APDRAUDĒTAIS KRISTIETIS - Dieva patiesa darbība un sātana viltojumi

Apdraudētais kristietis -

Dieva patiesa darbība un sātana viltojumi

Dieva patiesa darbība

un sātana viltojumi (atdarinājumi)

 

… pārbaudat un izšķirat atziņā un visādā izmaņā, lai jūs būtu tīri un nevainojami … Filipiešiem 1:9-10

 … visā atziņā un izšķiršanas spējā, ka jūs spētu atšķirīgās lietas pārbaudīt, lai jūs varētu būt godīgi un bez vainas … Filipiešiem 1:9-10

 

DIEVA PATIESA DARBĪBA	VILTOTI ATDARINĀJUMI
1. Svētā Gara kristība vai Gara pilnība: Dieva Gara ieplūšana cilvēka garā to atbrīvo no dvēseles kundzības (Ebr.4:12) un padara to par atklātu kanālu un padevīgu darba rīku Svētā Gara pārplūšanai. Tas izpaužas spēkā liecināt par Kungu Jēzu un lūgšanas varā pret tumsības spēkiem. Tā ir patiesa kristība uz vienu Kristus miesu un visiem Viņa miesas locekļiem. Tās auglis ir grēka atzīšana citos un viņu atgriešana pie Dieva. Svētā Gara augstākās pilnības parādīšanās iet roku rokā ar cilvēka pilnīgu savu spēju pārvaldīšanu. Svētā Gara saņemšana ir tikai vienreizēja, bet daudz tam sekojošu piedzīvojumu, attīstību un jaunu krīžu, ir kā sekas jauniem ticības soļiem vai pieaugošai atziņai. Dažādi ticīgie piedzīvo dažādas piepildīšanas pakāpes ar to pašu Garu, pēc viņu individuālās gatavības. Daudz dvēseles caur to tiek ar paliekošu spēku sagatavotas kalpošanai.	1. Patieso Svētā Gara saņemšanu var pavadīt ļauno garu viltus darbība, ja ticīgais ļauj sevi iedzīt “tukšumā”, vai nodod savu garu pārdabīgiem spēkiem. Svētā Gara darbībai nav lietojami orgāni “bezdarbīgs, pasīvs gars” un “neapvaldīta miesa”, bet tie dod ļauniem gariem iespēju cilvēku iegūt savā varā. Šeit var rasties pretruna – laikā, kad Svētais Gars kā atbildi uz ticīgā nodošanos piepilda garu, tajā pat brīdī arī pārdabīgi ļauni spēki izlieto cilvēka pasivitātes dēļ tā jutekļus. Viņi šajā gadījumā jutekļu laukā var izsaukt parādības, kas līdzinātos Gara kristībai. Šo viltus parādību sekas ir ļoti daudzpusīgas un aptver plašu darbības lauku, skatoties pēc dažādiem atsevišķiem notikumiem. Abstraktām (iedomātām) sekām ir “satraucoši” piedzīvojumi, bet maz patiesu augļu, dvēseles un miesas novadā mazākā vai lielākā mērā apsēstība no ļauniem gariem, nošķiršanās gars no citiem, dievišķās vienprātības vietā u.t.t.
2. Dieva klātnība: To var vienīgi caur Svēto Garu, garā uztvert. Ja Dievs kādu telpu piepilda, tad to apzinās cilvēka gars, bet nekādā ziņā tā jūtekļi. Klātesošiem ir pilnīga noteikšana pār savām spējām un viņu domas ir skaidras. Viņu gars instinktīvi jūt, “ko Gars grib” (Rom.8:27, Ps.34:19), un prāts priecīgi pakļaujas Dieva prātam. Visas cilvēka rīcības, kas sevi ļauj vadīties no patiesas, neaizēnotas Dieva klātnības, saskan ar augstākiem harmonijas un žēlastības ideāliem.	2. Dieva Gara klātnības atdarinājumu izjūt galvenokārt miesā un uztver ar fiziskiem jūtekļiem, kā “caurstrāvojumus” un “uguni” u.t.t., pie kam gars atrodas bezdarbīgā pasīvā stāvoklī. Ja telpā tiek atdarināta Viņa klātnība, tad tas izjūtams kā “vēsma” vai “vējš”. No šīs maldīgās “klātnības” iespaidota persona rīkojas gandrīz vai automātiski un pie tam viņas būtnes raksturam pilnīgi nepiederošā veidā. Bieži apzīmētā persona savu izdarību neatceras, kuru tā zem šīs “klātnības” varas izpildīja, kā nakts staigātājs neko neatceras par pusmiegā padarīto. Gara bezdarbību var arī pazīt pēc acu tukšās izteiksmes.
3. Caur Garu Dievs iemājo cilvēkā (Jāņa 14:23): Debesu Tēvs ir īsts Tēvs (Gal.4:6), Dēls – patiess Pestītājs, un Svētais Gars – patiesa Persona. Caur Svēto Garu ticīgo garā Viņi atklājas kā Viens, veicot minēto (Rom.8:9-11).	3. Ļaunie gari atdarina Trīsvienības atsevišķās Personas, kā tas tiem liekās izdevīgāki, lai tādā veidā atrastu pieeju pie cilvēka. Viņi strādā jūtekļos caur izjūtām, pie kam gara līdzdalība var būt pilnīgi izslēgta.
4. Kristus atklājas ticīgajam caur Savu Garu un tiek no viņa pazīts kā Augšāmcēlušais uz goda krēsla godībā. Tur ticīgais ar Viņu garā savienojas, līdz ar to, viņam Kristus dzīvība un raksturs top piešķirts, lai viņā uzceltu un radītu jaunu radījumu (Gal.1:16; 4:19; Kol.1:27), lai viņš visās lietās pieaugtu Kristū. (Piezīme: Salīdzini atdarinājumu: Šeit starpība parādās starp uz iekšu vērstu subjektīvu piedzīvojumu un uzticības pilnu skatu uz augšāmcēlušos Kristu Jēzu godībā. Atkarība no dzīvā Pestītāja un sadraudzība ar Viņu izceļ ticīgo iz sevis paša ārā (Efez.2:6), atverot tam jaunus redzējuma apvāršņus un novedot viņu pie skaidrākas sadraudzības ar visiem svētajiem.)	4. Kristus tiek it kā Persona cilvēka iekšienē atklāts, tur dvēsele griežas lūgšanā un kopj sadraudzību, bet tam trūkst patiesa dievišķa un patiesa pieaugšana jaunajā dzīvē un augoša savienotība ar Kungu debesīs. Gluži pretēji tam, Kungs debesīs šķiet ļoti tālu esošs. Atdarinājumi mērķē uz un beidzas ar “piedzīvojumiem”, kas uztur dvēseli sevī vērstā stāvoklī un ļauj tai ar sevi nodarboties.
5. Saņemt Dieva klātnības apziņu drīkst tikai garā, nekad tas nedrīkst notikt ar fizisko jūtekļu starpniecības palīdzību.	5. Ir maldinoša “dievapziņa”, kura pastāv “pārvarošu” jūtu izpausmē, kas miesu baro un garu slāpē.
6. Dieva svētuma apzināšanās izsauc ticīgā pielūgšanu un dievišķu godbijību, savienotu ar naidu pret grēku. Uz Golgātā izlieto asiņu pamata, Dievs tuvojas cilvēkam un meklē viņa mīlestību, bet Viņa klātnība tos nebaida.	6. Ļaunie gari atdarina Dieva svētumu tādā veidā, ka viņi iedzen bailes no Dieva, kuras cilvēkus aizdzen no Dieva, vai  piespiež tiem darboties verdziskās bailēs, kur nedz prāts iznākuma sekas pārbauda, nedz cilvēka griba ar priecīgu paklausību Dievam pakļaujas.
7. Pilnīga nodošanās: gara, dvēseles un miesas nodošanās nozīmē nodot visu cilvēku Dievam, lai Viņa prātu darītu un būtu arvien Dieva rīcībā. Dievs prasa cilvēka pilnīgu apzinātu sadarbību un saprātīgu visu spēju lietošanu. Rom.6:13 (Piezīme: “Sadarbība” iepretim “kontolei” ir tas atšķirīgais starp Dieva darbību cilvēkā un ar cilvēku, kontrastā ar ļauno pārdabisko spēku darbību pie cilvēka un cilvēkā.)	7. Pastāv tāda pasīva gara, dvēseles un miesas pakļaušana pārdabīgiem spēkiem, lai automātiski un aklā paklausībā ļautos vadīties, izslēdzot gribu un saprātu. Ļauno garu mērķis ir dabūt cilvēku savā kontrolē un tāpēc viņi cenšas tā pasīvo gribu pakļaut savai varai.
8. Kristus ciešanu sadraudzība: ir sekas uzticīgai Kristus apliecināšanai. Tādās ciešanās cilvēka garā izlaužas dievišķīgs prieks (Ap.d.5:41). Patiesas vienotības ar Kristu Viņa nāvē kļūšanas auglis, caur sadraudzību Viņa ciešanās, ir dzīvība citos, pieaugot gara lēnībai un šķīstot raksturu. 2.Kor.4:10-12	8. Ļauno garu sagādātās ciešanas iezīmējas demoniskā asumā un nenes augļus – viņu izraudzītais upuris caur tām drīzāk top apcietināts, nekā kausēts. Demoni var garam, dvēselei un miesai sagādāt neizsakāmas mokas. Apsēstība, kas iezīmējas caur neparastām ciešanām, var būt (neapzinātas) viltojuma pieņemšanas sekas, ļauno garu izsauktām ciešanām. Un pie tam ticīgais iedomājas, ka viņš dara Dieva prātu.
9. Uzticēties Dievam: ir no Dieva Gara radīta ticība, ar pirmcēloni pašā Radītājā. Ticīgais paļaujas uz to, ka Dievs pildīs, ko Viņš Rakstos apsolījis. Vienlaikus viņš ar saprātu un pārdomām pielieto visas savas spējas. Ticība ir Gara auglis, to nevar ar varu iegūt (Gal.5:22; 2.Kor.4:13).	9. Ja akli padodas pārdabīgiem atklāsmes vārdiem, var nonākt pie paļaušanās uz ļauniem gariem, kuri uzdodas par Dieva sūtņiem. Caur šādām lietām nonāk pie uzspiestas ticības, vai pie tādas ticības, kas cilvēku dzen pāri viņa iespējamības robežām un to noved pie rīcības, kas beidzas Dieva plānā neparedzētās sekās, smagos sabrukumos.
10. Paļauties uz Dievu nozīmē gribas stāvokli ieņemt, Dievu ticībā pie Viņa teiktiem vārdiem satvert un uz Viņa raksturu un nemainīgo uzticību dusēt.	10. Paļauties uz ļauniem gariem ir pasīva atbalstīšanās uz pārdabīgiem spēkiem, pārdabīgu palīdzību un brīnišķīgiem piedzīvojumiem. Tas novērš dvēseli no ticības Dievam un kavē priecīgu sadarbību ar Viņu.
11. Satiksme ar Dievu: ir gara sadarbība ar Kristu godībā kā viens gars ar Viņu. Šī sadraudzības apzinātība pastāv vienīgi garā (Jāņa 4:24), nekādā ziņā jūtās vai jutekļos. Skaties noteikumus patiesai sadraudzībai ar Dievu 1.Jāņa.1:5-7.	11. Satiksmes uzturēšana ar ļauniem gariem rodas caur sevis atvilkšanu un iekšu, svētlaimīgu izjūtu baudīšanai, kuras dvēseli saista un to novērš no dzīves pienākumu pildīšanas. Ar šo neīsta gara sadraudzību miesa patiešām tiek barota, tāpat kā ar vienkāršām lietām.
12. Uz Dievu gaidīt: cilvēka gars pilns uzticības atveras Svētajam Garam, lai Dievs savā laikā un veidā caur to pēc Saviem apsolījumiem darbotos. Patiesa gaidīšana uz Dievu iet roku rokā ar visas būtnes rosīgu un kārtīgu darbību.	12. Gaidīšana lūgšanu sapulcēs uz Svēto Garu, kas gaidītājus noved pasivitātes stāvoklī līdz nonāk pie tādas pakāpes, kas ļauj ar brīnišķīgām manifestācijām (izpausmēm) ieplūst viltus gariem, līdzīgi kā tas ir spiritistu sēdēs.
13. Nākt pie Dieva lūgšanā: nozīmē dabūt pieeju uz svēto vietu caur Kunga Jēzus asinīm (Ebr.10:19), garā caur zemākām debesīm izlauzties līdz žēlastības tronim (Ebr.4:14-16). Ar patiesu lūgšanu griežas pie Dieva debesīs Dēla vārdā caur Svēto Garu un nevis pie Dieva, kas it kā mājo ticīgā cilvēkā.	13. Ļauno garu pielūgšana rodas, ja ticīgais griežas lūgšanā pie “Dieva” atmosfērā vai sevī pašā, vai pie tēliem savā fantāzijā un netuvojas žēlastības tronim pēc Ebr.10:19.
14. Dievu lūgt: ir gribas darbs, vienkāršā ticībā. Darījums ar Dievu, pamatojoties uz Viņa rakstīto Vārdu. No Dieva paklausītas lūgšanas parasti ir tik neuzkrītošas, ka lūdzējs bieži lūgšanas paklausīšanu pat nepamana.	14. Lūgt ļaunos garus nozīmē runāšanu ar pārdabīgu klātnību sevī vai apkārtnē. Paklausīšana ir pēc būtības sensacionāla vai dramatiska ar aprēķinu dvēseli “vareni iespaidot” un dot sajūtu, ka viņa ir sevišķu žēlastību saņēmusi no augšienes. Caur tādiem līdzekļiem demoni to dabū savā varā.
15. Dievs runā: uz cilvēku savā Vārdā un caur Svēto Garu, garā un sirdsapziņā. Viņš apgaismo cilvēka prātu un dara to spējīgu Dieva prātu pazīt.	15. Ļaunie gari savās runās cilvēku dara uzpūtīgu, apsūdz, pazudina vai mulsina, lai viņu satrauktu un maldinātu un atņemtu pareizu izšķirt spēju. Ļauno garu runāšana ļoti līdzīga domāšanai un ar sevi runāšanai, ja vārdus neizsaka skaļā balsī.
16. Dieva balsi: cilvēks uztver savā garā, Svētā Gara mājvietā. Dievs runā arī caur sirdsapziņu un rakstīto Vārdu. Viņš nekad nemulsina un nekad nepiespiež cilvēkam izslēgt savu paša spriest spēju. Dievs nenoved pie pārsteidzošas rīcības. Dievs nekad neprasa aklu paklausību un varmācīgi neapspiež cilvēka gribu.	16. Atdarināta Dieva balss parasti ir skaļa un tā nāk no ārienes, ļoti smagos apsēstības gadījumos arī no iekšienes. Viņa parasti svarīgi pavēl un spiež uz ātru rīcību, vai ir trokšņaina un juceklīga, jeb dod neskaidrus un viltīgus priekšlikumus. Šī balss caur savām nemitīgajām prasībām padara cilvēku nemierīgu un bailīgu un beidzot no viņa izveido vergu pārdabīgiem spēkiem.
17. Dieva vadība: Dievs velk un vada caur garu un apgaismo prātu. Viņš noved visu cilvēka būtni pie harmoniskas attīstības un priecīgu, brīvprātīgu saskaņotību ar Svētiem Rakstiem. (Efez.5:17, Fil.1:9-11)	17. Sātaniska vadība notiek caur balsīm, vīzijām un “brīnišķīgiem piedzīvojumiem”. Tai ir vajadzīga gara pasivitāte un tā izpaužas jutekļos un jūtu laukā.
