Dabaszinātņu likumi atspēko evolūcijas teoriju

Dabaszinātņu likumi atspēko evolūcijas teoriju

Visspēcīgākie argumenti zinātnē vienmēr parādās tad, kad var pielietot dabaszinātņu likumus, lai pamatotu vai atspēkotu kādu procesu vai ideju. Visos dzīvajos organismos mēs atrodam neaptverami daudz informācijas, kas ir absolūti nepieciešama organismu izveidošanās plāniem un visu sarežģīto procesu vadīšanai šūnās. Ar informācijas dabaszinātņu likumu palīdzību mēs pierādīsim, ka jebkurai informācijai, tai skaitā bioloģiskajai informācijai, ir nepieciešams inteliģents, saprātīgs izcelsmes autors.

Kas ir dabaszinātnes likums?

Ja apgalvojumu par mūsu redzamajā pasaulē novērojamu parādību var pastāvīgi un atkārtojamā veidā apstiprināt par vispārēji patiesu un nevar atspēkot, tad varam runāt par dabaszinātnes likumu. Dabaszinātņu likumiem zinātnē piemīt visspēcīgākā noteiktība, jo:

• tie nepazīst nekādus izņēmumus,
• tie sniedz atbildi uz jautājumu, vai domātais process ir iespējams vai nav iespējams,
• tie ir pastāvējuši vienmēr, neatkarīgi no tā, vai cilvēki tos ir atklājuši un noformulējuši,
• tos vienmēr var sekmīgi piemērot nezināmiem gadījumiem.

Ar dabaszinātnes likumiem mēs parasti saprotam fizikas un ķīmijas likumus. Ikviens, kurš domā, ka mūsu pasauli var aprakstīt tikai un vienīgi ar materiāliem lielumiem, ierobežo savu uztveri un nepilnīgi attēlo realitāti. Arī nemateriālie lielumi, piemēram, informācija, griba, saprāts un apziņa, ir daļa no mūsu realitātes. Dabaszinātņu likumi, kas attiecas uz nemateriāliem lielumiem, atbilst tiem pašiem stingrajiem kritērijiem kā likumi, kas attiecas uz materiāliem lielumiem, un tāpēc šo likumu secinājumi ir tikpat jēgpilni un spēkā esoši.

Informācijas definīcija un tās dabaszinātnes likumi

Lai aprakstītu informācijas dabaszinātnes likumus un varētu analizēt nezināmu sistēmu, ir nepieciešama tās viennozīmīga un precīza definīcija:

Informācija ir vienmēr klātesoša, ja kādā novērojamā sistēmā ir sastopami tās visi pieci sekojošie hierarhijas līmeņi: Statistika (burtu, ciparu, vārdu u.c. daudzums), sintakse (kodējums, gramatika, vārdu krājums), semantika (nozīme, jēga), pragmatika (darbība, rīcība) un apobētika (norādījums uz mērķi, rezultāts).

Četri Informācijas Dabaszinātnes Likumi (IDL) ir šādi:

IDL-1: Materiāls lielums (esamība, būtība, realitāte) nespēj radīt nemateriālu lielumu.

IDL-2: Informācija ir nemateriāls lielums.

IDL-3: Statistiskajos (stohastiskajos) procesos (= procesos bez vadoša inteliģenta saprāta) nevar rasties nekāda informācija.

IDL-4: Informācija var tikt radīta tikai ar saprātīga, inteliģenta sūtītāja (avota, raidītāja) palīdzību. Inteliģentam sūtītājam piemīt apziņa, viņam ir sava patstāvīga griba, viņš ir radošs, viņš ir patstāvīgi domājošs un darbojas mērķtiecīgi.

Turpinājumā, pamatojoties uz Informācijas Dabaszi­nātnes Likumiem, ir izdarīti seši nozīmīgi secinājumi.

Seši tālejoši secinājumi

Tagad, kad mēs pārzinām informācijas dabaszinātnes likumus, mēs varam tos mērķtiecīgi un efektīvi pielietot, lai izdarītu tālejošus secinājumus. Par cik mūsu jautājumi pārsniegs iespējamās zinātniskās atbildes, mums būs nepieciešams vēl kāds pārāks informācijas avots, un man kā kristietim tāds avots ir Bībele. Turpinājumā mēs vispirms formulēsim zinātniskos secinājumus, kas pamatojas uz informācijas dabaszinātnes likumiem, un pēc tam sniegsim Bībeles atsauci, kas apstiprina šo zinātnisko secinājumu vai pat to pārsniedz.

Secinājums S1:

Par cik visās dzīvības formās mēs atrodam informācijas kodu DNS un RNS molekulu veidā un visus citus informācijas līmeņus, kļūst skaidrs, ka tas viss iekļaujas informācijas definīcijas robežās. Izejot no tā, varam secināt, ka ir jābūt inteliģentam, saprātīgam sūtītājam, kurš šīs molekulas ir veidojis! (Pielietojot IDL-4)

Par cik nepastāv ar novērojumiem vai eksperimentiem pierādāms process, caur kuru informācija matērijā būtu radusies pati no sevis, tas attiecas arī uz jebkuru informāciju dzīvajās būtnēs. Tādējādi IDL-4 šeit pieprasa saprātīgu autoru, kurš šīs DNS un RNS programmas ir rakstījis. Līdz ar to secinājums S1 ir Dieva esamības pierādījums vai arī ateisma (Dieva nolieguma) zinātnisks atspēkojums.

Secinājums S2:

DNS molekulā iekodētā informācija ievērojami pārspēj visas mūsu pašreizējās tehnoloģijas. Par cik nevienu cilvēku nevar uzskatīt par šīs informācijas sūtītāju, tas ir jāmeklē ārpus mūsu redzamās pasaules. Mēs varam secināt: Sūtītājam jābūt ne tikai ārkārtīgi saprātīgam, bet viņam jāpiemīt arī bezgalīgam informācijas un saprāta apjomam, t.i., viņam jābūt visu-zinošam. (Pielietojot IDL-1, IDL-4)

Ja mēs pieņemam, ka šis Sūtītājs (Autors, Radītājs, Dievs) bija ierobežots savās saprāta spējās, tad viņam būtu nepieciešams kāds cits superdievs, kuram būtu vēl vairāk informācijas, lai viņu apmācītu. Tā kā arī šim pēdējam bija vajadzīgs skolotājs, mēs nonākam pie bezgalīga skaita dievu, no kuriem “pēdējais”, tos kopā saskaitot, iegūtu neierobežotas zināšanas, t.i., būtu visu-zinošs. Loģiski līdzvērtīga un vienkārša alternatīva ir atzīt tikai vienu Dievu. Taču tad viņam būtu jābūt bezgalīgi saprātīgam un viņa rīcībā būtu jābūt bezgalīgam informācijas apjomam. Tātad viņam ir jābūt visu-zinošam.

Par šo otro iespēju runā Bībele. Ir tikai viens Dievs: “Es esmu pirmais un pēdējais, un bez Manis nav cita Dieva!” (Jesajas 44:6) Ja šis Dievs ir visu-zinošs (S2), tad Viņam ir zināšanas par visām tagadnes, pagātnes un arī nākotnes lietām. Bet, ja Viņš zina arī visu, kas ir ārpus visām laika robežām, tad Viņam pašam ir jābūt mūžīgam! Tas ir rakstīts arī Bībelē - Psalmi 90:2; Jesajas 40:28 un Daniēla 6:26.

Secinājums S3:

Par cik šis Sūtītājs:

• ir prasmīgi iekodējis informāciju, ko mēs atrodam DNS molekulās,
• ir spējis izveidot sarežģītas biomašīnas, kas atšifrē informāciju un īsteno visus biosintēzes procesus,
• un visās dzīvajās būtnēs ir izstrādājis katru detaļu un ieprogrammējis visas spējas,

mēs varam no tā secināt, ka Sūtītājs to visu tieši tā ir gribējis un viņam ir jābūt ļoti spēcīgam.

