkāpšana dod bībelīgu pamatu šķirties un nevainīgai pusei atkal precēties, kurš būtu spējīgs noteikt, cik katra puse vainīga vai nevainīga viltībā, plānošanā un krāpšanā, lai panāktu dzīves drauga maiņu? Bieži tos, kurus turam nevainīgus, atrodam vainīgus laulības pārkāpšanā. Ja uz laulības pārkāpšanas pamata varētu šķirties un atkal precēties, tad tas apdraudētu gandrīz visus laulātos, jo Jēzus teica, ka cilvēks pārkāpj laulību uzlūkojot vai iekārojot. Kāpēc šķiršanās jautājumā tiesnesis, kurš izdarījis 500 laulības šķiršanas gadā ziņo, ka 90% gadījumos šķirteņi atrada kādu citu, kurš patika vairāk kā bijušais dzīves draugs, ar kuru bija laulāts. Kauns!
Daži saka: “Es nebiju atpestīts, kad es precējos, vai kad es šķīros.” Dieva Vārds teic, “tu tiksi saukts laulības pārkāpējs” (Rom. 7:3). Tātad - ja tavs vīrs ir dzīvs un tu nodosies citam vīram, tevi sauks par laulības pārkāpēju. Arī Jēzus paskaidro, ka tas kurš šķiras un atkal precas, ir vainīgs laulības pārkāpšanā. Kristus saka: “Ja kas no savas sievas šķiras un precē citu, tas laulību pārkāpj pret viņu. Un ja sieva no sava vīra šķiras un ar citu apprecas, tā laulību pārkāpj” (Marka ev. 10:11-12). “Katrs, kas atlaiž savu sievu un apprec citu, pārkāpj laulību, un tos, kas tādu precē, ko vīrs atlaidis, arī pārkāpj laulību.” (Lūkas ev. 16:18).
Tātad, ja tu neesi bijis kristietis, tas tevi neatbrīvo no laulības likuma. Nav cita morāles likuma, un tu nevari izvairīties no atbildības ar to, ka esi laulāts uz jūras vai kādā citā valstī. “Atzīstot, ka bauslība nav dota taisniem, bet netaisniem un nepaklausīgiem, bezdievīgiem un grēciniekiem, negantiem un nesvētiem, tēva un mātes slepkavām, cilvēku kāvējiem, netikļiem, vīriešu piegulētājām, cilvēku pārdevējiem, melkuļiem, zvēresta lauzējiem un ja kas cits ir pretim veselīgai mācībai.” (1.Tim. 1:9-10). “Kura dvēsele grēko, tai jāmirst.” (Ecēhiēla 18:4) Un Jēzus paziņo, ka “nāks ārā no kapiem, … kas ļaunu darījuši, lai celtos augšām sodam” (Jāņa ev 5:29).
Daži domā tā - ja tas Kungs ir piedevis un pieņēmis kādu vīru vai sievu, kas šķīries un atkal precējies, tad arī mums vajag piedot un pieņemt par kristieti. Dievs pieņem tikai tad, ja staigā Viņa Vārda gaismā un Kristus asinīs šķīsta un ir sadraudzība ar Viņu. “Bet ja mēs dzīvojam gaismā, kā Viņš ir gaismā, tad mums ir sadraudzība savā starpā un Viņa Dēla – Jēzus asinis šķīsta mūs no visiem grēkiem” (1.Jāņa 1:7). Vienmēr atminiet, ka Jēzus nāca glābt savus ļaudis no viņu grēkiem (Mat. 1:21). Tāpat, ja tie bija laulības pārkāpēji, kad atgriežas, tie joprojām ir vainīgi laulības pārkāpšanā, ja tie nepārtrauc attiecības, kuras padara tos par laulības pārkāpējiem. Grēku nevien jāatzīst, bet arī jāatstāj. Bībele māca kā lietas var izlabot. “Bet Caķejs piegāja pie Jēzus un sacīja: “Kungs, pusi no savas mantas es gribu dot nabagiem, un ko es citiem esmu izspiedis, es četrkārtīgi gribu atdot.”” (Lūk. 19:8). “Tā, ka viņš atmaksā par laupīto un staigā pēc Dieva likumiem un nedara ļaunu, tad tas patiesi dzīvos un nemirs.” (Ecēhiēla 33:15). Jēzus to novērtēja un atalgoja Caķeju ar pestīšanu. Nav jāizlabo lietas, lai mantotu pestīšanu, bet jāizlabo lietas tāpēc, ka ir mantojis pestīšanu, lai to paturētu. Piemēram, ja cilvēks ir nozadzis auto savam kaimiņam un teiks, ka viņš ir atzinis savu zādzību un mantojis pestīšanu un izplata kristīgu iespaidu, bet auto neatdod, bet izmanto savām vajadzībām un braukā ar zagto auto. Tāpat, ja kāds ir panācis, ka kaimiņa sieva ir šķīrusies no sava vīra un viņš to ir apprecējis un turpina dzīvot ar to. Ved šo (vīru vai sievu) atpakaļ pie īstā vīra un bērniem un topi vaļā no laulības pārkāpšanas.