18. No Dieva tiek garā dzīti. Dievs pieprasa no cilvēka sadarbību un  visas viņa spēju un atjaunotā prāta lietderīgu pielietošanu, Dieva prāta izpratnei. Dievs arvien ļauj brīvprātīgi izlemt un rīkoties. Dievs arī nevienu nespiež tādas lietas darīt, kas nesakrīt ar Rakstiem.	18. Sātans ar labpatiku spiež un dzen, tikko dvēsele un miesa ir nodotas augstākām varām. Viņa dzīšana ir varmācīga, un viss “uzspiestais” no neredzamās pasaules norāda uz viltus garu darbību.
19. Dieva atklāsmes: kad tās tiek dotas, tad viņas nāk, 1. arvien negaidīti, 2. noteiktam mērķim, 3. nekad nenoved maldos, un 4. notiek pie cilvēka pilnīgi skaidra gara stāvokļa.	19. Sātaniskas atklāsmes prasa 1. pasīvu stāvokli, 2. nenes nekādus augļus, 3. tām ir tendence uz maldināšanu, kas 4. tās tūdaļ pazūd tikko gars sāk darboties. Tās iznīcina visu uzticīgo paļaušanos uz Dievu.
20. Dievam paklausīt, ir gribas lēmums. Cilvēks izlemj Dieva prātu darīt par cik tas viņam ir atklājies. Neviltota paklausība sadarbojās ar katras saņemtās pavēles avota pamatīgu pārbaudi, kas pirms izpildīšanas nonāk pie ticīgā (kas nonāk pie ticīgā, pirms tas to pildītu).	20. Ticīgais paklausa ļauniem gariem, ja viņš ļauj sevi akli, pasīvi un automātiski vadīt no pārdabīgām “dziņām” un “balsīm”, bez kā saprāts pārbaudītu sekas. Pa lielākai daļai viņš šādu pavēļu avotus baidās izpētīt, vai arī tā dievišķo izcelsmi apšaubīt.
21. Dievs dod spēku: caur Svēto Garu cilvēka garā. Caur to visas būtnes spējas tiek uz visaugstāko kāpinātas, lai dotu iespējamos sasniegumus. Ticīgais var lietas veikt un ciešanas panest, kas tam bez Dieva būtu bijis neiespējami. (Efez.3:16)	21. Ļaunie gari var caur pārdabīgu enerģiju dot spēku, kas pa lielākai daļai notiek grūdienu veidā un ir ātri pārejošs. Kad šāds “spēks” zūd, cilvēks jūtas noguris un truls. Pie tam viņš visu to uzskata par dabīgu parādību.
22. Dievs ietekmē, tas nozīmē, ka ticīgais velk citus pie Dieva un ne pie sevis. Patiesi dievišķa ietekme “nevalda” pār citiem, bet modina ilgas pēc Dieva.	22. Ļaunie gari dod ietekmi, proti – “varu” un “valdīšanu” pār citiem, tā ka viņi apzīmētai personai akli un bez pretošanās paklausa. Šis spēks tiek neapzināti izlietots no dažiem cilvēkiem, kas atrodas dēmoniskā varā.
23. Dievs iespaido: ar maigiem gara skārieniem, kuri ļauj cilvēkam pilnīgi brīvi rīkoties un neko neuzspiež. No Dieva nākošie iespaidi skar gara svētnīcu, tie nenāk no ārpuses ar fizisku spēku caur “pieskaršanos” miesai, vai ar kādu uzbāzīgi spiedošu dziņu.	23. Ļauno garu iespaidi nāk no ārienes un satrauc – saviļņo personu parasti pie zināmiem noteikumiem personu, piemēram – pasīvas gaidīšanas stāvoklī, vai arī lūkojoties pēc “dievišķiem pierādījumiem”. Šie noteikumi var arī neapzināti tikt izpildīti, pieradinot pie pasivitātes visu savu būtni.
24. Dievišķa dzīvība, no augšienes nākoša, neizpaužas jūtās, bet darba augļos. Tā cilvēku dara spējīgu panest ciešanas. Viņš var panest ciešanas, ko, cilvēcīgi uztverot, viņš nebūtu bijis spējīgs nest. Dievs reti dod apzinātas dzīvības spēka izjūtas. Tādas cilvēku novirzītu no ticības ceļa un ļautu tam uz saviem piedzīvojumiem atdusēties.	24. Ļaunie gari dod “dzīvības straumes”, kas no miesas jutekļiem tiek uzņemtas, viņi dod apgarotības izjūtu spēka vietā. Kad tās pāriet cilvēks ir noguris un bezspēcīgs un var nonākt garīgā tumsā caur savu jutekļu trulumu, piemēram, viņš saka, ka viņš ir “nejūtīgs kā akmens”.
25. Dievišķa mīlestība tiek izlieta caur Svēto Garu cilvēka sirdī un iet uzticīgi roku rokā ar stingru nostāju pret grēku, sātanu un tumsību, un visu, kas pretojas patiesībai un taisnībai. Dieva mīlestība neapdullina, bet atdzīvina un  attīsta sirdī visas spējas darboties mīlestībai. Viņai nav prasības priekš sevis, tā neizlutina un nepadara gļēvus tos, uz kuriem tā izlejas.	25. “Dieva mīlestības” atdarinājums atrod kompromisu ar grēku un ļaujas netaisnībai, vājina cilvēka taisnīguma izjūtu un izved viņu no stāvokļa ienīst lietas, kādas arī Dievs ienīst. Sātana izķēmota dievišķā mīlestība, kā arī cilvēciskā mīlestība, pārvalda jutekļu dzīvi ar milzīgi satraucošu un sāpīgu iekāri pēc tās objekta.
26. Dievišķa uguns ir šķīstīšana caur ciešanām (Mat.3:11-12), vai arī gara dedzība Dieva prātu darīt, Viņa darbā strādāt, tā ļaujas uzdzīties līdz augstākai kvēlei, kuru nekāda pretestība nedz pārbaude nespēs noslāpēt. Dievišķa uguns ir garīga un nav materiāla, tā krīt uz garu un ne uz miesu.	26. Caur ļauniem gariem radīta uguns ir pa lielākai daļai “kvēloša” sajūta ķermenī (miesā), kuru ticīgais uzskata par “iemājojošo Dievu”. Tas beidzas nespēkā, trulumā un tumsā, jeb tas paliek un pieviļ ticīgo caur turpmākiem piedzīvojumiem.
27. Dieva norādījumi uz Bībeles vietām, tiek caur gara orgānu prātam darīti zināmi, kad gars ir mierīgs, brīvs un Dieva Garam atvēries. Tie nekad nemulsina, un ja tie tiek pielietoti dzīvē, Dievs uz tiem atsaucas. To pielietošana nerunā pretī atjaunotā uz svētītā saprāta spriedumiem. Ir nepieciešama pamatīga bībelisko pamatnoteikumu zināšana, lai “pantiņas”, kas garā atklājas, pareizi izskaidrotu. Cilvēciska uztvere Dieva lietās var maldināt, ticīgais var burtiski saprast to, ko Dievs domājis garīgi.	27. No ļauniem gariem rādītas Bībeles vietas “uzzibeņo” iekšējā skata priekšā un ticīgajam ļoti uzmācās, kļūst dzirdamas no iekšas un arī no ārienes. Tās uzpūš un paaugstina, vai arī notiesā un pazudina. Tās mulsina un ir bez saprātīgas nozīmes. Tie kas tām seko, tiek dzīti bezauglīgā darbā, vai tiek iepīti neciešamos apstākļos. Ļauni gari dod maldīgus “piedzīvojumus” un lieto Bībeles vietas, lai caur tām savus melus apstiprinātu, turpretī patiesi piedzīvojumi apstiprina rakstītā Vārda patiesību. Katru sagrozītu uzskatu dievišķās lietās ļaunie gari izmanto savā labā.
28. Grēks, kas ir no cilvēka kritušās dabas, nāk no iekšpuses un aizrauj gribas pretestību sev līdz, vai pieveic gribu caur savu kairinājumu. Cilvēks zin, ka nosliekšanās uz grēku ir jau grēks, un  tomēr to padara. Romiešiem 6:11-12 mums rāda veidu pēc Dieva prāta, kā rīkoties ar cilvēka kritušo dabu un tās dziņām, kad ticīgais nostājas uz Golgātā iegūto Kristus uzvaras pamatu, un kā uzvaras ieroci lieto Viņa padarīto darbu. Tad Svētais Gars pierāda krusta atbrīvojošo spēku, kas grēka važas sarauj, ja tās nāk no kritušās dabas.	28. Caur ļauniem gariem grēks (izņemot parastās kārdināšanas) tiek ticīgā garam, dvēselei un miesai uzspiests pret viņa paša gribu. To viņam vajadzētu atpazīt, ka tas nenāk no viņa dabas. Pa lielākai daļai tās ir neizskaidrojamas jūtas un zaimojošas domas. Ja grēks, kuru ļaunie gari uzspiež, tiek uzskatīts it kā no vecās dabas nākošs un vadoties pēc Rom.6:6,11 no tā grib atbrīvoties, tad tas neizdosies. Bet ja ticīgais to kā velna darbu atzīst un pazīst, un tā patieso cēloni Kristus krusta spēkā apklusina, tad viņa vara ir salauzta.
29. Pašpārbaude Dieva gaismā: Paša cilvēka savas rīcības pārbaude, kuru garīgais cilvēks pie sevis izdara, kura nerada “izmisumu”, “vilšanos” un “satriektības jūtas”, bet vada pie drīza lēmuma par noteiktu rīcību. Ticīgais var priecīgi paļauties uz Svētā Gara spēka līdzdarbību meklēt atbrīvošanu no visa, kas viņa dzīvē nepanes Dieva gaismu. Jāņa 3:21	29. Pašpārbaudi ļaunie gari izmanto, lai ticīgo apkrautu ar apsūdzībām un novestu to izmisumā. Caur to cilvēks tiek dzīts uz augšu un uz leju, līdz galīgai satriektībai un bezspēkam. Dievs savus bērnus nekad nesatriec. Viņš pārliecina un dod gaismu, lai atklātu dziedināšanas līdzekli. Ļaunie gari cenšas dvēseli nodarbināt ar sevi pašu, bet Dievs viņā darbojas, lai caur to viņu sagatavotu dzīvei priekš citiem.
30. Grēku atziņa nāk caur Dieva Vārdu vai caur tiešu Svētā Gara darbību. Nekad tā nav nenoteikta un mulsinoša un tūdaļ izbeidzas tikko cilvēks apņemas Dieva Vārdam paklausīt, vai meklē šķīstīšanos Kristus asinīs. Jo ilgāki Dieva gaisma iespiežas ticīgā dzīvē un apziņā, jo īstais grēku atziņas piedzīvojums arvien vairāk padziļinājās.	30. Ļauno garu apsūdzības, kuras ir patiesas grēku atzīšanas atdarinājums, nāk no ārienes, vai rodas dvēselē nebeidzošā, mocošā, juceklīgā runas veidā, bieži bez patiesa cēloņa vai noteikta mērķa. Nekāda “atzīšanās” vai “paklausības solis” šo apsūdzību neiespaido, tās nāk atkal un atkal par tām pašām lietām. Daža dvēsele melu garu uzbrukumu dēļ dzīvo zem pastāvīga nospiestības mākoņa. Viņai ir visu apēnojoša sajūta būt “arvien netaisnībā”.
31. Grēku nožēla Dieva un cilvēku priekšā ir brīvas gribas apliecinājums, lai paklausītu Dieva Vārdam un sirdsapziņai. Tai jābūt pavadītai ar atzītā grēka patiesu nožēlu un tā tūlītēju atstāšanu. Tad Dievs caur Kristus asins spēku noņem grēku un to apzīmogo ar savu Garu.	31. Ļaunie gari var piespiest grēkus atzīt ar to, ka tie uzmācās savam upurim ar apsūdzībām, vai ka viņi viņa nožēlu izmanto. Lai mocošo balsi apklusinātu, cilvēks dažreiz tiek spiests “atzīties” grēkos, kādi pavisam neeksistē.
32. Uzvara pār grēku, ir tikai iespējama pamatojoties uz Romiešiem 6.nodaļu, ieņemot modru un nešaubīgu nostāju pret grēku. Pavirši nedrīkst raudzīties ne uz vienu apzinātu grēku, ne vienu acumirkli to pat nedrīkst ciest. Ticīgajam ar noteiktu apņēmību jāpiedalās pie šīs cīņas. Viņam jāmeklē Rakstos gaismu, lai būtu pareizs novērtējums par taisnību un netaisnību. Ikdienas dzīvē tam jābūt nomodā visās pretrunās attiecībā uz gribu un izdarību. Ir maldinoša uztvere par “vecā cilvēka” nāvi, it kā tas nozīmētu, ka Dievs atņem grēku no mūsu dzīves arī bez mūsu apzinātas līdzdarbības. Ja mēs gaismā staigājam, Dievs pielieto Kristus šķīstījošo asins spēku (1.Jāņa 1:7).	32. Ļaunie gari cenšas ticīgo ar saviem krāpšanas darbiem maldināt caur to, ka viņi dod miera, šķīstības u.t.t. “straumes” un apzinātas fiziskas “jūtas” par bezgrēcību. Tāds cilvēks “nezin nevienu grēku, kuru tam būtu Dieva priekšā jāatzīst”, “nekādas ļaunas domas, kas tam uznāktu” un var tik tālu nonākt, ka viņš domā – grēks ir pilnīgi no viņa dabas iznīdēts. Šīm atdarinātām “dievišķām klātnības” parādībām miesā bieži pēc ilgāka laika seko atbaidošas, pretīgas sajūtas, kuras ticīgā gribai un sirds stāvoklim ir pilnīgi pretējas. Viņš to pašu naidu attiecībā pret grēku var uzticīgi saglabāt, kā tajās dienās, kur viņš par šķīsto “apziņu” gavilēja, kas vēlāk pārgāja uz viņa jutekļiem.
Piezīme. Svētā Gara izpausmes bez izņēmumiem iezīmējas ar sekojošām parādībām: 1. Kristum līdzīgs mīlestības gars. 2. Garīga spriestspēja ir veselīga un skaidra. 3. Izšķirtspēja skaidra un asa. 4. Dziļa sirds pazemība un lēnprātība garā ir savienota ar lauvas drosmi pretestībā pret grēku un sātanu. 5. Prāts darbojas normāli, pavadīts ar apdomības garu. 2.Timotejam 1:7   “Tāpēc nepadodieties neprātam, bet centieties saprast, kāds ir jūsu Kunga prāts…” – Efez.5:17	Piezīme. Vispārēji runājot, pierādījumu par “jutekliskajām izpausmēm”, kuras ir no maldu gariem, var tikt uztvertas garā, ka tās ir aplamas, līdz ar sekojošām “izpausmēm”, kā: 1. Valdošs ir nosodošs un tiesājošs gars. 2. Garīga spriestspēja ir trula – nejūtīga. Nesaredz Dieva darbību, ja tā notiek citos veidos. 3. Trūkst Gara spēks citus par grēku pārliecināt, dvēseles atbrīvot un dvēseles glābt. 4. Gars ir “liegs” vāji salkanā veidā (iet pāri netaisnībai) un savienots ar apstulbotu prātu, nespēj skaidri un apdomīgi domāt un darboties.