Iepriekšējā secinājumā S2, pamatojoties uz dabas zinātnes likumiem, mēs varējām skaidri noteikt, ka Sūtītājam (Radītājam, Dievam) jābūt visu-zinošam un mūžīgam. Tagad mēs uzdodam jautājumu par viņa varas apmēriem. Piemērojot to pašu loģiku kā S2 gadījumā, mēs nonākam pie secinājuma, ka viņam arī jābūt visspēcīgam. Arī Bībele to apliecina: “Es esmu Alfa un Omega!” saka Kungs Dievs, kas ir, kas bija, kas nāk, Visuvaldītājs (Visuspēcīgais)!” (Jāņa atkl. 1:8)

Secinājums S4:

Lai arī mēs, cilvēki, spējam radīt jaunu informāciju, tomēr tā nespēj rasties tikai un vienīgi no mūsu materiālās daļas (no ķermeņa). Tādējādi mēs varam secināt, ka cilvēka būtnei piemīt nemateriāla sastāvdaļa (dvēsele, gars). Līdz ar to, tas atspēko arī materiālisma ideju. (Pielietojot IDL-1, IDL-2)

Evolūcijas un molekulārajā bioloģijā tiek domāts tikai un vienīgi materiālistiskā domāšanas veidā. Ar informācijas likumu palīdzību šo materiālismu var atspēkot sekojoši: Mums - visiem cilvēkiem ir spējas radīt jaunu informāciju (piemēram, vēstules, grāmatas) - tas ir, nemateriālu lielumu. Taču, tā kā matērija to nespēj (IDL-1), papildus mūsu materiālajam ķermenim ir nepieciešama arī nemateriāla sastāvdaļa, un tā ir dvēsele. 1. Tesaloniķiešiem 5:23 Bībele apstiprina šo secinājumu: “Bet pats miera Dievs lai jūs svētī caurcaurim, un jūsu gars, dvēsele un miesa visā pilnībā lai paliek bezvainīgi līdz mūsu Kunga Jēzus Kristus atnākšanai.” Ķermenis ir cilvēka materiālā daļa, bet dvēsele un gars ir nemateriālā daļa.

Smadzenes: Tā kā dabaszinātnēs valda materiālistisks domāšanas veids, pētnieki darbojas, pamatojoties uz šādu pieņēmumu: “Mūsu smadzenes ir informācijas avots.” Šis priekšstats ir kļūdains un maldīgs, jo mūsu smadzenes ir matērija, un tā nespēj radīt nekādu informāciju saskaņā ar IDL-1. Tādēļ smadzenes nespēj būt informācijas avots; tās ir tikai informācijas apstrādāšanas mašīna, lai gan ārkārtīgi sarežģīta.

Secinājums S5:

Par cik informācija ir visas dzīvības pamata sastāvdaļa, kas nevar rasties tikai no matērijas un enerģijas, ir nepieciešams saprātīgs Sūtītājs. Bet, tā kā visas ķīmiskās un bioloģiskās evolūcijas teorijas pieprasa, lai informācija rastos tikai un vienīgi no matērijas un enerģijas (bez sūtītāja), mēs varam secināt, ka visām šīm ķīmiskās un bioloģiskās evolūcijas (makroevolūcijas) teorijām un konceptiem ir JĀBŪT kļūdainiem un maldīgiem. (Pielietojot IDL-1, IDL-2)

Evolūcijas teorija cenšas izskaidrot dzīvību tikai un vienīgi fizikāli ķīmiskā līmenī. Informācijas dabaszinātnes likumi izslēdz ideju par jebkādu makroevolūciju – ķīmisko evolūciju no ķīmiskām vielām līdz pirmatnējai šūnai, kā arī bioloģisko evolūciju – ceļu no pirmatnējās šūnas līdz cilvēkam. No informācijas likumu viedokļa, evolūcijas sistēma ir kā “informācijas mūžīgais dzinējs” (perpetuum mobile), tātad, kaut kas neiespējams.

Mikroevolūcija, tas ir, pielāgojumi (adaptācija) vienas sugas ietvaros (piemēram, Darvina žubītes ar dažādu knābja formu), ir reāla un novērojama. Šo putnu knābju adaptācijai nepieciešamā informācija nav nejauši radusies matērijā, bet gan ierakstīta sākotnējās programmas atzarojumos, kurus Radītājs savā viszināšanā jau iepriekš ir paredzējis.

Radīšanas aprakstā Bībelē desmit reizes ir norādīts, ka visas dzīvības neiedomājamā daudzveidība tika radīta ļoti konkrēti – katra atbilstoši tās kārtai (1. Mozus 1. nod.). Arī šeit nav novērojamas nekādas evolūcijas pēdas.

Secinājums S6:

Par cik arī dzīvība ir nemateriāls lielums, matērija nespēja to radīt. No tā mēs secinām: Matērijā nepastāv tāds process, kas ved no nedzīviem ķīmiskiem elementiem uz dzīvību. Tīri materiāli procesi vien nevar radīt dzīvību ne uz Zemes, ne arī jebkur citur Visumā. (Pielietojot IDL-1)

Tas, kas padara dzīvās būtnes par dzīvām (“dzīvības” fenomens), ir tikpat nemateriāls lielums kā informācija. Secinājums S6 atspēko spontānu (nejaušu) dzīvības rašanās iespēju matērijā. Tāpēc evolucionējošas dzīvības meklējumi uz citām planētām ir bezjēdzīgi centieni.

Kopsavilkumā

Ar Informācijas Dabaszinātnes Likumu palīdzību mēs atspēkojam vairākas plaši izplatītās evolūcijas teorijas idejas:

• tīri materiālistisku domāšanu bioloģijas zinātnēs,
• visas populārās evolūcijas idejas (kosmiskā, ķīmiskā un bioloģiskā evolūcija),
• materiālismu/naturālismu (piemēram, cilvēka materiālistisko attēlu, vai ka realitāte ir ierobežota tikai masā un enerģijā),
• ateismu (Dieva noliegšanu).

Turklāt, mēs pierādām:

• ka Informācijas Dabaszinātnes Likumi pieprasa dzīvības izcelsmes Autora pastāvēšanu (Dieva, Radītāja),
• ka šim izcelsmes Autoram ir jābūt visu-zinošam,
• ka Viņam jābūt visu-spēcīgam,
• ka cilvēkam ir jāpiemīt nemateriālai komponentei, sastāvdaļai (dvēselei, garam),
• ka mūsu smadzenes nevar būt mūsu radītas informācijas izcelsmes avots.

Kas ir šis Sūtītājs, kas ir šis Radītājs?

Tagad mēs nonākam pie būtiska jautājuma: kas ir šis bioloģiskās informācijas Sūtītājs, un kas ir šis visas dzīvības izcelsmes Autors? Dievs Tēvs uzticēja savam Dēlam Jēzum radīšanas uzdevumu, tādēļ Jēzus ir pieminēts Jaunajā Derībā (Kolosiešiem 1:15-17): “Jo Viņš ir neredzamā Dieva attēls… Viņā radītas visas lietas debesīs un virs zemes, redzamās un neredzamās… Viss ir radīts caur Viņu un uz Viņu, bet Viņš pats ir pirms visa, un viss pastāv Viņā.” Tātad mūsu pasaulē nav nekā tāda, ko nebūtu radījis Kungs Jēzus: Milzīgais kosmoss pieder pie tā visa tāpat kā katrs mikrobs, katra skudra, katra žirafe un ikviens cilvēks.

Kāda aizraujoša doma

Jēzus ir vienīgais, kas ir bijis no mūžības un kas ir Debesu valstības Ķēniņš. Viņam ir dota visa vara Debesīs un virs zemes (Mateja 28:18). Vai mēs spējam saprast šādu elpu aizraujošu domu? Cilvēks uz Golgātas krusta un šīs pasaules un visas dzīvības Radītājs ir viena un tā pati Persona! Savā neaptveramajā mīlestībā uz mums Viņš ļāva sevi pienaglot pie krusta mūsu grēku dēļ un neatsacījās, lai varētu atvērt mums durvis uz Debesīm. Ikviens, kurš to noraida, zaudē visu: “…kā mēs izbēgsim, tik dārgu pestīšanu nicinādami?” (Ebrejiem 2:3) Kurš Viņu uzņem, tas iegūst visu, jo Jēzus ir sacījis: “…kas Manus vārdus dzird un tic Tam, kas Mani sūtījis, tam ir mūžīgā dzīvība, un tas nenāk tiesā, bet no nāves ir iegājis dzīvībā.” (Jāņa 5:24) Lūdziet Kungam Jēzum piedošanu par visiem saviem grēkiem, lai jūs nenonāktu zem Dieva tiesas sprieduma; uzņemiet Viņu kā savu personīgo Radītāju un Glābēju un sekojiet Viņam!