Piemēram, precēta sieva pēc likuma saistīta ar vīru kamēr tas dzīvs, bet kad tas ir miris, viņa kļuvusi brīva no likuma, kas viņu saista (Rom. 7:2). Pāvils dod nemainīgu laulības likumu. Viņš to dod kā faktu, kurš ir spēkā arī šinī žēlastības laikā, ne atpakaļ bauslībā. Viņš paziņo, ka sieva tagad ir saistīta ar viņas vīru pēc likuma tik ilgi, kamēr viņš ir dzīvs, bet nav saistīta tad, kad viņš vairs nav dzīvs.
Sarunā ar sievu no Samarijas Jēzus teica: “Ej, sauc savu vīru un nāc šurp.” Samariete teica, ka viņai vīra nav un piekrita, ko Jēzus teica, ka 5 vīri viņai bijuši, bet tas, kas viņai tagad ir tas nav viņas vīrs. Bija redzams, ka viņa daudz šķīrusies un atkal precējusies un tagad, laulības likuma un Jēzus priekšā, - lielā siržu Mantotāja priekšā – viņai nebija drosmes savu tagadējo dzīves biedru saukt par savu īsto vīru.
Gadījumā ar sievu, kura bija pienākta pašā laulības pārkāšanā (Jāņa 8:3-10) (ievērojiet, ka laulības pārkāpšanā, nevis nešķīstībā), farizeji taisīja lielu izrādi, bet pēc viņu bauslības tiem vajadzēja arī vainīgo vīru atvest, un tad abus, sievu un vīru, nomētāt akmeņiem. Pestītājs redzēja viņu motīvus. Viņi gribēja Jēzu savaldzināt, bet Viņš piemēroja gadījumu un deva taisnu spriedumu. Viņš atzīst sievas pārkāpšanas grēku, bet piedeva to un teica, lai iet un negrēko vairs. Šis piemērs mums dots, lai laulības pārkāpējiem un pārkāpējām dotu izdevību atgriezties un nākt atpakaļ, pie paša dzīves biedra vai biedrenes.
Kad Jēzus jautāja personīgi par laulības šķiršanu Viņa mācekļiem, kuri nebija farizeji, bet kristieši, kuri gāja Jēzus Kristus evaņģēliju sludināt visai pasaulei, Viņš teica skaidri un noteikti: “Ja kas no sievas šķiras un precē citu, tas pret viņu pārkāpj laulību. Un ja sieva šķiras no vīra un ar citu apprecas, tā pārkāpj laulību” (Marka 10:11-12). Arī Lūkas 16:18: “Katrs, kas atlaiž savu sievu un precē tādu, ko vīrs ir atlaidis arī pārkāpj laulību.” Jēzus bezbailīgi mācīja pret šķiršanos un atkal precēšanos un teica saviem sekotājiem: “Ejiet un māciet visus ļaudis turēt, ko Es jums esmu pavēlējis” (Mat. 28:19-20). Un ja šī mācība tiks uzticīgi paklausīta, tad daudz nevainīgas personas tiks pasargātas no laulības šķiršanas un atkal precēšanās. Viņas nenonāks tanīs nesvētītās laulībās, kas ienākušas svētītās mājās, jo Jēzus tos nesauc par vīru un sievu, bet gan par laulības pārkāpējiem un Dievs paziņo, ka tie neiemantos Debess Valstību. Sargi ģimenes laimi! Tā ir mīļākā vieta šinī pusē Debesīm. Pamestās ģimenes jāatjauno - tēvs, māte un bērni atpakaļ kā agrāk. “Un tomēr jūs jautājat, kāpēc tas tā? - Tāpēc, ka tas Kungs ir bijis par liecinieku tev un tavu jaunības gadu sievai, kuru tu tagad esi atstūmis un ienīsti, kaut viņa bija tava līdzgaitniece un uz svinīgi noslēgto draudzības pamata ir tava sieva un tavas paša derības sieviete” (Maleahijas 2:14).
Jāatceras, ka jaunās ģimenes ir veidotas uz to ģimeņu drupām, kas ir sadragātas caur šķiršanos un cilvēki, kas sāk šķirties, tiem šķiršanās kļūst par paradumu. Poligāmām tieksmēm ir jāizzūd kā aizvēsturiskai īpašībai, tā kā izzūd tieksme uz laupīšanu un slepkavošanu. Šī tieksme likvidē laulības nozīmi. Pret šo mēri jācīnās. Šķiršanās drudzis ir jāapkaro. Smagi cieš bērni. Bērnu dvēselēm nevar piešķirt alimentus.