 

Piezīmes:

„Sadarbība” iepretim „kontrolei” ir atšķirības pazīme attiecībā uz Dieva patiesu darbību cilvēkā un ar cilvēku, pretstatā ļauno pārdabīgo spēku darbībai.

   

Ja lietots vārds “gars” bez jebkādas papildus norādes, tad ar to ir domāts cilvēka gars.

Ja lietots vārds “Gars” bez jebkādas papildus norādes, tad ar to ir domāts Dieva Gars.

Citos gadījumos ir papildus norādes – “ļaunais gars”, “maldu gars”, “cilvēka gars” u.c.

© Verners Šteinbergs 

APDRAUDĒTAIS KRISTIETIS - Pielikumi

Apdraudētais kristietis -

Pielikumi 

267

Pirmo kristiešu baznīctēvu attieksme pret ļauniem gariem

(skat. 2.nod. “Ticīgiem ir iespēja saņemt bruņojumu, lai tiktu galā ar sātaniskiem spēkiem”)

 

Tertuliāns (Tertullian) savā Apoloģijā (aizstāvēšanās runā) Romas impērijas varas vīriem saka:

“Atvediet kādu personu sava tribunāla priekšā, kas skaidri no velniem ir apsēsta. Ļaunais gars tūdaļ atzīs, ja Kristus sekotājs tam pavēlēs runāt, ka viņš ir velns, ja arī viņš līdz tam laikam maldinoši apgalvoja, ka viņš ir viens dievs. Vai, ja jūs gribat, tad vedat vienu tā saukto dieva pārņemto, kristiešu priekšā. Ja gari savās bailēs, lai tādu neapmelotu neatzīst, ka viņi ir velni, tad jūs varat uz vietas šī kristieša asinis izliet, kas sevi uzdrošinās par tādu uzdot.”

“Visa mūsu vara un autoritāte pār gariem pastāv Kristus Vārda minēšanā, pie tam mēs viņiem atgādinām tiesas spriedumu no Kristus rokas, ar ko Dievs visiem piedraud un kas viņus kādā dienā sagaidīs, ko viņi paši labi zina. Viņi bīstas Kristu Dievā un Dievu Kristū, un tāpēc pakļaujas Dieva un Kristus kalpiem. Tāpēc uz mūsu pavēli viņi atstāj cilvēku miesas, kurās tie bija iegājuši, ja mēs tās aizskaram vai uzrunājam, izmisuši un negribīgi, mūsu acu priekšā atklāti kaunā likti…”

Justīns Moceklis (Justin Martyr) saka romiešu senātam savā otrā Apoloģijā: “Neskaitāmi velna apsēsti no visām pasaules pusēm un jūsu galvaspilsētas, tika un tiek caur kristiešiem dziedināti Jēzus Kristus vārdā, kas zem Poncija Pilāta tika krustā sists.

 

268

Šie padarīja dēmonus nespēcīgus un izdzina no cilvēkiem, kaut gan citi buršanas un pūšļošanas līdzekļi nevarēja līdzēt, ne caur formulām, nedz ar zālēm.”

Kipriāns (Cyprian) izsakās tik pat noteikti. Pēc tam, kad viņš bija noskaidrojis, ka tie ir ļauni gari, kas pagānu viltus praviešus inspirē (iedvasmo) un caur pastāvīgu melu un patiesības sajaukumu ieguva ticamību, viņš saka: “Un tomēr šiem ļauniem gariem, kad mēs tos apdraudam dzīvā Dieva vārdā, vajag mums acumirklī pakļauties un paklausīt, mūsu varu atzīt un no to miesām iziet, kurās tie mājoja…”

 

 

Dēmoniskās apsēstības pazīmes.

(skat. 2.nod., 5.nod.)

Izvilkumi no  Dr. J. L. Neviusa grāmatas “Dēmoniskā apsēstība” (Ķīnā) (Dr. J. L. Nevius “Demons Posession”)

 

1. Tas, kurš atrodas zem velna varas ir bezgribas sātana upuris. (Dvēseles ar gribas spēju ir pazīstamas kā mediji.) (Piezīme: Kur lieta saistās ar ticīgiem cilvēkiem, tur piekrišana tika iegūta maldinot un ar viltus palīdzību.)

2. Raksturīga apsēstības pazīme ir “dubulta personība”. (Tas vēl ir kaut kas cits, kā stāvēšana vai atrašanās zem velnišķiem iespaidiem, jo tādos gadījumos cilvēki paklausa savai pašu gribai un saglabā savu paša personību.)

3. Dēmoni pieprasa kādu ķermeni, lai tajā uzturētos (Mat. 12:43 un 8:31), šķiet, ka tas viņiem sagādā zināmu atvieglinājumu. Gari ieiet dzīvnieku miesās tāpat kā cilvēku miesās. Viņiem ir skaidras individuālas īpašības.

4. Viņi izpaužas caur runas orgānu un izsaka personīgas velēšanās, bailes u.t.t.

5. Viņi izrāda spēku un zināšanas, kādas no viņiem neapsēstiem cilvēkiem nav. Mācītājs Blumhards piemin dēmonus, kuri runāja

 

269

visās eiropiešu  un vēl dažās neatpazīstamās valodās. Francijā ir bijuši daži gadījumi, kad “mēlēs runāšanas dāvana” runāta vācu, latīņu un arābu valodās.

6. Dēmoniska apsēstība pilnīgi pārvērš sava upura morālisko raksturu; viņi tiek piespiesti darīt tādus darbus, (tādām darbībām), kas ir pilnīgi pretējas viņu rakstura īpašībām. Kusi, atturīgi cilvēki var raudāt, dziedāt, smieties, pļāpāt, mierīgie var sākt trakot, vīrieši un sievietes ar šķīstu valodu var par tādām lietām runāt, kuras nedrīkst izrunāt un tā uzvesties, ka tas visiem viņu ieradumiem ir kā pliķis vaigā - un par visu to viņi nav pie atbildības saucami (??) tik ilgi, kamēr tie atrodas zem šīs svešās personības varas.

7. Ir arī nervozitātes simptomi, muskuļu raustīšana, kas norāda uz miesas apsēstību.

8. Vārdi tiek izgrūsti aprautos teikumos, kas pilnīgi atšķiras no apustuļu mierīgām, secībā loģiskām un konsekventām runām.

9. Nonāk arī pie “ķermeņa lidināšanās” (levitācijas) stāvokļa, kuru spiritisti ļoti labi pazīst. Upuris apgalvo, ka viņš savu ķermeni nesajūt, pie tam arvien var novērot prāta spēju pasivitāti. Bieži kļūst dzirdama skaidra sveša balss, kas izrunā domas un vārdus, par kurām upuris pats neko nezina.

 

 

Dēmoniskas darbības “Beigu laikā”

(skat. Xx.nod.)

no Sera Roberta Andersona grāmatas “Gara izpausmes” (“Spirit Manifestations” by Sir Robert Anderson)

 

Evaņģēliji mums stāsta par ārkārtīgām dēmonu darbībām Kunga Jēzus laikā un brīdina no tādu parādību atjaunošanos mūsu laikmeta beigās, pirms Viņa atkal atnākšanas. Visi Raksti ir Dieva iedvesmoti, bet dažu reizi šķiet, ka uz īpašām atklāsmēm tiek sevišķs uzsvars likts, piemēram, tādu mēs atrodam vārdos: “Bet Gars saka skaidri...”. Un tad tam neseko jaunas attīstības pasludināšana pasaules morāliskā ļaunuma plaknē, bet “atkrišana tieši Kristus draudzes vidū, kas tiek izraisīta no “maldu gariem” un

 

270

“dēmonu mācībām”, īpašas garīdzniecības izskatā, kas vēl augstāku morāli grib uzstādīt par to, kas ir Svētajos Rakstos (1.Tim. 4.nod.).

Evaņģēliju stāstījumi mums rāda, ka daži dēmoni ir nekaunīgi un netīri, tie savus upurus noved un iepin rupjās miesīgās maldībās. Bet mūsu Kunga vārdi pierāda, ka vēl ir citas “sugas” dēmoni (Mark. 9:29). Zināmā izpratnē viņi visi ir “netīri”, bet Bībelē minētais vārds “akatartos” nozīmē - garīgu aptraipīšanu. Jau tā patiesība, ka jūdi Kungam Jēzum pārmeta, ka Viņā esot velns, pierāda, ka apsēstība nav vienādi līdzīga ar morālisku netīrību, jo paši Kunga rūgtākie ienaidnieki neko tam līdzīgu Viņam nevarēja līdzi runāt. Nešķīstus garus varēja tikai caur lūgšanu izdzīt, turpretī “svētie” dēmoni Kristu atzina un izgāja tiklīdz Viņa mācekļi tiem pavēlēja Kristus vārdā iziet.

 

 

Gara psiholoģija

(skat. xx.nod. )

Izvilkumi no Džeimsa Galla grāmatas “Pirmatnējā cilvēka atsegšana” (James Gall “Primeval Man unveiled”).

 

“Dabīgam ķermenim ir savi jutekļi (sajūtas, uztvere), tāpat garam ir savi jutekļi (uztveres spējas)...”