Direktors un profesors emeritus
Dr. inž. Verners Gits

--------------------

Detalizētu zinātnisku pamatojumu par šiem jautājumiem varat atrast grāmatās:

“Information, der Schlüssel zum Leben.” Werner Gitt. Bielefeld, Christliche Literatur-Verbreitung, Auflage 4, 2016, – 512 с., ISBN 978-3-86699-347-1, www.clv.de

“Without excuse – The Sequel to: In the Beginning was Information” by Werner Gitt, Bob Compton, Jorge Fernandez. Creation Book Publishers, Atlanta, Georgia, USA, 2011, 352 pp., ISBN: 978-1-921643-41-5

Tulkoja: Verners Šteinbergs (c) 2024

Autora mājas lapa: https://wernergitt.com

Dabaszinātņu likumi atspēko evolūcijas teoriju - Bruderhand misijas traktāts 

https://bruderhand.de/traktate/traktate-fremdsprachen/lettisch/4650/lettisch-widerlegung-der-evolution-durch-naturgesetze-detail

Ko Darvins vēl nevarēja zināt

Ko Darvins vēl nevarēja zināt

Sagaidot 2009. gada sākumu - Darvina gadu, 2008. gada 31. decembrī vācu laikrakstā “Die Zeit” parādījās raksts ar virsrakstu pāri divām lappusēm “Paldies tev, Darvin!”, turklāt vēl četras pilnas lappuses bija veltītas evolūcijas tēmai. Pateicība tika veltīta cilvēkam, kurš dzimis pirms 200 gadiem un kura revolucionārā grāmata “Sugu izcelšanās” tika publicēta pirms 150 gadiem.

Jau filozofs Immanuēls Kants (1724-1804) lielīgi apgalvoja: “Iedodiet man matēriju, un es no tās izveidošu pasauli!” Arī franču matemātiķis un astronoms Laplass (Pierre-Simon Laplace, 1749-1827) daudz rakstīja par Visumu un tā izcelšanos. Kad Napoleons viņam jautāja, kādēļ viņš  nekur nepiemin Visuma Radītāju, viņš atbildēja ar pazīstamo izteicienu: “Manām teorijām nav nepieciešama Dieva hipotēze.” Šie un citi zinātniskā ateisma pamatlicēji meklēja tādu dzīvības rašanās izskaidrojumu, kurā Dievs vairs nebūtu nepieciešams. Šķietami atrisinošu atbildi tam sniedza Darvins, kurš ļāva iztēloties, ka dzīvības rašanos ir iespējams izskaidrot “dabiskā ceļā”. Lai gan pats Darvins ar zināmām bažām pārdomāja sava vēstījuma sekas, mūsdienu pasaule, kas kļuvusi vēl bezdievīgāka, laikrakstu virsrakstos ļoti cildina savu svēto aizbildni.

Līdz Darvina ceļojumam uz Galapagu salām (1835. gadā) cilvēki uzticējās grieķu filozofa Aristoteļa mācībai, ka sugas ir nemainīgas. No tur dzīvojošo žubīšu dažādajām knābju formām Darvins pareizi secināja, ka sugas spēj pielāgoties un mainīties. Tomēr viņa nākošais secinājums, ka tādēļ visas  sugas ir saistītas ar vienu kopīgu priekšteci, nav zinātniski pamatojams. Pat pats Darvins apzinājās, ka viņa teorijā slēpjas liels trūkums, jo dabā netika atrastas nekādas fosilijas, kuras varētu tikt uzskatītas par pārejas formām, lai gan tām vajadzētu būt milzīgos daudzumos. Neskatoties uz to, saskaņā ar Darvina mācību cilvēks zaudēja savu īpašo stāvokli, ko viņam bija piešķīris Radītājs, un tā vietā viņš kļuva tikai par dzīvnieku valsts jaunveidojumu.

Evolūcijas virzītājspēki

Mūsdienās par evolūcijas virzītājspēkiem tiek uzskatīti mutācija, selekcija, izolācija, ilgs laiks, nejaušība, nepieciešamība un, protams, nāve. Visi šie faktori tiešām pastāv, taču neviens no tiem nav jaunas radošas informācijas sniedzējs.

• Mutācija spēj mainīt tikai jau esošu ģenētisko informāciju. Taču bez jau iepriekš esošas DNS informācijas evolūcija vispār nemaz nevar sākties. Mutācija pēc definīcijas ir bezmērķīgs gadījuma process, tāpēc principā tā nevar radīt nekādas jaunas sistēmas (piemēram, izgudrot jaunus orgānus).
• Selekcija (atlase) dod priekšroku tiem dzīvajiem organismiem, kas spēj labāk izdzīvot, un nodrošina, ka to ģenētiskais materiāls ar lielāku varbūtību tiks nodots tālāk. Taču ar selekcijas palīdzību tiek atlasīts vai iznīdēts tikai tas, kas jau pastāv; atlase nespēj neko pievienot vai radīt ko jaunu.
• Arī pārējie iepriekš minētie evolūcijas virzītājspēki nav derīgi kā radoši faktori.

Aplūkosim dažus piemērus no dzīvās radības sfēras, lai redzētu, vai tādi bezmērķīgi darbojošies evolūcijas virzītājspēki varēja radīt šādas ieceres.

Dzimumvairošanās

Saskaņā ar evolūcijas teoriju dzimumvairošanās “izgudrošana” bija izšķirošs nosacījums dzīvo būtņu augstākai attīstībai. Ar aizvien jaunām gēnu kombinācijām parādās daudzi varianti, no kuriem atlases procesā visdrīzāk izdzīvos un pavairosies tie, kas vislabāk pielāgojas videi. Bet šis process kā izskaidrojums vēlamajai evolūcijas sarežģītības pieauguma tendencei ir noraidāms divu iemeslu dēļ:

1. Pati dzimumvairošanās vispār nevar aizsākties evolūcijas procesā. Tā būtu iespējama vienīgi tad, ja abiem dzimumiem vienlaicīgi jau būtu pilnībā funkcionējoši dzimumorgāni. Taču evolūcija pēc definīcijas neatļauj vadošu, uz mērķi orientētu plānošanas stratēģiju. Kā gan šie nepieciešamie orgāni varētu pakāpeniski attīstīties tūkstošiem paaudžu laikā, ja dzīvās būtnes vēl nevar vairoties bez šiem orgāniem? Bet, ja mēs noraidām lēnu, pakāpenisku atlases procesu un aizstājam to ar strauju varbūtēju procesu, tad kā tik atšķirīgi un turklāt tik sarežģīti orgāni, kuriem ir jābūt pielāgotiem vienam pie otra līdz pat pēdējai detaļai, varētu rasties vienā un tajā pašā laikā un vienā un tajā pašā vietā atšķirīgos organismos?

2. Tā kā ir ļoti daudz dažādas dzīvās būtnes, kas vairojas dzimumdzīves ceļā (piemēram, tūkstošiem kukaiņu un zīdītāju sugu), ir nepieciešama arī atbilstoša atšķirīgi strukturētu dzimumorgānu daudzveidība, kuriem ir nepieciešama ļoti īpaša ģenētiskā informācija. Pat ja pieņemam, ka dzimumvairošanās notikusi tikai vienreiz nejaušības dēļ, ģenētiskā materiāla sajaukšanās neradītu nekādu principiāli jaunu informāciju, ko varētu izmantot citu sugu radīšanai. Turklāt sugu robežas nav iespējams pārkāpt. Augu un dzīvnieku selekcionāri to ir pierādījuši ar saviem neskaitāmajiem eksperimentiem, jo pat augstā pakāpē selekcionētas govis vienmēr ir palikušas govis, un selekcionēti kvieši nekad nav kļuvuši par saulespuķēm. Līdz ar to dzimumvairošanās būtu bijusi atkal un atkal “jāizgudro” ar nejaušības palīdzību. Bet tas ir neiespējami! Tā sauktā mikro-evolūcija (izmaiņas vai mutācijas vienas sugas ietvaros) ir skaidri saskatāma, bet makro-evolūcijai (izmaiņām pāri sugu robežām) trūkst jebkādu pierādījumu.

Sarkano asins šūnu tehnoloģiskā ģenialitāte

Katrs mūsu asins kubik milimetrs (1 mm3 = 1 μl = 1 mikro litrs) satur 5 miljonu sarkano asins šūnu, līdz ar to katra asins lāse satur 150 miljonus. Tās ir kā augsti specializētas zemūdenes, uz kuru klāja nav dzīvībai bīstamu torpēdu, bet tās veic kādu dzīvībai ārkārtīgi nozīmīgu uzdevumu.

• Savā 120 dienu dzīves laikā tās 175 000 reižu tiek uzpildītas ar skābekli, un tajā pašā laikā plaušās tās izvada oksidēšanās procesā radušos atkritumproduktu - oglekļa dioksīdu (CO2).
• Šie mazie transportlīdzekļi ir tik mazi, ka tie var izspraukties cauri visšaurākajiem kapilāriem, lai aizsniegtu ikvienu ķermeņa daļu.
• Katru sekundi tiek saražoti divi miljoni jaunu sarkano asinsķermenīšu, kas satur sarkano asins pigmentu – hemoglobīnu, ārkārtīgi sarežģītu ķīmisku savienojumu.

