Sevis mīlēšana
Kā mēs varam izpildīt Jēzus pavēli, ja mēs sevi ienīstam? Vai tevī nav ne grama līdzjūtības? - Deivs Hants (Dave Hunt)
Tulkojis: Filips B. © 2026
JAUTĀJUMS: — Tu saki, ka Bībele nemāca sevis mīlēšanu un ka mums ir iedzimta tieksme pārāk daudz mīlēt sevi. Tomēr Jēzus Kristus ir teicis, “Mīli savu tuvāko kā sevi pašu.” Kā mēs varam izpildīt šo pavēli, ja mēs sevi ienīstam? Jā, esmu dzirdējis cilvēkus pavisam nopietni sakām “Es sevi ienīstu!” Šie cilvēki ir nožēlojami, dziļas depresijas nomākti un daži no viņiem apsver pašnāvību. Ko varam darīt ar šiem cilvēkiem? Vai tevī nav ne grama līdzjūtības?
ATBILDE: — Patiesa līdzjūtība pret šādiem cilvēkiem mudinātu mūs censties palīdzēt viņiem iepazīt šīs problēmas Bībeliskos risinājumus, nevis maldu risinājumus, kurus piedāvā bezdievīgā pasaule. Jēzus pretinieki, cenzdamies Viņu pieķert vārdos, reiz uzdeva šādu jautājumu: “Mācītāj, kurš ir augstākais bauslis bauslībā?” Bet Jēzus tam sacīja: "Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas sirds un no visas dvēseles, un no visa sava prāta. Šis ir augstākais un pirmais bauslis. Otrs tam līdzīgs ir: tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu. Šinīs abos baušļos ir saņemta kopā visa bauslība un pravieši." (Mateja 22:36-40)
Ievērosim, Kristus teica, ka baušļos – Tev būs mīlēt Dievu un savu tuvāko “ir saņemta kopā visa bauslība un pravieši.” Tā kā šie divi baušļi sevī ietver visu Svēto Rakstu būtību, tiem vairs neko nevajag un nedrīkst pievienot. Tomēr šiem diviem baušļiem tiek pievienots trešais: sevis mīlēšana. Mūsdienās plaši tiek mācīts ne tik vien pasaulē, bet vēl jo vairāk draudzē, ka sevis mīlēšana ir ļoti nepieciešama un ka tā patiesībā ir pirmais un vislielākais bauslis, tādējādi nonākot pretrunā ar Kristu. Kristīgie psihologi mums māca, ka nepakļaujoties šim pirmajam sevis mīlēšanas bauslim, mēs nevaram pakļauties arī pārējiem diviem – mīlēt Dievu un savu tuvāko.
Kristīgie psihologi bieži vien atklāti un pat ar lepnumu atzīst faktu, ka iesākums šai modernajai Svēto Rakstu sagrozīšanai meklējams humānisma psiholoģijā. Piemēram, Brūss Narramors (Klaida Narramora, kuru mēdz dēvēt par kristīgās psiholoģijas krusttēvu Amerikā, brāļadēls) raksta “Tādu humānisma psihologu kā Karla Rodžersa un Abrahama Maslova ietekmē daudzi no mums, kristiešiem, ir sākuši saskatīt vajadzību pēc sevis mīlēšanas un pašapziņas celšanas. Ir labi un pat nepieciešami pievērst uzmanību šai tēmai.
Narramors piekrīt, ka pēdējo 3500 gadu laikā neviens, kurš pētījis Bībeli ar lūgšanu sirdī, nav tanī atradis šādu ideju; šī “jaunā patiesība” ir nākusi no humānistiem. Kristiešu psihologi, šķiet, nesaredz nekā nepareiza faktā, ka viņu teorijas un prakses nāk no tik bezdievīgiem avotiem un nekaunas par to. Pēdējo divtūkstoš gadu laikā, kopš Kristus ir miris par mūsu grēkiem un uzkāpis pie Tēva labās rokas, neviens nav nekur Bībelē atradis nepieciešamību mīlēt sevi vai celt savu pašapziņu un imidžu.