“Ir iekšēji jutekļi, kas izmana un spriež, piekrīt un noliedz, priecājās un skumst, cerē un bīstas viņiem īpašā veidā, kurus nekādi miesīgi jutekļi atdarināt nevar.”

“Mūsos ir gars, kuru mēs saucam par savu “Es”, un kurš ir pavisam atšķirīgs no mūsu ķermeņa, kurā mēs dzīvojam.”

“Kad mūsu gars, kurš ir radīts ar mums vai iekš mūsu ķermeņa, nonāk esamībā, no visām substancēm (matērijas, vielas) atbrīvots, pāriet pastāvīgā un neatkarīgā dzīvē kā individuāls gars, tad jāpieņem, ka šis gars no garīgām substancēm pastāvētu ar dažādām spējām...”

“Mūsu valoda jau norāda, ka cilvēka gars ir pastāvošs organisms no dažādām daļām, kuras ir savstarpēji radniecīgas, kaut gan uzrāda individuālas dažādības, tomēr visiem cilvēkiem tās ir kopējas.”

“Skaidri pamatota Rakstu mācība ir, ka ķermenis tiek apgarots no nemirstīga un saprātīga gara, kas ar savu materiālo organismu jūt un rīkojas, kaut gan tas pats nav matērija.”

 

271

Dēmoniska apsēstība starp kristiešiem

 

Gadījums ar kādu kristīgu sievieti.

(skat. xx.nod. )

Izvilkumi no kāda cienījama vācu evaņģēlista privātām vēstulēm.

 

“Šā gada (1912.g.) pavasarī atnāca šī apsēstā Dieva valstības darbiniece pie mums, viņā runāja gari viņai pilnīgi svešā balsī. Gari izrunāja caur viņas muti visšausmīgākos zaimus pret Dievu un mūsu Kungu Jēzu Kristu un pravietoja attiecībā uz draudzi...

Mēs tikām daudz par un ar viņu Dievu lūguši. Kad lēkmes uznāk, tad tā tiek briesmīgi kratīta, joņo pa istabu apkārt, kauc kā suns, savelk dūres, sarauc un izķēmo seju u.t.t. Bet visiem par brīnumu viņa ir pilnīgi vesela, kaut arī lēkmes uznāk katru dienu un pat divas un vairāk reizes dienā. Viņa guļ labi un starplaikos tā ir neiedomājami jauka kristīga sieviete...”

Vēlāk: “...Šī māsa nav, kā varētu domāt, bez ticības. Viņa ir cieši iesakņota tajā pat pamatā kā mēs un viņai ir tik pat daudz gaismas kā mums. Bet mums šeit ir darīšana ar velnu, kādu es agrāk nekad nebiju sastapis, vai arī par tādu būtu ko lasījis.

Tāpat būtu bijis maldīgi, ja domātu, ka lūgšanām un pavēlēm nav bijuši savi panākumi, jo šajās pēdējās trīs nedēļās Dievs ir lielas un brīnišķas lietas darījis, un mēs plūstam pāri pielūgšanā. Vēl gan velns ir, bet viņš ir ļoti satriekts, tā ka viņš to māsu vairs nevar mocīt. Viņš viņā ir pilnīgi nevarīgs, viņa izskatās starojoša, pilna debešķīga prieka, svaiga un spēcīga. Velnam arī katra vara pār viņas lūpām atņemta. Zaimošanas un trakošanas vietā ir iestājusies žēla kaukšana... un tā pieturas tik ilgi, cik ilgi mēs lūdzam Dievu.”

Vēlāk: “...Tagad jau apmēram divas nedēļas velns ir bijis kluss. Jau astoņas dienas viņš vairs nerunāja neviena vārda, tikai izsaucās divas reizes:

 

272

“Šī autoritāte dzen mani ārā!” Viņš vēl vienīgi kauc un griež zobus. Pirms dažām dienām mēs lūdzām Dievu apmēram pusotras stundas. Tā tas tagad iet jau 10 vai 14 dienas, dzirdama vēl tikai šausmīga kliegšana, kā lielās bailēs. Nav vairs zaimu, nav lāstu, nav apgalvojumu, ka viņš neatkāpsies. Visi šie briesmīgie draudi, lāsti, apgalvojumi, ka viņš neizies, ka tas viņam nav izdevīgi un neklājās, ir izbeigušies. Briesmīgās trakošanas un ārprātīgo dusmu izvirdumu vietā dzird tikai vaimanas un baiļu saucienus, tā māsa ir gandrīz pilnīgi brīva.

Velnam jābūt no Dieva saņēmušam iznīcinošu sitienu, kas viņa zaimošanas apklusināja. Tā tas izlikās vakar vakarā. Kad mēs iesākām lūgt, tūlīt izcēlās briesmīgā kliegšana un es jutu no jauna dziņu velnam Kunga Jēzus vārdā pavēlēt iziet. Tad viņš spēcīgi satrūkās, drebēja, kauca, izstiepa abas rokas it kā gribētu mūs lūgt tikai to nedarīt, bet viņš nedrīkstēja nevienu vienīgu vārdu izrunāt. Uz to sekoja spēcīga reakcija ar vemšanu, un tas arvien tā atkārtojās, kad tam pavēl Kunga Jēzus vārdā iziet.

Protams, mums vajadzīgs pastāvēt nopietnā lūgšanā, bet ja Dievs jau tik lielas lietas darījis, Viņš arī dos pēdējo sitienu, ja mēs turpināsim lūgt. Velnam būs jāatkāpjas un jāiziet.

- Dāma ir pilnīgi atbrīvota un varēja atkal savu misijas darbu no jauna uzņemt. Viņas gara spēki arī nebija cietuši. No šī gadījuma tālākiem nostāstiem izriet, ka velns to spēku atzina, kas tika dāvāts tiem, kuri tam pavēlēja. Starp citu, gars teica: “Ak šī autoritāte, šī autoritāte, kuru tie tagad ir atklājuši, viņa ir iznīcinoša priekš elles.”

Kādu citu reizi, kad viņš lūdza apžēlošanu, tas izsaucās: “Ak, izbeidziet jel ar šo pavēlēšanu. Jau trīs nedēļas man ir jācieš neciešamas mokas. Nesakiet nevienam, ka mums nu šīs Autoritātes priekšā ir jāatkāpjas... ak, šo ticīgo lūgšanas... arvien tie lūdz, viņi vairs nebīstas...

 

273

Ļauno garu darbība kristiešu sapulcēs

No kāda cienījama vācu evaņģēlista Herr Seltz atstāstiem.

 

1. Šķietama “grēku atziņa”, ko izraisa ļaunie gari.

“...Es savienojos ar vairākiem brāļiem un māsām, lai

katru mēnesi vienu nedēļu pavadītu lūgšanās un izlūgtos no Dieva Svētā Gara izliešanos lielākā mērā, un lai saņemtu vairāk Viņa dāvanas un spēku. Pēc tam, kad mēs dedzības pilni to kādu laiku bijām darījuši, notika tādas brīnišķas un varenas šķietami “dievišķas” atklāsmes, ka neviens mūsu starpā nešaubījās, ka Dievs mūsu lūgšanas paklausījis un Viņa Gars uz mūsu sapulci nonācis. Starp citu, šis gars, kuru mēs uzskatījām par Svēto Garu, lietoja kādu 15-gadīgu meiteni kā savu darba rīku, caur kuru visiem klāt esošajiem visas sapulces priekšā tika atklāti visi grēki un sirdsapziņas nomāktības. Neviens mūsu starpā nepalika, kuram šis gars viņa grēkus nebūtu atklājis. Piemēram, kāds cienījams kaimiņu kungs atnāca mūsu sapulcē, kura visi grēki tika no šīs 15-gadīgās meitenes atklāti. Pilnīgi satriekts, šis kungs aicināja mani blakus istabā un asarām acīs atzinās, ka viņš visus šos grēkus bija darījis, kurus meitene bija minējusi. Viņš visā atzinās un vēl vairāk atzina, ko zināja un atcerējās. Tad viņš no jauna iegāja sapulces telpās, bet tikko viņš bija parādījies, tūdaļ izsaucās tā pati balss: “Ha! Tu visu neesi izteicis. Tu esi 10 guldeņus nozadzis, bet to tu neatzini.” Uz to šis kungs mani no jauna aicināja blakus istabā un atzinās: “Tā ir taisnība, arī to es esmu darījis.” Šis kungs šo 15-gadīgo meiteni nekad nebija redzējis, un viņa to kungu arī nē.

Vai tur kāds brīnums, ka pēc tādiem piedzīvojumiem uz mums nonāca svētas bijības gars, un mēs atradāmies zem iespaida, ko vislabāk varētu raksturot ar vārdiem: “Kas ir mūsu vidū un varētu

 

274

dzīvot pie rijošas uguns? Trīsas ir liekuļu piemeklējums. Kas ir mūsu vidū un varētu atrasties pie mūžīgas svelmes?” Patiesas lūgšanas gars bija nonācis un kas varētu vēl šaubīties, kur pat stiprie salūza un neviens kavēklis neizturēja, lai pie mums paliktu.

Un tomēr, mums vajadzēja šo garu, kas visu minēto bija atklājis, par briesmīgu tumsības varu atmaskot.

Man bija tik ļoti satraucoša neuzticības izjūta, kuru es nevarēju pārvarēt. Kad es to pirmo reizi kādam vecākam brālim un draugam izteicu, viņš atbildēja: “Brāli Seitz, ja tu neticībai padosies, tu vari sagrēkot pret Svēto Garu, un tāds grēks netiek piedots.” Tās bija briesmīgas stundas un dienas, jo es nezināju vai mans ir darīšana ar Dieva Garu jeb gaismas tērpā tērptu velna garu; tikai viena lieta bija skaidra, un proti, ka mēs neļausimies vadīties no kāda gara, pirms nebūs noteikta skaidrība vai viņš nāk no augšas vai no apakšas. Uz to es aicināju līdzi mājas augšistabā vadošos brāļus un māsas, izklāstīju viņiem savu viedokli un teicu, ka mums tagad visiem jālūdz, lai Dievs mūs darītu spējīgus pārbaudīt vai lieta grozās ap gaismas jeb tumsības varas spēkiem.

Kad mēs nonākuši atpakaļ ienācām, šīs varas balss sauca, lietodama šo pašu 15-gadīgo meiteni: “Ko nozīmē šī sacelšanās jūsu vidū? Jūs tiksiet smagi sodīti par savu neticību!” Es balsij atbildēju, ka nezinu ar ko mums ir darīšana. Ja lieta saistās ar kādu Dieva eņģeli vai Dieva Garu, tad mēs pret to negribam grēkot, bet no dēmona mēs negribam ļaut sevi vadīties. “Ja tu esi Dieva spēks, tad tu piekritīsi, ka mēs ņemam vērā Dieva Vārdu, kas saka: “pārbaudiet garus.”“ Tad mēs visi locījām ceļus un sirsnīgi lūdzām, lai Dievs atklāj ar ko mums ir darīšana. Tad tam spēkam vajadzēja pašam sevi atklāt, caur to personu, kuru tas lietoja par savu darba rīku (jau minēto meiteni), viņa izdarīja tik briesmīgas un atbaidošas, izķēmotas sejas vaibstus (grimases) un kliedza caururbjošā balsī: “Tagad esmu atpazīts, tagad esmu atpazīts!”

 

275

2. Šķietama vienotība, kā atmodas priekšnoteikums.

(skat. xx xx xx xx xx xx)

Jau ilgāku laiku es jutos skubināts uzrakstīt kādus no saviem sāpīgiem piedzīvojumiem par sātana darbībām tērptām “gaismas eņģeļa” izskatā, bet tas viss man šķita ļoti komplicēti un nesakarīgi...

Sākumā ienaidnieks centās uzbrukt visgarīgākām dvēselēm, tām, kuras bija vispilnīgāk nodevušās Dievam un centās sasniegt garīgu vienotību, kuras trūkums - kā viņi domāja - sabojāja visu Dieva nodomu (1.Kor.1:10). Melu gari neatlaidīgi pieprasīja vienādu prātu, vienādu spriedumu, vienādu izteiksmes veidu. Tādā veidā “vienotas” dvēseles veidoja tā saucamo “svēto pulku” (sapulci), atsaucoties uz Psalmu 89:8. Viss tika nests izlemšanai šīs “sapulces” priekšā, apgalvojot, ka neviena atsevišķa dvēsele nevarot Dieva prātu pazīt, pamatojoties uz Sal. pam. 11:14, 15:22, un 20:18. Visniecīgāko lietu izklāstīšanā Dieva priekšā no ikdienas dzīves tika pavadītas daudzas stundas. Vadītājs līdzdalīja ikvienu lietu, aicinot lai visi varētu nonākt pie vienprātības. Tad katrs atbildēja ar kādu vārdu no Rakstiem. Lai saņemtu tā saucamo “vārdu no Dieva”, visiem vajadzēja katru domu un katru spriedumu apspiest un ļaut prātam kļūt pilnīgi tukšam. Ja kāds uzdrošinājās izteikt savas domas vai jebkādu spriedumu, tad tas tika  izstumts no sadraudzības, jo domāšana tika uzskatīta par “miesīgas dzīves” pierādījumu.

Tādiem uzlika patiešām cietsirdīgus sodus. Viņi nedrīkstēja ne ar vienu sarunāties vai arī jebkādu darbu darīt. Dažreiz tas ilga nedēļām un pat mēnešiem. Tas briesmīgi iedarbojās uz dabīgo prāta stāvokli. Vienīgā atpakaļceļa iespēja pastāvēja sniedzot paziņojumu “sapulcē”, kas apmierināja viņus un norādīja uz vainīgā patieso nožēlu.