Hemoglobīns ir nepieciešams skābekļa transportēšanai jau embrionālās attīstības laikā. Līdz trešajam grūtniecības mēnesim pieprasījums pēc skābekļa nepārprotami atšķiras no augļa stadijas (no 3. mēneša), un tāpēc katrai grūtniecības stadijai ir nepieciešams cita veida hemoglobīns ar atšķirīgu ķīmisko sastāvu. Neilgi pirms dzemdībām visas ražotnes darbojas ar pilnu jaudu, lai veiktu vēl vienu pāreju uz trešā veida hemoglobīna ražošanu pieaugušajam. Šos trīs hemoglobīna veidus nevar iegūt evolūcijas ceļā, lietojot mēģinājumu un kļūdu metodi, jo vairums citu variantu nenodrošinātu pietiekamu skābekļa daudzumu, un tas būtu auglim nāvējoši. Pat ja pareizās hemoglobīna molekulas tiktu radītas pirmajos divos posmos, tā būtu droša nāve, ja trešajā posmā tās nebūtu pareizas. Trīs reizes hemoglobīna ražošanai ir nepieciešama fundamentāli atšķirīga biomehānika, kurai ir pareizā laikā un precīzi jāpārslēdz ražošana.

No kurienes rodas šādas sarežģītas iekārtas? Ikviens priekšstats par evolūciju šeit pilnībā izgāžas, jo jebkurš daļēji pabeigts pārejas posms, kā to pieprasa evolūcija, neļautu organismam izdzīvot.

Šis nesamazināmās sarežģītības priekšstats attiecas arī uz cilvēka organisma imūnsistēmu vai arī uz bārkstiņu, ko baktērijas izmanto, lai pārvietotos. Arī šajā gadījumā dzīvās būtnes nebūtu izdzīvojušas “attīstības ceļā” uz savu pašreizējo stāvokli. Likumsakarīgāks ir izskaidrojums, ka viss bija gatavs jau no paša sākuma, un tas ir iespējams tikai tad, ja viens gudrs Radītājs ir visu iecerējis un radījis tā, lai viss būtu pilnībā darboties spējīgs jau no paša sākuma.

Dzeltenā tārtiņa lidojums

Dzeltenais tārtiņš ir brīnumains putns. Katrs no šiem radījumiem izšķiļas no olas Aļaskā. Tomēr ziemā tur paliek ļoti auksti, tāpēc putni pārlido uz Havaju salām. 4500 km attālais galamērķis atrodas ļoti tālu, un būs nepieciešams lidojums bez starpnosēšanās, jo līdz galamērķim nav salas, uz kuras atpūsties, un putns arī nespēj peldēt. Lai veiktu lidojumu, dzeltenajam tārtiņam ir nepieciešama pilna degvielas tvertne 70 gramu uzkrāto tauku veidā. No tiem – 6,8 grami rezerves ir iekļauti pretvēja gadījumam. Tā kā putnam ir jālido nepārtraukti trīs ar pusi diennaktis ilgi un jāuztur kurss ar loka minūtes precizitāti, tam ir nepieciešams precīzi strādājošs autopilots. Ja viņš netrāpīs precīzi uz salām, tā būs droša nāve, jo nekur citur nav iespējams nolaisties. Ja viņam nebūtu šī precīzi aprēķinātā tauku daudzuma, viņš neizdzīvotu.

Mutācija un selekcija arī šajā gadījumā ir neatbilstoši projektētāji. Daudz sapratīgāk un ticamāk ir pieņemt, ka dzeltenais tārtiņš jau no paša sākuma ir radīts tāds, kāds tas ir - aprīkots ar visu nepieciešamo.

Vai evolūcija ir lietderīgs domāšanas veids?

Papildus jau iepriekš minētajiem īsajiem ieskatiem dzīvo būtņu pasaulē var minēt arī daudzus citus augsta līmeņa mērķtiecīgu sistēmu piemērus:

• Zilais valis, lai gan viņš ir zīdītājs, ir aprīkots tā, lai spētu uznirt no 3000 metru dziļuma, tomēr viņš nenomirst no briesmīgās nirēju slimības, no kuras ietu bojā jebkurš cits zīdītājs, kurš mēģinātu izdarīt to pašu.
• Ļoti daudzām mikroskopiskām baktērijām, kas dzīvo zarnu traktā, ir iebūvēti elektromotori, kas var darboties uz priekšu un atpakaļ.
• Vairumā gadījumu dzīvība ir atkarīga no pilnvērtīgas orgānu darbības (piemēram, sirds, aknu, nieru).

Negatavi, vēl attīstības stadijā esoši vai pusgatavi orgāni ir nekur nederīgi. Tiem, kuri šajā sfērā domā tāpat kā darvinisms, ir jāzina, ka evolūcijai nepiemīt tāda virzība uz mērķi, lai vēlāk sasniegtu pilnībā darbojošos orgānu. Vācu biologs - evolucionists Günther Osche (1926-2009) ir pareizi secinājis: “Dzīvās būtnes, kuras iziet noteiktas evolūcijas attīstības posmus, nevar uz laiku pārtraukt savu darbību, lai pārbūvētos.” Katram starpposmam jābūt spējīgam izdzīvot pašam par sevi.

Sapratīgums un gudrība, kas izpaužas dzīvajā radībā, ir vienkārši apbrīnojama. Tādēļ secinājums, ka radībai ir sākotnējs Radītājs, ir vairāk kā vienkārši acīmredzams. Un tas arī labi saskan ar mūsu novērojumiem, kurus Bībele izsaka jau savā pirmajā teikumā: “Iesākumā Dievs radīja!”

Darvinisma ietekmē izveidojās un uzplauka liberālā, brīvdomīgā, Bībeli kritizējošā teoloģija, kura noraidīja radīšanas stāstu kā precīzu atklāsmi no Dieva. Bet mēs darīsim labi, ja “ticēsim visam,…. kas rakstīts...” Bībelē (Apustuļu darbi 24:14), jo “Dievs nav cilvēks, kas melotu” (4. Mozus gr. 23:19).

No kurienes rodas informācija?

Visspēcīgākā argumentācija zinātnē parādās tad, kad, pielietojot dabaszinātnes likumus, tie nepieļauj kāda procesa vai notikuma iespējamību. Dabaszinātnes likumi nepazīst nekādus izņēmumus. Šī iemesla dēļ, piemēram, mūžīgais dzinējs (perpetuum mobile), t. i., mašīna, kas darbojas nepārtraukti bez enerģijas pievades, ir neiespējama.

Šodien mēs zinām to, ko Darvins vēl nevarēja zināt ­­— ka visu dzīvo būtņu šūnās atrodas neiedomājami liels informācijas daudzums, turklāt ar vislielāko mums zināmo informācijas blīvumu. Visu orgānu veidošanos vada informācija, visi procesi dzīvās būtnēs notiek informācijas vadībā, tai skaitā visu vielu, no kā sastāv mūsu ķermenis (piemēram, 50 000 dažādu proteīnu cilvēka organismā), veidošanos kontrolē informācija. Uz evolūciju balstīts priekšstats vispār varētu darboties tikai tādā gadījumā, ja materiālajā pasaulē pastāvētu iespēja informācijai rasties nejaušu procesu ceļā. Tas ir absolūti būtiski, jo visi ķermeņa veidošanās plāni un visi sarežģītie procesi šūnās ir balstīti uz informāciju.

Informācija ir nemateriāla realitāte, tātad tā nav matērijas īpašība. Dabaszinātņu likumi, kas attiecas uz informāciju, nosaka, ka matērija nekad nevar ģenerēt nemateriālu vienību. Bez tam ir spēkā arī sekojošs likums - informāciju var radīt tikai ar saprātu un gribu apveltīts autors. No tā kļūst skaidrs - ikviens, kurš uzskata, ka evolūcija ir iespējama, tic “informācijas mūžīgajam dzinējam”, t.i., tic kaut kam, ko stingri nepieļauj vispārējie spēkā esošie dabaszinātņu likumi. Šis arguments ir evolūcijas teorijas Ahileja papēdis (vājā vieta), un pati zinātne nosaka šīs teorijas neiespējamību. Manā grāmatā “Informācija - dzīvības atslēga” šo jautājumu esmu vēl detalizētāk izskaidrojis (“Information – Der Schlüssel zum Leben” CLV, ISBN: 978-3-86699-347-1 vai “In the Beginning was Information”).