Mēs zinām, ka ir daži godīgi cilvēki, kuri domā, ka laulības pārkāpšana un nešķīstība ir viens un tas pats akts. Un kad tas tiek izdarīts no kāda laulāta cilvēka, tad it kā nevainīgai pusei tiesības šķirties no vainīgās puses un daži pat tic vairāk, ka nevainīgā puse pēc Svētiem Rakstiem var precēt citu. Tādai mācībai Bībelē nav pamata. Svētos Rakstos uz to nav dota atļauja. Pieņemsim, ka Mateja evaņģēlijā minētā nešķīstība nozīmētu to pašu, ko laulības pārkāpšana. Vai uz tā pamata varētu uzņemties tik briesmīgu risku – šķirties un vēl tālāk – precēt citu?
Paklausība Dieva laulības likumam ir labāka nekā upuris un kristīgu darbu daudzums. Nekas nevar izpirkt to grēku – dzīvot laulības pārkāpšanā ar šķirteni. Vai esiet ievērojuši, ka Bībelē šķirtu cilvēku laulības, kamēr atšķirtais dzīves biedrs vēl dzīvo, vienmēr tiek saukts – laulības pārkāpšana un ne nešķīstība? Laulības pārkāpšana un nešķīstība nenozīmē vienu un to pašu. Piemēram, ja laulātai sievai un nelaulātam vīrietim ir neatļauti sakari, tad viens un tas pats akts ir laulības pārkāpšana sievietei, tāpēc, ka viņa ir laulāta un nešķīstība vīrietim, tāpēc, ka viņš nav laulāts. Šie vārdi nav sinonīmi un nevar tikt apmainīti, kaut gan dažreiz tos tā lieto. Tā kā cilvēki dažreiz lieto vārdus, dvēsele un gars, kaut gan Dieva Vārdi tos atšķir (Ebrejiem 4:12). Mēs dzīvojam zem žēlastības, Vasarsvētku spožā gaismā, aizraušanas gaidās un nākamās tiesas priekšā. Kāda liela mīlestība ir Dievam! Viņš ir mūsu Radītājs un mēs esam padoti viņa likumam. Cilvēks var tikt notiesāts, izciest sodu par noziegumu un būt brīvs no civillikuma, bet viņam jāatzīstas, jāatgriežas un jādabū piedošana no Dieva, citādi tas pats noziegums viņu sastaps tiesas dienā. Cilvēks var būt civillikumam paklausīgs, bet vēl nekārtībā ar Dievu un negatavs Viņu sastapt. Dažādu valstu tiesneši un likumi var daudz un dažādu iemeslu dēļ ļaut šķirties un atkal precēties, bet tie nevar atbrīvot cilvēku no atbildības Dievam un Dieva likumiem un sodiem attiecībā uz šķiršanos un atkal precēšanos. Tev grūti nāksies pret dzenuli spārdīt! Parasti spārda to Dieva kalpu, kas sludina Dieva likumu.
Dievs ir pāri visiem un Viņa likumi ir visaugstākie. Kas nav paklausījuši, tiem vajag atzīties, atgriezties un atstāt grēku. Citādi lieta nāks Dieva tiesas priekšā un Lielais Tiesnesis teiks, ka tie ir laulības pārkāpēji un laulības pārkāpējas, kuri nevar iemantot Debesu valstību. Beidzamā tiesa. Spriedums galīgs. Nepārsūdzams. Gribās nopietni brīdināt tos, kuri vēl nav iepinušies šinī sātana šķiršanās un atkal precēšanās tīklā. Tiem, kas šinī tīklā atrodas, jāsaskata bībelīgais ceļš uz brīvību.
Kāpēc uzņemties tādu risku, kāpēc precēt tādu, kam šķirtais dzīves draugs vēl dzīvs? Ja esi precējies, kāpēc būt dalībniekam pie šķirteņa?
Tas ir bīstami. Dārgā dvēsele! Līdzceļotāj uz Dieva troni! Uz kādiem rakstiem tu paļaujies atkal precēdamies? Uz kādiem laulādamies? Šodien vēl visu var labot! Grēku var šķīstīt zem Kristus asinīm. (1.Jāņa 1:7-9) Tiesas dienā būs par vēlu. “Kas savus pārkāpumus apklāj, tas tam neizdosies, bet kas tos izsūdz un atstāj, tas dabūs žēlastību” (Salamana pam. 28:13). Āmen.
Informācijai:
1966. gada 24.-26. jūnijā notika Latvijas baptistu draudžu pārstāvju kongress, kurā tika ievēlēts bīskaps Pēteris Egle. Kongresa laikā tika nolasīti vairāki referāti - K.Biķis "Laulības dzīve", J.Ezeriņš "Koru darbs", E.Strēlis "Mūsu draudžu nākotne"
"Latvijas baptistu vēsture", J.Tervits 161.lpp Rīga, LBDS 1999