Lai attaisnotu aizliegumu strādāt, tika pievestas sekojošas Rakstu vietas: Sal. pam. 21:4, Jes. 59:3 un Rom. 8:8. Bībeles lasīšana un lūgšana tikai pavairoja vainu – un tam kā iznākums – dvēseles tika ieslodzītas mokās un izmisumā, tiekot izslēgtas no visām sapulcēm.

 

276

Tad nāca gara atklāsmes, pravietojumi, lūgšanas un “dzemdību sāpes par dvēselēm”. Viena persona dažu reizi lūdza 1 - 2 stundas ilgi bez pārtraukuma. Vēstījumi arī bieži ilga 2 stundas un visas sapulces ilgums bija 8 - 9 stundas. Kas padevās miegam vai nogurumam, tūdaļ tika uzskatīts par kavēkli un “miesīgu”. 

“Dzemdību sāpes” izpaudās asarās, vaidos un miesīgos izķēmojumos, pie dažiem tie atgādināja patiešām histēriskus krampjus, kas dažkārt turpinājās stundām ilgi. Tas tika ļoti bieži praktizēts un uzskatīts par līdzekli Dieva rokā dvēseļu atbrīvošanai, kas nebija spējīgs uz tādiem krampjiem, tika uzskatīts par tādu, kas savu “dzīvību” grib paturēt un nebija labprātīgs sevi atlaist no pašmīlestības. Visi domāja, ka ja viss pulks būs nonācis zem šīs “gara izpausmes”, tad Dievs izpaustos Vasarssvētku spēkā. Šeit varētu vēl minēt, ka tas viss sākās no ikvakaru noturētas lūgšanas sapulces pēc atmodas ar neierobežotu ilgumu. Šīs dvēseles bija pārņēmušas paralizējošas bailes no pretī turēšanās Dievam aiz nodošanās trūkuma un aiz ciešanu bailēm apejot krustu, tā ka viņas neuzdrošinājās iedomāties, ka kas “Kristus prātam” sapulcē būtu bijis pretējs.

 

3. Šķietamas Svētā Gara izpausmes.

Izvilkumi no kādas nesen iznākušas grāmatas, kas it kā saturētu Kunga Jēzus vārdus, kurus tas caur dažiem saviem bērniem esot izteicis, un kas uzrakstīti kā runāti pirmā personā. Sekojošie īsie izvilkumi ir paņemti, lai parādītu kādas pakāpes mediālo kontroli melu gari var sasniegt, kuru daži uzskata par Svētā Gara darbību. (Piezīme. Šī grāmata ir atradusi ieeju pie ticīgajiem, kas dziļi svētījušies un nodevušies Dievam un no dažiem tiek uzskatīta vienlīdzīgā vērtībā ar Bībeli.)

 

Kungs Jēzus starp citu esot teicis:

“Gara izpausmes dažās lietās ir ļoti savādas. Dažreiz Viņš izgriež ķermeni gan uz vienu pusi, gan uz otru, un šīs darbības nozīme tev ir tumša un neskaidra.

 

277

Es gribu, lai jūs zinātu dažas lietas par šo Svētā Gara darbības daļu. Es vēlos, lai jūs saskatītu, ka šīs lietas nav bezjēdzīgas.

Ja jūs būtu runājuši savā pašu mēlē, kad Gars nonāca, tad es jūs žēlastībā būtu svētījis, bet, kā daudzi, jūs domājāt, ka jūs tie esat paši. Tāpēc nāk gars pie jums un runā nepazīstamā mēlē, lai jūs varētu zināt, ka jūs paši tie nebijāt, kas runāja.

Bieži Viņš jūsu rokas pacēla un pirkstus dažādi kustināja.  Zem gara iespaida jūsu acis aizvērās un atkal atvērās, tā kā agrāk tās nedarīja. Jā, pat jūsu galva tika no gara kratīta un jūs nezinājāt kāpēc? Dažreiz jūs domājāt, ka tas notiek, lai jums pierādītu, ka gars ir klātesošs, bet tas nozīmē vairāk, un viņš to jums rādīs cik labi viņš to varēs.

Dažas no izpausmēm jums šķiet ļoti īpatnējas. Jūs tās sev nevarējāt izskaidrot. Nedomājiet, ka tas ir savādi, ka Gars jūsos darbojas daudzos veidos. Viņa darbs ir vairāk kā divējāds. Tas ir daudzējāds. Tas samulsina daudzus prātus. Viņi redz, ka Gars kratās. Viņi dzird Viņu dziedam. Viņi sajūt, ka Viņš smejas, un dažreiz viņi tiek pārbaudīti ar Viņa dažādajiem izgriezieniem un raustīšanu, tā ka Viņš varētu viņus saraustīt gabalos.

Dažreiz šķiet, ka Viņš atdarina dzīvniekus dažādās skaņās un darbībās. Tas viss ir bijis kā noslēpums svētajiem. Viņa darbība, kā jau teicu, ir dažāda un daudzveidīga. Viņš mēģina dažos no jums parādīt, ka tie visi viens ar otru ir viens, visā radībā...  Ja viņš jums caur kāda dzīvnieka skaņu rāda, ka jūs viņiem esat līdzīgi, tad jums nevajag nicināt Viņa darbības veidu, jo Svētais Gars zina, kādēļ Viņš to dara. Ja viņš šo balsi dzīvniekos izraisa, vai tad Viņš nevarētu to darīt jūsos?”

 

278

Gaisma par “nenormālām” garīgām pieredzēm

Izvilkumi no mācītāja Ernsta Lohmanna grāmatas “Vasarssvētku kustība un spiritisms.”, kas publicēta Vācijā (Ernst Lohmann “Pfingstbewegung und Spiritismus”, Verlag Orient, 1912). Tulkojums no vācu valodas.  No žurnāla “Overcomer” 1910.gada izdevuma. 

 

Tāpat kā karikatūrā mēs varam atrast īstā attēla līdzību, tā dievišķās manifestācijas, kas no Svētā Gara tiek izraisītas cilvēka garā, līdzinās parādībām, ko varam sastapt pagānisma sistēmās, tā sauktajā teozofijā, jeb jaunajā budismā, spiritismā u.t.t. Šeit mēs tāpat atrodas atklāsmes, gaišredzību, pareģošanu, mēlēs runāšanu un dziedāšanu, dziedināšanas un citus brīnuma darbus. Šo novadu aplūkot ir no liela svara, lai atbildētu uz jautājumu: Kā var notikt šīs manifestācijas? Ka mums šeit šajās manifestācijās nav darīšana ar Svēto Garu, tas pats par sevi ir saprotams. Caur to, ka jaunākos laikos šajā laukā ir izdarīti daudzi pamatīgi izmeklējumi un pētījumi, mēs varam arvien vairāk ieskatīties šajā tumšajā novadā. Cilvēkos ir atklāti spēki un spējas, par kurām agrāk nebija nekādas nojausmas. Tos apzīmēja par “sublimāriem spēkiem” (zemāku dziņu pacelšanu augstākā, garīgā stāvoklī, runa iet par “zemapziņu”) ¹⁾

 

¹⁾ J. Grasset “Le psychisme inferieur” 1906.g. raksta: “Psihiskā norise sadalās grupās: 1. augstākās kārtas psihiskā norisē: apzināti, nodomāti, brīvi; 2. zemākās kārtas psihiska norise: neapzināti, bez nodoma, automātiski. Pirmie pieder pie augstākas psihes, pēdējie pie zemākās.” Pie tā piezīmē Dr. Naum Kotik “The Emanation of Psycho-physical Energie” (Psiho-fiziskās enerģijas izstarošana): “Pie parastas mūsu smadzeņu darbības zemapziņa gandrīz ar neko neizpaužas, tāpēc mums par viņu arī nav nekādas jausmas. Bet pie tāda mūsu psihes stāvokļa, kā, piemēram, somnambulisma (mēnessērdzība, miegā staigāšana), zemapziņa nostājās priekšplānā un bez izņēmuma sāk pārvaldīt cilvēka stāvokli, atspiežot augšapziņu atpakaļ tur, kur atradās pati zemapziņa. Darbības caur kurām zemapziņa parasti dokumentējās sauc par automātiskām.”

 

279

Kādas ķermenī ir norises, kas šīs parādības pavada? Zemākie nervu centri (ganglija sistēmā vai “veģetatīvie” nervi), kuru centrālais sēdeklis atrodas sirds dobuma apvidū, tiek uzbudināti kāpinātai darbībai. Ar to ir saistīta augstākās (cerebrālās) sistēmas nervu paralīze, kuri normālā stāvoklī izraisa apzinātas un izprotamas darbības. Šeit notiek dabīgās kārtības apgriezta darbība. Zemākie nervi pārņem augstāko nervu darbību (tāds ir kompensācijas veids). Šī norise caur to izveidojās negatīvi, ka augstākas kārtas orgāns, slimības ietekmēts, vai mākslīgi ietekmēts caur hipnozi, pašsuģestiju u.t.l. piespiesti, savu virsvadību zaudē, un pozitīvi caur to, ka zemākās kārtas nervi kaut kādā nebūt veidā tiek uzbudināti rosīgai darbībai un pārņem virsvadību. Šie nervi tad šajā stāvoklī parāda tādas spējas, kādas parasti mūsu jutekļu orgāniem nav, viņi tad izmana un uzņem iespaidus no tāda novada, kas mums citādi ir slēgts - viņi nojauš, pareģo, ir gaišredzīgi, runā mēlēs u.t.t.

Musulmaņu pareģotājs Dschalal-Ed-Dinrumi sekojoši apraksta transa stāvokli: “Manas acis ir slēgtas un mana sirds ir atvērtos vārtos.” Anna Katharina Emmerich (1774-1824): ''Es neredzu gaismu ar acīm, bet man šķiet, es to redzu ar sirdi (ar nerviem, kuriem centrs sirds dobumā)... ar acīm es esošo redzu miglaini, kā miegā līdzīgi sapnim, otrā redze ir gaišāka par dabīgo un grib mani ar varu aizraut, bet tā nav acu gaisma.” Ja somnambulisma stāvoklī saasinātais iekšējais prāts -juteklis, tik pat skaidri un vēl skaidrāki var uztvert, ja viņš pie krampjaini slēgtām un redzei pilnīgi nelietojamām acīm ārējos priekšmetus tikpat skaidri kā ar redzi var izšķirt, tad tas notiek caur sirds dobumu, kā to visi somnambulisti vienprātīgi apliecina, vēdera apvidū t.i. ar nerviem, kuriem savs centrs ir šajā vietā... No šejienes nerviem tiek likts uzsākt funkcionēt, kuri runas orgāniem liek iedarboties, mēlēs runāt u.t.t.

 

280

Nepareizas mistikas neskaitāmās parādības uzrāda baznīcas vēsturē cauri visiem gadu simtiem tās pašas pazīmes; pie viņiem bija “zemapziņa” starpniecības orgāns šo funkciju uztveršanai. Tās ir slimīgas maldīšanās (pareizāk - dēmoniskas apsēstības pazīmes, tulkotāja piezīme), kuras aizņēmās šķietamu dievišķu manifestāciju izskatu, lai dvēseles novestu maldos. Ļoti raksturīgi tam ir, ka pēc to izteicieniem, kuri ir tā sauktās “Vasaras svētku kustības” vadītāji, mums ir arī darīšana ar “zemapziņu”. Mēs lasām kādā ziņojumā par vienu “Starptautisku Vasaras svētku konferenci”:

Otrajā Mühlheimas “Vasaras svētku konferences” paskaidrojumā 1909.g. 15.sept. teikts: “1. Kor. 14:14 pēc Lutera tulkojuma Pāvils izšķir cilvēka prātu un garu. Zem prāta viņš saprot cilvēka apzināto un zem vārda gars - neapzināto gara dzīvi. Šajā neapzinātā gara dzīvē, moderni izsakoties “zemapziņā” Dievs ieliek mēlēs runāšanas un pareģošanas dāvanas”.

Tātad, spriežot pēc minētā, iznāk, ka gara dzīve ticīgajā ir vienādā nozīmē ar “zemapziņu” pie somnambuliem. Un jo vairāk kādā personā attīstīta “zemapziņa”, jo augstāki attīstīta tā gara dzīve. Kāda Bībeles karikatūra! Ievietojiet visur tur, kur Raksti runā par cilvēka “garu”, vārdu “zemapziņa”, piemēram: Ps. 51:19, 77:7, Jes. 66:2, Ap.d. 7:58. 18:5. 20:22, Rom. 1:9, 2:29, 8:16, 1.Kor. 2:11, 4:21, 5:5, Gal. 6:1, 6:18, Efez. 4:23, un l.Tes. 5:23. Es jūs aicinu (lūdzu), šīs Rakstu vietas, kur iet runa par cilvēka garu, kas ir orgāns caur kuru Dieva Gars darbojās, pamatīgi izskatīt, lai sevī apzinātos un saprastu visas šīs izkropļojuma nejēdzības.

... Mācītājs Pauls (Jonathan Paul no Vācijas) ievadīja diskusiju. Tēma saistījās galvenokārt ap “zemapziņas” izpausmēm pie vēstījumiem un pravietojumiem. Par to teica mācītājs Pauls: “Ļoti daudz neskaidrības valda starp mūsu apzināto pats un “zemapziņu”. Rakstu izskaidrojums ir tas labākais 1. Kor. 14:14-15 apzīmē to par prātu un garu.