No kurienes rodas dzīvība?

Neskatoties uz visu mūsdienās radīto evolūcijas teorijas skaļo kņadu, cilvēki joprojām sev uzdod jautājumu: “No kurienes tad īsti rodas dzīvība?” Evolūcijas teorijai nav ne mazākā izskaidrojuma par to, kā nedzīva matērija var radīt dzīvību.

Stenlijs Millers (Stanley Miller, 1930-2007), kura “pirmatnējās zupas eksperiments” (1953) ir minēts katrā bioloģijas mācību grāmatā, 40 gadus vēlāk atzina, ka neviena no pašreizējām hipotēzēm par dzīvības izcelšanos nav pārliecinoša. Viņš visas šīs teorijas nosauca par “muļķībām” un “ķīmiju uz papīra”. Mikrobiologs Luijs Pastērs (Louis Pasteur, 1822-1895) saprata kaut ko ļoti fundamentālu: “Dzīvība var rasties tikai no dzīvības.”

Ir tikai Viens, kurš varēja teikt: “Es esmu Dzīvība” (Jāņa ev. 14:6), un tas bija Jēzus Kristus. Par Viņu vēstulē Kolosiešiem (1:16) ir teikts: “Viņā radītas visas lietas Debesīs un virs zemes, redzamās un neredzamās…” un tālāk Jāņa evaņģēlijā (1:3): “Caur Viņu viss ir radies, un bez Viņa nekas nav radies, kas ir.” Jebkura pasaules vai dzīvības izcelšanās teorija, kurā nav minēts Jēzus Kristus kā dzīvības avots un pamats, ir dzīvot nespējīgs priekšstats, kuram nenovēršami ir jāsagrūst pret klinti, kura ir Jēzus Kristus.

Līdz ar to, evolūcijas teorija ir viena no lielākajām kļūdām pasaules vēsturē, un tā ir ievilkusi miljoniem cilvēku neticības bezdibenī. Un tas, ko diemžēl daudzi mūsu laikabiedri neņem vērā - neticības bezdibenim aiz nāves robežas seko mūžīgās pazušanas bezdibenis (elle). Mūsdienu pasaules traģēdija ir tā, ka žurnālisti savu laikrakstu virsrakstos neizrāda pienācīgu cieņu visa īstajam Radītājam, apliecinot: “Paldies Tev, Jēzu Kristu!”, tā vietā rakstot: “Paldies tev, Darvin!”

Daudz cilvēku par to nezina, ka Jēzus Kristus mums ir izteicis lielisku piedāvājumu. Viņš ir sacījis: “Es esmu Durvis” (Jāņa ev. 10:9), un ar to Viņš ir domājis ieeju Debesīs. Tam, kurš pie Viņa patiesi nāk, Viņš dāvā mūžīgu dzīvību.

Direktors un profesors emeritus
Dr. inž. Verners Gits

Tulkoja: Verners Šteinbergs (c) 2023 

Ko Darvins vēl nevarēja zināt - Bruderhand misijas traktāts 

Autora mājas lapa: https://wernergitt.com

https://bruderhand.de/traktate/traktate-fremdsprachen/lettisch/4636/lettisch-was-darwin-noch-nicht-wissen-konnte-detail

Kurš ir Radītājs?

Kurš ir Radītājs?

Pasaule, kuru redzam sev apkārt

Tikai neliels ieskats dzīvo būtņu pasaulē mums atklāj augsta līmeņa mērķtiecīgu plānu: jūras zīdītājs kašalots ir veidots tā, lai varētu nirt līdz pat 3 000 metru dziļumam, bet uzpeldot neaizietu bojā no nirēju slimības, un raibais dzenis, spēcīgiem cirtieniem sitot pa koku, tomēr nedabū smadzeņu satricinājumu.

Dzīvība lielākoties ir atkarīga no pilnvērtīgas orgānu (piem. sirds, aknu, nieru) darboties spējas. Negatavi, vēl attīstības stadijā esoši vai pusgatavi orgāni ir nederīgi. Tam, kurš šajā sfērā domā tāpat kā darvinisms, ir jāzina, ka evolūcijai nepiemīt tāda virzība uz mērķi, lai vēlāk sasniegtu pilnībā funkcionējošu orgānu.

Daudzus gājputnus vada autopilots, kurš neatkarīgi no laika apstākļiem un dienas vai nakts tos nogādā tieši pie mērķa. Piemēram, Amerikas dzeltenais tārtiņš, pārziemot lido no Aļaskas uz Havaju. 70 gramu tauku enerģijas, kas tam nepieciešami 4 500 kilometru lidojumam, ir ļoti precīzi aprēķināti, un 6,8 grami rezerves paliek pretvēja gadījumam.

Nautiluss dzīvo spirālveidīgas kaļķa čaulas ārējā galā, kuras iekšpuse ir sadalīta vairākos kambaros. Tie katru reizi piepildās ar vajadzīgo gāzes daudzumu, atkarībā no ieniršanas dziļuma tā, lai vienmēr tiktu sasniegts piemērots līdzsvara stāvoklis peldēšanai. Mūsu modernās zemūdenes salīdzinot ar viņu darbojas neveikli un lempīgi. Dzīvnieciņi parasti uzturas apmēram 400 metru dziļumā, naktī uzpeldot līdz 100 metru dziļumam.

Dažām mikroskopiski mazām baktērijām ir iebūvēti ar protoniem darbināmi elektromotori, kuri tām dod spēju kustēties uz priekšu un atpakaļ. Neiedomājami maza izmēra telpā, burtiski sešās miljardās daļās kubikmilimetra, kolibaktērijai ir vairāk kā seši šādi motori, sava spēkstacija strāvas radīšanai, kompjūtersistēma un ne mazums ķīmisko fabriku.

Ikviena dzīvā šūna ir tūkstoškārt sarežģītāka un ģeniālāk veidota nekā jebkura cilvēku izveidota mašīna. Tajā vienlaicīgi norisinās tūkstošiem sakārtoti un laikā ziņā viens ar otru saskaņoti ķīmiski procesi.

Dzīvās šūnas DNS molekulās mēs varam atrast vislielāko cilvēkiem zināmo informācijas blīvumu. Cik daudz rokasgrāmatu varētu ievietot vienas kniepadatas galviņā, izmantojot šo informācijas uzglabāšanas tehniku, ja tā būtu veidota no DNS materiāla? Tie būtu 15 miljardu eksemplāru! Ja tās novietotu vienu uz otras, tad izveidotos 200 miljonu kilometru augsta kaudze, un tas atbilstu attālumam, kas ir vairāk kā 500 reižu no Zemes līdz mēnesim (= 384 000 km).

Mūsu universā atrodas apmēram 1025 zvaigžņu (= vieninieks ar 25 nullēm). Cilvēka dzīves laiks nav pietiekams, lai tās visas paspētu saskaitīt. Ja mums būtu ļoti ātrs dators, kuru izmantot zvaigžņu skaitīšanai un kurš sekundē veiktu desmit miljardus skaitļošanas operāciju, tad šim nolūkam tam vajadzētu 30 miljonus gadu.

Aplūkojot tikai šos nedaudzos piemērus, katrs domājošs cilvēks uzdod jautājumu par visu šo ģeniālo radījumu izcelsmi. Evolūcijas teorija, kuru pieņem tik daudzi mūsu laikabiedri, nesniedz pilnvērtīgu atbildi, jo tā visu izskaidro tikai ar matēriju – arī milzīgo informācijas daudzumu šūnās, dvēseli un apziņu. Informātikas zinātnes likumi apgalvo, ka informācija ir kaut kas nemateriāls un tādēļ, lai rastos informācija, vienmēr vajadzīgs kāds inteliģents avots – kāds ar gribu apveltīts autors. Radīšanas darbos redzamā inteliģence un gudrība ir patiešām grandioza. Tādēļ no radīšanas darbiem mums jāsecina, ka ir nepieciešams radošs autors. Rodas jautājums:

Kur atrast pilnvērtīgu atbildi?