Kalvins, Luters, Veslijs, Sperdžens, Mūdijs un citi ir atraduši tieši pretējo Dieva Vārdā, par kuru Jēzus saka “Tavi vārdi ir patiesība” (Jāņa 17:17). Ateisma ideju pārņemtie humānisti bija tie, kuri atklāja šo “jauno patiesību”. Grūti noticēt, ka caur kristīgās psiholoģijas maldinošo ietekmi draudzē, pat kristiešu vadītāji šos melus uzskata par valdzinošiem un izplata tos tālāk ganāmajam pulkam caur grāmatām un sprediķiem.
Tālu no paša mīlestības mācīšanas, Kristus, sakot: “Tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu,” vēlējās pateikt: “Jūs sevi barojat un ģērbjat, dienu un nakti rūpējaties par sevi. Tagad parādiet saviem tuvākajiem to pašu mīlošo uzmanību, ar kādu jūs bagātīgi apveltāt sevi. Mīliet savus tuvākos tāpat kā jūs pārlieku mīlat sevi.” Kristus nebūtu mūs mācījis mīlēt savus tuvākos kā sevi pašu, ja mēs nemīlētu sevi pietiekoši labi. Viņš pavisam noteikti neteica: “Mīli savu tuvāko kā tu nepietiekami mīli sevi pašu”!
Traģiski, ka pirmais bauslis – mīlēt Dievu – ne tikai tiek piemirsts, bet tas pat tiek nolikts otrajā vietā, kamēr sevis mīlēšana tiek novietota pāri visam citam. Tā vietā, lai mūs apsūdzētu, par nespēju mīlēt Dievu ar visu savu sirdi, prātu un dvēseli kā lielāko no grēkiem un sakni visām mūsu personīgajām problēmām, mūs vēl un vēlreiz mudina savus pūliņus vērst uz sevis mīlēšanu, cienīšanu un vērtēšanu kā risinājumu depresijai un citiem neticības simptomiem. Kāda Svēto Rakstu sagrozīšana! Un Dievs pauž ar nožēlu: “Manai tautai tas patīk” (Jeremijas 5:31).
Jā, ir cilvēki, kuri raudot pasludina: “Es sevi ienīstu!” Tomēr, veselais saprāts saka, ka tā nav patiesība. Viņi varētu ienīst savu stāvokli, stāju, augumu, nespēju, izskatu, darbu, algu, akadēmiskos sasniegumus, vai veidu, kādā citi cilvēki attiecas pret viņiem, bet viņi neienīst sevi pašu. Ja viņi patiešām sevi ienīstu, viņi priecātos, ka viņi ir neglīti, ka viņiem maz maksā, viņiem dara pāri utt. Psiholoģija ir pārliecinājusi miljonus noticēt meliem. Bībele saka patiesību: “Neviens nekad vēl nav ienīdis pats savu miesu (tas ir sevi pašu)” (Efeziešiem 5:29). Kad kristus teica: “Mīli savu tuvāku kā sevi pašu,” Viņš nemācīja mūs labot iedomātu pašnoraidīšanu vai sevis nīšanu. Viņš norādīja uz pārmērīgu aizraušanos ar sevi – savtīgumu un sevis mīlēšanu, kas ir mūsu dabīgā tieksme. Un kuram no mums nevajadzētu ieklausīties mūsu Kunga pamācībā? Traģiski, ka tikai daži patiešām ieklausās.
Tā vietā, aizvien populārāka kļūst šī herēze. Billijs Grehems un citi evaņģēliskie vadītāji ir slavējuši Robertu Šulleru, kaut gan viņu nāktos atspēkot. Viņa zaimojošā grāmata - "Sevis Mīlēšana, Panākumu Virzošais Spēks" (Self-Love, the Dynamic Force of Success) – tiek nepārtraukti, nu jau gandrīz četrdesmit gadus, pārdota kristīgajos grāmatu veikalos un daudzi draudžu vadītāji to atbalsta. Grāmatas priekšējais vāks sola “Mācies MĪLĒT SEVI – noslēpums laimei dzīvē, mīlā, visā, ko tu dari.” Kāds varētu brīnīties, kā tas, ko Jēzus nosauca par “augstāko un pirmo bausli” (Mateja 22:37-38) izkrita caur Šullera teoloģijas ‘caurumiem’ un pat neizpelnījās pieminēšanu šajā grāmatā?