Ja Kristus mūsos dzīvo, tad Viņš dzīvo mūsu sirdīs, mūsu sirdij ir divi kambari, vienā kambarī ir mana apziņa un caur šo apziņu es varu zināt, ka Kristus dzīvo manī. Manas sirds otrā kambarī ir zemapziņa un tur dzīvo Kristus. Mēs 1. Kor. 14:14 salīdzināsim tā: Ja es mēlēs lūdzu, tad lūdz mans gars, bet mana apziņa - prāts nevienam augļus nenes.

Pievērsīsim vērību izteicienam “mans gars” līdzīgs ''zemapziņa” un izteicienam “mana apziņa” - “prāts”. Ja mans gars lūdz mēlēs, tad lūdz mana “zemapziņa.”

 

281

Visi tie, pie kuriem augšminētā veidā iedarbojās “zemapziņa”, izjūt it kā elektrisku strāvojumu izejam caur ķermeni, kamēr norisinās nervu satraukums, kuru centrālais miteklis, ja tā var izteikties, atrodas sirds dobumā, no kurienes arī tiek iedarbināti žokļi mēlēs runāšanai.

Kāds Vasaras svētku kustības vadītājs ar īpatnēju stāstu aprakstīja tā saucamo “gara kristību” savā ķermenī. Viņš teica, ka viņam šķita, it kā tam ķermenī atrodas apgāzta pudele. Šī līdzība man bija nesaprotama, bet pārsteidzošu apgaismojumu es atradu gandrīz līdzīgas ainas attēlojumā, kuru lietoja kāds musulmaņu pareģis. Tewkkul Beg's, kurš bija Mullas Schah’a skolnieks, saņēma pamācību no sava skolotāja, kā viņš varētu nonākt ekstāzes stāvoklī. Viņš teica: “Pēc tam, kad viņš bija man acis aizsējis... es ieraudzīju savā iekšējā būtnē kaut ko, kas man atgādināja apkritušu biķeri... Kad šis priekšmets tika novietots taisni vertikāli, manu būtni piepildīja neierobežota svētlaimes sajūta.”

Šī svētlaimības sajūta ir raksturīga pie visām šīm parādībām. Caur zemāko nervu sistēmas uzbudinājumu arvien tiek izsaukta stipra laimības (aizrautības) sajūta... Pirmā brīdī pa lielākai daļai ar tām ir saistītas neapzinātas muskuļu raustīšanās un locekļu kustības, kā sekas nedabīgai nervu sistēmas pretējam (invertajam) stāvoklim.

Mācītājs Pauls stāsta tālāk:

“Kā tagad esmu to sapratis, ja kādam tādā veidā ir jāpravieto, tad Dievam pravietotāja mute ir tā jākustina, kā kādreiz Bileāma ēzeļa muti. Ēzeļa māte nesaprata no tiem vārdiem neko, kurus tā izrunāja, viņa izteica tikai to, kas tai bija jāizsaka.

Ja ir vajadzīgs izrunāt vārdus, kurus saprot, pastāv briesmas, ka tiem var it viegli piejaukt klātu pašu domas. Tas var kādam vadīties. Tāpēc Dievs sagatavo praviešus sev tā, ka viņi tieši tā izrunā, kā gars to tiem dod. Runāšana svešās mēlēs priekš tā ir laba priekšskola. Tur mācās izrunāt, kā tas katram caur mutes kustībām tiek dots izrunāt. Runāts tiek, nezinot ko runā, vienkārši sekojot mutes

 

282

stāvoklim. Tāpat tas ir pie pareģošanas, arī tur runā, kā to mutes stāvoklis liek. Mēlēs runāšana un pareģošana balstās uz tiem pašiem principiem.”

Ir skaidrs, ka šajā parādībā mums ir tiešs pretstats tam, ko Svētie Raksti saprot ar sadarbību ar Garu.

Ja Dieva Gars satver cilvēka garu, tad cilvēks tiek novests atpakaļ savā normālā stāvoklī - gars iegūst caur Radītāju viņam doto pilnīgo autoritāti pār dvēseles spēkiem un caur dvēseli pār ķermeni. Apzināta personības dzīve tiek atkal nodota pavisam un pilnīgi zem gara autoritātes. Atkarībā no Dieva, kuru cilvēks savā lieluma mānijā mēģināja salauzt, ar to, ka viņš savu gribu, prātu, jūtas un ķermeni nosēdināja uz goda krēsla, atkal tiek atjaunota. Dieva Gars var atkal sākt darboties ar Savu noteicošo un dzīvinošo spēku. Caur garu miesas darbi tiek nonāvēti, gara spēks un dāvanas atkal attīstītas, cilvēks kļūst par garīgu būtni, kļūst Svēta Gara pilns.

 

Mrs. Penn-Luis piezīme

Gaismu, kādu mums šeit Lomaņa kungs devis, atdarīs daudziem ticīgiem acis un daudz, kas tiem bija neskaidrs un nesaprotams, novedot pie sāpīgām šķelšanām Dieva bērnu vidū, kļūs saprotams un noskaidrosies. Šī gaisma apstiprina arī mūsu apgalvojumus, attiecībā uz ļauno garu darbību ticīgo ķermenī, pie tam apzīmētiem nav jāapzinās par kādu aptumsuma stāvokli starp sevi un Dievu. Jo sātans un viņa eņģeļi pazīst visus cilvēka būtnes likumus un tos izmanto savā labā, caur to, ka viņi garīguma aizsegā iedarbojas uz dabīgo dzīvi.

Nepareiza uztvere par “nodošanos”, it kā tā būtu ķermeņa atdošana pārdabiskiem spēkiem, savu personīgo prātu izslēdzot, ir augstākā sātana mākslas pakāpe, un tiek kā tāda šajā rakstā atmaskota, caur ko viņš - kā mācītājs Lomans par to izsakās - noved pie

 

283

cerebrālo nervu paralīzes un dod zemākas kārtas nerviem pilnīgi netraucētas attīstības iespēju. Caur to, ka pēdējie tiek no ļauniem gariem uzbudināti, jo Svētais Gars pārvalda garu un darbojās garā, bet ne caur vienu no abiem nervu centriem, kuriem vajadzētu būt un atrasties gara pārvaldīšanā.

Mēs arī uz to norādījām, ka nododoties Kristus asins sargājošam spēkam, tās mūs no ienaidnieka nepasargās, ja mēs tam (velnam) dodam kaut kādu iespējamību nostiprināties un darboties. Un ja mēs savus cerebrālos nervus izslēdzam, pie tam paši vairs nedomājam, tad zemākās kārtas nervi atmostas, lai to vietā sāktu darboties, caur to miesa nonāk pie “satraukumiem” un “caurstrāvojumiem” un nekāda Asins spēka izmantošana šos dabas likumus nenovērsīs. Caur to izskaidrojas savādā patiesība par nenormāliem piedzīvojumiem, kas stāvēja acīmredzamā pretrunā Svētā Gara darbībai tur, kur cilvēki dedzīgi paļāvās un nodevās Asins sargāšanai.

Bez tam, šo zemo nervu uztraukumi noved pie nedabīgas darbības, kur miesā izlejas šķietamas “dzīvības straumes” un ienaidnieks čukst: “tas ir dievišķi”, tas noved (1) pie prāta apmiglojuma, tā ka tas vairs normāli nedarbojas, (2) pie vēlēšanās pēc nepārtrauktas, kāpinātas šīs “dievišķās dzīvības” atkal un atkal jaunas saņemšanas, (3) pie briesmām šādu priekšstatu un ieradumu pārnešanu uz citiem cilvēkiem. Jo šis ceļš visiem, kas to sākuši staigāt, nozīmē kā augstākas dzīvības ceļš Dievā.

Ja kāds lasītājs redzētu šajā stāstā savas dzīves attēlojumu, tad lai viņš pateicās Dievam par šo patiesības atklājumu un vienkārši visu, kas nenāk no Dieva ar savu gribu noraida. Lai viņš grib vienīgi Dievam uzticēties arī bez kādiem “piedzīvojumiem” un nostājās uz Rom. 6:11 un Jēk. 4:7, Jāņa 16:13, “caur mūžīgo Garu”.

 

284

Kā dēmoni uzbrūk nobriedušiem ticīgajiem

Izvilkumi no kāda amerikāņu laikraksta. Autors mums ir nezināms.

 

1. Dēmonisko varu manifestācijas.

Dēmoniskas mahinācijas it sevišķi parādās dienas gaismā, ja Dievs sevišķi spēcīgi pie dvēselēm darbojas. Kad Dieva Dēls miesā atklājās, tas izsauca sevišķi izteikti asu dēmonisku spēku uzbrukumu darbību.

 

2. Dažādas dēmonu šķiras.

Dēmonu ir sevišķi liela dažādība. Tur ir vairāk tipu un paveidu, kā pie cilvēkiem. Šie gari meklē arvien saņemt kādu cilvēku savā īpašumā, kas viņiem kaut kādā veidā būtu līdzīgs. Bībele mums vēsta par nešķīstiem gariem, par tādiem ar buršanas spējām, brīnumu darītājiem vai gaišreģiem, par slimību gariem, trakojošiem un mēmiem, par valdīt kāriem gariem - velniem, reliģiskiem velniem, spiedzošiem un kliedzošiem velniem u.t.t. Ir arī velni, kas galvenokārt ietekmē ķermeni, kādu fizisku orgānu, vai miesīgas iekāres, žūpības velni, slinkuma velni u.t.t. Citi atkal vairāk iespaido prāta spējas, jūtas un dvēseles dziņas. Tad ir vēl sugas, kas noskaņotas augstākām lietām, kas tieši iedarbojas uz cilvēka garu, uz sirdsapziņu un garīgo spriest spēju. Tie ir tie dēmoni, kas kā gaismas eņģeļi uzstājas un pieviļ daudzus patiesus kristiešus, novedot tos uz maldu ceļiem.

 

3. Kā dēmoni cilvēka būtnē nostiprinās.

Viņi izmeklē tos, kas pēc iespējas labāk pieskaņojās viņu temperamentiem un īpatnībām un ar tiem harmonizē un tiecas, lai varētu kādā ķermeņa daļā nostiprināties, smadzenēs, kaut kādās iekārēs, dvēseles spējās, prātā, fantāzijas spējā, uztverē.

 

285

Un ja viņi ir ieguvuši pieeju, tad tie ierokas cilvēka būtnes dziļākās vietās un identificējās ar sava upura personību. Bet ļoti daudzos gadījumos viņi neiegūst pilnīgu varu pār viņa individualitāti, bet tikai kādu pieturas punktu kaut kādā dvēseles daļā un var tad minēto personu ar periodiskām lēkmēm mocīt, bieži ar retām un nenormālām parādībām, kas tā cilvēka parastām rakstura īpašībām ir svešas.

 

4. Kāpēc dēmoni tiecas pēc cilvēka ķermeņa?

Dēmoni pārtiek no personām, kuras tie saņem savā īpašumā. Rakstos ir norādījumi, un garīgo piedzīvojumu patiesības pietiekoši pierāda, ka ir dēmoni paveidi, kas pārtiek no cilvēku asins sulas.

 

5. Kādas klases dēmoni uzbrūk nobriedušiem ticīgiem?

Mēs sastopam reliģiskus dēmonus, viņi nav svēti, bet tomēr reliģiozi, piepildīti ar sātanisku reliģijas formu, kas ir dziļas svētotības patiess atdarinājums (viltojums), šie pseido-reliģiskie dēmoni ļoti reti uzbrūk jauniem kristiešiem, bet viņi uzglūn Dieva bērniem, kas izlaužas cauri pie nobriedušākiem piedzīvojumiem un vēro katru gadījumu, kur varētu sev no to apziņas vai garīgas spriest spējas gūt labumu no dziļi apžēlotiem ticīgajiem, it sevišķi ja tie ir dzīvi un temperamenta pilni. Šie dēmoni sagādā postu pie tādiem kristiešiem, kas nopietni dzenas pēc svētotas dzīves. Kāda no viņu iemīļotām metodēm, lai cilvēkus iegūtu savā varā ir sekojoša: Dvēsele piedzīvo briesmīgu sātanisku uzbrukumu un drīzi pēc tam “brīnišķu svētību”. Gaismas un spēka straumes izlejas visā viņas būtnē. Tad dēmoni ir klāt un uzdodoties par Svēto Garu iečukst tai visādus priekšlikumus. Viņi dzen uz kaut ko sevišķu, pārspīlētu vai kaut ko, kas runā pretī veselam saprātam vai piedienīgumam. Viņi uzbudina jūtas un izsauc savādu maldinošu apgarotību, kam jākalpo kā ēsmai, lai caur to tie kaut kādā būtnes daļā varētu nostiprināties.