Dabas zinātņu ietvaros ar dažādām mērīšanas un svēršanas metodēm ir iespējams izpētīt tikai mūs aptverošo laika un telpas realitāti. Tādā veidā var tikt sniegta atbilde uz to “Kas?” ir ticis radīts, nevis “No kurienes?” tas radies. Atbilde uz otro jautājumu atrodas ārpus visām cilvēcisko spēju robežām, un to var sniegt tikai pats autors. Bet kur tad Radītājs pats sevi ir atklājis? Bībelē, korānā vai varbūt kādā pasaules vēstures grāmatā? Visas daudzās pasaules reliģijas nevar būt patiesas, jo tās dod atšķirīgas un pretrunīgas atbildes. Vai nu tās visas ir nepareizas, vai arī viena vienīgā var būt patiesa. Svarīgs kritērijs, lai pārbaudītu patiesību, ir piepildījušies pravietojumi. Bībele ir vienīgā grāmata, par kuru ir pierādīts, ka 3268 ilgi pirms tam izteikti pravietojumi vēlākā laikā ir piepildījušies. Tādas kvalitātes zīmes nav nevienai citai grāmatai pasaulē. Bībele, salīdzinājumā ar visu citu jebkad uzrakstīto, ir izcila un vienreizēja. Tāpēc Bībele man ir Dieva Vārds mums – cilvēkiem. Jau pašā pirmajā pantā Bībele sniedz mums atbildi par Radītāju: “Iesākumā Dievs radīja”. Tas labi saskan ar jau iepriekš minēto prasību pēc inteliģentas izcelsmes avota.

Kas ir Radītāja persona?

Dievs bija pirms visa. Pirms tika dota telpa, laiks, un matērija, Viņš bija tā Persona, kas jau darbojās. Ja aplūkojam tikai Bībeles pirmo teikumu, var rasties iespaids, ka Dievs Tēvs ir vienīgais Radītājs. Būtiska norāde, ka Viņš nav vienīgais Radītājs, izriet no radīšanas stāsta: “Darīsim cilvēku pēc mūsu tēla un pēc mūsu līdzības.” (1. Mozus 1:26). Arī Svētais Gars ir bijis iesaistīts, viņa līdzdalību mēs redzam radīšanas stāsta otrajā pantā “...Dieva Gars lidinājās pār ūdeņiem”. Bībele neatklāj visu uzreiz, tā bieži mūs informē soli pa solim. Jautājums “Kurš?” precīzāk tiek atklāts Jaunajā Derībā. Saskaņā ar 1. Korintiešiem 8:6 kļūst skaidri saprotams, ka Jēzus Kristus ir bijis iesaistīts radīšanas darbā: “Bet mums ir tik viens Dievs, Tēvs, no kura visas lietas, un kurš ir mūsu ilgu mērķis; un tik viens Kungs Jēzus Kristus, caur kuru visas lietas, arī mēs caur viņu.”

Ebreju vārds “Elohim” 1. Mozus 1:1 tiek lietots kā Dievs - Radītājs daudzskaitļa formā. Radīšanas darbu varam izskaidrot ar kādu ikdienišķu līdzību: Mēs, visa ģimene, ar automašīnu dodamies pie draugiem. Kad pienācis laiks, lai dotos atpakaļ, es kā ģimenes tēvs saku: “Tagad mēs vēlamies braukt mājās.” Lai gan es runāju daudzskaitļa formā, tas tomēr nozīmē, ka tikai viens sēdēs pie stūres un veiks braucienu. Pārējie ģimenes locekļi sēdēs mašīnā – tātad arī “brauks” – lai gan tikai vadītājs aktīvi stūrēs, strādās ar gāzes pedāli un bremzēm.

Šis nepilnīgais piemērs palīdz mums saskatīt to, ko Bībele mums māca par radīšanas veicēju. Dievs radīja pasauli caur Jēzu Kristu. Tas skaidri izteikts Ebrejiem 1:2. Arī Jāņa evaņģēlija sākumā skaidri teikts, ka visam, kas pastāv, savs sākums ir Jēzū: “Caur Viņu (= caur Vārdu = caur Jēzu) viss ir radies, un bez Viņa nekas nav radies, kas ir.” (Jāņa ev. 1:3).

Jēzus Kristus ir Radītājs

Par Jēzus aktīvo Radītāja darbību mēs tālāk varam lasīt Kolosiešiem 1:16-17: “Viņā (= Jēzū Kristū) radītas visas lietas debesīs un virs zemes, redzamās un neredzamās, gan troņi, gan kundzības, gan valdības, gan varas. Viss ir radīts caur Viņu un uz Viņu, bet Viņš pats ir pirms visa, un viss pastāv Viņā.” Redzamajā, materiālajā pasaulē nav nekas, kas nebūtu radīts caur Jēzu. Gan milzīgais kosmoss ar miljoniem galaktiku ir tai skaitā, gan arī sīkākās detaļas dzīvās šūnas darbībā vai atoma struktūras uzbūvē. Jēzus nav tikai visa mikro- un makrokosmosa Autors, Viņš ir arī Pārvaldnieks pār visu.

Bez tam, caur Jēzu ir radīta arī mums vēl neredzamā pasaule. Debesis apdzīvo neskaitāmi radījumi, kurus Bībele sauc par eņģeļiem. Kā viss Dieva radībā ir daudzveidīgs un vienlaikus ļoti sakārtots, tas pats ir sakāms arī par neredzamo pasauli, kā uz to norāda vārdi par troņiem, kundzībām, valdībām un varām.

Jēzus ir ne tikai Radītājs, bet arī šīs pasaules uzturētājs. Viss pastāv Viņā. Pasaule arī pēc radīšanas netika atstāta pašdarbībā, bet to nes un uztur Viņa spēkpilnais vārds. Līdz ar to mums nav jābaidās no kosmiskas katastrofas, saskrie-noties divām zvaigznēm, vai par Saules izdegšanu un atdzišanu. Jēzus uzturēs šo pasauli līdz savai atkalatnākšanai.

Cilvēks neradās kosmiskās loterijas spēles rezultātā, kā to apgalvo Nobela prēmijas ieguvējs Žaks Monods (Jaques Monod), mēs esam mērķtiecīgi radīti ar noteiktu galamērķi – būt pie Jēzus! Bez šī mērķa mūsu dzīve pazaudē jēgu.

Jēzus Radīšanas darbība Vecajā Derībā

Salamana pamācībās 8:22-24,30 ir rakstīts: “Es esmu bijusi tā Kunga rīcībā jau Viņa ceļa pašā iesākumā; iekāms Viņš kaut ko radīja, es biju pie Viņa, jau no pirmlaikiem. Es esmu ielikta un pastāvu jau no mūžības, no paša sākuma, iekāms pat vēl zemes nebija. Kad vēl nebija dziļumu, es jau biju dzimusi... es biju pie Viņa kā palīdze...” Lutera tulkojumā lietotais vārds “meistars“ (latviešu tulkojumā “palīdze”), norāda uz Jēzus izpildošo darbību radīšanā. 102. psalma 26. pants Jaunajā Derībā tiek citēts vēstulē Ebrejiem 1:10 un tas tiek attiecināts uz Jēzu: “Senlaikos Tu zemei pamatus esi licis, un debesis ir Tavu roku darbs.”

Kā Radītājs veica Savu darbu?

Ja jautājam, kā tika veikta radīšana, Bībele mums atklāj Radītāja metodes:

• caur Dieva Vārdu: Psalmi 33:6, Jāņa ev. 1:1-4
• bez izejmateriāla: Ebrejiem 11:3
• Dieva spēkā: Jeremija 10:12
• ar Dieva gudrību: Psalmi 104:24; Kolosiešiem 2:3
• pēc Dieva gribas: 1. Mozus 1:26, Jāņa atkl. 4:11
• caur Dieva Dēlu: Jāņa ev. 1:1-4, Jāņa ev. 1:10, Kolosiešiem 1:15-17
• saskaņā ar Jēzus raksturu: Mateja ev. 11:29, Jāņa ev. 10:11.

Šie faktori darbojās sešas radīšanas dienas. Tie nepakļaujas ar parastiem dabas likumiem aprakstāmo notikumu gaitai un tāpēc tikai caur ticību tie ir pilnvērtīgi aptverami. Pašreizējie dabas likumi regulē procesus mūsdienu pasaulē, taču tie nav radīšanas cēlonis, bet gan tikai radīšanas rezultāts.

Kas mums ir dots Jēzū Kristū?

Viņš ir pamats, uz kura varam veidot savu dzīvi. Kāda dzīvokļu celtniecības kredītiestāde reklamējās ar saukli: “Uz šiem akmeņiem Jūs varat celt.” Par Kristu mēs patiešām varam teikt: “Uz šī pamata Jūs varat celt”. Kristū visam ir savs pamats: radīšanai, Bībelei, ticībai, glābšanai, mieram, cerībai, ceļam pie Tēva un dzīves mērķim.