Grāmata nav par Dievu, bet viscaur par mani, mani un vēlreiz mani – to, ar kuru citi ellē ieslodzītie kopā mocīsies mūžīgi.
Citu apakšvirsrakstu starpā lasām šos, kuri diez gan labi izskaidro par ko stāstīts šajā anti-bibliskajā grāmatā:
• Mīlēt Sevi Tā Ir Patiesā Reliģiozitāte
• Pēc Šīs Grāmatas Izlasīšanas Tu Būsi Cits Cilvēks
• Universālā Tieksme Uz Sevis Mīlēšanu
• Sevis Mīlestība Atklāj Dziļi Tevī Apslēpto Diženumu
• Sevis Mīlestība Ir Būt Lepnam Part To Kurš Un Kas Tu Esi
• Sevis Mīlestība Ir Izbaudīt Dieva Darbu Tevī Un Caur Tevi
• Mīli Sevi un Kļūsti Dzīvs
• Mīli Sevi un Tavi Sapņi Var Piepildīties
• Mīli Sevi un Izbaudi Lielo Dvēseles-Izplešanās Pieredzi
• Vai Ģimenes Sabrukšanā Vainojama Paša Mīlestības Sabrukums?
• Pašpārliecinātība ir Patiesa Drošība
Bībele pavēl mums mīlēt Dievu, tuvāko un pat ienaidniekus, bet nekad Dieva Vārds nav pavēlējis vai pat iedrošinājis mūs mīlēt sevi. Mūs pamudina būt mīlošiem, laipniem, žēlsirdīgiem, pacietīgiem, sludināt evaņģēliju visai radībai utt – bet nekad mēs netiekam pamudināti būt ‘patiesi reliģiskiem’.
Iepazīsti “diženumu, kas snauž dziļi tevī”? Pamēģini to izdarīt Dieva klātbūtnē! Ījabs teica: “Tagad arī mana acs Tevi skatījusi! Tāpēc atzīstu sevi par vainīgu un nožēloju savu rīcību, būdams gatavs sēdēt pīšļos un pelnos” (Ījaba 42:5-6). Jesaja teica: “Bēdas man, jo es esmu nāvei lemts! Es esmu cilvēks ar nešķīstām lūpām un dzīvoju tautas vidū, kam nešķīstas lūpas, un tagad nu es redzēju ar savām acīm Ķēniņu, To Kungu Cebaotu!” (Jesajas 6:5) Šullers, acīmredzami nav “redzējis Ķēniņu To Kungu Cebaotu,” nedz tie, kuriem viņa idejas šķiet aizraujošas.
“Patiesa drošība” rodas “pašpārliecinātībā”? Pāvils teica, ka “neuzticas miesai” (Filipiešiem 3:3); Salamans pamācīja: “Paļaujies uz To Kungu no visas sirds...” (Salamana Pamācības 3:5), un Dāvids vairākkārtīgi ir teicis “Es tveros (paļaujos) pie Sava Kunga... (Psalmi 11:1; 16:1; 25:2, u.c.).
Šullers šķiet ir nolēmis pretoties Bībelei, piedāvājot padomu, ko čūska ieteica Ievai – aizvietot Dievu ar sevi. Tas, ka tik daudz kristīgo vadītāju iesaka viņu un viņa pretbibliskās grāmatas un ka tik daudz simtu un tūkstošu vienkāršu kristiešu pieķeras viņa mācībai, norāda uz modernās kristietības bēdīgo stāvokli.
How can we obey Jesus' command to love others if we hate ourselves? Have you no sympathy?
"Psychology and the Church" - Critical Questions, Crucial Answers - Dave Hunt and Thomas A. McMahon, Pages: 299.-301.
"Psiholoģija un draudze" - Dave Hunt and Thomas A. McMahon, 299-301.lpp