 

286

6. Daži piemēri, kā dēmoni uzbrūk Gara piepildītiem kristiešiem.

Kāda dziļi svētota un daudz no Dieva lietota dāma stāsta, ka drīzi pēc Gara kristības saņemšanas, kādā vakarā baznīcā pār viņu nāca īpatnēja mežonīga dziņa mest uz sludinātāju savu dziesmu grāmatu un kliedzot skriet cauri baznīcai. Viņai vajadzēja visu savu gribas spēku sakopot, lai savaldītos un roku saturētu, lai nemestu. Viņai bija pietiekoša atziņa, lai saprastu, ka tāds priekšlikums nenāk no Svētā Gara. Ja viņa tai dziņai būtu padevusies, tad noteikti šis fanātiskais velns būtu ieguvis varu pār viņas viegli satraukt iespējamo dabu. Viņa ir Dieva valstības darbiniece, kas piedzīvojusi varenu Svētā Gara uzvaras spēku un pazīst Dievu pietiekoši labi, lai zinātu, ka Viņš nekad nav par cēloni mežonīgam un nepiedienīgam darbam.

Kāds cits ticīgais juta dziņu, krist zemē un valstīties pa grīdu, stumjot šurp un turp krēslus, bet viņš tūdaļ manīja, ka šai vēlmei sevī ir kaut kas mežonīgs un ka tāda uzkrītoša sevis parādīšana runāja pretī Kunga Jēzus lēnprātībai. Un tūdaļ, tikko kā viņš pazina, ka priekšlikums nāk no viltus gara, viņš bija brīvs. Kādam citam vīram gāja tāpat, bet viņš nometās zemē stenot un kliedzot, ar rokām un kājām ap sevi sitot un spārdoties, un dēmons viņā iegāja gaismas eņģeļa izskatā to iespaidojot, ka uz tādu izdarību to dzen Svētais Gars. Tas viņam kļuva par ieradumu visās sapulcēs, kurās viņš piedalījās, tā ka visur, kur viņš nonāca, tas bija par kavēkli un traucētāju.

 

7. Visbīstamākie dēmoni.

Tas prasa dziļu, pazemīgu atkarību no Dieva, lai šos garus varētu pārbaudīt un neīstos pazīt. Citi, pseido-svētie (svētulīgie) dēmoni riņķo ap gara dzīves augstākajām galotnēm kā ērgļi apkārt klintij un mēģina savus nagus ietriekt izcilus augšup tiecošos laupījumos. Šie ir garīgās augstprātības dēmoni, reliģiskās godkāres, neīsto pravietojumu nesēji, no tālienes atnestās apgaismotības, fantastisko pārspīlējumu uztvērēji. Šie ir tie dēmoni, kas lido pa saules apgaismotās Kānaānas novadiem

 

287

un reti uzbrūk citiem, kā tikai ļoti augstu stāvošiem un nobriedušiem ticīgajiem.

Parādību sekas, nonākot dēmonu varā, ir ļoti dažādas un daudzpusīgas, un pieredzējušai acij viegli pazīstamas. Viņi spiež uzņemties lietas, kas ir uzkrītošas un muļķīgas, neprātīgas un nepiedienīgas. Viņi bieži pieņem īpatnēju skaņu balsī, vai nedabīgi skaļu runāšanu vai nosliecas uz drebēšanu un kratīšanu. Bieži pie tiem atklājas dēmoniskais iespaids dvēselē caur īpatnējiem priekšnesumiem, kuru veidi nav skaitāmi. Tas izsauc mežonīgu skatu un cietu, skarbu balsi runā. Tādi ļaudis arvien pārkāpj mīlestības bausli un nosoda uz visstingrāko tos cilvēkus, kas nepiekrīt viņu uzskatiem. Parasti tādas personas arī noliesē, jo apsēstība ir ļoti nospiedoša un nogurdinoša miesai, un nozīmē briesmīgu piepūli sirdij un nervu sistēmai.

 

288

Svēto Rakstu pamatojums “cīņai” pret tumsības varām.

Evans Roberts

No žurnāla “The Overcomer” (Uzvarētājs)

 

“Lai Dieva cilvēks būtu pilnvērtīgi sagatavots katram labam darbam.” 2. Timotejam 3:17 (pēc Wymouth Bībeles tulkojuma)

 

Man ir jautājuši – kur Jaunajā Derībā ir teikts, ka mēs drīkstam un varam lūgt pret

a) ļauniem iespaidiem un situāciju,

b) ļauniem gariem,

c) sātanu,

d) ļauno ienaidnieku, pretinieku,

e) garīgu ļaunumu,

f) tumsas spēkiem?

Vai šī nostāja ir atbilstoša Svēto Rakstu mācībai un garīgi pareiza attiecībā pret patiesību un realitāti?

Lūgšana “pret” tumsības spēkiem ir saskaņā ar Svēto Rakstu mācību un patiesību, kā arī atbilst pārbaudītai kristiešu pieredzei.

Svētajos Rakstos un Kristīgās draudzes vēsturē ir skaidri redzams, ka

1. Lūgšanai ir jānostājas “pret” visu ļauno un “par” visu labo.

2. Dievam ir nepieciešama sadarbība ar Savu draudzi, lai realizētu grēka un sātana varas / darbu iznīcināšanu.

“Garīgas lietas” ir “garīgi apspriežamas” (1.Korintiešiem 2:13), un tikai tie, kuri ir “garīgi” spēj izprast tās. Vārdiem “stāvēt”, “pastāvēt”, “pretī stāties” (cīnīties) (Efeziešiem 6:11-14), “stājieties pretī” (pretoties) (Jēkaba 4:7) “piepūlēties” lūgšanā u.c. ir nepieciešama garīga izpratne un pieredze, lai pariezi izskaidrotu tos, jo tie apraksta realitāti garīgajā pasaulē, kuru dabīgais miesas cilvēks nespēj saprast. Šaubīgais lai sev jautā: “Vai es esmu “garīgs”“? (Galatiešiem 6:1). Ja viņš nav “garīgs”, tad viņš nespēj ne izprast, ne garīgā nozīmē izskaidrot valodu, kuru apustulis lieto saistībā ar cīņu pret tumsības spēkiem.

Ikviens šaubīgais lai nes Dieva priekšā visu šo lietu un lūdz, lai Dievs vadītu viņu visā patiesībā attiecībā uz to. Tad viņam tiks atklāti parādīta visu šo vārdu īstā nozīme, nevis no intelektuāla prātojuma, bet no Dievišķa apskaidrojuma un dzīves pieredzēm.

 

 

===== Nerediģēts, tālāk nav salīdzināts ar oriģinālu

Ir tāda “dabīga” uztvere par ticības cīņu, no kuras Pāvils tik bieži runā, kas izriet no miesīgā prāta un ir viena daļa no krustā nepiesistā “vecā cilvēka”. Tas tad stāv garīgās atzīšanas iegūšanas ceļā, kuru vienīgi dod Svētais Gars, jo “garīgais” cilvēks, kas no Dieva mācīts “izdibina visas lietas” (1.Korintiešiem 2:15).

Aplūkosim vārdu “cīnīties”. Ko dabīgā pasaulē ar to saprot? Cīņas nozīme ir savu pretinieku uzvarēt, notriekt zemē, padarīt nekaitīgu. Šeit cīnās miesa ar miesu. Garīgās cīņas nozīme ir ar visiem līdzekļiem, kas stāv cīnītāja rīcībā uzvarēt tumsības spēkus. Bet vai tad lūgšana nav visiespaidīgākais līdzeklis, lai velnu uzvarētu?

Pievērsīsimies vārdam “pretī stāties” (pretoties). Šeit neiet runa par fizisku pretošanos, kā ķermenis pret ķermeni. Šis vārds nozīmē intelektuālu (augstāko prāta spēju) cīņu, kā Kunga Jēzus kārdināšanas gadījumā tuksnesī, kur Viņš velnam uz viņa priekšlikumiem atbildēja vārds uz vārda, katru maldinošu Rakstu sagrozījumu noraidīja, dodot uz to pareizu Rakstu Vārdu pielietojuma paskaidrojumu. Miesas parādībām var arī ar gribu un prātu pretoties, tā kā to Kungs darīja, kad kārdinātājs Viņam teica: “Saki, lai šie akmeņi kļūst par maizi”, un Kungs Jēzus viņam atbildēja: “Stāv rakstīts...”.

Tāpat pastāv arī pretošanās garā, ne pret fizisku varu, vai izteiktiem apsvērumiem un domām, bet vienīgi pret ļauniem garīgiem spēkiem.

Fiziskai cīņai nav garīgā novadā vietas, jo šeit nevalda ķermenis, bet tas tiek pārvaldīts. (*Lūgšana ir svarīgs faktors, lai ķermeni noturētu pareizā stāvoklī, t.i. no gara pārvaldītu.) Bet šajā novadā ir intelektuāla, kā arī garīga cīņa un proti, priekš ķermeņa vai priekš dvēseles, vai arī priekš gara un priekš katra un visa, pēc kā vēl velns savu roku spētu izstiept, vai tas būtu mūsos vai atrastos ap mums.

Cilvēka garam, kā viņa gribai un prātam kopā ir jāvēršas pret velnu pasargājot ķermeni, lai ķermenis nekļūtu par iemeslu grēkam.

Un tāpat viņiem jāturas kopā, lai dvēseli no ienaidnieka pasargātu, kā Kungs Jēzus, kad tika kārdināts mesties lejā no dievnama jumta malas, lietoja gara zobenu. Šai kārdināšanai nebija nekas kopējs ar ķermeņa vajadzību apmierināšanu, bet tā bija nodomāta lai ietekmētu dvēseli.

Cilvēka gara dēļ ir tādā pat veidā jāpretojas. Viss atkarīgs no tā, kam tieši velns uzbrūk. Visai būtnei jādarbojas vienoti – garam, dvēselei un miesai – cilvēka aizsardzībai, paļaujoties uz Svēto Garu.

LŪGŠANA IR VISNEPIECIEŠAMĀKAIS IEROCIS KATRĀ PRETOŠANĀS UN CĪŅAS ASPEKTĀ PRET IENAIDNIEKU. Tu nespēsi pretoties, cīnīties vai pastāvēt, vai izturēt bez lūgšanas. Lūgšana ir spēcīgs aizsardzības un uzbrukuma ierocis pret garīgu ienaidnieku. Draudze kā kopība nepiedzīvo uzvaru pār velnu caur lūgšanu tādēļ, ka tā nelūdz pret šo garīgo ienaidnieku. Tikai tad, kad tu pats būsi stājies cīņā pret garīgu ienaidnieku, tu pilnīgi apzināsies par tāda eksistenci un atzīsi par nepieciešamību lietot pienācīgus ieročus.

Kas attiecas uz lūgšanām pret ļauniem gariem, vai tad tas Kungs neteica: “Šī suga citādi neiziet, kā vien caur lūgšanām un gavēšanu?”

1.Jāņa v. 3:8 ir rakstīts: “Tamdēļ Dieva Dēls atnācis, lai Viņš iznīcinātu velna darbus.” Bet kā Viņš tos iznīcinās, kā Viņš tos iznīcina tagad, un kā Viņš tos iznīcināja pagātnē? Vai šie darbi jau visi ir iznīcināti? Vai kādi vispār ir iznīcināti? Vai ir vēl kādi darbi, kuri ir jāiznīcina?

Dievam ir nepieciešama savas draudzes līdzdarbība, lai realizētu grēka un velna darbu iznīcināšana, tāpat kā Dievam bija vajadzīga Israēla līdzdarbība, lai iztīrītu apsolīto zemi no kānaāniešiem.

Kristus teica: “Vispirms saisti stipro.” Tas norāda un sevī ietver lūgšanu pret stiprinieku. Kā gan citādi šī saistīšana notiek, un kas gan cits saista, ja ne LŪGŠANA?

Apgalvojot, ka ienaidnieks “nav saistīts”, kad tu apliecini uzvaru Jēzus Kristus Vārdā, tu piekrīti sātana meliem, jo Dievs tev to neteiks. Nesajauc ticību ar realitāti. Kad tu apliecini uzvaru, velns tiek caur ticībā “saistīts”, bet tev ir jādod Dievam Viņa laiks, lai Viņš to padarītu par realitāti. Ja tu vadīsies no ārējām izpausmēm, tu atzīsi pretinieka darbību kā realitāti, tā vietā lai atzītu Dieva apgalvojumus Viņa Vārdā.

Šajā grāmatā pieminētā literatūra:

 Seno baznīctēvu raksti:

Tertuliāns (Tertullian) Apoloģija (aizstāvēšanās runa)

Justīns Moceklis (Justin Martyr) otrā Apoloģija romiešu senātam

Kipriāns (Cyprian)

 Dr. John L. Nevius “Demons Posession”, Kregel Publications, 1985 - Dr. J. L. Nevius “Dēmoniskā apsēstība” (Ķīnā)

 James Gall “Primeval Man unveiled”, Hamilton, Adams & Co, 1871  - Džeimsa Galla “Pirmatnējā cilvēka atsegšana”

 Sir Robert Anderson “Spirit Manifestations” - Sers Roberts Andersons “Gara izpausmes”

 Ernst Lohmann “Pfingstbewegung und Spiritismus”, Verlag Orient, 1912 - Ernst Loman “Vasarssvētku kustība un spiritisms”

 žurnāls “The Overcomer” (Uzvarētājs)

 

Grāmatas “Karš ar svētajiem” izdevumi:

 

War on the Saints

Penn-Lewis, Jessie and Roberts, Evan.

Fort Washington, PA: Christian Literature Crusade, 1912. (1916.) 

www.archive.org/details/WarOnTheSaints-ATextBookForBelieversOnTheWorkOfDeceivingSpirits_697

 

War on the Saints

Jessie Penn-Lewis and Evan Roberts

ISBN 0-9139-2604-3 Unabridged Edition – Full text.