Kristus ir neizkustināmi stingra klints (1. Korintiešiem 10:4), pret kuru tiek sagrautas visas cilvēcīgi izdomātās sistēmas. Ja Dievs saka: “Es samaitāšu gudro gudrību” (1. Korintiešiem 1:19), tad tas notiek pret Jēzus klinti. Šeit sašķīst gabalos ideoloģijas, ateismi un evolūcijas sistēmas. Arī to pārstāvjiem reiz būs jāloka ceļus šī Kunga priekšā (Filipiešiem 2:10), lai gan pašlaik viņi tik asi noraida “Plānotāju”, “Dizaineri”, “Radītāju” un “Glābēju”.

Kāpēc evolūcijas mācība ir tik bīstama?

Tā ne tikai māca mums nepareizu pasaules uzskatu, bet tā ieved mūs pilnīgā bezcerībā, tieši kā vācu rakstnieks Žans Pauls (Jean Paul, 1763-1825) savā romānā “Siebenkäs” tik trāpīgi aprakstījis: “Dieva nav... sastingusi, mēma neesamība! Salta, mūžīga vajadzība! Traģiska nejaušība... Cik vientuļš ir cilvēks šajā plašajā Visuma līķu kaudzē!”

Evolūcijas mācība apgalvo, ka tā spēj izskaidrot šo pasauli bez Radītāja. Šī iemesla dēļ tā mērķtiecīgi pavedina cilvēkus un apzinīgi ved virzienā uz ateismu (Dieva noliegšanu), un ar šo ateistisko uzskatu mēs, saskaņā ar Jēzus liecību, nonāksim ellē: “...kas netic, tas tiks pazudināts” (Marka ev. 16:16). Daži mēģina evolūciju pasludināt par Dieva darba metodi. Ja Dievs būtu radījis izmantojot evolūciju, tad

• nebūtu pirmais cilvēku pāris;
• nebūtu arī nekāda grēka, tādēļ ka “Agresija ir dzinēj spēks, kas darbina evolūciju” (Joachim Illiess);
• Dievam būtu bijis nāvi jāizmanto kā radīšanas lī dzekli;
• tiktu pamatoti atņemta glābšana caur Jēzu, kurš  pretstatā grēcīgajam Ādamam nosaukts par “pēdē jo Ādamu” (1.Korintiešiem 15:45).

Šie izteikumi pierāda, ka tā sauktā “teistiskā evolūcija” grauj Bībeli pašos tās pamatos ar nolūku to atmest. Tāpēc mēs varam šo kļūdaino domu dziļākajā būtībā vienkārši noraidīt.

Kāda elpu aizraujoša doma

Mēs uzzinājām par Jēzu Kristu kā visu lietu Radītāju. Viņš ir tas, kurš no mūžības bija un joprojām ir Debesu valstības Karalis. Viņam ir dota visa vara debesīs un virs zemes (Mateja ev. 28:18). Vai mēs varam aptvert sekojošo elpu aizraujošo domu? Vīrs pie krusta Golgātā un šīs pasaules un visa dzīvā Radītājs ir viena un tā pati persona! Savā nebeidzamajā mīlestībā uz mums Viņš ļāva sevi piesist pie krusta un tam nepretojās, lai varētu mums atvērt Debesu durvis. Kurš Viņu atraida, tas zaudē visu: “Kā mēs izbēgsim, tik dārgu pestīšanu nicinādami?” (Ebrejiem 2:3). Kas Viņu pieņem, tas iegūst visu: “Kas Manus vārdus dzird un tic Tam, kas Mani sūtījis, tam ir mūžīgā dzīvība, un tas nenāk tiesā, bet no nāves ir iegājis dzīvībā.” (Jāņa ev. 5:24). Lūdziet Kungam Jēzum piedošanu par visiem saviem grēkiem, lai varētu pastāvēt Dieva tiesā, uzņemiet Viņu kā savu personīgo Radītāju un Glābēju un sekojiet Viņam.

Informātikas profesors un direktors
Dr. Verners Gits

Rediģēja: Verners Šteinbergs 2021

Kurš ir Radītājs? - Bruderhand misijas traktāts 

Autora mājas lapa: https://wernergitt.com

https://bruderhand.de/traktate/traktate-fremdsprachen/lettisch/321/lettisch-wer-ist-der-schoepfer-detail

Labs cilvēks

Labs cilvēks

Vai tu esi labs cilvēks?

Vairums cilvēku uzskata sevi par labiem cilvēkiem. Daži teic, ka viņi ir ļoti centīgi un pat palīdz citiem. Citi apgalvo, ka neko tādu ļoti sliktu nav izdarījuši, un tādēļ viņi uzskata sevi par labiem cilvēkiem. Bet jautājums, kuru tev vajadzētu uzdot ir šāds – Vai es esmu pietiekoši labs, lai nokļūtu Debesīs?

To tu vari uzzināt, vai esi labs cilvēks!

Tu vari to viegli uzzināt, aplūkojot Dieva 10 likumus (baušļus) (2. Mozus 20:1-17)

1. Es esmu Tas Kungs, tavs Dievs… Tev nebūs citus dievus turēt Manā priekšā.

Vai Dievam pieder pirmā vietā tavā dzīvē? Jēzus teica: “Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas sirds un no visas dvēseles, un no visa sava prāta.” (Mateja 22:37). Šai mīlestībai ir jāatrodas augstāk par mūsu mīlestību uz saviem vecākiem, brāļiem un māsām, un draugiem.

2. Netaisi sev elku tēlu vai kādu atveidu nedz pēc tā, kas ir augšā debesīs, nedz pēc tā, kas ir virs zemes, nedz pēc tā, kas ir ūdenī zem zemes.

Varbūt tu neesi darinājis elkus no koka vai akmens, bet, iespējams, tu savā prātā esi izveidojis nepareizu priekšstatu par Dievu. Maldīgi priekšstati par Dievu attur tevi nākt pie dzīvā Dieva.

3. Tev nebūs Tā Kunga, sava Dieva, Vārdu nelietīgi valkāt.

Vai esi lietojis Dieva vārdu lamājoties, vai arī esi izsmējis Dievu? Bībele saka: “Tas Kungs to neatstās nesodītu, kas Viņa Vārdu nelietīgi valkā.” (2. Mozus 20:7)

4. Piemini sabata dienu, ka tu to svētī.

Tieši tāpat kā Dievs pabeidza radīšanu sešās dienās un atpūtās septītajā dienā, arī mums ir nepieciešama viena diena nedēļā, lai būtu mierā. Mums ir jāveltī viena diena nedēļā, lai pagodinātu Dievu.

5. Godā savu tēvu un savu māti.

Mēs negodājam savus vecākus, ja mēs kā bērni viņiem nepaklausām, runājam par viņiem sliktu, necienām viņus un nerūpējamies par viņiem, kad viņi ir kļuvuši veci.

6. Tev nebūs nokaut.

Tu varbūt sacīsi, ka esi ievērojis šo bausli. Padomā par to, ko Jēzus teica:

“Jūs esat dzirdējuši, ka vecajiem ir sacīts: tev nebūs nokaut, un, kas nokauj, tas sodāms tiesā. Bet Es jums saku: kas uz savu brāli dusmo, tas sodāms tiesā; bet, kas saka uz savu brāli: ģeķis! – tas sodāms augstā tiesā; bet, kas saka: bezdievis! – tas sodāms elles ugunī.” (Mateja 5:21-22)

Jānis paskaidro tālāk:

“Katrs, kas savu brāli ienīst, ir slepkava, un jūs zināt, ka neviens slepkava nepatur sevī mūžīgo dzīvību.” (1.Jāņa 3:15)

Jo Dieva priekšā naida pilna sirds ir tikpat slikta kā slepkavība. Mēs pārkāpjam šo bausli, ja mūsu sirdī ir ļauna attieksme.

7. Tev nebūs laulību pārkāpt.

Bībele runā, ka laulības pārkāpēji un seksuāli netikumīgi cilvēki neieies Dieva valstībā. (1. Korintiešiem 6:9). Jēzus sacīja:

“Bet Es jums saku: ikviens, kas uzskata sievu, to iekārodams, tas ar viņu laulību jau ir pārkāpis savā sirdī.” (Mateja 5:28)

Vai tu esi kādreiz ar iekāri skatījies uz pretējā dzimuma personu, jeb īstenībā pārkāpis laulību?

8. Tev nebūs zagt.

Vai tu esi kādreiz bez atļaujas kaut ko paņēmis no cita cilvēka (piemēram, darbā, skolā, mājās u.c.)? Varbūt tas bija kaut kas pavisam mazs. Nozagtā priekšmeta vērtība nav noteicošā.

9. Tev nebūs nepatiesu liecību dot pret savu tuvāku.

Cik bieži ir jānogalina, lai kļūtu par slepkavu? Tikai vienreiz! Tā pat arī cilvēks, kurš tikai vienreiz melo ir melis. Iespējams, tu neuzskati maldināšanu un viltību par nopietniem grēkiem. Bet Dievs uz to raugās savādāk. Viens vienīgs grēks, nav svarīgi kurš no tiem, ir pietiekams, lai tevi šķirtu no Dieva.

10. Tev nebūs iekārot… neko, kas tavam tuvākam pieder.

Mēs nekad nedrīkstam iekārot kaut ko, kas pieder kādam citam – piemēram, māju, mašīnu, naudu, un pavisam noteikti ne vīru vai sievu. Mēs nedrīkstam būt greizsirdīgi par kāda cita cilvēka dzīvesveidu, bet drīzāk mums jābūt apmierinātiem ar to, kas mums pašiem pieder. Vai tu esi turējis šo bausli?

Kopsavilkumā

Kurš gan var apgalvot, ka ir ievērojis visus baušļus un nav vainīgs neviena no tiem pārkāpšanā? Bībele saka:

“Jo visi ir grēkojuši, un visiem trūkst dievišķās godības.” (Romiešiem 3:23)

Vai tu atpazīsti savu stāvokli? Vai tu atzīsti, ka esi grēkojis un esi vainīgs Dieva priekšā? Vai tas, ka esi grēkojis pret Dievu, tev neliek uztraukties?

Bībele teic, ka mūsu ļaunās uzvedības dēļ mēs esam kļuvuši par Dieva ienaidniekiem (Kolosiešiem 1:21) un Dieva dusmas paliek uz mums (Jāņa 3:36). Daudzi cilvēki domā, ka Dievs ir tik labs, ka Viņš vienkārši neņems vērā mūsu grēkus, bet tas ir neiespējami.

Iedomājieties, ka kāds tiesnesis pievērtu acis uz noziedzīgām darbībām un izvarošanu. Vai jūs viņu uzskatītu par labu tiesnesi? Nē, viņš tiktu uzskatīts par samaitātu, korumpētu.

Dievs nevar būt samaitāts, korumpēts tiesnesis. Tādēļ Viņš sodīs visus slepkavas, zagļus, laulības pārkāpējus, meļus, burvjus, elku pielūdzējus, zaimotājus ellē, mūžīgā soda vietā. (Jāņa atklāsme 21:8)

Īsta mīlestība

Dievs tomēr nevēlas, lai tu nonāktu mūžīgā pazušanā. Viņš ir mīlošs un līdzjūtīgs. Tādēļ Viņš ir sagatavojis veidu, kā tu vari saņemt piedošanu par savām vainām. Viņš aicina tevi nākt pie Viņa un pieņemt Viņa piedošanas un mūžīgās dzīves dāvanu.

Iedomājies – tu stāvi tiesneša priekšā, jo esi izdarījis daudzus pārkāpumus. Pierādījumi ir nepārprotami, un tava vaina ir pierādīta. Visi tavi labie darbi pagātnē nevar atlīdzināt šīs apsūdzības, un tev tiek piespriests naudas sods 500 000 eiro apmērā vai cietumsods. Tev ir tikai pieci centi, un tu nevari samaksāt šo sodu.

Tagad iedomājies, notiek sekojošais – tiesas zālē ir svešinieks, kurš ir dzirdējis visu šo tiesas procesu. Noklausījies spriedumu, viņš nolemj uzņemties sodu uz sevi. Viņš samaksā šo sodu, tiesa to pieņem, jo likuma prasības tiek izpildītas, un tu tiec atklāti atzīts par brīvu cilvēku. Vai tas nebūtu lieliski?

Tieši to Dievs izdarīja tavā labā pirms 2000 gadiem! Bībelē teikts, ka Dievs sūtījis Savu Dēlu Jēzu Kristu uz šo zemi. Jēzus nekad visā savā dzīvē nebija grēkojis. Viņš bija nevainīgs, taču Viņš uzņēmās mūsu vainu un sodu, kad Viņš nomira pie Golgātas krusta. Bībelē teikts:

“Bet Dievs Savu mīlestību uz mums pierāda ar to, ka Kristus par mums miris, kad vēl bijām grēcinieki.” (Romiešiem 5:8)

Jēzus nomira pie krusta mūsu grēku dēļ. Dievs pieņēma šo upuri un uzmodināja Viņu no mirušajiem. Tieši tādēļ Jēzus var sacīt:

“Es Esmu ceļš, patiesība un dzīvība; neviens netiek pie Tēva kā vien caur Mani.” (Jāņa 14:6)

Vai tu saproti, cik ļoti Dievs tevi mīl? Vai apzinies, ka tu esi vainīgs Dieva priekšā, un ka tev ir nepieciešama Viņa piedošana? Ja tava atbilde ir “Jā”, tad dari to, ko Dievs saka:

“Tāpēc nožēlojiet savus grēkus un atgriezieties, lai jūsu grēki tiek izdeldēti” (Apustuļu darbi 3:19)

Ikviens, kurš atzīstas savos grēkos un vēršas pie Dieva, saņems savu grēku piedošanu. Atgriezies no saviem grēkiem un paļaujies uz Jēzu.

Īsta ticība

Daudzi cilvēki “tic”, ka tāds Jēzus pastāv, bet viņi nav uzņēmuši Viņu kā savu Glābēju. Ir liela atšķirība starp ticību galvā (uzskatiem) un īstu ticību (uzticēšanos).

Ko īsti nozīmē ticēt Jēzum Kristum? Tas nozīmē, ka tu uzticies Jēzum tieši tāpat kā izpletņlēcējs izlec no lidmašīnas 5000 metru augstumā un pilnībā uzticas savam izpletnim.

Uzticēšanās Jēzum ir līdzīga lēkšanai ar izpletni – tas ir uzticēšanās solis. Izlem dzīvot savu dzīvi kopā ar Jēzu, nevis dzīvot grēkā. Lūdz, lai Jēzus piedod tavus grēkus, ienāk tavā dzīvē un vada tevi cauri dzīvei.

“Bet, cik Viņu uzņēma, tiem Viņš deva varu kļūt par Dieva bērniem, tiem, kas tic Viņa Vārdam.” (Jāņa 1:12)

Ja tu vēlies spert šo soli, šī sekojošā lūgšana var kļūt par tavu personīgo lūgšanu:

“Kungs Jēzu, es pateicos Tev, ka miri pie krusta par manu grēku. Es apzinos, ka Tu man esi vajadzīgs. Lūdzu, piedod man manu grēku. Es nožēloju savu grēku. Kungs Jēzu, šodien es nolemju Tevi uzņemt. No šī brīža mana dzīve pieder Tev. Es lūdzu Tevi ienākt manā dzīvē. Es Tev uzticos. Pārņem Tu kontroli pār manu dzīvi. Bībelē teikts, ka ikviens, kurš Tevi uzņem, kļūst par Dieva bērnu. Es tam ticu. Paldies Tev, ka ienāci manā dzīvē, un ka drīkstu būt Tavs bērns. Āmen.”

Nav svarīgi, ka lūgšana ir izteikta tieši šādā veidā. Bet ir svarīgi, lai tu lūgšanā sacīto tiešām tā arī domā. Lēmumam par Jēzu ir jānotiek tavā sirdī.

Pēc tam, kad uzņemsi Jēzu savā dzīvē, Dievs tevi izmainīs no iekšienes uz āru. Tu domāsi un jutīsies citādāk. Dievs dos tev jaunu spēku tavai dzīvei. Katru dienu lasi savu Bībeli un paklausi Dieva Vārdam. Mēs priecāsimies saņemt no tevis kādu ziņu!

Iespējams, ka tev joprojām ir kādi neatbildēti jautājumi. Bet atceries – tev nav jāsaprot visas izpletņa funkcijas, lai spētu to lietot. Ārkārtas situācijā ir labāk vispirms paņemt izpletni, nevis domāt kā apmeklēt izpletņlēkšanas kursus. Tu vari pieņemt šo lēmumu pārāk vēlu un nesagatavoties mūžībai. Nekavējies ar lēmuma pieņemšanu uzticēties Jēzum. Tu taču nezini, cik laika tev vēl ir dots, lai pieņemtu šo lēmumu. 

Tulkoja: Verners Šteinbergs (c) 2022 

Labs cilvēks -  Bruderhand misijas traktāts 

https://bruderhand.de/traktate/traktate-fremdsprachen/lettisch/4242/lettisch-ein-guter-mensch-detail