Thomas E. Lowe Ltd, 1973. Price: 26.00 USD (Amazon.com) (Amazon.co.uk)

www.victory4you.net/war-on-the-saints

 

War On The Saints

by Jessie Penn-Lewis with Evan Roberts

World Wide Web Edition (Based on Unabridged 1912 Edition)

www.marycraig.org/Books/WarOnTheSaints/Contents.html

The Unabridged Version for downloading

 

Der bedrohte Christ:

Eine Offenlegung der Strategien dämonischer Mächte

Jessie Penn-Lewis (Amazon.de)

Verlag: Exodus; Auflage: 3. Vollständ. überarb. (1. Januar 2002)

ISBN-10: 3980737047

ISBN-13: 978-3980737043

 

Война со святыми

Джесси Пенн-Льюис с Эваном Робертсом

www.kingdomjc.com/Books/Jessi_Pen_Luis/00.htm

 

Karš ar svētajiem (Karš pret svētajiem)

Džesija Penn-Lūis un Evans Roberts

www.ej.uz/kars-pret-svetajiem

www.ej.uz/kars-pret-svetajiem-lv

Svēto cīņa (saīsināts izdevums) 

Karš … svētajiem 

© Verners Šteinbergs 

APDRAUDĒTAIS KRISTIETIS - Džesijas Penn-Lūiss grāmatas

Apdraudētais kristietis -

Džesijas Penn-Lūiss grāmatas

Jessie Penn-Lewis (1861–1927)

en.wikipedia.org/wiki/Jessie_Penn-Lewis

Latviešu valodā:

• Dvēsele un gars 

• Karš ar svētajiem (Apdraudētais kristietis, Karš pret svētajiem, Svēto cīņa)

• Svētā Gara darbs ticīgajā

Angļu valodā: 

• All Things New

• The Awakening in Wales & Some of the Hidden Springs

• The Centrality of the Cross

• Climax of the Risen Life

• Communion With God

• Conquest of Canaan

• The Cross of Calvary

• Dying to Live

• Face to Face

• Fruitful Living

• Life in the Spirit

• Life Out of Death

• The Magna Charta of Woman

• Opened Heavens

• Power for Service

• Prayer and Evangelism

• Releasing Your Spirit

• Soul and Spirit

• Spiritual Warfare

• Story of Job

• Thy Hidden Ones

• War on The Saints

• Warfare With Satan and The Way of Victory

• The Work of the Holy Spirit

• magazine “The Overcomer”

Krievu valodā: 

• Борьба с властями тьмы и тайна победы над ними 

• Война со святыми 

• Голгофский крест 

• Душа и Дух 

• Единство со Христом в смерти и воскресении 

• Жизнь из смерти 

• История Иова

• Лицом к Лицу

• Много плода 

• Молитва и евангелизм 

• Молчание Иисуса 

• Необходимость пробуждения духа молитвы 

• Отверстые небеса 

• Приготовление к небесной жизни 

• Проникновение в тайну страданий. История Иова

• Работа Духа Святого 

• Твои сокрытые 

• Умирая, чтобы жить

Vācu valodā: 

• Der bedrohte Christ 

• Seelenkräfte kontra Geisteskräfte 

© Verners Šteinbergs 

Vēstule jauniešiem - Lothar Gassmann

VĒSTULE JAUNIEŠIEM

Mīļie draugi, atmostieties, jūs tiekat krāpti! 

Cilvēki jums ir teikuši:
„Realizējiet savas seksuālās tieksmes, tad jūs būsiet laimīgi!”
Dieva Vārds saka:
„Svētīgi sirdsšķīstie, jo tie Dievu redzēs.“ (Mateja 5:8).
„Netiklos un laulības pārkāpējus Dievs sodīs.“ (Ebrejiem 13:4).

Cilvēki jums ir teikuši:
„Spēlējiet ausis apdullinošu mūziku, tad jūs jutīsieties labi!” 
Dieva Vārds saka:
„Mierā un paļāvībā jūs atrastu spēku“ (Jesaja 30:15).
„Dievs, klusumā Tu topi slavēts“ (Psalmi 65:2).

Cilvēki jums ir teikuši:
„Atslēdziet savu saprašanu un paplašiniet savu apziņu ar meditāciju, narkotiku un psihotehnikas palīdzību!”
Dieva Vārds saka:
„Topiet sapratīgi un modri Dievu lūgt!“ (1. Pētera 4:7).
„Esiet skaidrā prātā, esiet modrīgi! Jūsu pretinieks velns staigā apkārt kā lauva rūkdams un mek-lē, ko tas varētu aprīt. Tam turieties pretī stipri ticībā!“ (1. Pētera 5:8,9).

Cilvēki jums ir teikuši:
„Mācieties okultās praktikas – maģiju, raganu zinības, burvestības – tad jūs iegūsi zināšanas un varu!”
Dieva Vārds saka:
„Lai tavējo starpā neatrastos neviens pats, kas savu dēlu vai savu meitu liktu sadedzināt ugunī, nedz arī, kas zīlē nākotni, nedz laika zīmju taujātājs, nedz čūsku apvārdotājs, nedz burvis, nedz vārdotājs, nedz garu izsaucējs, nedz pareģis, nedz mirušo izaicinātājs, jo visi, kas dara šīs lietas, Tam Kungam ir negantība“ (5. Mozus 18:10-12).
„Ārā (ārpus debesu pilsētas) paliek suņi, burvji, netikļi, slepkavas, elku kalpi un visi, kas mīl un runā melus.“ (Jāņa atkl. 22:15).
Viņiem „būs sava daļa degošā sēra uguns jūrā.“ (Jāņa atkl. 21:8).

Cilvēki jums ir teikuši:
„Dodieties uz turieni, kur notiek lielas zīmes un brīnumi, kur nāk brīnumainas vīzijas un atklās-mes, un kur tu vari iegūt pavisam neparastu pieredzi!”
Dieva Vārds saka:
„Pārbaudiet garus, vai viņi ir no Dieva, jo daudz viltus pravieši ir izgājuši pasaulē. “ (1. Jāņa 4:1).
„Uzstāsies viltus kristi un viltus pravieši un darīs lielas zīmes un brīnumus, lai pieviltu, ja iespē-jams, arī izredzētos.“ (Mateja 24:24).

Cilvēki jums ir teikuši:
„Kļūstiet visi vienoti, jo visas reliģijas taču pielūdz vienu un to pašu Dievu!”
Dievs saka:
„Es esmu Tas Kungs, tavs Dievs... Tev nebūs citus dievus turēt Manā priekšā!“ (Pirmais Bauslis, 2. Mozus 20:2,3).
„Nepieradiniet sevi citu tautu dzīves veidam... Jo citu tautu elka dievi ir tikai tukši nieki... Elki ir kā putnu biedēkļi sakņu dārzā” (Jeremijas 10:2,3,5).
Jēzus Kristus, Dieva Dēls, saka:
„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība; neviens netiek pie Tēva kā vien caur Mani.“ (Jāņa 14:6).

Cilvēki jums ir teikuši:
„Ikviens cilvēks ir Dieva bērns, jo ikvienā cilvēkā dzīvo Dieva Gars!”
Dieva Vārds saka:
„Kristum ticēdami, jūs esat saņēmuši Svētā Gara zīmogu pēc apsolījuma“ (Efeziešiem 1:13). 
„No tā var pazīt Dieva bērnus un velna bērnus; katrs, kas nedara taisnību, nav no Dieva, arī tas ne, kas nemīl savu brāli... Ikviens, kas tic, ka Jēzus ir Kristus, ir no Dieva dzimis... Kam Dēls ir, tam ir dzīvība, kam Dieva Dēla nav, tam nav dzīvības.” (1. Jāņa 3:10; 5:1,12).

Cilvēki jums ir teikuši:
„Nerunājiet taču par grēku, runājiet vienīgi par kļūdām, negadījumiem, klupieniem un neveik-smēm!”
Dieva Vārds saka:
„Grēks ir tautu negods. “ (Salamana pam. 14:34).
„Bēdas tiem, kas ļaunu sauc par labu un labu par ļaunu!“ (Jesaja 5:20).
„Nav neviena taisna, it neviena.“ (Romiešu 3:10).

Cilvēki jums ir teikuši:
„Ieklausies sevī, jo sevī pašā tu atradīsi patiesību, ja tu pietiekoši ilgi meditēsi!”
Dieva Vārds saka:
„Jo no sirds iziet ļaunas domas, slepkavība, laulības pārkāpšana, nešķīstība, zādzība, nepatiesa liecība, zaimi. Tas viss sagāna cilvēku.“ (Mateja 15:19, 20).
„Jo es zinu, ka manī, tas ir, manā dabīgajā miesā, nemīt nekas labs... Es, nožēlojamais cilvēks! Kas mani izraus no šīs nāvei lemtās miesas? Pateicība Dievam mūsu Kungā Jēzū Kristū!“ (Ro-miešiem 7:18,24,25).

Cilvēki jums ir teikuši:
„Pieņem visus kādi viņi ir, neskatoties kā viņi tic un kā dzīvo, ļaujiet ikvienam dzīvot savā dzīves stilā!”
Dieva Vārds saka:
„Pamāciet nekārtīgos!“ (1. Tesaloniķiešiem 5:14).
„Jeb vai jūs nezināt, ka netaisni neiemantos Dieva valstību? Nepievilieties! Ne netikli, ne elku kalpi, ne laulības pārkāpēji, ne malaki, ne vīriešu piegulētāji, ne zagļi, ne mantrauši, ne dzērāji, ne zaimotāji, ne laupītāji neiemantos Dieva valstību. Un daži no jums bija tādi. Bet jūs esat nomaz-gāti, jūs esat svēti kļuvuši, jūs esat taisnoti Kunga Jēzus Kristus Vārdā un mūsu Dieva Garā.“ (1. Korintiešiem 6:9-11). 

TĀDĒĻ:
Pretojieties apvienošanai (sabrāļošanai, vienošanās panākšanai) ar sliktiem piemēriem žurnālos, radio, televīzijā un internetā, kuri runā par „mīlestību”, bet ar to domā „netiklību” un vada tevi uz sabo-jāšanu! 
Turieties cieši pie Dieva Dēla Jēzus Kristus piemēra, kurš ir tīrs un svēts, un ar savu dzīvi un mācību mums parāda, kāda ir patiesa mīlestība! 

Pretojieties apvienošanai ar nebībelisku reliģisku sajaukšanos un nebībelisku ekumēni. 
Turieties cieši pie Svēto Rakstu četrkārtējiem „Vienīgi” principiem: Vienīgi Bībele, Vienīgi Kristus, Vienīgi Žēlastībā, Vienīgi Ticība! 

Pretojieties apvienošanai ar nebībelisku atkarību no zīmēm un brīnumiem!
Turieties cieši pie lielākā brīnuma: Jēzus Kristus rētām, kurš mūsu izglābšanai ir atdevis Savu dzīvību pie krusta un trešajā dienā brīnumaini augšāmcēlies!

Pretojieties apvienošanai ar, diemžēl arī „kristīgajā” sabiedrībā plaši izplatīto „izklaides kultūru”, kas padara nevērtīgu un degradē Jēzus Kristus krustu, to padarot par izklaidi, un tādējādi zaimo svē-to Dievu! 

Turieties cieši pie patiesā Dieva, kurš vienlaikus ir gan svēts un taisnīgs, gan mīlošs un žēlsirdīgs! 

Pretojieties mistikas miglai, kura tev iesaka ticēt, ka tevī jau no dabas mīt „dievišķa dzirksts”!
Turieties cieši pie reālā fakta, ka ikviena cilvēka sirds ir pilnīgi sabojājusies un pazudusi, un ka tai ir vajadzīga glābšana vienīgi no Dieva žēlastības! 

Pretojieties „mūzikas kultūrai”, kura domā pievest cilvēkus kristīgai ticībai, lietojot pagāniskus ele-mentus (piemēram, ekstāzi izraisošus mežonīgus ritmus, mantrām līdzīgus vārdu atkārtojumus, vai arī ekstrēmi lēnas, transu rosinošas, melodijas). 
Turieties cieši pie svētīgām un patīkamām garīgām dziesmām, kuras nāk no klusas un lēnprātīgas sirds! 

Pretojies laikmeta garam, aiz kura slēpjas maldinātājs pretinieka gars! 
Turies cieši pie Dieva Gara, kurš sargā tevi no šīs aizejošās pasaules un vada tevi visā patiesībā! 

„Tas Kungs ir tuvu visiem, kas Viņu piesauc, visiem, kas Viņu piesauc patiesībā.“ 
Psalmi 145:18 

Kungs Jēzus Kristus lai pasargā tevi no ļaunā! 
Es aizlūdzu Dievu par tevi. 
Jūsu Lotārs Gassmann

Autora adrese:
Dr. theol. Lothar Gassmann, Am Waldsaum 39, D-75175 Pforzheim, Deutschland 
Tel. +49 (0) 7231-66529, Fax +49 (0) 7231-4244067, E-Mail: LOGASS1(at)t-online.de
www.L-Gassmann.de  

Šis teksts var tikt izplatīts neizmainītā veidā un ar atsauci uz izcelsmes avotu.
Tulkošana uz citu valodu tiek atļauta un ir vēlama (ar norādi uz izcelsmes avotu).
Brief an die Jugend - Lothar Gassmann © (vācu valodā)
Tulkoja: Verners Šteinbergs © jūnijs 2006 – vernersss(at)inbox.lv